Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumi Nr. 96 "Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.02.2009., Nr. 21 https://www.vestnesis.lv/ta/id/187419

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.97

Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.173 "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums"

Vēl šajā numurā

06.02.2009., Nr. 21

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 96

Pieņemts: 03.02.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.96

Rīgā 2009.gada 3.februārī (prot. Nr.9 42.§)
Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos
Izdoti saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11.panta astoto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka dokumentus, kurus izstrādā valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai Eiropas Savienībā, šo dokumentu izstrādāšanas, saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā šādi dokumenti uz laiku var aizstāt attiecīgus politikas plānošanas dokumentus.
2. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas interešu ievērošanu Eiropas Savienības lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā, izstrādā Latvijas Republikas oficiālu viedokli par Eiropas Savienības politikas dokumentu, Eiropas Savienības tiesību akta projektu vai citu Eiropadomes, Eiropas Savienības Ministru padomes (turpmāk – Ministru padome), Ministru padomes komiteju vai darba grupu sanāksmju darba kārtībā iekļautu jautājumu – Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk – nacionālā pozīcija).
3. Nacionālā pozīcija aizstāj politikas plānošanas dokumentus, ja attiecīgajā nozarē nav noteikti valdības politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes, rīcības virzieni, galvenie uzdevumi vai sasniedzamie rezultāti par Eiropas Savienības sanāksmes darba kārtībā iekļauto jautājumu.
4. Latvijas Republikas pārstāvim nacionālās pozīcijas paušanai Ministru padomes komitejās vai darba grupās, kā arī Eiropas Komisijas komitejās un darba grupās (ja Ministru padome ar tās pieņemtajiem tiesību aktiem pilnvarojusi Eiropas Komisiju īstenot Ministru padomes izstrādātus noteikumus) izstrādā darba dokumentu – instrukciju.
5. Valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju sadarbību jautājumos, kas saistīti ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, koordinē Vecāko amatpersonu sanāksme Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk – Vecāko amatpersonu sanāksme), kas darbojas saskaņā ar tās nolikumu.
6. Vecāko amatpersonu sanāksme reizi pusgadā nosaka par Eiropas Komisijas un Ministru padomes darba grupām un komitejām atbildīgās iestādes (turpmāk – atbildīgā iestāde) un līdzatbildīgās iestādes un institūcijas (turpmāk – līdzatbildīgā institūcija), ņemot vērā attiecīgo iestāžu un institūciju nolikumā un citos normatīvajos aktos noteikto kompetenču sadalījumu. Par atbildības sadalī­jumu par Eiropas Komisijas un Ministru padomes darba grupām un komitejām Ārlietu ministrija reizi pusgadā informē Valsts sekretāru sanāksmi. Vecāko amatpersonu sanāksme nosaka par Eiropas Savienības politikas dokumentiem, Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem vai citiem jautājumiem atbildīgās iestādes un līdzatbildīgās institūcijas.
7. Atbildīgā iestāde tās kompetencē esošajos Eiropas Savienības darba kārtības jautājumos nodrošina nacionālo pozīciju izstrādi un saskaņošanu ar līdzatbildīgajām institūcijām, pašvaldību un sociālo partneru organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, kā arī veic citus pasākumus, lai aizstāvētu Latvijas intereses Eiropas Savienības lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā.
8. Atbildīgā iestāde nodrošina sabiedrības (tai skaitā pašvaldību un sociālo partneru organizāciju, biedrību un nodibinājumu) informēšanu par Eiropas Savienības politikas dokumentiem, Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem un Latvijas interesēm tajos, kā arī nodrošina sabiedrības iesaisti Eiropas Savienī­bas lēmumu pieņemšanas procesā, ievērojot informācijas pieejamības ierobežo­jumus. Atbildīgā iestāde nodrošina, ka par attiecīgo jautājumu virzību un Latvijas Republikas sasniegtajiem rezultātiem tiek informētas tās pašvaldību un sociālo partneru organizācijas, biedrības un nodibinājumi, kuri ir iesaistījušies attiecīgās nacionālās pozīcijas izstrādē.
9. Ārlietu ministrija:

9.1. koordinē nacionālo pozīciju izstrādi un nodrošina, ka par visiem šo noteikumu 2.punktā minētajiem Eiropas Savienības institūcijās izskatāmajiem jautājumiem ir noteikta atbildīgā iestāde, kā arī, ja nepieciešams, pievērš atbildīgās iestādes uzmanību iespējamiem problēmu jautājumiem;

9.2. seko nacionālo pozīciju starpnozaru vienotībai un savstarpējai atbilstī­bai dažādos lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas līmeņos Eiropas Savienībā;

9.3. nodrošina informācijas apriti, kas saistīta ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā.
10. Atbildīgā iestāde izstrādā instrukciju Latvijas Republikas nacionālo interešu paušanai Eiropas Komisijas komitejās un darba grupās, saskaņo to ar līdzatbildīgajām institūcijām, apstiprina, koordinē minētās darbības, kā arī nodrošina minēto interešu paušanu. Ja Eiropas Komisijas komitejās un darba grupās izskatāmais jautājums ir vairāku iestāžu kompetencē vai tas būtiski skar Latvijas Republikas intereses, to var izskatīt Vecāko amatpersonu sanāksmē.
11. Nacionālās pozīcijas paraugu un detalizētu tās izstrādes un saskaņo­šanas kārtību, instrukcijas paraugu un detalizētu tās izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību starp Eiropas Savienī­bas institūcijām un Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā (turpmāk – pārstāvniecība), Ārlietu ministriju un pārējām nacionālo pozīciju un instrukciju izstrādē iesaistītajām iestādēm un institūcijām nosaka Ministru kabineta instrukcija.
II. Nacionālās pozīcijas izstrāde un saskaņošana
12. Nacionālās pozīcijas izstrādā:

12.1. pēc iespējas agrīnā Eiropas Savienības diskusiju stadijā par Eiropas Savienības politikas dokumentiem, Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem un citiem jautājumiem, ja tie skar Latvijas Republikas intereses, uzliek Latvijas Republikai pienākumus vai rada finansiālas saistības, vai ne vēlāk kā pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas pēc būtības Ministru padomes darba grupas vai komitejas sanāksmē, ja attiecīgais jautājums tiek iekļauts tās darba kārtībā;

12.2. pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas Ministru padomē, izņemot gadījumu, ja konkrētais jautājums neskar Latvijas Republikas intereses, neuzliek Latvijas Republikai pienākumus un nerada finansiālas saistības vai ja Latvijas Republikas viedoklis par konkrēto jautājumu nav mainījies kopš pēdējās apstiprinātās pozīcijas un tam piekrīt Ārlietu ministrija un citas līdzatbildīgās institūcijas;

12.3. pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas Eiropadomē;

12.4. pirms jautājuma izskatīšanas neformālajā Ministru padomes sanāk­smē, ja attiecīgais jautājums būtiski skar Latvijas Republikas intereses;

12.5. ja nepieciešams izdarīt būtiskus grozījumus vai papildinājumus apstiprinātajā nacionālajā pozīcijā.
13. Par Eiropas Savienības politikas dokumentu, Eiropas Savienības tiesību akta projektu vai citu jautājumu atbilstību šo noteikumu 12.1.apakš­punktā minētajiem nosacījumiem un par pozīciju izstrādes termiņiem saskaņā ar atbildīgo iestāžu priekšlikumu lemj Vecāko amatpersonu sanāksme.
14. Nacionālās pozīcijas formulēšanai par jautājumiem, kas būtiski skar Latvijas Republikas intereses, atbildīgā iestāde, ievērojot darba efektivitātes un informācijas pieejamības ierobežojumus, izveido starpinstitūciju darba grupu. Darba grupā iekļauj Ārlietu ministrijas un citu līdzatbildīgo institūciju pārstāvjus, kā arī pieaicina pašvaldību un sociālo partneru organizāciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvjus. Konkrētu jautājumu risināšanai starpinstitūciju darba grupā pieaicina ekspertus.
15. Saskaņošanas termiņus nosaka atbildīgā iestāde atbilstoši Ministru kabineta instrukcijai. Ja iestāde vai cita institūcija atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu, nacionālā pozīcija uzskatāma par saskaņotu.
16. Ja ir paredzama nacionālajā pozīcijā iekļautā jautājuma finansiāla ietekme uz valsts budžetu vai pašvaldību budžetiem, atbildīgā iestāde nacionālo pozīciju saskaņo ar Finanšu ministriju (ja skar valsts budžetu) vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (ja skar pašvaldību budžetus).
17. Šo noteikumu 14.punktā minētajā starpinstitūciju darba grupā deleģētie pārstāvji ir pilnvaroti paust tās iestādes vai institūcijas viedokli, kuru viņi pārstāv.
18. Ja Eiropas Savienības politikas dokuments, Eiropas Savienības tiesību akta projekts vai cits jautājums, par kuru tiek izstrādāta nacionālā pozīcija, ir vairāku iestāžu kompetencē vai būtiski skar Latvijas Republikas intereses, atbildīgā iestāde iesniedz nacionālo pozīciju izskatīšanai Vecāko amatpersonu sanāksmē, un Vecāko amatpersonu sanāksme lemj par nacionālās pozīcijas iesniegšanu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabinetā.
19. Nacionālās pozīcijas izskatīšanu Vecāko amatpersonu sanāksmē var ierosināt arī citas iestādes vai institūcijas, kā arī pašvaldību un sociālo partneru organizācijas, biedrības un nodibinājumi.
20. Ja nacionālās pozīcijas izstrādes gaitā nav iespējams vienoties par atbildības un kompetenču sadalījumu, Latvijas Republikas pozīciju vai jebkuru citu ar nacionālajām pozīcijām saistītu jautājumu, to izskata Vecāko amatper­sonu sanāksmē. Ja vienošanās nav panākta, Vecāko amatpersonu sanāksme lemj par jautājuma iesniegšanu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabinetā. Ministru kabinetā jautājumu izskata arī tad, ja to pieprasa Ministru kabineta loceklis.
III. Nacionālo pozīciju apstiprināšana un pārstāvēšana
21. Nacionālo pozīciju apstiprina:

21.1. Ministru kabinets:

21.1.1. pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas pēc būtības Ministru padomes darba grupā vai komitejā, ja jautājums būtiski skar Latvijas Republikas intereses;

21.1.2. pirms jautājuma izskatīšanas Ministru padomē vai Eiropadomē;

21.1.3. pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas neformālajā Ministru padomes sanāksmē, ja jautājums būtiski skar Latvijas Republikas intereses;

21.1.4. ja tā nolēmusi Vecāko amatpersonu sanāksme;

21.1.5. ja to pieprasa Ministru kabineta loceklis;

21.2. atbildīgais ministrs:

21.2.1. ja nacionālā pozīcija tiek izstrādāta pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas pēc būtības Ministru padomes darba grupā vai komitejā vai ja nepieciešams izdarīt grozījumus vai papildinājumus ministra apstiprinātajā nacionālajā pozīcijā;

21.2.2. ja nacionālā pozīcija jāapstiprina steidzami un, ņemot vērā steidzamību, to nav iespējams apstiprināt Ministru kabinetā.
22. Iesniedzot nacionālo pozīciju izskatīšanai Ministru kabinetā, atbildīgā ministrija informatīvajā ziņojumā ietver izskatāmā jautājuma aprakstu, izskatī­šanas stadiju Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā un Latvijas Republikas viedokli par to. Atbildīgais ministrs atbilstoši kompetencei ziņo Ministru kabinetam par aktuālajiem attiecīgajā Ministru padomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.
23. Atbildīgais ministrs atbilstoši kompetencei ziņo Ministru kabinetam par attiecīgās Ministru padomes sanāksmes rezultātu, ja tajā pieņemtais lēmums neatbilst būtiskām Latvijas Republikas interesēm.
24. Latvijas Republikas pārstāvja dalībai Pastāvīgo pārstāvju komitejā, Politiskajā un drošības komitejā, Īpašajā lauksaimniecības komitejā, Ekonomikas un finanšu komitejā, kā arī citos gadījumos, ja Ministru padomes darba grupa sagatavo Ministru padomē izskatāmos jautājumus, neiesaistot Pastāvīgo pārstāvju komiteju, instrukcija ir obligāta, un to izstrādā atbildīgā iestāde saskaņā ar Ministru kabineta instrukciju par Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrādi un apriti.
25. Lēmumu par instrukcijas sagatavošanu Latvijas Republikas pārstāvja dalībai citās Ministru padomes darba grupās un komitejās pieņem atbildīgā iestāde. Instrukciju Latvijas Republikas pārstāvim attiecīgajā Ministru padomes komitejā vai darba grupā, izņemot Pastāvīgo pārstāvju komiteju, izstrādā atbildīgā iestāde.
26. Latvijas Republikas pārstāvim Pastāvīgo pārstāvju komitejā instrukciju par konkrēto sanāksmes darba kārtības jautājumu izstrādā atbildīgā iestāde, saskaņojot to ar Ārlietu ministriju un līdzatbildīgajām institūcijām. Instrukcijas apkopo un Latvijas Republikas pārstāvim Pastāvīgo pārstāvju komitejā nosūta Ārlietu ministrija.
27. Latvijas Republikas pārstāvis attiecīgajā Ministru padomes sanāksmē, Ministru padomes komitejā vai darba grupā 48 stundu laikā, bet, ja attiecīgajā sanāksmē izskatītais jautājums ir steidzams, – 24 stundu laikā pēc sanāksmes Ministru kabineta instrukcijā noteiktajā kārtībā nosūta atbildīgajai iestādei, Ārlietu ministrijai un pārstāvniecībai dienesta ziņojumu par sanāksmes rezultātiem.
28. Eiropadomē (valstu un valdību vadītāju līmenī) Latvijas Republiku pārstāv Ministru prezidents.
29. Ministru padomes sanāksmē Latvijas Republiku pārstāv Ministru kabineta loceklis atbilstoši kompetencei un attiecīgās Ministru padomes sanāk­smes darba kārtībai. Ja Ministru kabineta loceklis nevar piedalīties Ministru padomes sanāksmē, viņu aizvieto cits Ministru kabineta loceklis vai pārstāv ministrijas parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, pārstāvniecības vadītājs vai pārstāvniecības vadītāja vietnieks.
30. Iestāde, kas ir atbildīga par Ministru padomes komiteju vai darba grupu, norīko pārstāvi attiecīgajā komitejā vai darba grupā. Par konkrēto izskatāmo jautājumu atbildīgā iestāde nodrošina sava pārstāvja dalību Ministru padomes komitejas vai darba grupas sanāksmē, kurā attiecīgais jautājums tiek izskatīts.
31. Ja nepieciešams, šo noteikumu 30.punktā minētās iestādes Ministru padomes komitejās un darba grupās var norīkot to padotībā esošās iestādes pārstāvi vai privāto tiesību subjekta pārstāvi, ja tas veic valsts pārvaldes funkcijas saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem.
32. Šo noteikumu 29., 30. un 31.punktā minētie pārstāvji ir atbildīgi par nacionālās pozīcijas paušanu attiecīgajā Ministru padomes sanāksmē, Ministru padomes darba grupā vai komitejā atbilstoši apstiprinātajai nacionālajai pozīcijai vai instrukcijai.
IV. Saeimas līdzdalība
33. Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā atbildīgā iestāde atbilstoši kompetencei informē Saeimu par aktuālajiem jautājumiem, kas saistīti ar Ministru padomes darbu.
34. Atbildīgā iestāde Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā iesniedz nacionālo pozīciju izskatīšanai Saeimas Eiropas lietu komisijā pirms jautājuma izskatīšanas Eiropadomē vai Ministru padomes sanāksmē, pirms jautājuma izskatīšanas pēc būtības Ministru padomes darba grupā vai komitejā vai citās jautājuma izskatīšanas stadijās, ja tas būtiski skar Latvijas Republikas intereses. Saeimas Eiropas lietu komisijas viedoklis ir saistošs.
V. Noslēguma jautājumi
35. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta noteikumus Nr.596 “Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrādes, apstiprināšanas un pārstāvēšanas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 131.nr.).
36. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.martā.
Ministru prezidents I.Godmanis

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!