Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojums Nr.2-02/08

Rīgā 2009.gada 14.janvārī

Par Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētājas Inas Zavadskas atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 93.panta pirmajai daļai atstādinu Inu Zavadsku no Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētājas amata pienākumu pildīšanas par šādiem pieļautiem normatīvo aktu pārkāpumiem:

1. No Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikumu 3.punkta izriet, ka visām vietējām pašvaldībām līdz 2007.gada 31.decembrim bija jābūt izstrādātiem un apstiprinātiem teritorijas plānojumiem. Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 7.panta sestās daļas 1.punktu vietējā pašvaldība teritorijas plānošanas jomā, cita starp, vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādi un īstenošanu. Savukārt saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 1.pantu teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 13.punktu viena no vietējo pašvaldību autonomajām funkcijām ir saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību. Savukārt likuma “Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 1.punktā, lai izpildītu noteiktās funkcijas, pašvaldībām paredzēts pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu. Prasība izstrādāt teritorijas plānojumu likumā “Par pašvaldībām” pastāv jau no 1994.gada 9.jūnija, kad spēkā stājās likums “Par pašvaldībām”.

Rundēnu pagasta padome 2006.gada 30.novembrī pieņēma lēmumu par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, savukārt teritorijas plānojums Rundēnu pagasta pašvaldībai līdz šīm brīdim nav stājies spēkā un joprojām atrodas izstrādes stadijā.

2. Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētājai likuma “Par pašvaldībām” 93.panta un 94.¹ panta kārtībā pieprasīti paskaidrojumi 2008.gada 23.janvārī, 2008.gada 21.aprīlī un 2008.gada 2.decembrī.

2008.gada 14.februāra paskaidrojumā Nr.3-13/43 Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētāja kā iemeslu likumā noteiktā teritorijas plānojuma izstrādes termiņa neievērošanai minēja speciālistu, kas izstrādā teritorijas plānojumu, neesamību, nepieciešamā finansējuma nepietiekamību, kā arī grūtības ar kartogrāfiskā materiāla izgatavošanu. Paskaidrojumā nav sniegta informācija par to, kāpēc līdz 2006.gadam netika pieņemts lēmums par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, neskatoties uz to, ka 1998. un 2000.gadā tika piešķirta valsts mērķdotācija teritorijas plānojuma izstrādei.

Turklāt ne 2005., ne 2006., ne 2007.gadā Rundēnu pagasta padome nav sniegusi informāciju par pagasta teritorijas plānojuma izstrādi. Līdz ar to nav izpildījusi Teritorijas plānošanas likuma 7.panta sestajā daļā noteiktās vietējās pašvaldības funkcijas attiecībā uz teritorijas plānošanu.

Rundēnu pagasta priekšsēdētājas minētie argumenti par to, ka pašvaldības teritorijas plānojuma izstrāde nav bijusi iespējama finanšu līdzekļu trūkuma dēļ, nav pamatoti, jo saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 7.panta otro daļu autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt likuma “Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 2.punkts nosaka, ka, lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums izstrādāt un apstiprināt pašvaldības budžetu. Līdz ar to no pašas pašvaldības vistiešākajā mērā ir atkarīgs tas, vai teritorijas plānojuma izstrādei pašvaldības budžetā tiek paredzēti nepieciešamie finanšu līdzekļi.

Turklāt 1998.gada 31.augustā Valsts mērķdotācijas teritorijas plānojumu izstrādei piešķiršanas komisija piešķīra Rundēnu pagasta padomei mērķdotāciju (protokols Nr.10; lēmums Nr.16) ar teritorijas plānošanu saistītu pasākumu īstenošanai, tajā skaitā plānošanas speciālistu apmācībai. Valsts mērķdotācijas teritorijas plānojumu izstrādei piešķiršanas komisija 2000.gada 1.februārī samazināja 50% apmērā piešķirto mērķdotāciju (protokols Nr.12; lēmums Nr.1), jo pašvaldība neizpildīja normatīvajos aktos noteiktās prasības piešķirtā valsts finansējuma apguvei.

Jāakcentē tas, ka valsts piešķirtā mērķdotācija teritorijas plānojuma izstrādei nesedz visus ar teritorijas plānojuma izstrādi saistītos izdevumus un pašvaldībai ir obligāti jāparedz līdzfinansējums. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas dažādā laikā regulēja mērķdotācijas piešķiršanas kārtību, pašvaldības līdzfinansējums bija ne mazāk kā 20%.

2008.gada 28.aprīļa paskaidrojumā Nr. 3-13/105 Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētāja nesniedza juridiski pamatotu atbildi uz jautājumiem, kāda ir bijusi Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētājas rīcība, lai pagasta padomē un tās komitejās savlaicīgi tiktu izskatīti jautājumi, kas saistīti ar teritorijas plānojuma izstrādi, un kāpēc lēmums par teritorijas plānojuma uzsākšanu tika pieņemts tikai 2006.gada 30.novembrī, un kādas darbības teritorijas plānojuma izstrādes nolūkā ir veiktas no 1998.gada, kad tika piešķirta valsts mērķdotācija, līdz 2006.gadam, kad tika pieņemts lēmums par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, bet tikai atkārtoti paskaidroja, ka pašvaldībā nav speciālistu, kas nodarbotos ar teritoriālā plānojuma dokumentācijas sagatavošanu.

Atbildot uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2008.gada 5.augusta lūgumu informēt par teritorijas plānojuma izstrādes gaitu, Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētāja 2008.gada 1.septembra vēstulē informē, ka no institūcijām ir pieprasīti teritorijas plānojuma nosacījumi, noslēgts līgums ar SIA “METRUM” un ka saskaņā ar līgumu Rundēnu pagasta teritorijas plānojums tiks izstrādāts līdz 2009.gada augustam.

Arī 2008.gada 9.decembra paskaidrojumā Nr.3-13/285 Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētāja nesniedza juridiski pamatotu atbildi uz jautājumu, kāpēc līdz paskaidrojuma pieprasīšanas brīdim (2008.gada 2.decembrim) nav nodrošināta teritorijas plānojuma pieņemšana normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

Tiekoties 2008.gada 10.decembrī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētāja I.Zavadska ministram sniedza mutisku skaidrojumu par Rundēnu pagasta teritorijas plānojuma izstrādes kavēšanās iemesliem, kā arī norādīja, ka šobrīd notiekot esošās situācijas izpēte, institūciju nosacījumu, darba grupu un iedzīvotāju priekšlikumu apkopošana un pagasta teritorijas plānojums tiks izstrādāts un apstiprināts līdz 2009.gada augustam.

Pretēji Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētājas apgalvojumam, ka Vides pārraudzības valsts birojā esot iesniegta papildus pieprasītā informācija, lai birojs varētu pieņemt lēmumu par stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu vai nepiemērošanu, Vides pārraudzības valsts biroja speciālisti 2009.gada 8.janvārī apliecināja, ka papildu informācija nav saņemta.

3. Pašvaldības padomes darbu vada padomes priekšsēdētājs, kā tas noteikts likuma “Par pašvaldībām” 25.panta pirmajā daļā un 62.panta otrās daļas 1.punktā. Vietējās pašvaldības padomes priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt pašvaldības darbu tādā veidā, lai tiktu izpildītas likumā noteiktās pašvaldības funkcijas, dotajā gadījumā likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmajā daļā 13.punktā noteiktā vietējās pašvaldības autonomā funkcija – noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību saskaņā ar teritorijas plānojumu, kā arī 14.panta otrās daļas 1.punktā noteiktais pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 62.panta otrās daļas 1.punktu viens no domes (padomes) priekšsēdētāja pienākumiem ir vadīt domes (padomes) darbu, koordinēt jautājumu izskatīšanu komitejās. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 30.panta otro daļu attiecībā uz pastarpinātās pārvaldes iestādi piemērojami šā likuma 15.panta trešās daļas un 17.panta pirmās un otrās daļas noteikumi. Savukārt, kā to nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmā daļa, iestādes vadītājs organizē iestādes funkciju pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.

Kā to secinājusi Administratīvā apgabaltiesa (2006.gada 16.jūnija spriedums lietā Nr.A 42078304; AA 877-06/2 [18]), pašvaldības vadītājs likuma “Par pašvaldībām” 62.panta otrās daļas 1.punktā minēto pienākumu – vadīt vietējās pašvaldības domes (padomes) darbu, pilnībā ir izpildījis tikai tad, kad ir nodrošinājis tās darbības tiesiskumu tik lielā mērā, cik tas ir atkarīgs no viņa.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka vairāk kā gadu pēc Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikumu 3.punktā noteiktā termiņa teritorijas plānojuma apstiprināšanai Rundēnu pagastam teritorijas plānojums aizvien ir izstrādes stadijā, Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētāja ir pārkāpusi likuma “Par pašvaldībām” 62.panta otrās daļas 1.punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu un 17.panta pirmo daļu.

4. Izvērtējot Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētājas I.Zavadskas atbildību par pieļautajiem pārkāpumiem, ņemts vērā tas, ka:

1) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir svarīgs pašvaldības teritorijas attīstības dokuments, bez kura nevar notikt pašvaldības līdzsvarota un ilgtspējīgā attīstība. Daudzos gadījumos nekustamo īpašumu īpašnieki nevar izmantot savus nekustamos īpašumus, jo nav iespējams veikt lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes transformāciju citos zemes lietošanas veidos bez spēkā esoša teritorijas plānojuma. Līdz ar to likumā noteiktā pienākuma nepildīšana tieši skar pašvaldības iedzīvotāju intereses;

2) reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs no 2008.gada sākuma trīs reizes ir prasījis Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētājai paskaidrojumu likuma “Par pašvaldībām” 93.pantā un 94.¹pantā noteiktajā kārtībā. Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētāja nav sniegusi juridiski argumentētus paskaidrojumus un nav mēģinājusi risināt jautājumu par teritorijas plānojuma izstrādi, par ko liecina padomes priekšsēdētājas bezdarbība;

3) 2008.gada 3.decembrī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas darbinieki veica pārbaudi Ludzas rajona Rundēnu pagasta padomē. Pārbaudes gaitā konstatēts, ka Rundēnu pagasta padomei nav apstiprinātu saistošo noteikumu par sociālo pabalstu vai cita materiālā atbalsta sniegšanu, taču pagasta padome ir pieņēmusi lēmumus un piešķīrusi pabalstus, kā arī materiālo atbalstu pašvaldības iedzīvotājiem. Likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 2.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka jebkurai rīcībai ar valsts un pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu jābūt likumīgai, tas ir, ar tiem drīkst rīkoties tikai atbilstoši likumos, Ministru kabineta noteikumos, nolikumos un citos normatīvajos aktos, kā arī pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos saistošajos noteikumos un citos pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem un paredzētajā kārtībā. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu pašvaldība ir tiesīga izmaksāt citus pabalstus, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsta. Minētā likuma 35.panta ceturtā daļa noteic, ka šādu pabalstu veidu, apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos. Savukārt cita veida materiālu atbalstu pašvaldība iedzīvotājiem var sniegt, pamatojoties uz saistošajiem noteikumiem, kas apstiprināti pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas īstenošanai.

Pašvaldībā bija noteikta un tika iekasēta nodeva par pašvaldības oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu, kaut gan pašvaldībai uz pārbaudes brīdi nebija juridiski saistoša dokumenta – pašvaldības saistošo noteikumu, kā to nosaka likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 15.punkta un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta prasības, ar ko pamatot pašvaldības oficiālo dokumentu vai apliecinātu to kopiju saņēmējiem minētās nodevas apmēru.

Izvērtējot Rundēnu pagasta padomes sēžu protokolus un pieņemtos lēmumus par laika periodu no 2006. līdz 2008.gadam, tika konstatēts, ka pagasta padomes lēmumos nav norādīts, ar kādu normatīvo aktu un kādu tiesību normu lēmums pamatots, tādējādi neievērojot likuma “Par pašvaldībām” 41.panta otrā daļas un Administratīvā procesa likuma 67.panta prasības.

Pārbaudes gaitā arī tika konstatēts, ka Rundēnu pagasta padome, pieņemot lēmumus, ir pieļāvusi likumu “Par pašvaldībām”, “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normu pārkāpumus. Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētāja arī netika nodrošinājusi Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” prasību ievērošanu. Līdz ar to pārbaudes gaitā tika konstatēts, ka Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētāja ar bezdarbību ir pieļāvusi, ka Rundēnu pagasta padome savā darbībā ir sistemātiski pārkāpusi tiesību normu prasības, kā arī pati piedalījusies prettiesisku Rundēnu pagasta padomes lēmumu pieņemšanā.

Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētājai I.Zavadskai, turpinot vadīt Rundēnu pagasta padomes darbu, ir apdraudēta pašvaldības turpmāka tiesiska darbība un Rundēnu pagasta iedzīvotāju likumīgo tiesību un interešu tiesiska realizēšana, it īpaši teritorijas plānošanas un būvniecības jomā. Tāpēc padomes priekšsēdētājas atstādināšana no amata ir nepieciešama, lai nodrošinātu Rundēnu pagasta padomes turpmāku tiesisku darbību.

Rundēnu pagasta padomes priekšsēdētājas atstādināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā indivīdu intereses un tiesības, veicina politiskās un tiesiskās kultūras izaugsmi, personu atbildības un tiesiskās kārtības noturību, kā arī tiek reaģēts uz pieļautiem būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta otro daļu rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns