Par priekšlikumiem tautsaimniecības stabilizēšanai

Nacionālā attīstības plāna (NAP) eksperti ir sagatavojuši un iesnieguši atbildīgajām institūcijām priekšlikumus Latvijas tautsaimniecības stabilizēšanai un uzlabošanai.

Sagatavotie priekšlikumi ietver nepieciešamās aktivitātes, lai novērstu NAP ekspertu 2008.gada laikā konstatētās problēmas efektīvai galvenā Latvijas vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenta – Nacionālā attīstības plāna – stratēģisko uzstādījumu īstenošanā.

Priekšlikumus eksperti izstrādājuši sadarbībā ar dažādu valsts pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju pārstāvju, uzņēmēju, sociālo partneru, augstskolu un citu institūciju pārstāvju līdzdalību, balstoties uz veikto dažādu nozaru analīzi 2008.gadā.

Kā viens no svarīgākajiem makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanas politikas virzieniem ir eksporta veicināšana, kas Latvijas situācijā nav iedomājama bez komercdarbības konkurētspējas pilnveidošanas, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu īstenošanas jeb administratīvā sloga samazināšanas, zinātnieku iesaistes inovatīvā uzņēmējdarbībā, kā arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošanas, norāda NAP eksperti.

NAP eksperti ierosina veikt noteiktus pasākumus administratīvā sloga mazināšanā uzņēmējiem, norādot, ka šobrīd dažādu inspekciju darbība un prasības dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā valsts pārvaldes institūcijām ir pārāk birokrātiska, pārklājas, netiek pietiekami koordinēta un patērē ievērojamus resursus, kurus varētu izmantot uzņēmējdarbības attīstīšanai, sniedzot būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā.

Eksperti ierosina nodrošināt vienotas datubāzes izveidošanu par visu kontroles un pārbaudes institūciju veiktajām pārbaudēm, to rezultātiem un biežumu, lai koordinētu uzņēmumu apmeklējumu grafikus un neapgrūtinātu uzņēmējus ar pārāk biežām vizītēm, kā arī aicina visas ministrijas izanalizēt prasības, ko tās ir attiecinājušas uz uzņēmējdarbību, un izstrādāt priekšlikumus dažādu ierobežojumu un apgrūtinājumu uzņēmējdarbībai atcelšanā pēc iespējas ātrāk.

Tāpat NAP eksperti secinājuši, ka Latvijas tautsaimniecība šobrīd izjūt un īsā termiņā aizvien stiprāk izjutīs ekonomikas strukturālas problēmas.

Viens no strukturālu problēmu būtiskākajiem indikatoriem ir rekordliels ārējās tirdzniecības deficīts, kurš vidējā termiņā var radīt valstij fiskālu satricinājumu, ja netiks veikti steidzami pasākumi tā labošanai. Tā kā tieši Eiropas Savienības struktūrfondu uzdevums ir modernizēt tautsaimniecību, eksperti veikuši to struktūrfondu līdzekļu programmu izvērtējumu, kuras tieši paredz atbalstu uzņēmējdarbībai, piedāvājot savu skatījumu, kā paaugstināt struktūrfondu līdzekļu apsaimniekošanas efektivitāti.

Lai risinātu ekonomiskās un sociālās problēmas un mazinātu savstarpējās uzticības krīzi pasaules finanšu sfērā, kā rezultātā aizņemšanās iespējas ir krietni sarukušas, eksperti kā vienu no risinājumiem šajā situācijā redz Attīstības bankas veidošanu uz Hipotēku un zemes bankas bāzes, kas, kā uzskata Nacionālā attīstības plāna (NAP) eksperti, stimulētu tautsaimniecību un nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti.

Bankas darbība būtu jāplāno trīs atbalstāmajos segmentos: uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti, energoefektivitātes projektu realizēšanas, kā arī publiskās un privātās partnerības projektu ekspertīze un finansējuma piesaiste. Kā norāda eksperti, Attīstības bankas kā finansiālā atbalsta īstenošanas mehānisms, kura uzdevums ir veikt finanšu tirgu papildinošas funkcijas, darbojas daudzās valstīs, tai skaitā valstīs ar attīstītu ekonomiku un komercbanku sektoru, piemēram, Kanādā, Čehijā, Vācijā un Spānijā.

Eksperti uzsver, ka sadarbība starp zinātniekiem un uzņēmējiem ir būtisks priekšnoteikums zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošanai valstī, veicinot zināšanu un tehnoloģiju pārnesi ražošanā un nodrošinot augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu.

Eksperti secinājuši, ka pašreizējā situācijā, izņemot atsevišķus gadījumus, neveidojas šāda veiksmīga sadarbība. Līdz ar to NAP eksperti piedāvā intelektuālā īpašuma, kas izstrādāts par valsts budžeta finansējumu, reģistrēšanas un izmantošanas iespējām izveidot speciālu fondu, uz kuru novirzīt daļu no valsts zinātniskajām institūcijām zinātniskās darbības īstenošanai paredzētā finansējuma un no kura tālāk segt izdevumus patentu reģistrācijai ārpus Latvijas.

Tā kā augsto tehnoloģiju produkcijas īpatsvars Latvijas devumā ES kopējā eksportā ir zems, piemēram, 2007.gadā kopējā ES augsto tehnoloģiju eksporta Latvijas daļa bija 0,2%, bet Vācijai – 35,5% un Francijai – 11,4%, eksperti ierosina izveidot valsts zinātnisko institūciju asociāciju, kas sekmētu visas valsts zinātnisko institūciju darbošanos vienotā sistēmā, nodrošinot pētniecības materiāltehniskās bāzes izmantošanu uzņēmējdarbības veicināšanai. Asociācijas darbības mērķis būtu veicināt esošo zinātnisko institūciju darbošanos vienotā sistēmā, īstenojot savstarpējās sadarbības projektus, izmantojot arī par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem iegādāto zinātniski tehnisko aprīkojumu bez pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas, kā arī izveidot publiski pieejamu datubāzi par zinātnisko institūciju rīcībā esošo zinātniski tehnisko nodrošinājumu, kas iegādāts par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

Saistībā ar kompensācijas jeb offset mehānisma īstenošanu Latvijā, kas dos iespējas piesaistīt ārējās investīcijas, palielināt nodarbinātību, veicināt novecojušās rūpniecības restrukturizāciju un attīstību, kā arī paaugstināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju, eksperti ierosina atbildīgajām institūcijām vienoties par preču vai pakalpojumu veidu, kam plānots veikt iepirkuma procedūru, kuras ietvaros iespējams izmantot offset mehānismu.

Valsts ekonomiskā konkurētspēja ir atkarīga no iedzīvotāju izglītības līmeņa – no zināšanām, prasmēm un kompetencēm. Mūsdienās darba tirgus izvirza prasību pēc mācīšanās un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas mūža garumā, ko arvien vairāk pieprasa gan valsts, gan darba devēji. Tādēļ eksperti pievērsušies efektīvi funkcionējošas mūžizglītības sistēmas izveides jautājumam Latvijā. Mūžizglītība būtiski ietekmē pašattīstību, kā arī nodrošina konkurētspējas un nodarbinātības celšanu.

NAP eksperti secinājuši: kaut arī Latvijas augstskolu rīcībā ir visas nepieciešamās zināšanas un kompetences, lai piedāvātu augsti kvalificētu izglītību, joprojām nav noteikta augstskolu loma un vieta mūžizglītības sistēmā. Tāpat koordinācijas trūkuma dēļ pastāv dažāda izpratne par mūžizglītības īstenošanu starp pārējām iesaistītajām institūcijām.

Lai efektīvi īstenotu mūžizglītību, eksperti norāda, ka Latvijā līdz 2010.gadam jāievieš Kvalifikāciju ietvarstruktūra un līdz 2012.gadam jānodrošina neformālās izglītības rezultātu novērtēšanas un atzīšanas sistēmas izveidošana, kas ir saskaņā ar Eiropas Komisijas ieteikumu. Sistēma dos iespēju pielīdzināt konkrētam izglītības līmenim visas iegūtas zināšanas un prasmes un ļaus pārbaudīt, vai plānotie studiju un mācību rezultāti ir sasniegti, nevis tikai konstatēt, vai apgūts paredzētais kursa saturs, kā tas ir noticis līdz šim.

Efektīvas mūžizglītības īstenošanai jāizveido efektīva mūžizglītības pārvaldes sistēma, jānodrošina Mūžizglītības attīstības padomes darbības sākšana, jāveicina vienotas izpratnes veidošana augstskolās par mūžizglītības nodrošināšanu, kā arī jāizstrādā iedzīvotāju kvalifikācijas paaugstināšanu veicinošs mūžizglītības finansēšanas modelis.

Tāpat eksperti ir piedāvājuši risinājumus arī Latvijas demogrāfiskās krīzes risināšanas jautājumiem, ko pierāda gan Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis, kas raksturojams kā vissliktākais Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, gan iedzīvotāju skaita sarukums, kā arī paredzamā mūža ilguma pārlieku lēna paaugstināšanās.

Eksperti uzsver, ka arvien lielāka uzmanība šobrīd jāvelta veselības veicināšanas un profilakses pasākumiem, mainot fizisko, sociālo un kultūras vidi un tādējādi novēršot saslimšanu. Līdz šim veselības aprūpes politikas realizēšanas akcents viennozīmīgi ir likts uz ārstniecību, bet situācija kopumā tikai pasliktinās.

NAP eksperti rosina nekavējoties sakārtot veselības nozares normatīvo aktu sistēmu, tajā skaitā, izstrādājot Veselības likumu, jo veselības nozarei līdz šim nav sava “jumta” likuma. Jāpārņem pasaules prakse, un ietekmes uz vidi novērtējumā jāintegrē ietekmes uz veselību novērtējums.

Eksperti mudina īpašu uzmanību pievērst veselības veicināšanas un profilakses pasākumiem, turpinot veselību veicinošo skolu kustību un izveidojot vienotu Sabiedrības veselības portālu. Portālā būtu jāapkopo informācija par veselības veicināšanu un profilaktiskajiem jautājumiem, kur iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt nepieciešamo informāciju no veselības aprūpes profesionāļiem. Tāpat vairāk jāsniedz informācija sabiedrībai par veselīgu dzīvesveidu publiskajā telpā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa