Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1999. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 236 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.07.1999., Nr. 216 https://www.vestnesis.lv/ta/id/18866

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.240

Kārtība, kādā ar pašvaldībām tiek saskaņota nekustamā īpašuma nodokļa prognoze

Vēl šajā numurā

01.07.1999., Nr. 216

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 236

Pieņemts: 29.06.1999.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 236

Rīgā 1999.gada 29.jūnijā (prot. Nr. 33, 26.§)

Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"
14.panta trešo un astoto daļu un likuma
"Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem"
13.panta ceturto un astoto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzami, dzēšami un atdodami akcīzes nodokļa nodrošinājumi (turpmāk — nodrošinājumi), lai nodrošinātu akcīzes nodokļa (turpmāk — nodoklis) maksājumu iekasēšanu atbilstoši likumam "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" un likumam "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", kā arī kārtību, kādā aprēķināma nodrošinājuma summa.

2. Šie noteikumi nav attiecināmi uz darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem (turpmāk — akcīzes preces), par kurām atbilstoši Muitas likumam iesniedz galvojumu par muitas procedūru izpildi.

3. Nodrošinājumu iesniedz persona — licencēts importētājs vai noliktavas turētājs (turpmāk — nodrošinājuma iesniedzējs) —, kas uzņemas atbildību par iespējamā nodokļa maksāšanu.

4. Nodrošinājuma iesniedzējs kā nodrošinājumu var iesniegt apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, ja apdrošināšanas sabiedrība, kas izsniegusi apdrošināšanas polisi, vai kredītiestāde, kas izsniegusi kredītiestādes galvojumu, ir ieguvusi nodrošinātāja statusu šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

5. Valsts ieņēmumu dienests nodrošinājumu nepieņem un pieprasa palielināt tā apmēru vai iesniegt citu nodrošinājumu, ja:

5.1. nodrošinājuma summa ir mazāka par šo noteikumu 45.1.apakšpunktā noteikto apmēru (ja nodrošinājuma iesniedzējs ir noliktavas turētājs, kurš ražo akcīzes preces un kuram ir licence jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai vai licence alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai, vai licence tabakas izstrādājumu izgatavošanai un realizācijai);

5.2. nodrošinājuma summa nesedz iespējamo nodokļa maksājumu (ja nodrošinājuma iesniedzējs nav noliktavas turētājs, kurš ražo akcīzes preces);

5.3. persona, kas izsniegusi nodrošinājumu, nav ieguvusi nodrošinātāja statusu šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

6. Nodrošinājuma iesniedzējs līdz pēctaksācijas perioda piecpadsmitajam datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatu par nodrošinājuma izmantošanu taksācijas periodā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta noteikto pārskata veidlapas paraugu.

7. Šo noteikumu izpildi un izejvielu un preču plūsmas uzskaiti akcīzes preču noliktavās kontrolē Valsts ieņēmumu dienesta speciāli pilnvarotas amatpersonas.

II. Vienreizējais nodrošinājums

8. Vienreizējais nodrošinājums iesniedzams un reģistrējams Valsts ieņēmumu dienestā.

9. Vienreizējo nodrošinājumu var izmantot, ja pārvadā akcīzes preces, izmantojot atlikto nodokļa maksājumu, kā arī saņemot akcīzes nodokļa markas.

10. Vienreizējā nodrošinājuma summu iespējamā nodokļa maksājuma segšanai nosaka nodrošinājuma iesniedzējs, kurš ir atbildīgs par to, lai vienreizējā nodrošinājuma summa segtu iespējamo nodokļa maksājumu.

11. Nodrošinājuma iesniedzējs vienreizējā nodrošinājumā norāda pilnvarotās personas un to parakstu paraugus.

12. Ja pārvadā akcīzes preces, izmantojot atlikto nodokļa maksājumu, muitas deklarācijas vai stingrās uzskaites preču pavadzīmes–rēķinus (turpmāk — pavadzīmes) paraksta pilnvarotā persona, kuru nodrošinājuma iesniedzējs ir norādījis vienreizējā nodrošinājumā.

13. Saņemot akcīzes nodokļa markas alkoholiskajiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem (turpmāk — nodokļa markas), saņemšanu apliecinošus dokumentus paraksta pilnvarotā persona, kuru nodrošinājuma iesniedzējs ir norādījis vienreizējā nodrošinājumā.

14. Vienreizējais nodrošinājums zaudē spēku un tiek dzēsts pēc tam, kad darbības ar akcīzes precēm, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu, ir pabeigtas.

III. Vispārējais nodrošinājums

15. Vispārējais nodrošinājums iesniedzams un reģistrējams Valsts ieņēmumu dienestā.

16. Vispārējā nodrošinājuma summu iespējamā nodokļa maksājumu segšanai nosaka nodrošinājuma iesniedzējs. Minētā persona ir atbildīga par to, lai vispārējā nodrošinājuma summa tiktu aprēķināta atbilstoši šo noteikumu VI nodaļai.

17. Vispārējā nodrošinājuma minimālā summa ir 10000 latu.

18. Lai iesniegtu un reģistrētu vispārējo nodrošinājumu, nodrošinājuma iesniedzējs Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz šādus dokumentus:

18.1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram adresētu iesniegumu;

18.2. drošības naudas iemaksu apliecinošu dokumentu vai apdrošināšanas polisi, vai kredītiestādes galvojumu, vai ķīlas līgumu, ko nodrošinājuma iesniedzējs noslēdzis ar Valsts ieņēmumu dienestu;

18.3. tās Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes apstiprinātu izziņu, kurā nodrošinājuma iesniedzējs ir reģistrēts kā nodokļu maksātājs, kas apliecina, ka nodrošinājuma iesniedzējam nav valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu vai ir pieņemts lēmums par attiecīgo maksājumu termiņu pagarinājumu un saistību raksti tiek pildīti;

18.4. vispārējā nodrošinājuma summas aprēķinu iespējamā nodokļa maksājuma segšanai atbilstoši šo noteikumu VI nodaļai;

18.5. to personu sarakstu ar parakstu paraugiem, kurām ir tiesības parakstīt nodokļa marku saņemšanu apliecinošus dokumentus un muitas deklarācijas vai pavadzīmes akcīzes precēm, kad tās tiek pārvadātas, izmantojot atlikto nodokļa maksājumu. Pavadzīmes, kuras tiek formētas akcīzes preču pārvadāšanai uzņēmuma iekšienē, var parakstīt arī citas uzņēmuma pilnvarotas personas.

19. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz iesniegto vispārējo nodrošinājumu, 10 dienu laikā pēc nodrošinājuma summas un nodrošinātāja statusa saistību pārbaudes izsniedz nodrošinājuma iesniedzējam vienu vai vairākas vispārējā nodrošinājuma apliecības, kurās norādīta iespējamā nodokļa maksājuma summa. Vispārējā nodrošinājuma apliecību paraksta Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarota persona.

20. Ja atbilstoši šo noteikumu 19.punktam ir izsniegtas vairākas vispārējā nodrošinājuma apliecības, tajās norādīto nodrošinājumu summu kopējai summai jābūt vienādai ar kopējā vispārējā nodrošinājuma summu.

21. Ja nodrošinājuma iesniedzējs pārvadā akcīzes preces, izmantojot atlikto nodokļa maksājumu (izņemot uzņēmuma iekšējos pārvadājumus), muitas deklarāciju vai pavadzīmes paraksta pilnvarotā persona, kuru nodrošinājuma iesniedzējs ir norādījis vispārējā nodrošinājuma apliecībā.

22. Ja nodrošinājuma iesniedzējs saņem nodokļa markas, saņemšanu apliecinošus dokumentus paraksta pilnvarotā persona, kuru nodrošinājuma iesniedzējs ir norādījis vispārējā nodrošinājuma apliecībā.

23. Vispārējais nodrošinājums zaudē spēku un tiek dzēsts:

23.1. ja beidzies vispārējā nodrošinājuma termiņš;

23.2. ja nodrošinājuma iesniedzējs atsakās no nodrošinājuma un pirms nodrošinājuma dzēšanas samaksā pilnā apmērā nodokli par akcīzes precēm;

23.3. saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

24. Ja vispārējais nodrošinājums zaudē spēku, Valsts ieņēmumu dienests anulē vispārējā nodrošinājuma apliecības, kas izsniegtas, pamatojoties uz nodrošinājumu.

25. Valsts ieņēmumu dienests aptur attiecīgā nodrošinājuma turpmāko darbību, ja ir saņemts nodrošinātāja paziņojums par vispārējā nodrošinājuma turpmākās darbības atcelšanu atbilstoši līgumam ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas noslēgts saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu. Nodrošinājuma atcelšana neatbrīvo nodrošinātāju no iepriekšējām nodrošinājuma saistībām.

IV. Drošības nauda

26. Ja nodrošinājuma iesniedzējs par nodrošinājumu ir izvēlējies drošības naudu, tas iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kontā naudas summu, kas nav mazāka par iespējamo nodokļa maksājuma apmēru, un saņem attiecīgās kredītiestādes izsniegtu maksājumu apliecinošu dokumentu.

27. Drošības naudas iemaksas var veikt tikai ar kredītiestāžu starpniecību.

28. Pēc drošības naudas iemaksas nodrošinājuma iesniedzējs, pamatojoties uz attiecīgās kredītiestādes izsniegtu maksājumu apliecinošu dokumentu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā noformē vienreizējo nodrošinājumu vai vispārējo nodrošinājumu.

29. Valsts ieņēmumu dienests uzskaita iemaksātās drošības naudas summas un atmaksā tās 15 dienu laikā pēc tam, kad nodrošinājuma iesniedzējs iesniedzis dokumentus, kas apliecina, ka attiecīgā darbība ar akcīzes precēm, izmantojot atlikto nodokļa maksājumu, ir pabeigta.

30. Lēmumu par drošības naudas atmaksāšanu pieņem Valsts ieņēmumu dienests.

31. Drošības naudas atmaksāšanas brīdī nodrošinājuma iesniedzēja noformētais vienreizējais nodrošinājums vai vispārējais nodrošinājums zaudē spēku.

V. Ķīlas līgums

32. Nodrošinājuma iesniedzējs var noslēgt ķīlas līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu tikai tad, ja nodrošinājuma iesniedzējam īpašumā ir zemesgrāmatā reģistrēts nekustamais īpašums vai kāda cita lieta, kas atbilstoši Komercķīlu likumam var būt komercķīla.

33. Nodrošinājuma iesniedzējs var ieķīlāt Valsts ieņēmumu dienestam tikai tādu nekustamo īpašumu, kas nav apgrūtināts ar zemesgrāmatā ierakstītiem parādiem.

34. Nodrošinājuma iesniedzējs var ieķīlāt Valsts ieņēmumu dienestam tikai tādu ķīlu, kas nav apgrūtināta ar parādiem.

35. Nodrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt 80 % no tā nodrošināšanai ieķīlātā nekustamā īpašuma vai ieķīlātās lietas tirgus vērtības.

36. Ķīlas tirgus vērtība ir aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums vai lieta var tikt pārdota (nopirkta), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.

37. Ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka personas, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmušas licenci (profesionālās kvalifikācijas sertifikātu) nekustamā īpašuma novērtēšanai.

38. Ja ieķīlājamā lieta nav nekustamais īpašums, tās tirgus vērtību nosaka Valsts ieņēmumu dienests.

39. Ja ķīlas iesniedzējs nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajai ieķīlājamās lietas tirgus vērtībai, šīs lietas tirgus vērtību nosaka Ekonomikas ministrijas darījuma novērtējuma komisija.

40. Par ieķīlājamo lietu var būt tikai apdrošināšanas sabiedrībā apdrošināta lieta.

41. Lai noslēgtu ķīlas līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu, nodrošinājuma iesniedzējs Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz šādus dokumentus:

41.1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram adresētu iesniegumu;

41.2. tās Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes apstiprinātu izziņu, kurā juridiskā persona ir reģistrēta kā nodokļu maksātāja, kas apliecina, ka nodrošinājuma iesniedzējam nav valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu vai ir pieņemts lēmums par attiecīgo maksājumu termiņu pagarinājumu un saistību raksti tiek pildīti;

41.3. dokumentus, kas apliecina, ka ieķīlājamais nekustamais īpašums vai ieķīlājamā lieta ir nodrošinājuma iesniedzēja īpašums;

41.4. dokumentus, kas apliecina ieķīlājamā nekustamā īpašuma vai ieķīlājamās lietas tirgus vērtību atbilstoši šo noteikumu 37., 38. un 39.punktam.

42. Valsts ieņēmumu dienests pēc iesniegto dokumentu izskatīšanas un ieķīlājamā objekta statusa un vērtības pārbaudes pieņem lēmumu par ķīlas līguma noslēgšanu starp Valsts ieņēmumu dienestu un nodrošinājuma iesniedzēju.

43. Pēc ķīlas līguma noslēgšanas nodrošinājuma iesniedzējs, pamatojoties uz ķīlas līgumu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā noformē vienreizējo nodrošinājumu vai vispārējo nodrošinājumu.

VI. Vispārējā nodrošinājuma summas noteikšana

44. Vispārējā nodrošinājuma summu nosaka nodrošinājuma iesniedzējs.

45. Nodrošinājuma summa par taksācijas periodu ir:

45.1. noliktavu turētājiem, kuri ražo akcīzes preces, — vismaz 10 % apmērā no iespējamā nodokļa maksājuma, kas var rasties taksācijas periodā, par kuru iesniedzams nodrošinājums (ja tie izpilda šo noteikumu 47.punktā minētās prasības);

45.2. pārējiem nodrošinājuma iesniedzējiem — 100 % apmērā no iespējamā nodokļa maksājuma, kas var rasties taksācijas periodā, par kuru iesniedzams nodrošinājums.

46. Ja iespējamais nodokļa maksājums pārsniedz šo noteikumu 45.punktā minēto nodrošinājuma summu, nodrošinājuma iesniedzējs aptur darbību ar akcīzes precēm līdz brīdim, kad tiek palielināta nodrošinājuma summa.

47. Noliktavu turētāji, kas ražo akcīzes preces, iesniedz vispārējo nodrošinājumu vismaz 10 % apmērā no iespējamā nodokļa maksājuma, ja tie:

47.1. noteiktajos termiņos samaksā likumos noteiktos nodokļu maksājumus;

47.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem iesniedz nepieciešamos pārskatus un deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā un Akcizēto preču pārvaldē.

48. Valsts ieņēmumu dienests pēc noliktavas turētāja pieprasījuma vispārējā nodrošinājuma apliecībā norāda akcīzes preču daudzumu, kas vienlaikus var atrasties ārpus akcīzes preču noliktavas pārvadājumos, izmantojot atlikto nodokļa maksājumu.

49. Noliktavu turētājiem, kuri ražo akcīzes preces, par šo noteikumu 48.punktā minētajām akcīzes precēm, kas atrodas ārpus akcīzes preču noliktavas pārvadājumos, izmantojot atlikto nodokļa maksājumu, nav jāiesniedz papildu nodrošinājums šo procedūru veikšanai.

VII. Nodrošinātāja statusa piešķiršana kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām

50. Kredītiestāde, kura vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādus dokumentus:

50.1. iesniegumu;

50.2. notariāli apliecinātu kredītiestādes reģistrācijas apliecības kopiju;

50.3. notariāli apliecinātu kredītiestādes statūtu kopiju;

50.4. apstiprinātu gada pārskata kopiju.

51. Nodrošinātāja statusu kredītiestāde iegūst, ja tā ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēdz tipveida līgumu, kurā ir noteikts, ka attiecīgā kredītiestāde apņemas 10 kalendāra dienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma veikt visus līgumā noteiktos maksājumus nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parāda segšanai.

52. Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādus dokumentus:

52.1. iesniegumu;

52.2. notariāli apliecinātu apdrošināšanas sabiedrības reģistrācijas apliecības kopiju;

52.3. notariāli apliecinātu apdrošināšanas sabiedrības statūtu kopiju;

52.4. apstiprinātu gada pārskata kopiju;

52.5. licences galvojumu apdrošināšanai kopiju.

53. Nodrošinātāja statusu apdrošināšanas sabiedrība iegūst, ja tā ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēdz tipveida līgumu, kurā ir noteikts, ka attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība apņemas 10 kalendāra dienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma veikt visus līgumā noteiktos maksājumus nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa maksājumu segšanai.

VIII. Noslēguma jautājumi

54. Līdz 1999.gada 1.septembrim Valsts ieņēmumu dienests nosaka veidlapu paraugus šādiem dokumentiem:

54.1. pārskatam par nodrošinājumu izmantošanu;

54.2. tipveida ķīlas līgumam, ko Valsts ieņēmumu dienests noslēdz ar nodrošinājuma iesniedzēju atbilstoši šo noteikumu V nodaļai;

54.3. tipveida līgumam, ko Valsts ieņēmumu dienests noslēdz ar kredītiestādēm vai apdrošināšanas sabiedrībām atbilstoši šo noteikumu VI nodaļai.

55. Attiecībā uz licencētiem importētājiem šie noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.

56. Attiecībā uz akcīzes preču ražotājiem, kuri atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai ir saņēmuši licenci jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai vai licenci alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai, vai licenci tabakas izstrādājumu izgatavošanai un realizācijai, šo noteikumu 4., 5. un 6.punkts, kā arī II, III, V, VI un VII nodaļa stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.

57. Līdz 1999.gada 31.decembrim akcīzes preču ražotāji, kuri atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai ir saņēmuši licenci jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai vai licenci alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai, vai licenci tabakas izstrādājumu izgatavošanai un realizācijai:

57.1. ir noliktavas turētāji;

57.2. nodokli par katras pagājušās dekādes faktisko apgrozījumu maksā kārtējā mēneša trīspadsmitajā, divdesmit trešajā un nākamā mēneša trešajā datumā, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā no akcīzes nodokļa marku saņemšanas dienas.  

Ministru prezidents V.Krištopans

Finansu ministrs I.Godmanis

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!