Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumi Nr. 175 "Noteikumi par nacionālajiem vides indikatoriem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.03.2009., Nr. 34 https://www.vestnesis.lv/ta/id/188492

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.177

Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākuma "Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana" aktivitātē "Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu ieviešana"

Vēl šajā numurā

03.03.2009., Nr. 34

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 175

Pieņemts: 24.02.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.175

Rīgā 2009.gada 24. februārī (prot. Nr.14 22.§)
Noteikumi par nacionālajiem vides indikatoriem
Izdoti saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 15.panta pirmo daļu
Noteikumi nosaka nacionālos vides indikatorus (pielikums).
Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministrs R.Vējonis
Pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 24.februāra noteikumiem Nr.175
Nacionālie vides indikatori

Nr.
p.k.

Indikatora nosaukums

Mērvienība

Datu avots

1.

Atkritumu apsaimniekošana

1.1.

kopējais apglabāto sadzīves atkritumu daudzums

tūkst. tonnu gadā

LVĢMA(1)

1.2.

radītais bīstamo atkritumu daudzums

tūkst. tonnu gadā

LVĢMA

1.3.

sadzīvē radītais atkritumu daudzums

kg uz iedz. gadā

LVĢMA

1.4.

kopējais pārstrādātais sadzīves atkritumu apjoms

procenti no gadā radītā apjoma

LVĢMA

1.5.

kopējais pārstrādātais bīstamo atkritumu apjoms

procenti no gadā radītā apjoma

LVĢMA

2.

Bioloģiskā daudzveidība

2.1.

īpaši aizsargājamo dabas teritoriju īpatsvars

procenti

LVĢMA

2.2.

īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sadalījums pa aizsardzības kategorijām

skaits, ha

LVĢMA

2.3.

mikroliegumu skaits un platība ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām pa organismu grupām

skaits, ha

LVĢMA

2.4.

atmirusī koksne

m3/ha

ZM(2)

2.5.

mežu platība

ha

ZM

2.6.

bioloģiski vecu mežaudžu īpatsvars pa valdošajām vietējo koku sugām (priede – 140 gadu, egle – 120 gadu, bērzs – 90 gadu, melnalksnis – 80 gadu, apse – 70 gadu, ozolu, ošu vai liepu audzes – 100 gadu)

procenti

ZM

2.7.

apzināto bioloģiski vērtīgo zālāju platība

ha

ZM

2.8.

bioloģiski vērtīgo zālāju platība, kurā tiek ievēroti atbalsta saņemšanas nosacījumi

ha

ZM

2.9.

indikatorsugu populāciju demogrāfijas rādītāji: melnais stārķis, baltais stārķis, mazais ērglis un lasis

īpatņu skaits, populāciju demogrāfijas rādītāji

LVĢMA

2.10.

vietējo putnu populāciju indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

LVĢMA

2.11.

lauku putnu populāciju indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

LVĢMA

2.12.

tauriņu sugu indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

LVĢMA

2.13.

spāru sugu indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

LVĢMA

2.14.

abinieku sugu indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

LVĢMA

2.15.

sīko zīdītājdzīvnieku sugu indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

LVĢMA

3.

Gaisa piesārņojums un ozona slāņa samazināšanās

3.1.

paskābinošo vielu (SO2, NOx, nemetāna gaistošo organisko savienojumu, NH3) emisiju apjoms

kilotonnas gadā katrai piesārņojošai vielai

LVĢMA

3.2.

gaisu piesārņojošo vielu (SO2, NO2, O3, CO, PM2,5, PM10, C6H6) koncentrāciju robežlielumu pārsniegumi

robežlieluma pārsniegumu skaits gadā, arī attiecībā pret atļauto pārsniegumu skaitu

LVĢMA

3.3.

jonizējošā gamma starojuma līmenis

nSv/h,

vidējā gamma fona līmeņa pārsniegumu skaits virs
150 % gadā

RDC(3)

4.

Klimata pārmaiņas

4.1.

nokrišņu daudzums (gadā, mēnesī)

mm

LVĢMA

4.2.

gaisa vidējā temperatūra (gadā, mēnesī)

ºC

LVĢMA

4.3.

vēja vidējais ātrums (gadā, mēnesī) un maksimālās brāzmas

m/s

LVĢMA

4.4.

atjaunojamo energoresursu īpatsvars primāro energoresursu patēriņā

procenti gadā

CSP(4)

4.5.

siltumnīcefekta gāzu (CO2, CH4, N2O, SF6, HFC, PFC) emisijas

Gg CO2 ekvivalents gadā

LVĢMA

4.6.

siltumnīcefekta gāzu emisijas uz iedzīvotāju

Gg CO2 ekvivalents uz iedz. gadā

LVĢMA

4.7.

piesaistītais siltumnīcefekta gāzu daudzums

Gg CO2 ekvivalents gadā

LVMI “Silava”(5)

4.8.

enerģētikas, t.sk. transporta sektora, siltumnīcefekta gāzu emisijas uz iedzīvotāju

t CO2 ekvivalents uz iedz. gadā

LVĢMA,

CSP

4.9.

transporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas uz iedzīvotāju

t CO2 ekvivalents uz iedz. gadā

LVĢMA,

CSP

4.10.

enerģētikas, t.sk. transporta sektora, siltumnīcefekta gāzu emisijas uz kopējo primāro energoresursu patēriņu

t CO2 ekvivalents/TJ

LVĢMA,

CSP

4.11.

siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte

SEG emisijas uz IKP

(t CO2 ekvivalenta, 2000.gada salīdzināmās cenās (milj. Ls))

LVĢMA,

CSP

4.12.

enerģētikas, t.sk. transporta sektora, siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte

enerģētikas SEG emisijas uz IKP

(t CO2 ekvivalenta, 2000.gada salīdzināmās cenās (milj. Ls))

LVĢMA,

CSP

4.13.

transporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte

enerģētikas SEG emisijas uz IKP

(t CO2 ekvivalenta, 2000.gada salīdzināmās cenās (milj. Ls))

LVĢMA,

CSP

4.14.

enerģētikas, t.sk. transporta sektora, daļa kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijās (bez zemes izmantošanas, zemes maiņas un mežsaimniecības sektora)

procenti gadā

LVĢMA

4.15.

transporta sektora daļa kopējās siltumnīc­efekta gāzu emisijās (bez zemes izmantošanas, zemes maiņas un mežsaimniecības sektora)

procenti gadā

LVĢMA

5.

Ūdeņu apsaimniekošana

5.1.

pazemes ūdeņi

5.1.1.

pazemes ūdeņu līmeņa izmaiņas (īpaši depresijas apgabalā Rīgā)

m gadā

LVĢMA

5.1.2.

pazemes dzeramā ūdens objektu īpatsvars, kas nodrošina kvalitātes un nekaitīguma prasībām atbilstošu ūdens piegādi

procenti

SVA(6)

5.2.

virszemes ūdeņi

5.2.1.

notekūdeņu emisija virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem

milj. m3 gadā

LVĢMA

5.2.2.

biogēno elementu emisijas virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem (Nkop un Pkop)

t gadā

LVĢMA

5.2.3.

biogēno elementu emisijas virszemes ūdeņos no difūzā piesārņojuma avotiem (Nkop un Pkop)

t gadā

LVĢMA

5.2.4.

skābekli patērējošo organisko vielu ienese virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem (BSP5)

t gadā

LVĢMA

5.2.5.

bioķīmiskā skābekļa patēriņa gada vidējā koncentrācija upēs (BSP5)

mg O2 litrā

LVĢMA

5.2.6.

hlorofila-a vidējā vasaras koncentrācija ezeros

µg/l

LVĢMA

5.2.7.

biogēno elementu gada vidējās koncentrācijas virszemes ūdeņos (Nkop un Pkop)

mg/l

LVĢMA

5.2.8.

labas un augstas ūdens kvalitātes ūdens objektu īpatsvars

procenti no kopējā skaita

LVĢMA

5.3.

jūras ūdeņi

5.3.1.

robežšķērsojošo ūdeņu radītā Nkop un Pkop slodze (pie valsts robežas) salīdzinājumā ar kopējo upes slodzi uz Baltijas jūru (upju grīvās)

t gadā

LVĢMA

5.3.2.

Nkop un Pkop gada vidējās koncentrācijas robežšķērsojošās ūdenstecēs (pie valsts robežas un upju grīvās)

mg/l

LVĢMA

5.3.3.

biogēno elementu (slāpekļa, N-NO3 un fosfora, P- PO4) vidējās koncentrācijas Rīgas līcī un Latvijas teritoriālajos ūdeņos (pārejas, piekrastes un jūras ūdeņos) ziemas periodā

µmol/l

LHEI(7)

5.3.4.

Seki dziļums (piekrastes, pārejas un jūras ūdeņos, vidējā vasaras vērtība)

m

LHEI

5.3.5.

hlorofila-a vidējā vasaras koncentrācija pārejas, piekrastes un jūras ūdeņos

mg/m3

LHEI

5.3.6.

makrofītu dziļuma robeža (piekrastes ūdeņos, reizi gadā vasarā)

m

LHEI

5.3.7.

skābekļa deficīta laukums (sezonāli – vasara, rudens; jūras ūdeņos)

km2

LHEI

5.4.

peldūdeņi – peldūdeņu kvalitāte – ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes neatbilstības peldsezonā

procenti no veikto mērījumu skaita gadā

SVA

6.

Zemes izmantošana

6.1.

zemes apauguma izmaiņas

ha reizi piecos gados

LVĢMA

6.2.

lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošana, kurā tiek ievēroti atbalsta saņemšanas nosacījumi

tūkst. ha

ZM, LAD(8)

6.3.

sertificētā bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība

ha

ZM

6.4.

reģistrā iekļautās piesārņoto teritoriju platības

ha

LVĢMA

6.5.

reģistrā iekļautās potenciāli piesārņoto teritoriju platības

ha

LVĢMA

7.

Dabas resursu izmantošana

7.1.

būvmateriālu izejvielu (ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, māls, smilts, smilts-grants) krājumi

m3

LVĢMA

7.2.

būvmateriālu izejvielu ieguves apjoms

m3 gadā

LVĢMA

7.3.

kūdras krājumi (ar mitrumu 40 %)

tūkst. t

LVĢMA

7.4.

kūdras ieguves apjoms

t gadā

LVĢMA

7.5.

pazemes ūdeņu krājumi

milj. m3

LVĢMA

7.6.

pazemes ūdens ņemšanas apjoms un patēriņa sadalījums pa tautsaimniecības sektoriem

milj. m3 gadā

LVĢMA

7.7.

virszemes ūdens ņemšanas apjoms un patēriņa sadalījums pa tautsaimniecības sektoriem

milj. m3 gadā

LVĢMA

7.8.

koksnes krājas pieaugums

milj. m3 gadā

ZM

7.9.

koksnes ieguves apjoms

milj. m3 gadā

ZM

7.10.

koksnes izmantošanas apjoms energoresursu gala patēriņā

PJ gadā

CSP

Piezīmes.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.

Zemkopības ministrija.

Radiācijas drošības centrs.

Centrālā statistikas pārvalde.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”.

Sabiedrības veselības aģentūra.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts.

Lauku atbalsta dienests.

Vides ministrs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!