Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 25. februāra rīkojums Nr. 139 "Par Pamatnostādnēm gaisa telpas elastīgai izmantošanai 2009.–2014.gadam". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.03.2009., Nr. 34 https://www.vestnesis.lv/ta/id/188513

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.140

Par valsts īpašuma objekta Rīgā, Pirts ielā 8, nodošanu privatizācijai

Vēl šajā numurā

03.03.2009., Nr. 34

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 139

Pieņemts: 25.02.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.139

Rīgā 2009.gada 25.februārī (prot. Nr.14 31.§)

Par Pamatnostādnēm gaisa telpas elastīgai izmantošanai 2009.–2014.gadam

 

1. Atbalstīt Pamatnostādnes gaisa telpas elastīgai izmantošanai 2009.–2014.gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Satiksmes ministriju un Aizsardzības ministriju par atbildīgajām institūcijām pamatnostādņu īstenošanā.

3. Satiksmes ministrijai un Aizsardzības ministrijai izstrādāt un līdz 2010.ga­da 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamos tiesību aktu projektus.

4. Satiksmes ministrijai pēc katra gaisa telpas pārvaldības līmeņa ie­viešanas iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu.

Ministru prezidents I.Godmanis

Satiksmes ministrs A.Šlesers


 

(Ministru kabineta

2009.gada  25.februāra rīkojums Nr.139)

Pamatnostādņu gaisa telpas elastīgai izmantošanai 2009.–2014.gadam
kopsavilkums

Pamatnostādnes gaisa telpas elastīgai izmantošanai 2009.–2014.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka (iezīmē) gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības koncepcijas (Concept of the Flexible Use of Airspace (FUA) – EUROCONTROL Doc.94.70.08.) (turpmāk – koncepcija) pamatprincipus, tās piemērošanu un ieviešanu, mēr­ķus un rīcības virzienus gaisa telpas pārvaldībā Latvijā (koncepcija apstip­rināta 1994.gada jūnijā Eiropas Aeronavigā­cijas drošības organizācijā (turp­māk – Eirokontrole)).

Ņemot vērā Eiropas Savienības iniciatīvu par Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 10.mar­ta Regulas (EK) Nr.549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai, 8.panta pirmo punktu, ar kuru Eirokontrole ir piln­varota palīdzēt Eiropas Komisijai gaisa telpas elastīgas izmantošanas notei­kumu ieviešanas attīstīšanā, koncepcija ir pilnveidota un tā ir jāņem vērā, ieviešot gaisa telpas elastīgu izmantošanu katras Eiropas Savienības dalīb­valsts gaisa telpā.

Koncepcijas būtība ir ieviest un nodrošināt mehānismu, kādā sadarbojas civilās un militārās (turpmāk – civilmilitārs) aviācijas atbildīgās institūcijas, nodrošinot gaisa telpas civilmilitāro lietotāju savietojamību, lai integrētos Eiropas vienotajā gaisa telpā. Koncepcijā iekļautais mehānisms, kurā ietverta vairāku līmeņu gaisa telpas pārvaldība, ir vērsts uz elastīgas civilmilitārās sadarbības iz­veidi.

Pamatnostādnes ir nepieciešamas, lai veicinātu (nodrošinātu) gaisa trans­porta sistēmas nevainojamu darbību un optimālu, efektīvu gaisa telpas izman­tošanu, uzlabojot civilmilitāro sadarbību, un Latvijā īstenotu Eiro­pas vienotās gaisa telpas politiku.

Pašlaik, īstenojot gaisa telpas pārvaldību Latvijā, konstatētas šādas pro­blēmas:

1. Drošības pārvaldības sistēmas piemērošana gaisa satiksmes pārval­dībā, lai identificētu apdraudējumus, noteiktu riska līmeņus un īstenotu risku mazinošus pasākumus.

2. Koncepcijas pilnīga ieviešana stra­tē­ģiskajā, pirmstaktiskajā un taktiskajā gaisa telpas pārvaldības līmenī, lai nodrošinātu efektīvu gaisa telpas plānošanu, piešķiršanu un lietošanu visu lietotāju interesēs, pamatojoties uz civilmilitāro sadarbību.

3. Gaisa satiksmes plūsmas pieprasījuma un kapacitātes integrācija Eirokontroles Centrālās gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības struktūrvienībā, lai mazinātu lidojumu reisu kavējumus, operacionālās izmaksas un palielinātu efektivitāti.

4. Aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēja pozīciju stiprināšana civil­mili­tārās gaisa telpas pārvaldības īstenošanā.

5. Eiropas Kopienas aizlieguma prasības īstenošana attiecībā uz aviāci­jas drošības standartiem neatbilstošu gaisa kuģu operatoru identi­ficēšanu un neielaišanu Eiropas Savienības gaisa telpā.

Lai risinātu minētās problēmas un uzlabotu gaisa telpas pārval­dību Lat­vijā atbilstoši Eiropas Savienības izvirzītajām prasībām, pamatnostādnēs ir izvirzīti šādi mērķi:

1. Gaisa telpu uztvert kā vienu veselumu, tās izmantošanai paredzēt īslaicīgu raksturu un to izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

2. Gaisa telpas elastīgas izmantošanas ieviešana, koordinējot civilmilitārās gaisa telpas izmantošanu stratēģiskajā, pirmstaktiskajā un taktiskajā lī­me­nī, tādējādi nodrošinot, ka Latvija izpilda Komisijas 2005.gada 23.de­cembra Regulā (EK) Nr.2150/2005, ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai, ietvertās prasības:

2.1. stratēģiskajā līmenī (I līmenis) – Civilās aviācijas aģentūra sadar­bībā ar civilmilitārās gaisa telpas plānošanas un koordinācijas darba grupu (ekspertiem), kuras sastāvā ir Satiksmes ministrijas un Aizsardzības ministrijas deleģēti pārstāvji, veic ilgtermiņa gaisa telpas pārvaldību un no­drošina koncepcijas piemērošanu stratēģiskā, pirmstaktiskā un taktiskā līmenī;

2.2. pirmstaktiskajā līmenī (II līmenis) – Satiksmes ministrijas un Aiz­sar­dzības ministrijas izveidota gaisa telpas pārvaldības grupa, kuras sastāvā ir civilās aviācijas un militārās aviācijas pārstāvji, nodrošina gaisa satiksmes plūsmas un gaisa telpas izmantošanas informācijas apmaiņu ar Eirokontroles Centrālās gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības struktūrvienību un šīs informācijas izplatīšanu gaisa telpas lietotāju vajadzībām;

2.3. taktiskajā līmenī (III līmenis) – civilās aviācijas gaisa satiksmes pa­kal­pojumu sniedzēji un militārās aviācijas gaisa satiksmes pakalpojumu snie­dzēji nodrošina attiecīgajā laikā gaisa satiksmes pakalpojumus gaisa telpas lieto­tājiem atbilstoši gaisa telpas pārvaldības grupas sagatavotajam gaisa telpas izmantošanas plānam (AUP).

Lai sasniegtu reģionālās politikas mērķus, pamatnostādnēs ir noteikti šādi darbības virzieni:

1. Drošības un riska novērtējums – koncepcijas ieviešanā iesaistītie gai­sa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) un Eirokontroles noteiktajām prasībām veic drošības un riska novērtējumu jomās, kas ietver gaisa telpas pārvaldību, gaisa satiksmes pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas apdraudējumu identificēšanu. Pamatojoties uz riska novērtējumu, gaisa satiksmes vadības pakalpojuma sniedzēji izstrādā riska mazināšanas pasākumu plānu un attiecīgos pasākumus īsteno turpmākajos gaisa telpas elastīgas izmantošanas īstenošanas posmos. Civilās aviācijas aģentūra saskaņā ar Komisijas 2005.gada 20.decembra Regulā (EK) Nr.2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu snieg­šanai, un regulā Nr.1315/2007 ietvertajām prasībām uzrauga Gaisa sa­tiksmes vadības pakalpojumu sniedzēju veiktos gaisa satiksmes vadības drošības un riska novērtējuma procesus.

2. Sagatavošanās gaisa telpas elastīgai izmantošanai – gaisa satiksmes plūs­mas informācijas integrācija Eirokontroles Centrālajā gaisa satiksmes plūs­mas pārvaldības struktūrvienībā (CFMU), ieviešot gaisa telpas pārvaldības kompetences sadalījumu stratēģiskajā, pirmstaktiskajā un taktis­kajā līmenī starp Satiksmes ministrijas un Aizsardzības ministrijas izpild­institūcijām.

3. Gaisa telpas elastīgas izmantošanas ieviešana – to ievieš pēc tam, kad pētījuma rezultāti ir apstiprinājuši gaisa telpas pārvaldības funkciju, procedūru un sakaru līdzekļu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) un Eirokontroles noteiktajām prasībām. Gaisa telpas elastīgas izmantošanas ieviešana nozīmē, ka Latvijas Republikā gaisa telpas pārvaldība visos trijos līmeņos tiek īstenota atbilstoši elastīgai gaisa telpas izmantošanai izstrādātajām procedūrām un funkcijām.

Pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanu raksturo šādi elastīgas gaisa telpas izmantošanas politikas īstenošanas rezultāti:

1. Gaisa pārvadājumu drošības standartu un kopējās efektivitātes uzla­bošana Latvijas Republikas gaisa telpā, pārvadājumu apjoma optimizācija atbilstoši visu gaisa telpas izmantotāju prasībām un lidojumu kavēšanās sama­zināšana.

2. Efektīvas un drošas Eiropas Savienības vienotās gaisa telpas un Eiropas Savienības gaisa satiksmes izveidošana, plānošana un vadības pro­cedūru noteikšana, ņemot vērā Eiropas Savienības gaisa transporta poli­tiku.

3. Dažādu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla sistēmu, kom­ponentu un saistīto procedūru savietojamība, kā arī jaunu, saskaņotu un ap­stip­rinātu darbību un tehnoloģiju koncepciju koordinēta un ātra ieviešana gaisa satiksmes pārvaldībā.

4. Eiropas Savienības kopīgo prasību izpilde, lai Latvijas Republikā sniegtu drošus un efektīvus aerona­vigācijas pakalpojumus.

5. Efektīvas civilmilitārās koordinācijas sistēmas izveide gaisa telpas pārvaldībai visos trijos līmeņos.

6. Gaisa telpas izmantošanas kapacitātes palielināšana un gaisa kuģu veikto darbību efektivitātes un elastības uzlabošana.

7. Militāro spēju stiprināšana, gaisa telpas integritātes un valsts suve­renitātes nostiprināšana.

Pēc tam, kad tiks īstenoti gaisa telpas elastīgas izmantošanas ieviešanas posmi, definējami kopējie pamatnostādnēs izvirzīto mērķu rezultatīvie rādī­tāji:

1. Izveidots tiesiskais regulējums.

2. Veikts gaisa telpas pārvaldības, gaisa satiksmes pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmu drošības un riska novērtējums.

3. Izveidots funkcionējošs civilmilitārās sadarbības mehānisms visos gaisa telpas pārvaldības līmeņos.

4. Īstenota gaisa telpas pārvaldība atbilstoši koncepcijai.

Pamatnostādņu galvenais mērķis ir izveidot augsta līmeņa civilmilitāro sadarbību gaisa telpas izmantošanā – lai gaisa telpa būtu kā viens veselums un lai tās izmantošanu paredzētu gan civiliem, gan militāriem mērķiem. Atbildīgās institūcijas gaisa telpas elastīgas izmantošanas ieviešanā Latvijas Republikā ir Satiksmes ministrija un Aizsardzības ministrija. Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu un 2006.gada 22.maijā noslēgto Satiksmes ministrijas un Aizsardzības ministrijas sadarbības līgumu, gaisa telpas elastīgas izmantošanas ieviešanai netiks veidotas jaunas institūcijas, bet gan sabalansētas jau esošās, kas piedalās gaisa satiksmes vadībā. Pašlaik civilās aviācijas pārstāvji un militārās aviācijas pārstāvji veic funkcijas attiecībā uz gaisa telpas izmantošanu, kuras nereti nav saskaņotas vai to saskaņošanai ir nepieciešams papildu laiks un arī lielāki finansiālie līdzekļi. Uz sadarbības pamata apvienojot civilās aviācijas pārstāvjus un militārās aviācijas pārstāvjus, katrā gaisa telpas pārvaldības līmenī izveidojot civilās un militārās izpildinstitūcijas, tiks efektīvāk nodrošināta gaisa satik­smes vadība un garantēta augstāka gaisa kuģu lidojumu drošība. Ņemot vērā to, ka netiek veidotas jaunas institūcijas, gaisa telpas elastīgas iz­man­tošanas ieviešanai nav nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta, turklāt tiks efektīvāk izmantoti atbildīgajām institūcijām (Satik­smes ministrijai un Aizsardzības ministrijai) piešķirtie līdzekļi.

Ņemot vērā minēto, pamatnostādņu īstenošanai nav nepieciešams vei­dot jaunas institūcijas un elastīgas gaisa telpas izmantošanas attīstība tiks īstenota atbilstoši attiecīgajam gadam plānotajiem valsts un pašvaldību budžetu līdzekļiem.

Īstenojot pamatnostādnēs noteiktos mērķus:

1. Latvijas Republika kļūs par Eirokontroles dalībvalsti un iegūs tie­sības saņemt Eirokontroles palīdzību – bezmaksas konsultācijas, palīdzību dažādu aeronavigācijas projektu īstenošanā un personāla apmācībā.

2. Tiks izveidots funkcionējošs civilmilitārās sadarbības mehā­nisms vi­sos gaisa telpas pārvaldības līmeņos atbilstoši Eirokontroles noteik­tajām prasībām.

3. Efektīvāk tiks nodrošināta gaisa satiksmes vadība un būs garantēta augstāka gaisa kuģu lidojumu drošība.

4. Tiks īstenota Eiropas Kopienas aizlieguma prasība attiecībā uz aviāci­jas drošības standartiem neatbilstošu gaisa kuģu operatoru identi­ficēšanu un neielaišanu Eiropas Savienības gaisa telpā.

5. Efektīvāk tiks izmantoti atbildīgajām institūcijām piešķirtie finansiālie līdzekļi.

6. Netiks radīta papildu ietekme uz valsts budžetu.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!