• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 5. februāra sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.02.2009., Nr. 26 https://www.vestnesis.lv/ta/id/187814

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas 2009. gada 5. februāra sēdes stenogramma

Vēl šajā numurā

17.02.2009., Nr. 26

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 5. februāra sēdes

 

I.Druviete
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šī bija pirmā sēde kopš uzticības balsojuma Ministru prezidentam Ivaram Godmanim un pastāvošajai koalīcijai. Un, protams, brīnums nenotika – arī šī sēde apliecināja, ka mums ir grūti runāt par stabilu valdību un koalīciju, un tādēļ, protams, opozīcija uztur spēkā savu prasību pēc šīs valdības nomaiņas un ārkārtas vēlēšanu rīkošanas.

Šodien tika izskatīti vairāki nozīmīgi likumprojekti, bet es īpašu uzmanību gribētu pievērst diviem.

Pirmais saistās ar pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu. Par šo jautājumu mēs Saeimā esam runājuši daudz, un, kā zināms, opozīcijas aicinājums nepaaugstināt pievienotās vērtības nodokļa likmi ne grāmatu izdevējiem, ne viesnīcu un tūrisma industrijas darbiniekiem, ne arī atjaunojamiem energoresursiem netika ņemts vērā. Un viskritiskākā situācija pašreiz ir izveidojusies nozarēs, kurās PVN jau gada sākumā ir pieaudzis līdz 21 procentam.

Mums, protams, ir jārunā par to, kādu iespaidu pievienotās vērtības nodokļa likmes pieaugums atstās uz mūsu nacionālās identitātes jautājumiem, jo būs samazinājusies cilvēku spēja iegādāties grāmatas un abonēt preses izdevumus.

Un, protams, mums ir jārunā par dramatisko likmes pieaugumu atjaunojamiem energoresursiem. Tajā pašā laikā fosilajiem energoresursiem, piemēram, importētajai gāzei no Krievijas, valdība atrada par iespējamu saglabāt zemāko likmi. Protams, mēs varam izteikt vairākus minējumus, kāpēc tas ir tā. Un mūsu partija, “Pilsoniskā Savienība”, turpinās konsekventi iestāties par nodokļa likmes samazināšanu Latvijas valstij vitāli svarīgajām nozarēm.

Otrs likumprojekts, par kuru gribētu runāt, ir “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Mēs vēršamies pret valsts nodevas par prasības pieteikumu tiesā paaugstināšanu, jo uzskatām, ka šāda grozījuma veikšana ir nesamērīga un, iespējams, arī pretrunā ar Satversmes 92.pantu, kas ikvienam paredz tiesības uz taisnīgu tiesu.

Taču nobeigumā es gribētu paust nevis frakcijas, bet savu viedokli par otrajā lasījumā izskatītajiem grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Šo dienu varam uzskatīt par radikālu pagriezienu Latvijas valsts sabiedrības integrācijā un ideoloģijā. Ne vairāk, ne mazāk! Jo šodien Saeima otrajā lasījumā ir nobalsojusi par PCTVL priekšlikumu pasludināt 6. un 7.janvāri – pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus – par svētku dienām. Tātad – par brīvdienām, ne tikai par atzīmējamām dienām.

Un līdz ar to tas ir liels solis mūsu sabiedrības dezintegrācijas virzienā, jo tagad mūsu sabiedrību šķels ne tikai lingvistiskā, bet arī reliģiskā piederība, un tas ir situācijā, kad valsts ir šķirta no baznīcas. Otrkārt, tas rada šaubas par daudzkārt pasludināto Latvijas orientāciju Rietumu virzienā. Tādēļ es šos grozījumus uzskatu par ļoti bīstamiem un turpināšu pret tiem iebilst.

 

A.Brigmanis
(ZZS):

Jāsaka, protams, ka šeit arī mēs visi domājam, ka būtu nepieciešami uzlabojumi. Droši vien ir nepieciešams ļoti rūpīgi pārskatīt esošā Ministru kabineta sastāvu – tieši personāliju jomā. Droši vien ir vajadzīga šo ministriju optimizācija. Mēs gaidām no premjera tātad šo ierosinājumu, un mums arī ir savs redzējums uz šo jautājumu. Uzskatām, ka Zemkopības un Vides ministrijām ir jābūt atsevišķi. Nedomājam, ka pareizs solis būtu pievienot Veselības ministriju Labklājības ministrijai, bet Izglītības un zinātnes ministrijai – Kultūras ministriju. Tātad diskutēsim par šiem jautājumiem un mēģināsim pierādīt savu taisnību.

Nu mēs esam gandarīti, ka ir arī zināmi naudas līdzekļi izdalīti pēdējā valdības sēdē zemniekiem. Nešaubīgi lielākais nopelns visā šajā jautājumā ir pašu zemnieku lielajai aktivitātei, un mēs gaidām ļoti aktīvu un enerģisku rīcību arī no Finanšu ministrijas puses – šo reālo līdzekļu nonākšanu līdz zemniekiem, gan dažādos veidos, jo te ir gan garantijas, gan maksājumi, gan arī citu maksājumu līdzekļu paātrinātas plūsmas virzība. Tā ka mūsu apvienība ļoti sekos šiem jautājumiem līdzi, lai solījumi zemniekiem tiktu pildīti.

Protams, aktuāls jautājums ir par zemkopības ministru. Mārtiņš Roze ir demisionējis, tas ir atbildīgs solis, un šajā sakarā jāsaka, ka apvienība meklē jaunu kandidatūru. Un šī kandidatūra principā ir uzrunāta. Viņš ir darīts zināms zemnieku sabiedriskajām organizācijām. Zemnieku sabiedriskās organizācijas tiek aicinātas aktīvi apspriest šo cilvēku, pirms viņš dod galīgo atbildi. Mēs negribam publiskot viņa uzvārdu, bet, pirms mēs viņu nominējam, mums ir ļoti svarīgi, lai viņš tiek pozitīvi uzņemts sabiedrībā.

Nu, jāsaka tā, ka šie varbūt ir pašreiz galvenie jautājumi, pie kā mēs strādājam.

 

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien Saeimā tika izskatīts un atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Šis projekts varētu pozitīvi ietekmēt tos valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekus, kuri vēlas, lai līdzekļus pārvaldītu valsts finanšu institūcija.

Es atgādināšu mazliet lietas būtību. Valsts fondēto pensiju shēma sāka darboties 2001.gadā, un sākotnēji valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanas funkcija tika deleģēta tikai Valsts kasei, bet no 2003.gada ar šo līdzekļu pārvaldīšanu drīkstēja nodarboties arī privātie līdzekļu pārvaldītāji – ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanai. Bet toreiz Valsts kases darbībā un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā radās divas galvenās problēmas.

Un pirmā no tām bija tāda, ka valsts iestāde, Valsts kase, konkurences apstākļos turpināja nodarboties ar funkcijām, kuras pilnā mērā nodrošināja privātie līdzekļu pārvaldītāji.

Bet otrā problēma bija tā, ka Valsts kase jaunu klientu piesaistē bija privileģētākā situācijā nekā pārējie tirgus dalībnieki. Līdz ar to saskaņā ar 2006.gadā Saeimā pieņemto likumu Valsts kase izbeidza savu darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā, un šobrīd valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu veic deviņi privātie līdzekļu pārvaldītāji. Bet, ņemot vērā to, ka Valsts kases ieguldījumu plāna ienesīgums laikā, pirms tika pieņemts lēmums par Valsts kases darbības kā līdzekļu pārvaldītājas izbeigšanu, bija samērā augsts un pat pārsniedza vidējo plānoto ienesīgumu konservatīvajiem plāniem, kā arī to, ka Valsts kases ieguldījumu plānā atskaitījumi par plāna pārvaldi bija viszemākie, būtu izskatāms jautājums par valstiska līdzekļu pārvaldītāja – Valsts kases – darbības kā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja atjaunošanu.

Proti, “Saskaņas Centrs” atbalsta šo ideju un strādās pie tās, lai uzlabotu un pilnveidotu likumprojektu, saskaņā ar kuru visiem tiem cilvēkiem, kuri vēlas uzticēties, piemēram, valstij, nevis bankām, būtu visplašākās tiesības izvēlēties. Likumprojekts vēl nav pieņemts, un Saeimā vēl skatīs šo dokumentu trijos lasījumos.

 

S.Bendrāte
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien mums Saeimas sēdes gaisotne bija mazāk saspringta un aktīva nekā vakardien ārkārtas sēdē. Tomēr ir vairāki jautājumi, kurus mēs izskatījām un kuriem es arī vēlētos pievērst jūsu uzmanību.

Pavisam mēs šodien skatījām 33 jautājumus, un kā pirmos es vēlētos pieminēt likumprojektus, kuri tika nodoti Saeimas komisijām turpmākajam darbam un izskatīšanai.

Tātad pirmais no tiem ir Vēlētāju reģistra likums. Mums līdz šim vēl nav bijusi Latvijā situācija, ka vienā dienā – 6.jūnijā, tas būs šogad – notiek divas vēlēšanas. Līdz ar to Vēlētāju reģistru vajadzēja pieskaņot šai situācijai.

Tāpat arī kolēģa iepriekš pieminētais “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” ir svarīgs likumprojekts. Tas ir sagatavots Sociālo un darba lietu komisijā, kurā arī es strādāju. Un, manuprāt, tas ir svarīgs likumprojekts. Tas tika nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākajam darbam, jo tas patiešām dod iespēju izvēlēties, vai tās ir bankas, kurās tiek noguldīta 2.līmeņa pensiju nauda uzkrāšanai, vai tā tomēr ir Valsts kase. Un, tā kā mēs zinām, ka Valsts kasei pašai tagad būs jāizkaro jauna… sava vieta šajā pārvaldītāju tirgū, tad tas nebūs vienkārši, jo mēs zinām arī to, ka 5 procenti no visiem 2.līmeņa… teiksim, pensiju līmeņa klientiem seko līdzi savai pensiju sistēmai, saviem uzkrājumiem nākotnē. Tā ka patiesībā redzēsim, kā situācija attīstīsies. Bet šis likumprojekts, protams, būs vēl jāapspriež Saeimā un jāpieņem.

Tāpat, manuprāt, svarīgi ir grozījumi Saeimas kārtības rullī, kurus arī mēs nodevām šodien komisijām turpmākajam darbam. Un šo likumprojektu ir parakstījuši visi Saeimas frakciju vadītāji. Un tas attiecas uz darba regulējumu pašā Saeimā attiecībā uz atalgojumu. Pirmām kārtām jau tas, ka turpmāk deputāti varēs strādāt tikai divās atalgotās apakškomisijās. Ilgi gaidīts lēmums tas bija. Un tāpat arī tiek samazinātas deputātu algas par 15 procentiem.

No pārējiem izskatītajiem likumprojektiem es vēlētos pieminēt likumprojektu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, jo par šo likumprojektu, ko atbalstīja otrajā lasījumā, bija 11 priekšlikumi, no tiem 10 – PCTVL frakcijas priekšlikumi, bet viens – tas būtiskais, ko es iesniedzu un mana frakcija atbalstīja. Mans priekšlikums bija par 1.oktobri kā Starptautisko veco ļaužu dienu, kuru jau sen atzīmē Eiropas valstīs un kuru ļoti vēlējās, lai arī mēs iekļautu šajā kalendārā. Veco ļaužu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls “Dzīvotprieks”, kurā ir iesaistījušās vairāk nekā 30 organizācijas, patiesībā šo dienu līdz šim jau dažādi atzīmē pašvaldībās. Daudzas pašvaldības, varbūt arī tās, kuras nav šajā tīklā, iesaistījušās… viņu organizācijas pensionāri. Tā ka tā diena kļūst arvien populārāka.

Domāju, ka tas varētu būt vēl viens pozitīvs žests veco ļaužu, teiksim, virzienā, jo svētku mums šajā grūtajā laikā, kad vismaz paldies mēs varam pateikt… Tas nebūs lieki!

Un visbeidzot par politisko situāciju. Pēc vakardienas, kā jūs jau saprotat, ir mazliet iestājusies tāda it kā pauze, varbūt tā kā mazliet atelpa. Tomēr varbūt “aizkadrā” kaut kur notiek šī taustīšanās. Un balsojumi šodien Sēžu zālē par svētku, atceres un atzīmējamām dienām liecināja, ka nevaram saprast, kā strādā šodien koalīcija: vai viņi vispār savā starpā sarunājas, vai viņi koordinē savus balsojumus. Viens no PCTVL priekšlikumiem tiešām šādā veidā tika atbalstīts, jo nebija acīmredzot šīs disciplīnas.

Un tas, ko mēs gribētu teikt… Mums izskatās, ka tā slēpšanās aiz Godmaņa muguras tomēr notiek. Un mūsu pozīcija, “Jaunā laika” pozīcija, ir iepriekšējā: mēs uzskatām, ka ir nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas, lai atjaunotu savu uzticības mandātu Saeimai. Bet, ja tas nenotiek, tad ir plāns Nr.2 – tomēr jauna, pilnīgi jauna, kvalitatīvi jauna valdība, kaut gan vakardien debates liecināja, ka diez vai ir gatavi šādu veidot. Taču mēs ceram, ka šeit iesaistīsies prezidents un ka varbūt arī pārējie tomēr sapratīs, ka citādāk mums nav iespējas tālāk virzīties uz priekšu, jo mēs esam nonākuši strupceļā. Mums ir jāpārslēdz pārmijas un jāvirzās pa jaunām sliedēm, kur var šo cerību un šo uzticību radīt tikai jauna valdība ar jaunu valdības vadītāju.

Un paldies visiem, kas ir atbalstījuši “Jauno laiku”! Mēs tiešām saņemam ārkārtīgi daudz atbalsta vēstuļu dažādā formā – gan mobilajos telefonos, gan internetā. Paldies jums!

 

V.A.Krauklis
(Tautas partijas frakcija):

Būtībā tiešām apskats par Saeimas darbu jāsāk ar vakardienas sēdi, jo gan šodienas, gan vakardienas sēde ir cieši kopā saistītas.

Tautas partijas nostāja par tālāko darbu un rīcību ir ļoti konkrēta un skaidra, un mēs to vakar vairākkārt paudām debatēs. Mēs saprotam, ka līdzšinējā koalīcija tiešām nav pietiekami rīcībspējīga. (To pierādīja arī šodienas balsojums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.) Tāpēc mēs skaidri paudām vakar prasību – un uzturam šo prasību, protams, arī pašlaik –, ka nedēļas laikā Ministru prezidentam ir jāveic valdības reorganizācija, balstoties uz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna izstrādāto rīcības plānu. Un tuvākajā laikā jāuzsāk sarunas par plašākas koalīcijas izveidi. Un, ja šis otrs darba kārtības punkts netiks izpildīts, tad mēs tiešām neredzēsim citu iespēju kā vien to – šādas sarunas iniciēt pašiem. Bet te nu es gribu teikt to, ka tie, kas te piesauc ārkārtas vēlēšanas, tomēr ir… nu, tādi diezgan nekonsekventi. Protams, visvienkāršākais veids, kā nonākt pie jauna parlamenta, būtu parlamenta pašatlaišanās. Diemžēl opozīcija to neatbalsta mums nesaprotamu iemeslu dēļ. Skaidrs, ka referenduma rīkošana prasīs gan laiku, gan arī vairāk nekā miljons latu papildu izdevumus, kas šajā ekonomiskajā situācijā nu galīgi nav nepieciešami.

Par šodienas sēdes darba kārtību.

Tiešām ļoti būtisks ir Aijas Barčas vadītās komisijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, kas ļaus cilvēkiem, gan tiem, kam šie līdzekļi kādreiz bija Valsts kases pārraudzībā, gan arī tiem, kas tagad gribētu drošāku un varbūt valstiski izsvērtāku līdzekļu izlietojamu, savu pensiju novirzīt tieši Valsts kasē.

Otrs, man šķiet, bija tiešām kontroversiāls lēmums attiecībā uz svētku, atceres un atzīmējamām dienām. Es domāju, tika pieļauta būtiska kļūda, ka diemžēl Zaļo un Zemnieku savienības frakcija un daļa LPP/LC frakcijas deputātu atbalstīja PCTVL frakcijas priekšlikumu. Un ir divi būtiski iemesli, kādēļ tas ir slikti.

Pirmkārt, nevienai no konfesijām nav valsts svētku. Ir visas valsts svētki, bet līdz šim atsevišķām konfesijām šādu svētku nebija. Un tas, manā skatījumā, ir Satversmes pārkāpums. Un, protams, otrs iemesls ir tīri ekonomisks. Šādā ekonomiskā situācijā, kāda pašlaik ir Latvijā, uzlikt papildu slogu uzņēmējiem un arī valstij nav pareizi, jo, kā mēs zinām, tiem, kas strādā brīvdienās, ir jāmaksā dubulti. Tātad divas papildu brīvdienas – tas šajā brīdī noteikti nav tas labākais ne mūsu ekonomikai, ne mūsu valstij.

 

O.Kastēns
(LPP/LC frakcija):

Mūsu frakcijas viedoklis par šodien Saeimā notikušo nebūs pilnīgs, ja mēs neapskatīsim arī to, kas notika Saeimā vakar. Vakar Saeimā notika ārkārtas sēde, kuras jautājums bija neuzticības izteikšana mūsu premjeram Ivaram Godmanim. Faktiski no opozīcijas partiju puses tika izteikta kritika, varbūt brīžiem pamatota, bet vairāk, tiesa gan, nepamatota. Tas jau tā nokaitēto situāciju padarīja vēl smagāku un radīja tādu kā zināmas bezcerības ainu.

Bet, neskatoties uz kritiku, LPP/LC uzskata, ka premjeram ir jāturpina iesāktie darbi, ir jāpieņem nepopulāri lēmumi, jo tikai tā ir iespējams tikt galā ar potenciālajām rītdienas problēmām, ja mēs šodien tās risinām. Un man liekas, ka grūti būtu atrast šobrīd citu premjeru, kurš spētu tik ātri un operatīvi pieņemt lēmumus un reaģēt uz notiekošo kā Ivars Godmanis, kurš, kā pats vakar diskusijā teica, ir gājis caur uguni un ūdeni un kuram premjera krēsls nav pašmērķis, bet ir vajadzīgs tikai tādēļ, lai strādātu.

Tātad faktiski mēs piekrītam… frakcija piekrīt premjera viedoklim, ka mēs nedrīkstam pastiprināt haosu valstī; ka faktiski nedarbotos ne Saeima, ne valdība tādā brīdī, kad tuvojas gan pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Es uzskatu, ka premjers neizmanto šo situāciju savā labā, lai aizietu no atbildības tad, kad valstij klājas visgrūtāk, bet tiešām strādā godprātīgi un dažkārt pat liekas, ka vairāk nekā visi pārējie ministri kopā.

Ja mēs atskatāmies uz šodienas sēdi, tad jāteic, ka šodien Saeimā tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Deputāti, kuru priekšgalā ir LPP/LC frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, ierosina veikt grozījumus, kas paredz deputātu amatalgas samazināšanu par 15 procentiem. Un, ja šie grozījumi tiks atbalstīti galīgajā lasījumā, tad Saeimas budžetā tas ļaus ietaupīt 185 000 latu.

Un faktiski Saeima konceptuāli ir arī nolēmusi, ka turpmāk katra komisija, kas strādā Saeimā, var veidot ne vairāk kā divas apakškomisijas, un katrs deputāts var būt ne vairāk kā divu apakškomisiju loceklis. Tas arī dos zināmu ietaupījumu. Arī komandējumu izdevumi tiks samazināti par 10 procentiem. Saeimas darbiniekiem neizmaksās prēmijas un naudas balvas, kā arī netiks izmaksāti atvaļinājumu pabalsti par 2009.gadu. Tā ka var teikt, ka taupa ne tikai uz valsts budžeta iestāžu darbinieku rēķina, bet arī Saeima savelk jostu diezgan spēcīgi kopā ar visiem pārējiem, kuri to dara šobrīd.

Gribu vēl arī piebilst, ka šodien mēs skatījām otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, un tiešām bija tāda situācija, ka balsojumā, piemēram, par to, lai atzītu par atzīmējamām dienām 6. un 7.janvāri, kas ir pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki, Saeima atbalstīja šo priekšlikumu. Tiesa, komisijā, kur mēs skatījām šo jautājumu, komisija to neatbalstīja, bet šodien, zinot to, cik šis jautājums ir pretrunīgs un cik daudz par to ir runāts agrāk šeit, Saeimā, ir skaidrs, ka balsojuma rezultāts nebija zināms līdz pēdējam brīdim.

Es galīgi nepiekrītu “Jaunā laika” izteiktajai kritikai par koalīcijas vājumu, par to, ka nebija disciplīnas, ka daļa deputātu atbalstīja PCTVL frakcijas priekšlikumus. Es gribu taisnības dēļ norādīt: ja mēs paskatāmies uz balsojumu par tieši šo jautājumu, par pareizticīgo Ziemassvētkiem, tad redzam, ka balsots tiešām bija ņigu ņegu un ka pilnīgi pretējās pozīcijās bija arī frakcijas “Jaunais laiks” deputāti – balsoja “par”, balsoja “pret” vai atturējās, vai arī vispār nebalsoja šajā jautājumā.

Tā ka faktiski šis jautājums bija kontroversiāls gandrīz vai visām Saeimas frakcijām.

Un vēl. Taisnības labad norādīšu, ka šajā likumprojektā bija nevis desmit PCTVL frakcijas priekšlikumi, kā to apgalvoja Bendrātes kundze, bet pieci no tiem.

Tas arī šodien būtu viss.

 

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Vakardienas garās debates noslēdzās ar to, ka mēs skaidri redzējām, ka opozīcijai šobrīd Saeimā nav tāda balsu daudzuma, lai gāztu valdību, ja vien pašā valdībā nerodas iekšējas pretrunas starp kādām partijām vai problēmas ar valdības uzstādīto uzdevumu izpildi.

Uzskatu, ka lielākās problēmas valdības tālākajā darbībā būs ekonomiskās krīzes diemžēl iespējamā padziļināšanās, bezdarba augšana un sociālā spriedze veselā virknē valsts sektoru, ne tikai zemkopībā, kā mēs to redzējām šajā nedēļā. Tas var skart arī valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, kurām var būt problēmas ar to funkciju pildīšanu, kas ir saistītas ar sociālās palīdzības, atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem.

Neapšaubāmi, šādi protesti, kā mēs redzējām, var izdarīt varbūt pat vairāk nekā opozīcijas balsojums Saeimā. Ar to valdībai jārēķinās, ar to jārēķinās katram ministram, kā arī valdības partiju deputātiem, tas ir, to partiju frakciju deputātiem, kuras atbalsta valdību. Protams, budžeta izdevumu daļā, nepārkāpjot budžeta disciplīnu, nevairojot deficītu, ir iespējamas tādas vai citādas izmaiņas, bet jāsaprot, ka tas bieži vien izskatās tikai kā ugunsgrēka dzēšana un problēmu atbīdīšana nedaudz tālāk. Tātad, neapšaubāmi, valdībai un arī mums, kuru rokās ir Ekonomikas ministrija (Kaspars Gerhards cenšas godprātīgi pildīt uzdevumus), ir visiem spēkiem jāveicina uzņēmējdarbības attīstība un darba vietu radīšana, kas, protams, ir tas, ko no valdības visvairāk gaida sabiedrība, gaida sabiedrības aktīvā daļa.

Diemžēl jāatgādina, ka Starptautiskā valūtas fonda un citu starptautisko institūciju piešķirtais kredīts, kura izsniegšana, kā zināms, turpināsies vēl apmēram divus gadus, paredzēts budžeta deficīta dzēšanai un valsts finanšu institūta stabilitātes nodrošināšanai. Tātad būtībā tas ir banku sistēmas stabilizēšanai; tieši līdzekļi uzņēmējdarbībai šeit, šajās lielajās summās, diemžēl nav paredzēti. Tādi ir kredīta izsniedzēju noteikumi. Tajā pašā laikā valdībai un Latvijas Bankai būtu jācenšas veicināt to, lai bankas atjauno… komercbankas atjauno uzticību kredīta ņēmējiem un lai tiek veikti pasākumi, kuros agrākie kredīti… tātad kaut kādā ziņā šī kredītu atdošanas politika tiek mazliet mīkstināta, neapšaubāmi, lai neizputinātu tos kredītu ņēmējus, kas tos tiešām ņēmuši savam vienīgajam dzīvoklim, vienīgajai mājai, nevis kādām plašākām vajadzībām, un tādējādi varbūt atjaunotu arī to procesu, ka komercbankas savus brīvos līdzekļus, kādi tām šobrīd ir, tātad 600–700 miljonu latu apjomā, pamazām tomēr sāk ieplūdināt arī tautsaimniecībā.

Par citām lietām. Jāpiemin balsojums par svētku un atceres dienām. Saeima ar balsu vairākumu, balsojot gan latviešu deputātiem no pozīcijas, gan arī deputātiem no opozīcijas, diemžēl nobalsoja par to, ka divi datumi janvārī tiek atzīti par pareizticīgo Ziemassvētkiem. Mūsu frakcijas deputāti balsoja “pret”, jo uzskata, ka – un to parāda vēsture – Latvijas Republikas pareizticīgie šos svētkus svin reizē ar citām konfesijām. Mēs uzskatām, ka šādu atsevišķu svētku ieviešana neveicina sabiedrības konsolidāciju, parāda to, ka okupācijas laikā ieviestā tradīcija pareizticīgajiem citādāk skaitīt kalendāru tiek turpināta diemžēl arī šobrīd. Žēl, ka Saeimā ir deputāti, kas šajos jautājumos neorientējas un balso neatbilstoši tiem; tas faktiski neveicina neko pozitīvu. Par to, es domāju, vēl būs diskusija uz trešo lasījumu.

Pie pozitīvā var minēt, ka Saeima nodeva komisijām Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu atdot iedzīvotājiem iespēju noguldīt arī Valsts kasē savus 2.pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus, jo, kā parāda pēdējā gada prakse, zaudējumi dažādu komercbanku piedāvātajos aktīvajos plānos diemžēl ir visai lieli. Tā, protams, ir brīvprātīgu izvēli paredzoša norma, piespiedu kārtā nevienam uz Valsts kasi savi līdzekļi nav jāpārnes.

 

V.Buhvalovs
(PCTVL frakcija):

Apsveicu visus pareizticīgos un visus labus cilvēkus ar to, ka šodien, otrajā lasījumā izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, Saeimas vairākums atbalstīja pareizticīgo Ziemassvētkus, to svinēšanu!

Mēs visi zinām, ka tikai dažas Baznīcas, ieskaitot krievu, turpina atzīmēt Ziemassvētkus pēc Jūlija kalendāra. Taču šie Ziemassvētki ir ļoti nozīmīgi visiem Latvijas pareizticīgajiem, starp kuriem ir pietiekami daudz arī latviešu. Kopumā Latvijā pašreiz ir aptuveni 358 tūkstoši pareizticīgo un vecticībnieku draudžu locekļu un 119 pareizticīgās Baznīcas draudzes. Tā ir viena no trim lielākajām reliģiskajām konfesijām Latvijā. Un vienīgais kanonizētais kristiešu svētais starp Latvijas iedzīvotājiem ir pareizticīgo arhibīskaps Jānis Pommers.

Dažos pareizticīgo dievnamos dievkalpojumi pilnībā tiek noturēti latviešu valodā. Tās ir: Rīgas Debesbraukšanas baznīca, kuras draudzes loceklis kādreiz bija dzejnieks Aleksandrs Čaks, Kolkas Kristus piedzimšanas baznīca, dievnami Kosā, Ainažos, Salacgrīvā, Nītaurē, Limbažos, Jēkabpilī un citur.

Vēlreiz apsveicu un ceru, ka arī trešajā, galīgajā, lasījumā Saeimas vairākums pieņems PCTVL frakcijas priekšlikumu un nākamajā gadā mēs kopā svinēsim pareizticīgo Ziemassvētkus.

 

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!