Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izglītības un zinātnes ministrija: Par skolu kvalitatīvas darbības nodrošināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.2009., Nr. 30 https://www.vestnesis.lv/ta/id/188171

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Labklājības ministrija: Par darba vietu saglabāšanu cilvēkiem ar invaliditāti

Vēl šajā numurā

24.02.2009., Nr. 30

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izglītības un zinātnes ministrija: Par skolu kvalitatīvas darbības nodrošināšanu

 

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe atzinīgi novērtē vairāku Latvijas izglītības speciālistu iniciatīvu Latvijas lauku skolu darbības stiprināšanai, jo tie ir reāli priekšlikumi, kas saskan arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kopā ar sociālajiem partneriem sāktajiem darbiem gan sabalansēta un atbilstoša skolu tīkla nodrošināšanā, gan birokrātisko šķēršļu mazināšanā izglītības procesā. Izglītības un zinātnes ministrija ir atvērta sadarbībai ar šo ideju iniciatoriem.

T.Koķe akcentē, ka īpaši nozīmīga skolu saglabāšana ir ekonomiski vājākajos Latvijas reģionos, lai veicinātu jaunu cilvēku – ģimeņu ar bērniem – palikšanu vai pat pārcelšanos uz šīm pašvaldībām.

Vienlaikus ministre uzsver, ka pedagoģiskā procesa rezultātu kvalitāte ir un paliek noteicošais kritērijs skolas pastāvēšanai.

Tāpat ministre aicina pašvaldības ieklausīties konstruktīvās idejās, rast iespējas kvalitatīvas skolu darbības nodrošināšanai savās teritorijās un nākt ar saviem priekšlikumiem, lai kopīgi rastu turpmākos risinājumus atbilstoša skolu tīkla attīstībā un birokrātijas mazināšanai. Izglītības un zinātnes ministrija jau veikusi konkrētus darbus un turpina strādāt, lai stiprinātu pašvaldību, skolu vadītāju un skolotāju patstāvību un atbildību izglītības procesa īstenošanā. Piemēram:

• pagājušā gada 22.decembrī valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Pedagogu darba samaksas noteikumi”. Šie grozījumi izstrādāti, lai rūpētos par birokrātisko šķēršļu mazināšanu, izglītības iestāžu vadītāju un skolotāju profesionālās brīvības un atbildības palielināšanu, kā arī lai skolām pašām būtu iespējas lemt par sava darba organizēšanu. Ar šiem grozījumiem tiek atcelti vispārējās izglītības iestāžu pedagogu amata vienību saraksti, dodot rīcības brīvību izvērtēt un noteikt nepieciešamo administratīvo u.c. pedagoģisko personālu katrai skolai. Šie grozījumi atvieglo pašvaldībām optimālu izglītības iestāžu tīkla izveidi ar efektīvāku finanšu izlietojumu, vienlaikus saglabājot izglītības pieejamību;

• 10.februārī valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”. Šie grozījumi nosaka vienkāršāku vispārējās un profesionālās izglītības programmu licences saņemšanas kārtību un grozījumu veikšanu jau licencētajās programmās. Grozījumi veikti, lai izglītības iestādēs vairāk uzmanības un laika veltītu kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai, lai mazinātu dokumentu apriti un birokrātiskās procedūras;

• 8.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi noteikumos “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai”. Šie grozījumi izstrādāti nolūkā nodrošināt skolotājiem iespējas konkurēt darba tirgū. Proti, tie pedagogi, kas profesionālajā vidējā izglītībā ieguvuši pirmsskolas skolotāja profesionālo kvalifikāciju un pēc tam ieguvuši augstāko pedagoģisko izglītību, varēs strādāt pirmsskolā; tāpat tiek paredzēta iespēja sākumskolas (1.–4.klase) skolotājiem strādāt arī tālākā pamatskolas posmā (5. un 6.klase); kā arī ļauj skolās strādāt jaunajiem speciālistiem, kuri studiju laikā līdztekus zinātnei padziļināti pievērsušies arī ar konkrēto zinātni saistīta mācību priekšmeta metodikai vai didaktikai kādā no izglītības pakāpēm;

• lai mazinātu administratīvo darbu un ievērotu samērīguma principu atkarībā no skolas lieluma un skolēnu skaita izglītības iestādes akreditācijas procesā, kā arī mazinātu akreditācijas izdevumus, kas jāsedz pašvaldībām un pārsniedz 1000 latu, IZM sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programma un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus”.

 

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!