• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu ministrs: Par budžeta plānošanu ilga laika perspektīvā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.03.2009., Nr. 37 https://www.vestnesis.lv/ta/id/188771

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

06.03.2009., Nr. 37

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finanšu ministrs: Par budžeta plānošanu ilga laika perspektīvā

 

Lai valsts ilgtermiņa stratēģijas izstrādi vērtētu kontekstā ar fiskālās politikas iespējām, finanšu ministrs Atis Slakteris 5.martā tikās ar Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas Latvijas ilgtspējīgas stratēģijas darba grupas vadītāju profesoru Robertu Ķīli.

Tikšanās laikā ar Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas Latvijas ilgtspējīgas stratēģijas darba grupas vadītāju profesoru Robertu Ķīli finanšu ministrs A.Slakteris norādīja: “Valsts aktuālie budžeta mazināšanas uzdevumi nedrīkst aizēnot ilgtspējīgas attīstības uzstādījumus. Kā orientieri, realizējot finanšu politiku, jāpatur prātā arī vidēja termiņa mērķi. Jaunās valdības budžeta korekciju paketei viennozīmīgi jāsaskan ar budžeta plānošanu vismaz trīs gadu perspektīvā, jo aiz katra izdevumos samazinātā lata stāv cilvēks. Viņa ilgtspējīgs un veselīgs mūžs, radoša, iecietīga un toleranta sabiedrība, sadarbībā ar sociālajiem partneriem attīstīta konkurētspēja.”

Strauji pasliktinoties kopējai ekonomiskajai situācijai Austrumeiropā, makroekonomikas attīstības scenārijs tika pārskatīts arī Latvijā. Pie iekšzemes kopprodukta krituma 12% apmērā ar budžeta grozījumiem ieņēmumu samazinājums plānots aptuveni 433 miljoni latu.

Finanšu ministrs norādīja, ka ir vairākas stratēģiski nozīmīgas jomas, kurās ar grozījumiem budžetā vēl būs jāpalielina izdevumi. Prognozējot bezdarba līmeņa pieaugumu virs 12%, jārēķinās ar atbilstošu papildu finansējuma nepieciešamību sociālajām garantijām. Turklāt, lemjot par jebkuriem izdevumiem, jāsaglabā iespēja virzīties uz galveno mērķi – tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanu, tāpēc nepieciešama papildu līdzekļu piešķiršana Eiropas Savienības fondu līdzfinansēšanai.

Roberts Ķīlis savukārt sarunā akcentēja, ka Latvijai jāapgūst viss Eiropas Savienības fondu finansējums, atjaunojot līdzfinansējumu arī tai daļai, kuru ierobežotā valsts budžeta dēļ atlika demisionējusī valdība.

 

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!