• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumi Nr. 200 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.4.aktivitāti "Augstas pievienotās vērtības investīcijas"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.03.2009., Nr. 41 https://www.vestnesis.lv/ta/id/189067

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.217

Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 12.augusta noteikumos Nr.658 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.2.aktivitātes "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde" 2.1.2.2.2.apakšaktivitāti "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts...VAIRĀK

Vēl šajā numurā

13.03.2009., Nr. 41

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 200

Pieņemts: 24.02.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.200

Rīgā 2009.gada 24.februārī (prot. Nr.14 60.§)

Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.4.aktivitāti “Augstas pievienotās vērtības investīcijas”

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.prioritātes “Zinātne un inovācijas” 2.1.2.pasākuma “Inovācijas” 2.1.2.4.aktivitāti “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” (turpmāk – aktivitāte);

1.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu (turpmāk – projekts) iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

1.3. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātes projekta iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību;

1.5. atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu (turpmāk – finansējums) šīs aktivitātes ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, L 214) (turpmāk – Komisijas Regula Nr.800/2008).

3. Aktivitātes mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm.

4. Aktivitātes ietvaros sasniedzamie uzraudzības rādītāji:

4.1. līdz 2013.gadam atbalstīt 10 augstas pievienotās vērtības projektus;

4.2. līdz 2013.gadam piesaistīt privāto finansējumu 35 140 200 latu apmērā komercdarbības attīstībai;

4.3. nodrošināt, lai līdz 2013.gadam atbalstītajiem komersantiem divus gadus pēc finansējuma saņemšanas apgrozījums pieaugtu par 20 %.

5. Aktivitātes īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.

6. Aktivitātes īstenošanu nodrošina atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde. Atbildīgā iestāde ir Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). Sadarbības iestāde ir valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (turpmāk – sadarbības iestāde). Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā.

7. Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes kompetence:

7.1. atbildīgā iestāde:

7.1.1. nodrošina aktivitātes īstenošanu, uzraudzību un kontroli, tai skaitā piemēro n+2 un n+3 principu aktivitātes līmenī, īstenojot Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr.1260/1999 (turpmāk – Padomes Regula Nr.1083/2006), 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu izpildi;

7.1.2. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar aktivitātes īstenošanu;

7.2. sadarbības iestāde:

7.2.1. izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, tās sastāvu saskaņo ar atbildīgo iestādi un izstrādā vērtēšanas komisijas darbības kārtību;

7.2.2. pirms uzsākta projektu iesniegumu pieņemšana, izstrādā un publicē sadarbības iestādes tīmekļa vietnē projektu iesniegumu vērtēšanas un vērtēšanas veidlapas aizpildīšanas metodiku, projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku un projekta īstenošanas līguma paraugu, tai skaitā starpposma un noslēguma pārskata veidlapu, tās aizpildīšanas kārtību un izdevumus apliecinošo dokumentu sarakstu;

7.2.3. pēc projektu iesniegumu vērtēšanas un vērtēšanas veidlapas aizpildīšanas metodikas saskaņošanas ar atbildīgo iestādi atlasa projektu iesniegumus un nodrošina to vērtēšanu;

7.2.4. pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstipri­nāšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu un informē par to projekta iesniedzēju;

7.2.5. izvērtē un pieņem lēmumu par projekta grozījumiem atbilstoši līgumam par projekta īstenošanu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu;

7.2.6. sniedz informāciju projekta iesniedzējam par projekta iesnieguma sagatavošanu, projekta īstenošanu un līguma nosacījumu izpildi;

7.2.7. slēdz līgumu par projekta īstenošanu ar finansējuma saņēmēju, bet šo noteikumu 56.punktā noteiktajā gadījumā – arī ar pašvaldību vai privāto tiesību subjektu kā līguma trešo līgumslēdzēju pusi;

7.2.8. nodrošina aktivitātes īstenošanu, uzraudzību un kontroli, tai skaitā piemēro n+2 un n+3 principu projektu līmenī, īstenojot Padomes Regulas Nr.1083/2006 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu izpildi;

7.2.9. analizē problēmas aktivitātes un projektu īstenošanā, kā arī sniedz atbildīgajai iestādei priekšlikumus, kā uzlabot aktivitātes un projektu īstenošanu;

7.2.10. pārbauda un apstiprina finansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumu un sagatavo izdevumu deklarāciju;

7.2.11. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar aktivitātes ietvaros iesniegtajiem projektu iesniegumiem;

7.2.12. nodrošina datu uzkrāšanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmā par projektu iesniegumiem un projektiem.

8. Aktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 19 734 736,32 lati.

9. Sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti ir komersanti, kas atbilst Komisijas Regulas Nr.800/2008 1.pielikumā noteiktajai definīcijai.

10. Lielie komersanti ir komersanti, kas atbilst Komisijas Regulas Nr.800/2008 2.panta 8.punktā noteiktajai definīcijai.

11. Saistītās personas šo noteikumu izpratnē atbilst Komisijas Regulas Nr.800/2008 1.pielikumā noteiktajai saistīto komersantu definīcijai. 

II. Projekta iesniedzējam noteiktās prasības

12. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējumu, ja tas ir Latvijā reģistrēts komersants.

13. Uz finansējumu nevar pretendēt, ja:

13.1. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā sadarbības un atbildīgajai iestādei sniedzis nepatiesu informāciju vai tīši maldinājis saistībā ar struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanu;

13.2. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

13.3. projekta iesniedzējs saņēmis vai paredz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem, izņemot šo noteikumu 26. un 27.punktā noteikto;

13.4. projekta iesniedzējs atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam. Grūtībās nonācis komersants ir tāds komersants, kura zaudējumi pārsniedz pusi no pamatkapitāla un pēdējo 12 mēnešu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas zaudējumi pārsniedz ceturtdaļu no pamatkapitāla. Šis nosacījums netiek piemērots komersantiem, kuri ir reģistrēti mazāk nekā pirms trim gadiem;

13.5. projekta iesniedzējs nav ievērojis šo noteikumu nosacījumus;

13.6. projekta iesniedzējs – lielais komersants – nav iesniedzis projekta iesniedzēja parakstītu apliecinājumu, ka saņemtais atbalsts netiks izmantots, lai pārvietotu ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru no citas Eiropas Savienības dalībvalsts;

13.7. projekta iesniedzējs atrodas tiesiskās aizsardzības procesā.

14. Īpašums, tai skaitā zeme, kurā veic ilgtermiņa ieguldījumus, ir projekta iesniedzēja īpašumā vai projekta iesniedzējam uz to ir ilgtermiņa nomas tiesības (vismaz vēl trīs gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas finansējuma saņēmējiem, kuri atbilst sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu statusam, bet piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas finansējuma saņēmējiem, kuri atbilst lielo komersantu statusam). Īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā, izņemot šo noteikumu 61.1.apakšpunktā noteikto gadījumu. Ja projekta iesniedzējam ir ilgtermiņa nomas tiesības uz īpašumu, tai skaitā zemi, kurā iegulda Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, minētos līdzekļus iegulda valsts, pašvaldību vai privāto tiesību subjektu īpašumā. 

III. Atbalstāmās un neatbalstāmās darbības

15. Finansējumu piešķir šādiem ilgtermiņa ieguldījumiem:

15.1. ieguldījumiem pamatlīdzekļos – iekārtu iegādei, ēku un būvju būvniecībai un rekonstrukcijai, kas saistīta ar jaunas saimnieciskās darbības uzsākšanu vai esošas saimnieciskās darbības paplašināšanu, produkcijas dažādošanu ar jauniem produktiem vai ražošanas procesa būtisku maiņu;

15.2. nemateriālajiem ieguldījumiem – licenču un patentu iegādei, kas saistīta ar jaunas saimnieciskās darbības uzsākšanu vai esošas saimnieciskās darbības paplašināšanu, produkcijas dažādošanu ar jauniem produktiem vai ražošanas procesa būtisku maiņu. Lieliem komersantiem nemateriālie ieguldījumi ir atbalstāmi ne vairāk kā 50 % apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

16. Ilgtermiņa ieguldījumi ir attiecināmi, ja tos:

16.1. izmanto tikai projekta iesniegumā norādītajā projekta īstenošanas vietā un tikai finansējuma saņēmēja saimnieciskajā darbībā;

16.2. iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamus ilgtermiņa ieguldījumus, tie paliek finansējuma saņēmēja īpašumā un tos nenodod lietošanā trešajām personām:

16.2.1. sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem – vismaz trīs gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas;

16.2.2. lielajiem komersantiem – vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas;

16.3. iegādājas no trešajām personām par tirgus nosacījumiem. 

IV. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

17. Aktivitātes ietvaros attiecināmas ir šādas izmaksu pozīcijas:

17.1. jaunu iekārtu (un aprīkojuma) iegādes izmaksas, kuras tieši nodrošina ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesu projekta īstenošanas nozarē un kuras iekļautas finanšu pārskatos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedību, kas nosaka un skaidro pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti un ar pamatlīdzekļiem saistītās informācijas uzrādīšanu finanšu pārskatos;

17.2. ēku un būvju būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas, kuras paredzētas tikai finansējuma saņēmēja ražošanas vajadzībām un kuras saskaņā ar Būvju klasifikatoru (CC) tiek klasificētas kā rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas, ielas un ceļi, sliežu ceļi, vietējās nozīmes cauruļvadi un kabeļi, ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu būves, iepriekš neklasificēti smagās rūpniecības uzņēmumi, bet ne vairāk kā 40 % no projekta kopējām attiecināmām izmaksām;

17.3. finansējuma saņēmēja vajadzībām nepieciešamo patentu un licenču iegāde.

18. Aktivitātes ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksu pozīcijas:

18.1. vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma sagatavošanu, tajā skaitā konsultāciju pakalpojumiem;

18.2. pievienotās vērtības nodoklis, muitas nodokļi, nodevas un soda maksājumi;

18.3. samaksa par aizdevuma vai līzinga izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, līgumsods, nokavējuma procenti, maksa par finanšu darījumiem;

18.4. iekārtu rezerves daļu vai komponentu iegāde, kā arī sastāvdaļu iegāde, izņemot gadījumus, ja iegādājamā iekārtas sastāvdaļa spēj darboties autonomi;

18.5. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu vai programmatūru aizstāšanu ar jaunām iekārtām vai programmatūru, kuru parametri neatšķiras un kas nenodrošina ražošanas paplašināšanu, izmaiņas produktā vai tehnoloģiskā procesa racionalizāciju, modernizāciju vai diversifikāciju;

18.6. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas, transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu iegādes izmaksas, ja tiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem satiksmes jomā ir nepieciešama reģistrācija Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības valsts aģentūras Traktortehnikas reģistrā vai ja tie tiek reģistrēti Civilās aviācijas aģentūras Gaisa kuģu reģistrā vai kādā no Latvijas Jūras administrācijas kuģu reģistriem, vai ja uz tiem attiecas Latvijas Republikas normatīvie akti par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos;

18.7. tādu iekārtu, tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas, kas paredzētas personu un kravas pārvadāšanai vai veic iekraušanas, izkraušanas, pārkraušanas vai pārvadāšanas funkciju;

18.8. kārtējās uzturēšanas izmaksas;

18.9. lietotu iekārtu iegādes izmaksas;

18.10. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

18.11. projekta administrēšanas izmaksas;

18.12. operatīvais līzings;

18.13. zemes iegādes izmaksas;

18.14. ēku un būvju nojaukšanas, renovācijas, būvprojektā paredzētās teritorijas labiekārtošanas (mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementu ierīkošanai atbilstoši būvprojektam), apzaļumošanas, rekultivācijas, meliorācijas izmaksas;

18.15. izmaksas, kuras nav tieši saistītas ar ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesu projekta īstenošanas nozarē;

18.16. ilgtermiņa ieguldījumu izmaksas, kas nav saistītas ar jaunas saimnieciskās darbības uzsākšanu vai esošas saimnieciskās darbības paplašināšanu, produkcijas dažādošanu ar jauniem produktiem vai ražošanas procesa būtisku maiņu;

18.17. izmaksas, kas nav sākotnēji paredzētas vai nav nepieciešamas projekta īstenošanai;

18.18. izmaksas, kas saistītas ar tādu ēku un būvju izbūvi, būvniecību vai rekon-strukciju, kas saskaņā ar Būvju klasifikatoru (CC) netiek klasificētas kā rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas, ielas un ceļi, sliežu ceļi, vietējās nozīmes cauruļvadi un kabeļi, ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu būves, iepriekš neklasificēti smagās rūpniecības uzņēmumi;

18.19. ja paredzēta vienkāršota rekon-strukcija, – būvvaldē iesniedzamo dokumentu izstrādes izmaksas;

18.20. būvniecības izmaksu virsizdevumi, tai skaitā transporta izmaksas, peļņa, neparedzētie darbi, kas kopā pārsniedz 15 % no būvniecības tāmes attiecināmo izmaksu kopsummas;

18.21. citas izmaksas, kas šo noteikumu 17.punktā nav noteiktas kā attiecināmas.

19. Projekta iesniegumā neiekļauj izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 17. un 18.punktā.

20. Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai tos ieguldījumus, par kuriem projekta noslēguma pārskata iesniegšanas dienā būs pilnībā samaksāts un kas būs finansējuma saņēmēja īpašumā. Starpposma pārskatā attiecināmajās izmaksās iekļauj atbilstoši projekta iesniegumam faktiski veiktos izdevumus.

21. Aktivitātes ietvaros finansē tikai tādas attiecināmās izmaksas, kuras tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas un pamatotas. 

V. Finansējuma apmēra noteikšanas kārtība

22. Maksimāli pieļaujamā finansējuma intensitāte ir 45 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

23. Vienai projekta iesniedzēja saistīto personu grupai minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apjoms vienam projektam ir 5 000 000 latu, nepārsniedzot maksimālo finansējuma apjomu vienai projekta iesniedzēja saistīto personu grupai – 3 000 000 latu.

24. Finansējuma saņēmējs, izmantojot savus resursus vai ārējo finansējumu, kas nav saistīts ar jebkādu komercdarbības atbalstu, projekta īstenošanā iegulda vismaz 25 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

25. Ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants, tam ir jāpamato finansējuma stimulējošā ietekme vismaz vienā no šādām jomām:

25.1. finansējums būtiski palielinās projekta apjomu;

25.2. finansējums būtiski paplašinās projekta darbības jomu;

25.3. finansējums būtiski palielinās kopsummu, ko finansējuma saņēmējs iztērēs projektam;

25.4. finansējums būtiski palielinās attiecīgā projekta izpildes ātrumu;

25.5. projekts netiks īstenots Latvijā, ja finansējumu nepiešķirs.

26. Piešķirto finansējumu šo noteikumu ietvaros attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām var apvienot ar de minimis atbalstu, ja piešķirtais finansējums kopā ar de minimis atbalstu nepārsniedz maksimāli pieļaujamo reģionālā finansējuma intensitāti (sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem – 70 %, vidējiem komersantiem – 60 % un lielajiem komersantiem – 50 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) neatkarīgi no tā, vai finansējums tiek sniegts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem.

27. Piešķirto finansējumu šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām var apvienot ar citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros piešķirto finansējumu, ja to sniedz garantijas, aizdevuma vai riska kapitāla ieguldījumu veidā, ievērojot šādus nosacījumus:

27.1. piešķirtais finansējums šo noteikumu ietvaros kopā ar finansējumu garantijas vai aizdevumu veidā nepārsniedz maksimāli pieļaujamo reģionālā finansējuma intensitāti neatkarīgi no tā, vai finansējums tiek sniegts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem;

27.2. finansējuma saņēmēji, kuri saņēmuši finansējumu riska kapitāla ieguldījumu veidā, šo noteikumu ietvaros pieļaujamo kopējo finansējuma summu samazina par 20 %, nepārsniedzot summu, kas saņemta riska kapitāla ieguldījumu veidā. Minēto nosacījumu piemēro trīs gadus no riska kapitāla piešķiršanas. 

VI. Projektu iesniegumu atlases izsludināšana un projektu iesniegumu iesniegšana

28. Projektu iesniegumu iesniegšanu 2009.gadā izsludina par visu aktivitātei pieejamo finansējumu.

29. Paziņojumu par projektu iesniegumu iesniegšanu, iesniegšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu sadarbības iestāde, saskaņojot ar atbildīgo iestādi, izsludina:

29.1. laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

29.2. sadarbības iestādes tīmekļa vietnē (www.liaa.gov.lv).

30. Paziņojumu par projektu iesniegumu iesniegšanu izsludina vismaz mēnesi iepriekš, norādot kopējo pieejamo finansējumu, katras projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamo finansējumu, projektu iesniegumu iesniegšanas sākuma un beigu termiņu. Paziņojumā minētā informācija ir saistoša projekta iesniedzējam, sadarbības iestādei, atbildīgajai iestādei un vadošajai iestādei.

31. Iepirkumu, kas nepieciešams projekta īstenošanai, projekta iesniedzējs veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

32. Iepirkuma procedūru, kas nepieciešama projekta īstenošanai, projekta iesniedzējs veic pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. Pirms līguma slēgšanas ar iepirkuma procedūrā noteikto uzvarētāju un ņemot vērā šo noteikumu 60.2.apakšpunkta nosacījumus, projekta iesniedzējs saskaņo ar sadarbības iestādi iepirkuma procedūras atbilstību normatīvajiem aktiem iepirkuma procedūras jomā. Iepirkuma dokumentācijas atbilstību šo noteikumu 31.punkta nosacījumiem sadarbības iestāde vērtē kopā ar projekta iesniegumu.

33. Lai pieteiktos finansējuma saņemšanai, projekta iesniedzējs sadarbības iestādē iesniedz projekta iesniegumu:

33.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (1.pielikums);

33.2. papildus iesniedzamos dokumentus:

33.2.1. kredītiestādes izziņu par kredīta piešķiršanu (ja attiecināms), kurā norādīta šo noteikumu 2.pielikumā minētā informācija, un par konta atlikumu (ja attiecināms), kurā norādīta šo noteikumu 3.pielikumā minētā informācija. Izziņu par kredīta piešķiršanu (ja attiecināms) un izziņu par konta atlikumu (ja attiecināms) iesniedz par summu, kas nav mazāka par projekta kopējām izmaksām. Ja projekta iesniedzējs projektā ir paredzējis saņemt šo noteikumu 66.punktā norādīto avansu, izziņu iesniedz par projekta kopējo izmaksu un avansa starpību. Projekta iesnieguma iesniegšanas dienā kredītiestādes izziņas nedrīkst būt vecākas par 30 kalendāra dienām;

33.2.2. deklarāciju par projekta iesniedzēja atbilstību sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta kategorijai sagatavotu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka saimnieciskās darbības veicēju deklarēšanos atbilstoši sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu definīcijai (ja projekta iesniedzējs šo noteikumu ietvaros pretendē uz finansējumu saskaņā ar sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem noteiktajām prasībām). Lai noteiktu projekta iesniedzēja statusu, tiek ņemti vērā tikai dati par pēdējo noslēgto finanšu gadu. Ja projekta iesniedzējam nav noslēgts finanšu gads, tiek ņemti vērā dati no operatīvā finanšu pārskata;

33.2.3. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu (dokuments projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nedrīkst būt vecāks par 30 kalendāra dienām) par nodokļu samaksu un informāciju par vidējo strādājošo darbinieku skaitu pēdējos divos gados (atsevišķi pa gadiem) vai piekrišanas vēstuli, kurā projekta iesniedzējs pilnvaro sadarbības iestādi pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgu izziņu (4.pielikums). Vēstules oriģinālu iesniedz atsevišķi, neiesietu projekta iesniegumā. Projekta iesniedzējam, kuram nav noslēgts finanšu gads, Valsts ieņēmumu dienesta izziņā ir jāatspoguļo darbinieku skaits par laikposmu, kas atspoguļots operatīvajā pārskatā;

33.2.4. gada pārskatus par pēdējiem trim noslēgtajiem finanšu gadiem, kas sagatavoti atbilstoši Gada pārskatu likumam ar Valsts ieņēmumu dienesta atzīmi par gada pārskatu saņemšanu. Ja to nosaka Gada pārskatu likums, jāiesniedz arī zvērināta revidenta ziņojums (kopija);

33.2.5. operatīvo finanšu pārskatu par laikposmu līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim, kas projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nedrīkst būt vecāks par diviem mēnešiem;

33.2.6. zemesgrāmatā reģistrētu īpašumtiesību, ilgtermiņa nomas tiesību vai pirkuma opcijas līguma reģistrāciju apliecinošu dokumentu par īpašumu, kurā veic ilgtermiņa ieguldījumus (kopiju). Ja projekta iesniedzējam ir ilgtermiņa nomas tiesības uz īpašumu, tai skaitā zemi, kurā iegulda Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, jāiesniedz dokumenti (zemesgrāmatas nostiprinājuma uzraksta vai zemesgrāmatu apliecības kopija), kas apliecina, ka īpašums, kurā projekta ietvaros paredzēts ieguldīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, ir valsts, pašvaldību vai privāto tiesību subjektu īpašumā;

33.2.7. būvvaldes izsniegtu plānošanas un arhitektūras uzdevumu (kopiju), ja nav izstrādāts un netiek iesniegts būvvaldē akceptēts būvprojekts tehniskā projekta stadijā (ja projekta iesniegumā ir iekļautas ēku un būvju būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas un netiek iesniegti šo noteikumu 33.2.9.apakšpunktā minētie dokumenti);

33.2.8. būvvaldes saskaņotu būvprojektu skiču projekta stadijā (kopiju), ja būvprojekts tehniskā projekta stadijā nav akceptēts būvvaldē pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un ja tas ir izstrādāts saskaņā ar normatīviem aktiem būvniecības jomā (ja projekta iesniegumā ir iekļautas ēku un būvju būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas un netiek iesniegti šo noteikumu 33.2.9.apakš­punktā minētie dokumenti);

33.2.9. būvvaldes akceptētu būvprojektu tehniskā projekta stadijā (kopiju), ja būvprojekts tehniskā projekta stadijā ir akceptēts pirms projekta iesnieguma iesniegšanas (ja projekta iesniegumā ir iekļautas ēku un būvju būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas un netiek iesniegti šo noteikumu 33.2.7. un 33.2.8.apakšpunktā minētie dokumenti);

33.2.10. atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvizmaksu noteikšanu izstrādātu būvniecības izmaksu tāmes kopiju, norādot un nodalot visas darbu un materiālu izmaksu pozīcijas, kas ir iekļautas projekta attiecināmajās un neattiecināmajās izmaksās, ja projektā ir plānota būvniecība vai rekon-strukcija;

33.2.11. projektā iesaistīto vadošo darbinieku (vadītāja, finanšu vadītāja, tehniskā vadītāja) dzīvesgaitas aprakstu (CV);

33.2.12. iepirkuma procedūru apliecinošos dokumentus;

33.2.13. līgumprojektus par būvniecības darbiem un piegādēm;

33.2.14. biznesa plānu, iekļaujot tajā darbinieku skaitu, darbinieku bruto algu, bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu pa mēnešiem trīs gadus pēc projekta īstenošanas. Ja projekts tiek īstenots atsevišķā projekta iesniedzēja struktūrvienībā, minētie dati jānorāda gan par projekta iesniedzēju, gan par struktūrvienību, kurā tiek īstenots projekts;

33.2.15. iekārtu tehniskās specifikācijas, ieskaitot ražības un kvalitātes rādītājus, atbilstību standartiem, izvietojuma rasējumus un pieslēgumu jaudas (kopiju), ja minētā informācija nav ietverta šo noteikumu 33.2.9. un 33.2.12.apakšpunktā minētajos dokumentos;

33.2.16. ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants – iesniedz projekta iesniedzēja parakstītu apliecinājumu, ka saņemtais atbalsts netiks izmantots, lai pārvietotu ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru no citas Eiropas Savienības dalībvalsts;

33.2.17. ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants – iesniedz informāciju par visu ražošanas (rūpnīcas u.c.) un pakalpojumu sniegšanas (laboratorijas, datu centri, zvanu centri u.c.) infrastruktūru, kas ir projekta iesniedzēja saistīto personu grupas īpašumā vai valdījumā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un projekta iesniedzēja saistīto personu grupas nodarbināto skaitu katrā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

33.2.18. zvērināta revidenta atzinumu par projekta iesniedzēja saistīto personu grupas ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā projekta īstenošanas nozarē vismaz 4 % apmērā no pēdējo triju noslēgto finanšu gadu apgrozījuma (ja piemērojams).

34. Ja papildus iesniedzamie dokumenti nav latviešu valodā, tiem pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.

35. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi sadarbības iestādē vai nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē. Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta veidā var iesniegt personīgi sadarbības iestādē, nosūtīt pa pastu vai nosūtīt uz sadarbības iestādes elektronisko pasta adresi, kas norādīta paziņojumā par projektu iesniegumu iesniegšanu.

36. Ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā, to iesniedz divos eksemplāros (oriģināls un kopija). Katru projekta iesnieguma eksemplāru iesniedz cietos vākos, caurauklotu, ar secīgi sanumurētām lapām, uz pēdējās lapas aizmugurē diegu gali ir pielīmēti, uz uzlīmes ir norāde par dokumentā sanumurēto un cauraukloto lapu skaitu, apliecinājums par dokumentu kopiju pareizību, projekta iesniedzēja nosaukums, projekta iesnieguma sagatavošanas datums, dokumenta autora nosaukums, dokumenta izstrādāšanas vieta un projekta iesniedzēja amatpersonas paraksts. Uz oriģināleksemplāra pirmās lapas ir norāde “Oriģināls”, uz kopijas pirmās lapas – norāde “Kopija”.

37. Ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā, projekta iesniedzējs ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas iesniedz sadarbības iestādē elektroniski vai nosūta uz elektroniskā pasta adresi (veidlapa@liaa.gov.lv) aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu DOC, XLS vai PDF datņu formātā.

38. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, tas atbilst šādām prasībām:

38.1. projekta iesniegums ir izstrādāts un noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām;

38.2. projekta iesniegums ir izstrādāts DOC, XLS, PDF vai JPG datņu formātā;

38.3. projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamo dokumentu oriģināli ir parakstīti katrs atsevišķi ar to autora drošu elektronisko parakstu un apliecināti ar laika zīmogu pirms konkrētās projektu atlases kārtas beigu termiņa. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tie ir apliecināti katrs atsevišķi ar projekta iesniedzēja drošu elektronisku parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa.

39. Ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms sadarbības iestādes zīmogā norādītais saņemšanas datums un laiks.

40. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, nosūtot uz sadarbības iestādes elektronisko pasta adresi, un rodas domstarpības par projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi, projekta iesniedzējam jāpierāda, ka projekta iesniegums ir nosūtīts pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, bet sadarbības iestādei pēc projekta iesniedzēja lūguma jāpamato, ka projekta iesniegums nav saņemts vai saņemts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa.

41. Projekta iesniedzēja pienākums ir sagatavot un uzglabāt projekta iesnieguma oriģinālu un ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģinālus līdz projektu vērtēšanas beigām, bet, ja projekts tiek apstiprināts, – līdz 2021.gada 31.decembrim.

42. Ja projekta iesniegums iesniegts elektroniska dokumenta veidā vai nosūtīts pa pastu, sadarbības iestāde piecu darbdienu laikā pēc projekta iesnieguma saņemšanas rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma reģistrācijas numuru. Ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma reģistrācijas numurs tiek piešķirts projekta iesnieguma saņemšanas brīdī. 

VII. Projektu iesniegumu vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kārtība

43. Aktivitātes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu nodrošina sadarbības iestāde. Aktivitātes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu atbilstoši kvalitātes, neprecizējamiem atbilstības un neprecizējamiem administratīvajiem kritērijiem nodrošina sadarbības iestādes izveidota projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – komisija):

43.1. komisijas sastāvā ir pārstāvji no valsts aģentūras “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” un Ekonomikas ministrijas;

43.2. komisijas sēdēs novērotāja statusā bez balsstiesībām var piedalīties vadošās iestādes un atbildīgās iestādes pārstāvji;

43.3. komisijai ir tiesības pieaicināt ekspertus ar padomdevēja tiesībām.

44. Komisijas darbību nosaka sadarbības iestādes izstrādāta un apstiprināta kārtība.

45. Projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kvalitātes, atbilstības, administratīvajiem un finansējuma piešķiršanas kritērijiem, izmantojot projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas metodiku un projektu iesniegumu vērtēšanas veidlapas, kas noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu un nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmas izveidošanas prasības.

46. Kritēriju vērtēšanas secība:

46.1. vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 24.punktā minētajam kritērijam. Ja projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 5.pielikuma 24.punktā minētajam kritērijam, tā vērtēšanu neturpina;

46.2. ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 5.pielikuma 24.punktā minētajam kritērijam, vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 10., 14. un 16.punktā minētajiem kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 5.pielikuma 10., 14. un 16.punktā minētajiem kritērijiem, tā vērtēšanu neturpina;

46.3. šo noteikumu 5.pielikuma 14.punktā minēto kritēriju vērtē, izmantojot šo noteikumu 6.pielikumā iekļauto neatbalstāmo nozaru sarakstu;

46.4. ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 5.pielikuma 10., 14. un 16.punktā minētajiem kritērijiem, projekta iesnieguma vērtēšanu turpina pēc šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kvalitātes kritērijiem (1.–9.punkts);

46.5. ja, vērtējot projektu iesniegumus pēc šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kvalitātes kritērijiem (1.–9.punkts), vairāki projekti saņem vienādu punktu skaitu, tad, sarindojot projektus, ievēro šādus principus:

46.5.1. augstāku novērtējumu saņem projekti ar zemāku finansējuma intensitāti;

46.5.2. ja finansējuma intensitāte ir vienāda, augstāku novērtējumu saņem projekti ar augstāku eksporta potenciālu;

46.6. visus projektu iesniegumus, kas vērtēti pēc šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kvalitātes kritērijiem, vērtē pēc šo noteikumu 5.pielikuma 29.punktā minētā kritērija. Ja projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 5.pielikuma 29.punktā minētajam kritērijam, tā vērtēšanu neturpina;

46.7. pēc pārējiem šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kritērijiem turpina vērtēt tikai tos projektu iesniegumus, kuri atbilst šo noteikumu 5.pielikuma 29.punktā minētajam kritērijam.

47. Ja projekta iesniegumā nav pietiekamas informācijas, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem kritērijiem, kā arī ja minētā informācija nav salasāma vai nav sniegta latviešu valodā, uzskata, ka projekta iesniegums neatbilst attiecīgajam kritērijam vai attiecīgajā kritērijā tiek piešķirts zemākais vērtējums.

48. Sadarbības iestādes vadītājs, pamatojoties uz komisijas vērtējumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja, vērtējot projektu iesniegumus, projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 5.pielikuma 29.punktā minētajam kritērijam. Ja projekta iesniegums neatbilst minētajam kritērijam, sadarbības iestādes vadītājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu. Šajā punktā minētos lēmumus sadarbības iestādes vadītājs pieņem triju mēnešu laikā pēc projektu iesniegumu atlases kārtas beigām.

49. Lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu var ietvert nosacījumus, kas jāizpilda, lai projekta iesniedzējs varētu noslēgt līgumu par projekta īstenošanu.

50. Lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu sadarbības iestāde projekta iesniedzējam norāda, kāda papildu vai precizējošā informācija ir nepieciešama, lai projekta iesniegums atbilstu šo noteikumu 5.pielikuma 11., 12., 13., 15., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 27., 28.punktā minētajam kritērijam, un termiņu, kurā informācija ir iesniedzama. Precizējot projekta iesniegumu, nedrīkst palielināt attiecināmo izmaksu kopsummu, finansējuma apjomu un intensitāti.

51. Sadarbības iestādes lēmumā ietverto nosacījumu izpildes termiņš nevar būt garāks par sešām nedēļām no dienas, kad parakstīts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

52. Šo noteikumu 51.punktā minēto termiņu nevar pagarināt.

53. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu un atzinumu par projekta iesniedzēja iesniegtās informācijas atbilstību lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertajiem nosacījumiem nosūta pa pastu projekta iesniedzējam divu darbdienu laikā pēc lēmumu vai atzinuma parakstīšanas.

54. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu un atzinumu par projekta iesniedzēja iesniegtās informācijas atbilstību lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertajiem nosacījumiem vienas darbdienas laikā pēc lēmumu vai atzinuma parakstīšanas nosūta arī uz projekta iesniegumā norādīto faksa vai elektroniskā pasta adresi.

55. Informāciju par šo noteikumu 50.punktā minētajā lēmumā ietverto nosacījumu izpildi projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vērtēšanai. Sadarbības iestāde sešu nedēļu laikā no informācijas saņemšanas izvērtē projekta iesniedzēja informāciju un sagatavo atzinumu par tās atbilstību lēmumā ietvertajiem nosacījumiem.

56. Finansējuma saņēmēja pienākums ir mēneša laikā no dienas, kad parakstīts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sadarbības iestādes atzinums par to, ka lēmumā ietvertie nosacījumi ir izpildīti, noslēgt ar sadarbības iestādi līgumu par projekta īstenošanu. Ja projekta iesniedzējam ir ilgtermiņa nomas tiesības uz īpašumu, tai skaitā zemi, kurā iegulda Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus iegulda valsts īpašumā, līgumu par projekta īstenošanu slēdz starp sadarbības iestādi un finansējuma saņēmēju. Ja projekta iesniedzējam ir ilgtermiņa nomas tiesības uz īpašumu, tai skaitā zemi, kurā iegulda Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus iegulda pašvaldības vai privāto tiesību subjekta īpašumā, līgumu par projekta īstenošanu slēdz starp sadarbības iestādi, finansējuma saņēmēju un vienu vai vairākām pašvaldībām un vienu vai vairākiem privāto tiesību subjektiem, kuru īpašumā paredzēts ieguldīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus (turpmāk – trīspusējs līgums). Trīspusējā līgumā papildus normatīvajam aktam, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu, iekļauj:

56.1. tā īpašuma lietošanas (nomas, īres vai patapinājuma) noteikumus, kurā paredzēts ieguldīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus;

56.2. pašvaldības vai privāto tiesību subjekta tiesības vai pienākumus;

56.3. pašvaldības vai privāto tiesību subjekta pienākumu neatsavināt vai neapgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām nekustamo īpašumu, kurā paredzēts ieguldīt vai kurā ir ieguldīti Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi, piecus gadus pēc pēdējā maksājuma finansējuma saņēmējam par attiecīgo projektu (dāvināt, aizdot, patapināt, pārdot, apmainīt, iznomāt vai izīrēt, nodot citu personu valdījumā, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt), kā arī aizliegumu pašvaldībai vai privāto tiesību subjektam iznīcināt vai bojāt īpašumu, kurā paredzēts ieguldīt vai ir ieguldīti Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi;

56.4. pašvaldībai vai privāto tiesību subjektam noteiktos saistību tiesību pastiprinājumus un sankcijas. 

VIII. Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi

57. Projekta maksimālais īstenošanas laiks ir trīs gadi no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu.

58. Ja kāda no nozarēm, kurā darbojas projekta iesniedzējs, nav atbalstā­ma, un projekta iesniedzējs pretendē uz projekta īstenošanu atbalstāmajā nozarē, projekta iesniedzējs skaidri nodala atbalstāmās nozares projekta īstenošanas finanšu plūsmas no citu darbības nozaru finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un trīs gadus pēc projekta īstenošanas, ja finansējuma saņēmējs atbilst sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu statusam, bet piecus gadus pēc projekta īstenošanas, ja tas atbilst lielo komersantu statusam. Neatbalstāmās nozares ir definētas šo noteikumu 5.pielikuma 14.punktā minētajā kritērijā un 6.pielikumā.

59. Finansējuma saņēmējs nodrošina aktuālās informācijas ievietošanu finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē (ja tāda ir) par projekta īstenošanas gaitu ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

60. Finansējuma saņēmējs saņem finansējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

60.1. finansējuma saņēmējs ar sadarbības iestādi ir noslēdzis līgumu par projekta īstenošanu;

60.2. līgums par projekta īstenošanu noslēgts, pirms finansējuma saņēmējs ir uzsācis projekta atbalstāmās darbības. Ja finansējuma saņēmējs veicis projekta atbalstāmās darbības, pirms noslēgts līgums par projekta īstenošanu, finansējums netiek piešķirts;

60.3. finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu, nodrošina atsevišķu ar projekta īstenošanu saistīto saimniecisko darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaiti, kas atbilst normatīvo aktu prasībām un vispārpieņemtiem grāmatvedības standartiem, kā arī finanšu pārskatus sagatavo atbilstoši normatīviem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā;

60.4. ir sagatavots un līgumā par projekta īstenošanu paredzētajā laikā iesniegts sadarbības iestādē starpposma (ja nepieciešams) un noslēguma maksājuma pieprasījums, un ir pievienotas dokumentu kopijas saskaņā ar sadarbības iestādes izstrādātu un apstiprinātu izdevumus apliecinošo dokumentu sarakstu, kas publicēts un norādīts sadarbības iestādes tīmekļa vietnē;

60.5. projekta īstenošanas izmaksas tiek atzītas par attiecināmām pēc sadarbības iestādes veiktajām starpposma vai noslēguma maksājuma pieprasījumu pārbaudēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondiem.

61. Sadarbības iestāde lemj, vai izbeigt līgumu par projekta īstenošanu līgumā noteiktajos gadījumos, kā arī:

61.1. ja projekta iesniegumam ir pievienots zemesgrāmatā reģistrēts nekustamā īpašuma pirkuma opcijas līgums, bet sešu mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs nav realizējis pirkuma opciju un iesniedzis sadarbības iestādē zemesgrāmatā reģistrētus īpašumtiesības apliecinošus dokumentus (kopijas) par īpašumu, kurā veic ilgtermiņa ieguldījumus;

61.2. ja projekta iesniegumam ir pievienota izziņa no kredītiestādes par kredīta piešķiršanu, bet sešu mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs nav noslēdzis ar kredītiestādi attiecīgu līgumu par summu, kas nav mazāka par 75 % no izziņā minētās;

61.3. ja projekta iesniegumā ir paredzētas jaunu iekārtu (un aprīkojuma), patentu un licenču iegādes izmaksas, bet sešu mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs nav noslēdzis līgumus ar piegādātājiem par summu, ne mazāku kā 75 % no projektā paredzētajām jaunu iekārtu (un aprīkojuma), patentu un licenču iegādes izmaksām;

61.4. ja projekta iesniegumā ir paredzētas ēku un būvju rekonstrukcijas un būvniecības izmaksas, bet sešu mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs nav noslēdzis līgumus par ēku vai būvju rekonstrukciju un būvniecību par summu, ne mazāku kā 75 % no projektā paredzētajām ēku vai būvju rekonstrukcijas un būvniecības izmaksām;

61.5. ja 18 mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, nav īstenoti vismaz 50 % no projektā norādīto aktivitāšu kopējā skaita.

62. Sadarbības iestāde proporcionāli samazina finansējumu:

62.1. ja faktiskais finanšu līdzekļu izlietojums ir mazāks, nekā paredzēts projekta iesniegumā;

62.2. ja nav īstenota kāda no līgumā par projekta īstenošanu paredzētajām darbībām, bet tiek sasniegts projekta mērķis;

62.3. ja nav iesniegti finanšu līdzekļu izlietojumu apliecinošie dokumenti;

62.4. ja līdzekļu izlietojums nav samērīgs un pamatots;

62.5. ja iepirkums nav veikts atbilstoši normatīvajiem aktiem iepirkuma jomā;

62.6. ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;

62.7. šo noteikumu 27.2.apakšpunktā minētajā gadījumā.

63. Sadarbības iestādei ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā, kā arī pēc maksājuma veikšanas pieprasīt no finansējuma saņēmēja papildu informāciju, kas saistīta ar starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanu.

64. Sadarbības iestādei ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertu, lai pārbaudītu, vai projekta izmaksu tāmē norādītās attiecināmās izmaksas ir samērīgas un ekonomiski pamatotas.

65. Maksājumus veic bezskaidras naudas norēķinu veidā uz atsevišķu projekta īstenošanai paredzēto finansējuma saņēmēja bankas kontu, kas norādīts līgumā par projekta īstenošanu.

66. Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu, kas nepārsniedz 35 % no finansējuma apmēra. Avansa maksājuma saņemšanai un maksājumu veikšanai no saņemtā avansa maksājuma līdzekļiem finansējuma saņēmējs atver kontu Valsts kasē. Lai saņemtu avansa maksājumu, finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē bankas garantiju par avansa summu un būvvaldes akceptētu būvprojektu tehniskā projekta stadijā, ja projekta attiecināmajās izmaksās ir iekļautas ēku un būvju būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas. Bankas garantijas termiņš nav īsāks kā projekta īstenošanas termiņš.

67. Starpposma maksājumus var saņemt ne biežāk kā reizi sešos mēnešos, ja projekta īstenošanas ilgums pārsniedz vienu gadu.

68. Starpposma maksājumu veic pēc attiecīgā projekta īstenošanas posma pabeigšanas.

69. Projekta noslēguma pārskatu iesniedz sadarbības iestādē 15 darbdienu laikā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas, bet ne vēlāk par 2015.gada 1.jūliju.

70. Sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam izmaksājamo finansējuma apjomu nosaka, pamatojoties uz projekta attiecināmo izmaksu tāmi un iesniegtajiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem, ievērojot normatīvo aktu prasības maksājumu un darījumu apliecinošo dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā.

Ministru prezidents I.Godmanis

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 14.martu.

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 24.februāra noteikumiem Nr.200

KN200P1_PAGE_01.JPG (82967 bytes)

KN200P1_PAGE_02.JPG (96362 bytes)

KN200P1_PAGE_03.JPG (117295 bytes)

KN200P1_PAGE_04.JPG (134731 bytes)

KN200P1_PAGE_05.JPG (127196 bytes)

KN200P1_PAGE_06.JPG (137905 bytes)

KN200P1_PAGE_07.JPG (168641 bytes)

KN200P1_PAGE_08.JPG (75871 bytes)

KN200P1_PAGE_09.JPG (119375 bytes)

KN200P1_PAGE_10.JPG (102244 bytes)

KN200P1_PAGE_11.JPG (107365 bytes)

KN200P1_PAGE_12.JPG (132357 bytes)

KN200P1_PAGE_13.JPG (82248 bytes)

KN200P1_PAGE_14.JPG (109188 bytes)

KN200P1_PAGE_15.JPG (111884 bytes)

KN200P1_PAGE_16.JPG (176534 bytes)

KN200P1_PAGE_17.JPG (222378 bytes)

KN200P1_PAGE_18.JPG (156397 bytes)

KN200P1_PAGE_19.JPG (91187 bytes)

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards


 

2.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 24.februāra noteikumiem Nr.200

KN200P2.JPG (57905 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards


 

3.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 24.februāra noteikumiem Nr.200

KN200P3.JPG (36704 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards


 

4.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 24.februāra noteikumiem Nr.200

KN200P4.JPG (51093 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards


 

5.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 24.februāra noteikumiem Nr.200

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji

Darbības programmas nosaukums un numurs

Uzņēmējdarbība un inovācijas

Prioritātes nosaukums un numurs

2.1.

Zinātne un inovācijas

Pasākuma nosaukums un numurs

2.1.2.

Inovācijas

Aktivitātes/apakšaktivitātes nosaukums un numurs

2.1.2.4.

Augstas pievienotās vērtības investīcijas

Projektu atlases veids

Atklāts projektu konkurss

Atbildīgā iestāde

Ekonomikas ministrija

 

 

1. KVALITĀTES KRITĒRIJI

Vērtēšanas sistēma

Piezīmes*

Punkti

Min. – 34

1.

Nozare, kurā tiks īstenots projekts atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) un Eiropas Kopienas Statistikas pārvaldes (Eurostat) klasifikācijai, tiek uzskatīta par augsti tehnoloģisku vai projekts tiks īstenots dizaina nozarē

N

Ja vērtējums ir mazāks par 15 punktiem, projekta iesniegumu noraida

1.1.

Projekts tiks īstenots vienā no minētajām nozarēm (pēc NACE (1.1.red.) kodiem):

Ražošana

24  Ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošana;

29  Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana;

30  Biroja tehnikas un datoru ražošana;

31  Elektrisko mašīnu un aparātu ražošana;

32 Radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošana;

33  Medicīnisko, precīzijas un optikas instrumentu, pulksteņu ražošana;

34  Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana

35  Citu transportlīdzekļu ražošana (izņemot 35.1 Kuģu un laivu būve un remonts)

Pakalpojumi

64.2  Telekomunikācijas;

72  Datori un saistītās aktivitātes;

73  Pētniecība un attīstība.

74.10 Specializētie projektēšanas darbi, izņemot iekštelpu dekoratoru darbība (NACE 2.red.)

71.12 Inženiertehniskā projektēšana (NACE 2.red.)

40

Projekts tiks īstenots citā nozarē, bet projekta iesniedzēja saistīto personu grupa iegulda pētniecībā un attīstībā projekta īstenošanas nozarē vismaz 4 % no apgrozījuma. Šajā kritērijā tiek vērtēti vidējie dati par pēdējiem trijiem noslēgtajiem finanšu gadiem

15

Projekts tiks īstenots citā nozarē, un projekta iesniedzēja saistīto personu grupa iegulda pētniecībā un attīstībā projekta īstenošanas nozarē mazāk par 4 % no apgrozījuma. Šajā kritērijā tiek vērtēti vidējie dati par pēdējiem trijiem noslēgtajiem finanšu gadiem

0

2.

Produktu izplatīšanas pieredze. Šajā kritērijā tiek vērtēti vidējie dati par pēdējiem trijiem noslēgtajiem finanšu gadiem

N

Ja vērtējums ir mazāks par 3 punktiem, projekta iesniegumu noraida

2.1.

Projekta iesniedzēja saistīto personu grupas apgrozījums ir trīs reizes lielāks par projekta izmaksām

5

2.2.

Projekta iesniedzēja saistīto personu grupas apgrozījums ir lielāks par projekta izmaksām, bet ne vairāk kā trīs reizes

3

2.3.

Projekta iesniedzēja saistīto personu grupas apgrozījums ir mazāks par projekta izmaksām

0

3.

Projekta izmaksu efektivitāte. Šajā kritērijā tiek vērtēta plānotā pievienotā vērtība LVL, rēķinot uz vienu darbinieku gadā. Aprēķiniem tiek izmantoti dati par struktūrvienību, kuras izveidei vai modernizācijai ir iesniegts projekts. Pievienotā vērtība rēķināta, izmantojot šādu formulu:

(struktūrvienības plānotā bruto peļņa + struktūrvienības darbiniekiem plānotā bruto alga)/plānotais struktūrvienības darbinieku skaits

Aprēķiniem tiks izmantoti plānotie rādītāji par pirmo pilno gadu pēc projekta pabeigšanas

N

Ja vērtējums ir mazāks par 1 punktu, projekta iesniegumu noraida

3.1.

Pievienotā vērtība, rēķinot LVL uz vienu darbinieku gadā, ir vismaz LVL 34 000

5

3.2.

Pievienotā vērtība, rēķinot LVL uz vienu darbinieku gadā, ir LVL 28 000–33 999

4

3.3.

Pievienotā vērtība, rēķinot LVL uz vienu darbinieku gadā, ir LVL 22 000–27 999

3

3.4.

Pievienotā vērtība, rēķinot LVL uz vienu darbinieku gadā, ir LVL 15 000–21 999

2

3.5.

Pievienotā vērtība, rēķinot LVL uz vienu darbinieku gadā, ir LVL 8 000–14 999

1

3.6.

Pievienotā vērtība, rēķinot LVL uz vienu darbinieku gadā, ir mazāka nekā LVL 8 000

0

4.

Tās nozares eksporta potenciāls, kurā tiks īstenots projekts, saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas bankas datiem. Nozares tiek klasificētas saskaņā ar NACE 2.red. klasifikāciju. Šajā kritērijā tiek vērtēti vidējie dati par pēdējiem trijiem pilniem gadiem. Ja projekta iesniedzēja saistīto personu grupas eksporta rādītāji ir augstāki nekā nozares eksporta rādītāji, šajā kritērijā tiek vērtēti projekta iesniedzēja saistīto personu grupas eksporta rādītāji. Ja projekta iesniedzēja saistīto personu grupa veic saimniecisko darbību tikai Latvijā, kritērija vērtēšanā ņem vērā datus no projekta iesniedzēja saistīto personu grupas gada pārskatiem. Ja projekta iesniedzēja saistīto personu grupa veic saimniecisko darbību arī ārpus Latvijas, tiek ņemta vērā tikai Latvijā veiktā saimnieciskā darbība

N

Ja vērtējums ir mazāks par 15 punktiem, projekta iesniegumu noraida

4.1.

Nozare vai projekta iesniedzēja saistīto personu grupa eksportē vairāk nekā 69 % saražotā

25

4.2.

Nozare vai projekta iesniedzēja saistīto personu grupa eksportē 60 %–69 % saražotā

20

4.3.

Nozare vai projekta iesniedzēja saistīto personu grupa eksportē 50 %–59 % saražotā

15

4.4.

Nozare vai projekta iesniedzēja saistīto personu grupa eksportē mazāk nekā 50 % saražotā

0

1.1. KVALITĀTES KRITĒRIJI PAR HORIZONTĀLAJĀM PRIORITĀTĒM

Vērtēšanas sistēma

Punkti

5.

Horizontālā prioritāte “Teritorijas līdzsvarota attīstība”

N

Kritērijs dod papildu punktus

5.1.

Projekta īstenošanas vieta atrodas īpaši atbalstāmajā teritorijā. Par projekta īstenošanas vietu uzskata vietu, kurā projekta iesniedzējs ražo savu produkciju vai sniedz pakalpojumus

5

5.2.

Projekta īstenošanas vieta atrodas ārpus īpaši atbalstāmās teritorijas un ārpus Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona. Par projekta īstenošanas vietu uzskata vietu, kurā projekta iesniedzējs ražo savu produkciju vai sniedz pakalpojumus

3

5.3.

Projekta īstenošanas vieta atrodas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā. Par projekta īstenošanas vietu uzskata vietu, kurā projekta iesniedzējs ražo savu produkciju vai sniedz pakalpojumus

0

6.

Horizontālā prioritāte “Makroekonomiskā stabilitāte”

Privātā līdzfinansējuma apjoms

N

Kritērijs dod papildu punktus

6.1.

Pieprasītā finansējuma intensitāte ir samazināta par 5 un vairāk procentpunktiem

5

6.2.

Pieprasītā finansējuma intensitāte ir samazināta par 4 procentpunktiem

4

6.3.

Pieprasītā finansējuma intensitāte ir samazināta par 3 procentpunktiem

3

6.4.

Pieprasītā finansējuma intensitāte ir samazināta par 2 procentpunktiem

2

6.5.

Pieprasītā finansējuma intensitāte ir samazināta par 1 procentpunktu

1

7.

Horizontālā prioritāte “Vienādas iespējas”

7.1.

Projekta iesniedzējs īstenos specifiskas aktivitātes, kas sekmē dzimumu līdztiesības, aktīvās novecošanās un personu ar invaliditāti tiesību pamatprincipu ievērošanu un ir apzinājis darbinieku sociālo portretu, t.sk. datus sadalījumā pēc dzimuma, vecuma un invaliditātes

5

N

Kritērijs dod papildu punktus

7.2.

Projekta iesniedzējs īstenos specifiskas aktivitātes, kas sekmē dzimumu līdztiesības, aktīvās novecošanās un personu ar invaliditāti tiesību pamatprincipu ievērošanu, bet nav apzinājis darbinieku sociālo portretu, t.sk. datus sadalījumā pēc dzimuma, vecuma un invaliditātes

4

7.3.

Projekta iesniedzējs ir apzinājis darbinieku sociālo portretu, t.sk. datus sadalījumā pēc dzimuma, vecuma un invaliditātes, bet neīstenos specifiskas aktivitātes, kas sekmē dzimumu līdztiesības, aktīvās novecošanās un personu ar invaliditāti tiesību pamatprincipu ievērošanu

3

7.4.

Projekta iesniedzējs neīstenos specifiskas aktivitātes, kas sekmē dzimumu līdztiesības, aktīvās novecošanās un personu ar invaliditāti tiesību pamatprincipu ievērošanu un nav apzinājis darbinieku sociālo portretu, t.sk. datus sadalījumā pēc dzimuma, vecuma un invaliditātes

0

8.

Horizontālā prioritāte “Ilgtspējīga attīstība”

N

Kritērijs dod papildu punktus

8.1.

Īstenojot projektu, tiek radīta energoefektīvāka tehnoloģija, būtiski samazināta ietekme uz vidi, projekts tiek īstenots vides tehnoloģiju vai ekoinovāciju jomā

5

8.2.

Īstenojot projektu, netiek radīta energoefektīvāka tehnoloģija, būtiski samazināta ietekme uz vidi, projekts netiek īstenots vides tehnoloģiju vai ekoinovāciju jomā

0

9.

Horizontālā prioritāte “Informācijas sabiedība”

N

Kritērijs dod papildu punktus

9.1.

Projektā tiks veidots IT risinājums vai IT pakalpojumi

5

9.2.

Projektā netiks veidots IT risinājums vai IT pakalpojumi

0

2. ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

2.1. PROJEKTA ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

Vērtēšanas sistēma

Jā/Nē

10.

Izmaksu pamatotība

Projekta izmaksu pamatotība un efektivitāte (jāizpilda visi nosacījumi):

1) plānotie izdevumi nodrošina fiziski izmērāmu rezultātu rašanos: tiek vērtēts, vai noteiktais problēmas risinājums pozitīvi ietekmēs projekta iesniedzēja saimniecisko darbību un vai izvirzītais projekta mērķis ir skaidri definēts un atbilst izvēlētajam problēmas risinājumam;

2) attiecināmās izmaksas ir nepieciešamas projekta īstenošanai: tiek vērtēts, vai attiecināmās izmaksas ir nepieciešamas projekta izvirzītā mērķa sasniegšanai;

3) attiecināmās izmaksas ir saistītas ar projekta īstenošanu: tiek vērtēts, vai attiecināmās izmaksas atbilst projektā plānotajām aktivitātēm;

4) plānotie izdevumi ir ekonomiski pamatoti

N

11.

Projekta attiecināmo izmaksu veidi un apjoms atbilst aktivitātē noteiktajam

P

12.

Projekta īstenošanas laika grafiks atbilst aktivitātē noteiktajiem termiņiem

P

13.

Īstenojot projektu, plānotais izveidoto jauno darbavietu skaits ir vismaz 25

P

14.

Projekts tiek īstenots atbalstāmajā nozarē.

Finansējums netiek piešķirts šādās nozarēs:

1) vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība;

2) finanšu starpniecība;

3) komercpakalpojumi (operācijas ar nekustamo īpašumu; transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu iznomāšana);

4) azartspēles un derības;

5) alus un alkoholisko dzērienu ražošana;

6) tabakas izstrādājumu ražošana;

7) zivsaimniecība un akvakultūra;

8) kuģubūve;

9) ogļu rūpniecība;

10) tērauda rūpniecība;

11) sintētisko šķiedru ražošana;

12) Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā (saraksts, kas minēts līguma 32.punktā) uzskaitīto lauksaimniecības produktu primārā ražošana. Finansējums tiek piešķirts lauksaimniecības produktu apstrādei un tirdzniecībai (izņemot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu primāro ražošanu un tādu lauksaimniecības produktu apstrādi, kas rada Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā minētos lauksaimniecības produktus), produktiem ar Kombinētās nomenklatūras (KN) kodiem 4502, 4503 un 4504 (korķa izstrādājumi), kā arī to produktu ražošanai un tirdzniecībai, kas atdarina vai aizstāj pienu un piena produktus, kā norādīts Padomes 2007.gada 22.oktobra Regulā (EK) Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula).

Transporta nozarē netiek segti izdevumi transport-līdzekļu (kustamu aktīvu) iegādei

N

15.

Ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants, tas sniedz garantiju, ka saņemtais finansējums netiks izmantots, lai pārvietotu ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru no citas Eiropas Savienības dalībvalsts. Lielie komersanti ir komersanti, kas atbilst Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulas (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula), 2.panta 8.punktā noteiktajai definīcijai

P

2.2. PROJEKTA IESNIEDZĒJA ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

Vērtēšanas sistēma

Jā/Nē

16.

Projekta iesniedzējs ir Latvijā reģistrēts komersants, tas nav atzīts par maksātnespējīgu, neatrodas sanācijas procesā vai likvidācijā vai tā darbība nav izbeigta vai apturēta

N

17.

Projekta iesniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu

P

3. ADMINISTRATĪVIE KRITĒRIJI

Vērtēšanas sistēma

Jā/Nē

18.

Projekta iesniegums ir sagatavots atbilstoši projekta iesnieguma veidlapai, ir pievienoti visi normatīvajos aktos par aktivitātes īstenošanu minētie dokumenti, un tie ir noformēti atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā

P

19.

Projekta iesnieguma oriģinālam, tam pievienotajiem dokumentiem un dokumentu atvasinājumiem, kuri ir sagatavoti, ievērojot normatīvos aktus dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā, ir dokumenta juridiskais spēks

P

20.

Projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta

P

21.

Ja projekta iesniegums ir iesniegts papīra formā, projekta iesnieguma oriģināls ir ar sanumurētām lapām

P

22.

Projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu – dzēsumu, aizkrāsojumu, svītrojumu un papildinājumu

P

23.

Projekta iesniegumā lietotā naudas vienība ir lats – LVL

P

24.

Projekta iesniegums iesniegts projektu iesniegumu iesniegšanas termiņā

N

25.

Projekta izmaksas (kopējās projekta attiecināmās izmaksas, kopējās projekta neattiecināmās izmaksas un kopējās projekta izmaksas) projekta izmaksu tāmē ir aprēķinātas aritmētiski pareizi, ievērojot aktivitātē noteiktos attiecināmo izmaksu ierobežojumus

P

26.

Pieprasītais finansējuma apmērs ir aprēķināts pareizi un atbilst aktivitātē noteiktajam apmēram

P

27.

Projekta iesniegums ir aizpildīts latviešu valodā un datorrakstā

P

28.

Ja projekta iesniegums ir iesniegts papīra formā, projekta iesniegums ir iesniegts divos eksemplāros (viens oriģināls un viena kopija)

P

4. FINANSĒJUMA PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

Vērtēšanas sistēma

Jā/Nē

29.

Ja projekta iesniegums atbilst 24.administratīvajam un 10., 14. un 16.atbilstības kritērijam, kā arī 1.kvalitātes kritērijā ir saņēmis vismaz 15 punktu, 2.kvalitātes kritērijā – vismaz trīs punktus, 3.kvalitātes kritērijā – vismaz vienu punktu un 4.kvalitātes kritērijā – vismaz 15 punktu, tad pēc projektu iesniegumu sarindošanas prioritārā secībā, sākot ar visvairāk punktus ieguvušo, projekta iesniegumam pietiek aktivitātes atlases kārtā pieejamā finansējuma

N

* Piezīmes.

1. N – negatīvs vērtējums (projekta iesniegumu noraida).

2. P – ja vērtējums ir negatīvs, var pieņemt lēmumu par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu (projekta iesniedzējs nodrošina atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā laikā).

Ekonomikas ministrs K.Gerhards


 

6.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 24.februāra noteikumiem Nr.200

Nozares, kurām nav paredzēts atbalsts

Finansējums darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.prioritātes “Zinātne un inovācijas” 2.1.2.pasākuma “Inovācijas” 2.1.2.4.aktivitātē “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” netiek sniegts šādās nozarēs:

1. Tērauda rūpniecība. Atbilstoši Valsts reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007.–2013.gadam 1.pielikumam tērauda rūpniecības nozares ierobežojums ir attiecināms uz komersantiem, kas ražo šādus produktus:

Nr.
p.k.

Izstrādājums

Kombinētās nomenklatūras kods (KN 2007)1

1.1.

čuguns

7201

1.2.

ferosakausējumi

7202 11 20, 7202 11 80, 7202 99 10

1.3.

dzelzsrūdas tiešā reducēšanā iegūtie produkti un citi porainās dzelzs produkti

7203

1.4.

dzelzs un neleģētais tērauds

7206

1.5.

dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikāti

7207 11 11, 7207 11 14, 7207 11 16, 7207 12 10, 7207 19 12, 7207 19 80, 7207 20 11, 7207 20 15, 7207 20 17, 7207 20 32, 7207 20 52, 7207 20 80

1.6.

dzelzs vai neleģētā tērauda plakani velmējumi

7208 10 00, 7208 25 00, 7208 26 00, 7208 27 00, 7208 36 00, 7208 37 00, 7208 38 00, 7208 39 00, 7208 40 00, 7208 51,
7208 52, 7208 53, 7208 54 00, 7208 90, 7209 15 00, 7209 16, 7209 17, 7209 18, 7209 25 00, 7209 26, 7209 27, 7209 28, 7209 90, 7210 11 00, 7210 12, 7210 20 00, 7210 30 00, 7210 41 00, 7210 49 00, 7210 50 00, 7210 61 00, 7210 69 00, 7210 70, 7210 90, 7211 13 00, 7211 14 00, 7211 19 00,
7211 23, 7211 29 00, 7211 90, 7212 10, 7212 20 00,
7212 30 00, 7212 40, 7212 50, 7212 60 00

1.7.

dzelzs vai neleģētā tērauda karsti velmēti stieņi brīvi tītos saišķos

7213 10 00, 7213 20 00, 7213 91, 7213 99

1.8.

pārējie dzelzs vai neleģētā tērauda stieņi

7214 20 00, 7214 30 00, 7214 91, 7214 99, 7215 90 00

1.9.

dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili

7216 10 00, 7216 21 00, 7216 22 00, 7216 31, 7216 32,
7216 33, 7216 40, 7216 50, 7216 99 00

1.10.

nerūsējošs tērauds

7218 10 00, 7218 91 10, 7218 91 80, 7218 99 11, 7218 99 20

1.11.

nerūsējošā tērauda plakani velmējumi

7219 11 00, 7219 12, 7219 13, 7219 14, 7219 21, 7219 22, 7219 23 00, 7219 24 00, 7219 31 00, 7219 32, 7219 33, 7219 34, 7219 35, 7219 90, 7220 11 00, 7220 12 00, 7220 20, 7220 90

1.12.

nerūsējošā tērauda stieņi

7221 00, 7222 11, 7222 19, 7222 30 97, 7222 40 10, 7222 40 90

1.13.

citāda leģētā tērauda plakani velmējumi

7225 11 00, 7225 19, 7225 30, 7225 40, 7225 50, 7225 91 00, 7225 92 00, 7225 99 00, 7226 11 00, 7226 19, 7226 20 00, 7226 91, 7226 92 00, 7226 99

1.14.

citāda leģētā tērauda stieņi

7224 10, 7224 90 02, 7224 90 03, 7224 90 05, 7224 90 07, 7224 90 14, 7224 90 31, 7224 90 38, 7227 10 00, 7227 20 00, 7227 90, 7228 10 20, 7228 20 10, 7228 20 91, 7228 30 20, 7228 30 41, 7228 30 49, 7228 30 61, 7228 30 69, 7228 30 70, 7228 30 89, 7228 60, 7228 70, 7228 80 00

1.15.

rievkonstrukcijas

7301 10 00

1.16.

sliedes un gulšņi

7302 10 21, 7302 10 23, 7302 10 29, 7302 10 40, 7302 10 50, 7302 10 90, 7302 40 00, 7302 90 00

1.17.

bezšuvju caurules, cauruļvadi un dobie profili

7303 00, 7304

1.18.

metināta dzelzs vai tērauda caurules un cauruļvadi, kuru ārējais diametrs pārsniedz

406,4 mm

7305

Piezīme.

Komisijas 2006.gada 17.oktobra Regula (EK) Nr.1549/2006, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.

2. Sintētisko šķiedru ražošana:

2.1. atbilstoši Valsts reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007.–2013.gadam 2.pielikumam ierobežojums attiecas uz komersantiem, kuri iesaistīti šādos mākslīgo šķiedru ražošanas palīgprocesos:

2.1.1. visu veidu poliestera, poliamīda, akrila vai polipropilēna šķiedru un diegu (neatkarīgi no to izmantošanas veida) ekstrūzija vai teksturēšana;

2.1.2. polimerizācija (ieskaitot polikondensāciju), ja tā iekārtu izmantošanā ir apvienota ar ekstrūziju;

2.1.3. jebkādi palīgprocesi, kuri saistīti ar vienlaicīgu ekstrūzijas vai teksturēšanas jaudu uzstādīšanu, ko veic projekta iesniedzējs vai cits tās pašas grupas komersants, un kuri attiecīgajā komercdarbības veidā izmantoto iekārtu ziņā parasti tiek apvienoti ar šādām jaudām;

2.2. sintētisko šķiedru ražošanas nozare ietilpst NACE 2.red. grupā 20.6 “Sintētisko šķiedru ražošana” (NACE 1.1.red. grupā 24.7 “Sintētisko šķiedru ražošana”).

3. Lauksaimniecības produktu ražošana (ierobežojums attiecas uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, tādu lauksaimniecības produktu apstrādi, kas rada Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā minētos lauksaimniecības produktus, produktiem ar kombinētās nomenklatūras (KN) kodiem 4502, 4503 un 4504 (korķa izstrādājumi), kā arī uz to produktu ražošanu un tirdzniecību, kas atdarina vai aizstāj pienu un piena produktus, kā norādīts Padomes 2007.gada 22.oktobra Regulā (EK) Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula).

4. Zivsaimniecība un akvakultūra (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2.red. 03.nodaļu “Zivsaimniecība” (NACE 1.1.red. B sekciju “Zvejniecība”)).

5. Ogļu rūpniecība:

5.1. atbilstoši Padomes 2002.gada 23.jūlija Regulai Nr.1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai ogles tiek definētas kā augstas kvalitātes, vidējas kvalitātes, kā arī zemas kvalitātes A un B kategorijas ogles ANO Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātās starptautiskās ogļu kodifikācijas sistēmas nozīmē (Starptautiskā vidējas kvalitātes un augstas kvalitātes ogļu kodifikācijas sistēma (1998), Ogļu slāņa starptautiskā klasifikācija (1998) un Starptautiskā zemas kvalitātes ogļu kodifikācijas sistēma (1999));

5.2. ogļu rūpniecības nozare ietilpst NACE 2.red. 05.nodaļā “Ogļu un brūnogļu (lignīta) ieguve” (NACE 1.1.red. grupā 10.1 “Akmeņogļu ieguve, apstrāde un aglomerācija” un grupā 10.2 “Brūnogļu (lignīta) ieguve, apstrāde un aglomerācija”).

6. Alus un alkoholisko dzērienu ražošana (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2.red. 11.nodaļu “Dzērienu ražošana”, izņemot klasi 11.06 “Iesala ražošana” un klasi 11.07 “Bezalkohola dzērienu ražošana, minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošana” (NACE 1.1.red. grupu 15.9 “Dzērienu ražošana”, izņemot klasi 15.97 “Iesala ražošana” un klasi 15.98 “Minerālūdeņu un bezalkoholisko dzērienu ražošana”)).

7. Tabakas izstrādājumu ražošana (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2.red. 12.nodaļu “Tabakas izstrādājumu ražošana” (NACE 1.1.red. 16.nodaļu “Tabakas izstrādājumu ražošana”)).

8. Kuģu būve:

8.1. atbilstoši Nostādnēm par valsts atbalstu kuģu būvei kuģu būve tiek definēta kā pašpiedziņas jūras tirdzniecības kuģu būve Kopienā;

8.2. kuģu būves nozare ietilpst NACE 2.red. klasē 30.11 “Kuģu un peldošo iekārtu būve” (NACE 1.1.red. klasē 35.11 “Kuģu būve un remonts”).

9. Tirdzniecība (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2.red. G sadaļu “Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts”, izņemot grupu 45.2 “Automobiļu apkope un remonts” (NACE 1.1.red. G sekciju “Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts”, izņemot grupu 50.2 “Automobiļu apkope un remonts” un grupu 52.7 “Individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts”)).

10. Finanšu starpniecība (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2.red. K sadaļu “Finanšu un apdrošināšanas darbības” (NACE 1.1.red. J sekciju “Finanšu starpniecība”)).

11. Komercpakalpojumi (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2.red. L sadaļu “Operācijas ar nekustamo īpašumu” un 77.nodaļu “Iznomāšana un ekspluatācijas līzings” (NACE 1.1.red. 70.nodaļu “Operācijas ar nekustamo īpašumu” un 71.nodaļu “Transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu iznomāšana”));

12. Azartspēles (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2.red. 92.nodaļu “Azartspēles un derības” (NACE 1.1.red. klasi 92.71 “Azartspēles un derības”)).

13. Transporta nozarē netiek segti izdevumi transportlīdzekļu (kustamu aktīvu) iegādei.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!