Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 29.janvārī

MK: Par jaunu Ministru kabineta Kārtības ruļļa projektu

29.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Valsts kancelejas sagatavotais noteikumu projekts “Ministru kabineta kārtības rullis”.

Jaunajā MK Kārtības ruļļa projektā saglabāts iepriekšējais lēmumu pieņemšanas mehānisms un dokumenta struktūra. Izmaiņas vērstas uz jaunajā MK iekārtas likumā paredzēto jaunumu ieviešanu un procedūru vienkāršošanu.

Projektā ietverta jauna nodaļa par kārtību, kādā Ministru prezidents kontrolē Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību rīcības plāna tā īstenošanai izpildi, un lietu pārņemšanas kārtība.

Atbilstoši likuma deleģējumam paredzēts noteikt, ka tiks veikts Ministru kabineta sēdes atklātās daļas audioieraksts. Audioierakstu, ja nepieciešams, paredzēts izmantot MK sēdes protokollēmuma projekta precizēšanai, iebildumu par protokollēmumu pamatotības izvērtēšanai, kā arī pieņemto lēmumu argumentācijas noskaidrošanai.

Projektā paredzēts noteikt: ja par valsts sekretāru sanāksmē izsludināto projektu ir noteikta sabiedriskās apspriešanas nepieciešamība, Valsts kanceleja ievieto attiecīgu paziņojumu Ministru kabineta interneta mājaslapā, norādot veidu un termiņu, kādā sabiedriskā apspriešana tiek organizēta. Atbildīgā ministrija sabiedrisko apspriešanu rīko saskaņā ar kārtību, kāda noteikta plānošanas dokumentu projektu sabiedriskajai apspriešanai normatīvajos aktos par sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā.

MK Kārtības ruļļa projektā vienkāršota tiesību aktu projektu saskaņošanas kārtība, paredzot daudz plašākas iespējas elektroniskai dokumentu apritei, precizēta arī debašu kārtība Ministru kabineta sēdē, t.sk. kārtība, kādā uz Ministru kabineta sēdi uzaicinātās personas piesakāmas un kādā tās tiek uzaicinātas izteikties un uzturas sēžu zālē.

Lai virzītu izskatīšanai dažādus MK tiesību akta projektus, līdz šim dokumentu iesniedzēji aizpildīja anotācijas vai paskaidrojuma rakstus, kuros sniedza to ietekmes vērtējumu. Jaunajā projektā paredzēts atteikties no paskaidrojuma rakstiem, taču pilnā apjomā anotācija būs jāaizpilda likumprojektiem, bet pārējiem tiesību aktu projektiem jāaizpilda vismaz anotācijas I sadaļa (kāpēc normatīvais akts ir nepieciešams) un III sadaļa (ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem), bet citas sadaļas aizpildāmas atkarībā no projekta paredzamās ietekmes jomas. Izsludinot tiesību aktu projektu valsts sekretāru sanāksmē, balsstiesīgie dalībnieki un citas institūcijas (arī nevalstiskās organizācijas) varēs pieprasīt papildināt ar citām anotācijas sadaļām, kā arī pieprasīt sabiedrisko apspriešanu.

Projekts tika izstrādāts, pamatojoties uz jaunajā Ministru kabineta iekārtas likumā (stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā) ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot jaunus noteikumus, kas reglamentē MK iekšējās kārtības un darbības jautājumus.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par līdzfinansējumu Kadagas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai

29.janvārī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par līdzfinansējumu Ādažu pašvaldībai piederošo Kadagas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai”.

Izstrādātais MK rīkojuma projekts paredz no AM 2009.gada budžeta līdzekļiem piešķirt 150 000 latu līdzfinansējumu Ādažu pašvaldībai piederošo Kadagas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas otrajai kārtai.

Finansējums piešķirts, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālsastāva palielināšanu Ādažu militārajā bāzē un izveidotu šim nolūkam atbilstošu infrastruktūru, tostarp sadzīves kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Jau 2007.gadā projekta “NBS profesionālā dienesta karavīru nodrošināšana ar dzīvojamo platību” ietvaros tika sākta vairāku nozīmīgu objektu būvniecība NBS Ādažu militārajā bāzē Ādažu novadā, Kadagā, NBS Sauszemes spēku un Nodrošinājuma pavēlniecības 3. Reģionālā nodrošinājuma centra dislokācijas vietā.

Pašlaik Ādažu militārās bāzes sadzīves kanalizācijas notekūdeņu attīrīšana tiek veikta Ādažu pašvaldībai piederošajās attīrīšanas iekārtās, kuras darbojas ar pilnu jaudu un jaunu abonentu pieslēgšanai nepieciešama esošo attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija vai jaunu attīrīšanas iekārtu būvniecība.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

KM: Par grozījumiem likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un Autortiesību likumā

Valsts sekretāru sanāksmē 29.janvārī izsludināti Kultūras ministrijas (KM) pieteiktie likumprojekti par grozījumiem likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un Autortiesību likumā.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” paredz kultūras pieminekļu aizsardzības nozares speciālajā likumā ietvert izņēmumu no vispārējā principa par administratīvo aktu darbību un izpildi, nosakot, ka kultūras ministra lēmumu par valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu (objekta iekļaušana Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vai izslēgšana no tā) apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, neaptur to darbību.

Grozījumi likumā nepieciešami, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu saglabāšanu gadījumos, kad persona, kuras īpašumā (valdījumā) ir kultūras piemineklis, tiesā apstrīd vai pārsūdz administratīvo aktu – kultūras ministra rīkojumu, ar kuru objekts iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Līdzšinējā kārtība paredz, ka laika posmā no administratīvā akta apstrīdēšanas vai pārsūdzības, kas saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 80. un 185.pantu aptur administratīvā akta darbību, līdz gala nolēmumam īpašniekam nav saistoši normatīvo aktu noteikumi attiecībā uz kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Tas rada draudus, ka šajā laikā ir iespējams būtiski pārveidot vai pat iznīcināt attiecīgo objektu, kā arī izmantot to, neievērojot likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktos ierobežojumus.

Likumprojekts “Grozījums Autortiesību likumā” nosaka izņēmumu no vispārējā principa gadījumos, kad Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā tiesā tiek pārsūdzēts lēmums par KM izsniegto vai anulēto atļauju veikt mantisko tiesību kolektīvo administrēšanu. Grozījumi nosaka, ka pieteikuma iesniegšana par lēmuma pārsūdzēšanu neaptur tā darbību līdz tiesas galalēmumam.

Līdzšinējā kārtība paredz, piemērojot Administratīvā procesa likumā noteikto vispārējo principu, apturēt administratīvā akta darbību vai izpildi tā apstrīdēšanas vai pārsūdzības gadījumā. Līdz ar to ir iespējama situācija, ka, pārsūdzot atļaujas anulēšanu tiesā, laikā, kad norisinās administratīvais process attiecībā uz šo pārsūdzību, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija turpina veikt mantisko tiesību kolektīvo administrēšanu.

Saskaņā ar Autortiesību likuma 67.pantu Kultūras ministrija izsniedz un anulē atļauju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai, kā arī uzrauga mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību. Kultūras ministrija anulē izsniegto atļauju, ja organizācija pēc atkārtota KM pieprasījuma nesniedz informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai, kā arī ja tās darbība neatbilst Autortiesību likumam un trūkumi nav novērsti Kultūras ministrijas norādītajā termiņā.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtību

Lai samazinātu administratīvo slogu komersantiem – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem –, plānots, ka licences darbiekārtošanas pakalpojumu veikšanai turpmāk piešķirs, apturēs vai anulēs Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Līdz šim to veica speciāli izveidota licencēšanas komisija, kuras sastāvā bija pārstāvji no Ārlietu, Labklājības un Iekšlietu ministrijas, kā arī no Valsts darba inspekcijas.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos “Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība”. Tie 29.janvārī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Saskaņā ar noteikumu projektu lēmumus par licences izsniegšanu, to atteikšanu, apturēšanu vai anulēšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izskatīs NVA direktora pilnvarota aģentūras amatpersona. Savukārt, lai apstrīdētu lēmumus, ar iesniegumu būs jāvēršas pie NVA direktora.

Lai uzlabotu darbiekārtošanas pakalpojumu kvalitāti, plānots, ka vienu gadu licenci nevarēs saņemt arī tie komersanti, kuri ir darbojušies tāda komersanta vārdā un kuriem licence ir anulēta, jo komersants ir radījis kaitējumu klienta (darbiekārtošanas pakalpojuma saņēmēja) tiesiskajām interesēm. Tas nozīmē, ja, piemēram, komersants, kuram licence anulēta iepriekš minēto iemeslu dēļ, pārreģistrēsies kā cits komersants, viņam licence netiks izsniegta. Bet, ja no licences anulēšanas brīža būs pagājis viens gads, licenci varēs saņemt.

Lai nodrošinātu iespēju komersantiem dokumentus iesniegt arī elektroniski, pirms licences saņemšanas komersantam nebūs jāuzrāda šādi oriģināldokumenti: Uzņēmumu reģistra reģistrācijas apliecība un Datu valsts inspekcijas datu apstrādes sistēmas reģistrācijas apliecība. Tāpat paredzēts, ka turpmāk komersantam būs jāiesniedz pārskats par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu pusgadā, nevis kā līdz šim ceturksnī.

Atbilstoši noteikumu projektam Nodarbinātības valsts aģentūrai būs pienākums vienu reizi divos gados pārbaudīt komersantu viņa darbības vietā.

Šobrīd 85 komersanti saņēmuši licences darbiekārtošanās pakalpojumu sniegšanai.

LM: Par invaliditātes ekspertīzes kārtību Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā

Ņemot vērā aktīvo iedzīvotāju pārvietošanos uz ārzemēm, turpmāk Eiropas Savienībā (ES) ilgstoši dzīvojošie Latvijas pilsoņi varēs saņemt invaliditātes pensiju jau no tās dienas, kad ārvalstī izsniegta E 213 veidlapa, kas ir detalizēts medicīniskais ziņojums.

Tā, piemēram, ja kādam ES valstī dzīvojošam Latvijas pilsonim vietējais ārsts būs diagnosticējis funkcionālus traucējumus, kuri varētu būt par pamatu invaliditātes noteikšanai, šim iedzīvotājam būs jāiesniedz atbildīgajā institūcijā veidlapa E 213.

Ņemot vērā un izvērtējot veidlapā sniegto informāciju, Latvijā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija noteiks vai nenoteiks invaliditāti. Ja komisija to noteiks, cilvēks saņems Latvijā piešķirto invaliditātes pensiju.

Savukārt, ja komisija secinās, ka invaliditāte nav nosakāma, cilvēkam būs iespēja šo lēmumu apstrīdēt.

To paredz 29.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par invaliditātes ekspertīzes kārtību Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāpieņem valdībā.

Izmaiņas arī paredz, ka turpmāk, lai atvieglotu ikdienu cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ņemot vērā saslimšanu, komisija varēs noteikt invaliditāti bez paša cilvēka klātbūtnes.

Turpmāk invaliditāti varēs noteikt arī tiem cilvēkiem, kuriem Latvijā ir piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība.

LM: Par diskriminācijas novēršanu Eiropas Savienības un Kohēzijas fondu atbalstītajos projektos

Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, īstenojot Eiropas Savienības fondu atbalstītos projektus, turpmāk detalizētāk tiks veiktas pārbaudes projektu īstenošanas vietās.

Līdz šim par kontroli atbildīgā iestāde projektu īstenošanas vietās pārbaudīja tikai dzimumu līdztiesības principa ievērošanu, taču turpmāk pārbaudīs arī cilvēku ar invaliditāti tiesību un novecošanās jautājumu ievērošanu.

To paredz 29.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētā projekta īstenošanas vietā.

Tie vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāakceptē valdībā.

Šādas pārbaudes nepieciešamas, lai novērstu diskrimināciju dzimuma, vecuma vai invaliditātes dēļ, tādējādi veicinot vienlīdzīgas iespējas piedalīties projektos.

Šādas pārbaudes veicinās cilvēku ar invaliditāti tiesību ievērošanu, piemēram, nodrošinot vides pieejamību, atbilstoši iekārtojot darba vietas, pielāgojot darba laiku, nodrošinot informāciju un mācību iespējas atbilstoši cilvēku ar invaliditāti vajadzībām.

Savukārt nav pieļaujama diskriminācija vecuma vai novecošanās dēļ. Proti, lai cik vecs būtu cilvēks, viņam ir jāsaglabā aktivitāte gan darbā, gan sadzīvē, jābūt uzņēmīgam, rosīgam un enerģiskam, lai visā dzīves garumā dzīves kvalitāte nemazinātos vai pat uzlabotos.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par mērķdotāciju piešķiršanu teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā piešķir mērķdotāciju plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei.

Grozījumi noteikumos paredz, ka rajona padomei pārskata dokumenti par teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādi Valsts reģionālās attīstības aģentūrā (VRAA) jāiesniedz līdz šā gada 1.jūnijam.

Patlaban vēl mērķdotāciju saņem Liepājas rajona padome, kurai tā tika piešķirta 2006.gada 25.oktobrī un atskaites termiņš ir šā gada 25.aprīlis.

Lai pašvaldībām mazinātu administratīvo slogu, turpmāk starpziņojumus par plānojumu izstrādes gaitu VRAA nevajadzēs iesniegt, nosaka grozījumi.

Grozījumi noteikumos nepieciešami saistībā ar vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu. Likums nosaka, ka rajoni, rajona pilsētas un pagasti administratīvās teritorijas statusu zaudē no šā gada 1.jūlija, to vietā darbu sāks 109 novadu pašvaldības un deviņas republikas pilsētas, kuru lēmējinstitūcija ir dome. Savukārt rajonu padomēm saskaņā ar Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumu beidzas pilnvaras.

Grozījumi noteikumos 29.janvārī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par nekustamā īpašuma vienotības principu

Lai realizētu nekustamā īpašuma vienotības principu, vairāki valsts nekustamie īpašumi būtu jāpārreģistrē.

VAS “Latvijas Pasts” (LP) pamatkapitālā jāiegulda 20 valsts nekustamie īpašumi, kas pašlaik reģistrēti uz Satiksmes ministrijas vārda, jo daļa no tiem reāli atrodas LP lietošanā, turklāt uz vairuma pārreģistrējamo zemesgabalu esošās ēkas un būves jau pieder LP.

LP pamatkapitālā ieguldāmo nekustamo īpašumu kopējā vērtība ir 6,38 miljoni latu, un tie atrodas dažādās Latvijas vietās, tostarp Rīgā. Īpašumu ierakstīšana LP pamatkapitālā nodrošinās LP kā publiskas personas komercdarbību un samazinās LP aizņemtā kapitāla attiecību pret pašu kapitālu, tādējādi līdzsvarojot uzņēmuma saistību portfeli.

Īpašumu iegūšanu ar ieguldīšanu pamatkapitālā ir akceptējusi LP valde, padome un akcionāru sapulce. Arī Ministru prezidents ir lūdzis valsts uzņēmumiem nekustamos īpašumus, ja tas iespējams, tieši vai pastarpināti saglabāt valsts īpašumā, nevis nomāt no citiem.

Savukārt īpašuma tiesības uz zemesgabalu “Lidosta “Rīga” 40”, kas atrodas Rīgas rajona Mārupes pagastā, šobrīd ir nostiprinātas uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā, lai arī uz tā esošā ēka (neapdzīvojams dzelzsbetona garāžu bokss) ir reģistrēta kā VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” īpašums.

Tā kā juridiski nav iespējams zemesgabalu uzreiz pārreģistrēt uz VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” vārda, tas būtu jāpārņem Satiksmes ministrijai. Pēc tam tas tiks ieguldīts VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pamatkapitālā, par ko ir informēta arī Aizsardzības ministrija.

Zemesgabals “Lidosta “Rīga” 40” ir nepieciešams, lai veiktu lidostas otrā skrejceļa izbūvi, kā arī esošā skrejceļa pievedceļu zonas paplašināšanu. 28,71 hektāru lielais zemesgabals ir iekļauts VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” infrastruktūras paplašināšanas projektos. Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki to neizmanto.

Nekustamo īpašumu pārreģistrāciju paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie rīkojumu projekti “Par nekustamā īpašuma “Lidosta “Rīga” 40” Rīgas rajona Mārupes pagastā nodošanu Satiksmes ministrijas valdījumā” un “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” pamatkapitālā”, kas 29.janvārī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Lai stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai reliģisko organizāciju reģistrā

29.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti noteikumi par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Noteikumi regulēs valsts nodevas apmēru par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju, pārreģistrāciju, statūtu grozījumu reģistrāciju un reģistrācijas apliecības atkārtotu izsniegšanu, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, 2008.gada 18.decembrī pieņemtie grozījumi Reliģisko organizāciju likumā nosaka jauno reliģijas lietu pārvaldības institucionālo modeli. Reliģiskās organizācijas un to iestādes reģistrē reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā, kuru uztur Uzņēmumu reģistrs.

Par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju, pārreģistrāciju, statūtu grozījumu reģistrāciju un reģistrācijas apliecības atkārtotu izsniegšanu maksājama valsts nodeva.

Par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju arī turpmāk būs jāmaksā 25 lati, par grozījumu reģistrāciju – 10 lati, par reliģisko organizāciju un to iestāžu pārreģistrāciju – 5 lati.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Valsts kancelejai.

TM: Par ziņu sniegšanu maksātnespējas procesa administratoriem par personas veiktajiem banku darījumiem

29.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Kredītiestāžu likumā. Tos izstrādājuši VA “Maksātnespējas administrācija” un Tieslietu ministrijas speciālisti.

Ar grozījumiem vēlas noteikt, ka ziņas par fiziskās un juridiskās personas kontiem un veiktajiem banku darījumiem sniedzamas šo personu maksātnespējas procesa administratoram pienākumu izpildei. Tās sniedzamas, pamatojoties uz pieprasījumu, kam pievienots tiesas lēmuma noraksts par maksātnespējas procesa administratora iecelšanu konkrētajā procesā.

Kredītiestāžu likumā ir noteikta kārtība un gadījumi, kad kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, tajā skaitā ziņas par kontiem un veiktajām banku operācijām, sniedzamas attiecīgi pašām fiziskajām un juridiskajām personām vai trešajām personām – valsts institūcijām, valsts amatpersonām vai citām iestādēm un amatpersonām.

Savukārt Maksātnespējas likumā noteikta maksātnespējas procesa administratora rīcība un pienākumi saistībā ar konkrētu ziņu iegūšanu no kredītiestādēm. Taču saskaņā ar pašreizējo regulējumu administratora pienākumu pildīšana pēc lietas ierosināšanas ir apgrūtināta. Administrators atzīstams par juridiskās personas pilnvaroto personu pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, tādējādi ziņas no kredītiestādes maksātnespējas procesa administrators var saņemt gadījumā, ja tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process. Savukārt maksātnespējas procesa administratoram fiziskās personas maksātnespējas procesā ziņu saņemšana no kredītiestādēm ir neiespējama.

Ievērojot minēto un to, ka kredītiestāžu rīcībā esošās informācijas iegūšanas speciālā kārtība ir regulēta Kredītiestāžu likumā, jāveic šie grozījumi.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par prasībām atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu ierīkošanai un apsaimniekošanai

29.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu veidi, prasības atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu, kā arī bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietu ierīkošanai un apsaimniekošanai”.

Noteikumu projektā definēti atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu veidi: tie ir atkritumu dalītās savākšanas punkts, šķiroto atkritumu savākšanas laukums, atkritumu šķirošanas un pārkraušanas centrs, atkritumu šķirošanas līnija, atsevišķu veidu bīstamo atkritumu dalītās savākšanas punkts.

Ierīkojot atkritumu savākšanas un šķirošanas vietas, saskaņā ar noteikumu projektu jābūt ūdensnecaurlaidīgam laukuma virsmas segumam, tādai atkritumu savākšanas punkta vai laukuma platībai, kas nodrošina atkritumu savākšanai nepieciešamo atkritumu konteineru izvietošanu, nomaiņu un iztukšošanu, kā arī virszemes ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu.

Atkritumu šķirošanas un pārkraušanas centros un atkritumu šķirošanas līnijās jāievēro vēl papildu nosacījumi.

Bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu kompostēšanai jāierīko atkritumu kompostēšanas laukums, kurā jānodrošina virszemes ūdeņu savākšanas sistēmas ierīkošana un atkritumu kompostēšanas veicināšanai jāizmanto komposta materiāla sasmalcināšanas, sajaukšanas un regulāras maisīšanas iekārtas. Atkritumu kompostēšanas laukums jānoklāj ar asfaltbetona segumu, tā pamatnē ieklājot ūdensnecaurlaidīgu oderi, lai nepieļautu gruntsūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņošanu.

Noteikumi neattiecas uz atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām un bioloģisko noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietām, kuras ir nodotas ekspluatācijā vai kuru būvniecībai ir saņemta būvatļauja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, kā arī uz bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietām, kuras uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes ierīko fiziskā persona savā mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par 2009.gada valsts atbalstu meža nozarei

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai 2009.gadā”, kas izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Atbalsts paredzēts meža nozares atbalsta un attīstības programmu un projektu finansēšanai, zinātniskās izpētes un valsts uzņemto starptautisko saistību projektu izpildes finansēšanai. Atbalsta kopējais apmērs 2009.gadā ir 852 903 lati.

Noteikumu projekts nosaka izpētes un attīstības projektu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegšanas, vērtēšanas, līgumu slēgšanas un finansēšanas kārtību valsts atbalstam meža nozares attīstībai.

Meža nozares atbalsta un attīstības programmu un projektu finansēšanai paredzēts 280 700 latu atbalsts.

Zinātniskās izpētes projektu finansēšanai atvēlēti 537 203 lati, bet valsts starptautisko saistību izpildei meža monitoringa pasākumu veikšanai, tas ir, CO2 piesaistes un emisijas noteikšanai zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā par 1990.–2008.gadu un Eiropas meža monitoringa sistēmas attīstības projekta ieviešanai, – 30 000 latu.

Savukārt ekspertu atalgojumam par projektu iesniegumu un projektu izpildes pārskatu izvērtēšanu piešķirti 5000 latu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa