— tiekoties ar tieslietu ministru

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 25.augustā, tikās ar tieslietu ministru Valdi Birkavu.

Ministrs informēja prezidenti par darbu, ko veic Tieslietu ministrija, par stāvokli tiesās un izteica ieinteresētību abpusējā sadarbībā. Viņš atzina, ka jālikvidē daudzās pretrunas pieņemtajos likumos, atzīmēja, cik smagi ir uzdevumi, kas būs jāveic Tieslietu ministrijai, pārņemot savā pārziņā cietumus. Valdis Birkavs uzsvēra cīņas ar korupciju lielo nozīmi un to, ka Valsts prezidentes vārds un autoritāte varētu celt tiesu prestižu.

V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka ir svarīgi iedarbināt liecinieku aizstāvības programmu, un apsolīja, ka savu ārzemju vizīšu laikā palīdzēs risināt ar Tieslietu ministrijas izstrādātajām programmām saistītos jautājumus.

Tika pārrunāta sabiedrības integrācijas procesa gaita un atzīmēts šī procesa svarīgums. Tieslietu ministrs izteica domu, ka Valsts prezidente varētu uzņemties sabiedrības vienojošo funkciju un Latvija varētu kalpot par labu etniskās sakārtotības paraugu.

— sarunā par Satversmes tiesu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 25.augustā, tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Aivaru Endziņu.

Valsts prezidente tika informēta par Satversmes tiesas izveidošanas gaitu un Eiropas valstu pieredzi konstitucionālajā uzraudzībā. A.Endziņš uzsvēra, ka nepieciešams paplašināt subjektu loku, kuri var griezties Satversmes tiesā, kā arī nākotnē šīs tiesības piešķirt katram indivīdam.

Valsts prezidente uzsvēra katra indivīda tiesību aizstāvības nepieciešamību un trešās varas tālāku nostiprināšanu. Sarunas laikā tika atzīts, ka jānovērš pretrunas jau pieņemtajos likumos.

— tiekoties ar Ministru prezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 25.augustā, tikās ar Ministru prezidentu Andri Šķēli. Ministru prezidents informēja Valsts prezidenti par Ministru kabineta 24.augusta sēdi, kurā izskatīta koncepcija par administratīvi teritoriālo reformu, pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu Iekšlietu ministrijas darbu, tai skaitā kadru maiņu Iekšlietu ministrijas struktūrās.

V.Vīķe-Freiberga un A.Šķēle izteica savus viedokļus par tikšanos ar EDSO Augsto komisāru minoritāšu lietās Maksu van der Stūlu.

Ministru prezidents informēja Valsts prezidenti par auditorsabiedrības "Pricewaterhouse -Coopers" uzsākto darbu, meklējot neatkarīgu trasta kompāniju, kas varētu pārvaldīt viņam piederošās "Ave Lat" akcijas.

— tiekoties ar EDSO Augsto komisāru

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 25.augustā, tikās ar EDSO Augsto komisāru minoritāšu jautājumos Maksu van der Stūlu. Tika pārrunāts jautājums par iespējām pastiprināt valsts valodas mācīšanu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri to neprot.

Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvijai kā suverēnai valstij ir tiesības pieņemt likumu, kas nostiprina latviešu valodas lietošanu valstī un kas vienlaikus atbilstu Latvijas starptautiskajām saistībām. Viņa atzīmēja, ka latviešu valodas nostiprināšana ir priekšnoteikums efektīvai integrētas sabiedrības izveidošanai Latvijā. Vaira Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta redzēt aktīvu tās partnervalstu atbalstu valsts valodas mācību programmu pilnveidošanā un īstenošanā. Viņa sacīja, ka līdzšinējais starptautiskās sabiedrības atbalsts latviešu valodas mācību programmām ir devis labus un redzamus rezultātus, tādēļ sadarbība šajā jomā būtu jāturpina.

EDSO Augstais komisārs pauda pilnīgu atbalstu Latvijas vēlmei pieņemt Valsts valodas likumu. Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir īpaši iemesli, lai šāds likums pastāvētu. Vienlaikus tika izteikta cerība, ka likums atbildīs starptautiski akceptētām normām.

Makss van der Stūls aicināja Latvijā dzīvojošos, kuri neprot valsts valodu, sākt to apgūt, izmantojot labās iespējas, kuras Latvijā ir radītas. Viņaprāt, Latvijā ir jāpaplašina latviešu valodas mācīšanas mērogi, un viņš aicinās visas ieinteresētās valstis sniegt Latvijai šādu atbalstu.

Valsts prezidenta preses dienests

— par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām"

— Es konstatēju, ka viedokļi pensiju jautājumā ir ļoti atšķirīgi. Bet katrā no tiem ir sava daļa taisnības. Un situācija ir tāda, ka šobrīd lēmums par to, vai šie konkrētie proponētie grozījumi pensiju likumā tiks pieņemti vai ne, patlaban jau nonācis tautas rokās.

Normālā procedūra būtu tāda, ka Saeima pieņem likumu un šis likums pēc tam nonāk Valsts prezidenta rokās, kas vai nu to paraksta, vai nosūta Saeimai atpakaļ ortrreizējai caurskatīšanai, kā tas notika ar valodas likumu. Šajā gadījumā likumam bijusi pavisam citāda gaita, jo opozīcijas trīs partijas ir izmantojušas Saeimā paredzētās tiesības apturēt likuma izsludināšanu uz diviem mēnešiem. To parakstīja Straumes kungs kā mans aizvietotājs, un no tā brīža likuma izsludināšana automātiski ir apturēta un lemšana pār to vairs nav Valsts prezidentes rokās. Valsts prezidentei šādā situācijā vispār nav nekā sakāma par likuma gaitu vai likteni.