Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 25. augustā

— Pirms dažām dienām — 23.augustā — iesākās četrus mēnešus ilgā Saeimas rudens sesija. Kas, jūsuprāt, būs nozīmīgākais šajā mūsu parlamenta kārtējā darba cēlienā?

— Domāju, ka neapšaubāmi nozīmīga — īpaši šīs vasaras politisko notikumu kontekstā — būs 2000.gada valsts budžeta likumprojekta izskatīšana. Prognozēju, ka tā būs vēl sarežģītāka nekā nesenās diskusijas par grozījumiem šā gada valsts budžetā. Savukārt politiski asākais un diskutējamākais būs rīt, 26.augusta sēdē, otrreizējais caurlūkošanai nododamais Valsts valodas likums. Es paredzu, ka priekšlikuma iesniegšanai tiks noteikts termiņš līdz oktobra beigām. Bet rudens sesijas noslēgumā decembrī, manuprāt, notiks kārtējais mēģinājums pieņemt Valsts valodas likumu kopumā. Kādi būs likuma apspriešanas rezultāti, to šodien ir grūti prognozēt.

Protams, parlamenta darbs būs intensīvāks arī tādēļ, ka jaunā valdība ļoti aktīvi ir sākusi darbu. Jau nākamnedēļ mēs izskatīsim Saeimas vasaras brīvdienu laikā Ministru kabineta izsludinātos noteikumus, kas pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā un kam pagaidām ir likuma spēks. Valdības aktivitātes katrā ziņā jau ir manāmas. Līdz ar to visām Saeimas komisijām acīmredzot būs diezgan liels darba apjoms šajā sesijā.

— Kā jūs vērtējat Saeimas darbību šajās vasaras brīvdienās, kad deputāti, atšķirībā no citām vasarām, laikam gan gluži dīkā tās nepavadīja?

— Varu teikt, ka šovasar Saeimā risinājās diezgan aktīvs un pat smags darbs. Pēc Valsts prezidentes ievēlēšanas tūdaļ sekoja jaunās valdības veidošana un apstiprināšana. Bet pēc tam nācās izskatīt neatliekamos grozījumus valsts budžetā. Tas viss nebija vienkārši paveicams kārtējais darbs. Līdz ar to deputātiem šoreiz neiznāca tāds īsts brīvlaiks, jo bija pamatīgi jāstrādā gan komisijās, gan frakcijās.

— Šķiet, arī jums pašam šie vasaras mēneši gan kā deputātam, gan kā Saeimas priekšsēdētājam bija īpaši saspringti un noslogoti. Turklāt ņemot vērā arī to, ka diezgan ilgu laiku nācās izpildīt Valsts prezidenta pienākumus.

— Jā, tā nu tas šovasar ir bijis. Taču savi amata pienākumi ir jāpilda. Domāju, ka šajā visai sarežģītajā vasaras brīvdienu periodā esmu ticis ar tiem galā visai veiksmīgi. Arī sevišķs nogurums mani, vismaz līdz šim, nav nomācis. Tā ka esmu gatavs turpināt darbu šajā kārtējā rudens sesijā.

— Vai tad pat īslaicīgs atvaļinājums jums nav iznācis?

— Neilgs mācību atvaļinājums, ja tā var teikt, man bija paredzēts augustā. Bet, tā kā Valsts prezidente devās ilgākā atvaļinājumā uz Kanādu, mans atvaļinājums izpalika. Biju domājis privātā kārtā doties uz ārzemēm, lai turpinātu apgūt angļu valodu. Ceru, ka to varēšu izdarīt nākamvasar.

— Tagad sabiedrībā degpunktā ir pensiju jautājums. Kādu jūs paredzat šīs akūtās problēmas turpmāko risinājumu?

— Savulaik es apturēju grozījumu pensiju likumā publicēšanu uz diviem mēnešiem. Domāju, ka parakstu vākšanas un iespējamās tautas nobalsošanas rezultāti attiecībā uz pensiju likumdošanu būs tieši atkarīgi no tā saucamās pozitīvās argumentācijas. Viss būs atkarīgs no tā, kāda būs gan pozīcijas partiju, gan valdības, gan opozīcijas, gan nevalstisko organizāciju argumentācija. Ja netiktu atbalstīti grozījumi pensiju likumā, jābūt skaidrībai, ko to vietā piedāvā opozīcija, arodbiedrības un citas nevalstiskās organizācijas. Ir jābūt konkrētam risinājumam, ko sabiedrība spētu vispusīgi izvērtēt.

Daudzi juristi ir izteikuši šaubas par to, vai pensiju likums būtu nododams tautas nobalsošanai. Bet tas ir izdarīts. Un tagad sabiedrība vismaz būs spiesta iedziļināties šajā jautājumā — gan ar masu saziņas līdzekļu starpniecību, gan līdz ar citām publiskām aktivitātēm sakarā ar pensiju likuma apspriešanu. Tas cels vispārējo politiskās izglītības līmeni tautā. Domāju, ka pensiju sistēma attiecināma ne tikai uz šodienas pensionāriem, tā ir vairāk nekā ceturtdaļa mūsu sabiedrības. Domāju, ka tas ir arī nākotnes jautājums, jo, manuprāt, agrāk vai vēlāk mēs nonāksim pie normālas pensiju sistēmas, ja vien šo reformu izdosies realizēt. Jo drīzāk mēs pieņemsim dažus šķietami nepopulārus lēmumus, jo ātrāk mēs sasniegsim tādus apstākļus, ka cilvēki būs skaidrībā par savu vecumdienu nodrošinājumu.

— Šā gada nogalē Helsinkos notiks Eiropas Savienības valstu vadītāju sanāksme, kurā lems arī par šīs organizācijas paplašināšanu. Vai Latvijas likumdošana līdz tam būs daudzmaz sakārtota atbilstoši Eiropas Savienības prasībām?

— Domāju, ka divpusējais likumdošanas salīdzināšanas un piemērošanas process rit diezgan sekmīgi. Līdz novembra sākumam tas, kas attiecas uz mūsu tā sauktajiem mājas darbiem, tiks paveikts. Tās tikšanās, kas šovasar notikušas ar daudzu Eiropas valstu vēstniekiem, liek domāt, ka mēs cerīgi varam skatīties uz Helsinku galotņu apspriedes iespējamajiem rezultātiem. Protams, šajā situācijā stipri vien palielināsies Saeimas Eiropas lietu komisijas loma. Tāpēc varbūt vajadzētu izdarīt grozījumus Saeimas Kārtības rullī, lai nedaudz konkretizētu šīs komisijas darbību, jo pēc uzaicināšanas uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā paredzams īpaši spraigs posms valdības un parlamenta sadarbībā, kas būs nepieciešams, lai mēs precīzi varētu virzīties uz vienu no mūsu svarīgākajiem ārpolitiskajiem mērķiem.

— Kādi ir paredzami nākamā gada valsts budžeta likumprojekta izskatīšanas termiņi?

— Domāju, ka līdz 1.oktobrim, kā to paredz likums, valdība būs sagatavojusi valsts budžeta likumprojektu. Tad tas tiks iesniegts Saeimā. Ja viss risināsies pietiekami raiti, budžets, protams, varētu tikt izskatīts līdz rudens sesijas beigām, kā tam vajadzētu būt. Nelielas bažas rada tas, ka, ja tiks savākta viena desmitdaļa vēlētāju parakstu un notiks tautas nobalsošana saistībā ar grozījumiem pensiju likumā, var rasties papildu spriedze un neskaidrības valsts budžeta izskatīšanas gaitā. Jo, kā es saprotu, budžeta projekts tiks gatavots ar pamatdomu, ka grozījumi pensiju likumā ir stājušies spēkā. Bet, ja decembrī notiks tautas nobalsošana un tās rezultātā grozījumi tiks atcelti, tas lielā mērā mainīs attieksmi pret valsts budžetu nākamajam gadam. Tas var radīt arī kaut kādus politiskus satricinājumus. Tāds ir mans viedoklis.

— Vai pašreizējais visai sarežgītais valsts budžeta izpildes stāvoklis, kas prasa ievērot īpašu taupības režīmu, ietekmē arī Saeimas darba finansējumu?