Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidente: - apsveicot Baltijas ceļa koncertmītiņa dalībniekus - apspriežot pensiju likuma lietas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.08.1999., Nr. 268/269 https://www.vestnesis.lv/ta/id/18639

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zem Trim zvaigznēm - Latvijas svētzīmēm

Vēl šajā numurā

24.08.1999., Nr. 268/269

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidente:

— apsveicot Baltijas ceļa koncertmītiņa dalībniekus Labvakar, mīļie latvieši, mīļie baltieši, mīļie eiropieši!

Šodien, 23. augustā, mēs atceramies divus ļoti atšķirīgus notikumus Eiropas vēsturē. Pirmais bija kā melns traips uz Eiropas vēstures lapām, tā bija Baltijas valstu iztirgošana starp diviem lieliem kaimiņiem, kas nerēķinājās ar mazāko tautu tiesībām, kas izrīkojās ar šīm tautām un to likteņiem, it kā tie būtu dzimtcilvēki, kādi mūsu senči bija pārāk ilgus gadu simteņus. Un tā nu notika, ka pusi gadsimta mūsu tauta bija pakļauta citas tautas vēlmēm un iegribām. Tas nav pieņemams modernā pasaulē, tas nav pieņemams modernā Eiropā. Pirms desmit gadiem trīs Baltijas tautas sadevās rokās, lai apliecinātu, ka nu pietiek, ka tā vairs nevar, ka mēs esam brīvi cilvēki, ka mēs prasām neatkarīgu, brīvu, suverēnu Latviju, Lietuvu un Igauniju. Un vēl šodien skan pasaulē tādas balsis, kas gribētu apšaubīt mūsu tautu tiesības izlemt, kas būs mūsu sabiedrotie, kas būs tie, ar kuriem mēs iesim kopējās aliansēs par savu drošību. Mums atkal ir jāapliecina — nē, nevienam nav tiesību mums pateikt, kur mēs virzīsimies. Mēs esam brīvas un suverēnas tautas, un mēs paši izlemsim, ko mēs darīsim, un lai citi nejaucas mūsu iekšējās lietās. Mēs esam noteicēji pār saviem likteņiem.

Baltijas ceļš bija pierādījums visai pasaulei par mūsu gribu un mūsu apņemšanos, par mūsu varēšanu. Neaizmirsīsim nekad šo brīdi, lai tas vada visu mūsu nākamo vēstures posmu, visus mūsu mūžus, mūsu bērnu un bērnu bērnu mūžus. Atcerēsimies, vienmēr — mēs paši esam noteicēji par savu likteni, mēs esam brīvi ļaudis. Mums ir draugi un sabiedrotie blakus, kuri domā tāpat, ar kuriem mēs varam sadoties rokās. Mums blakus ir mūsu brāļu tautas — igauņi un lietuvieši. Sadosimies rokās ar viņiem tagad tāpat kā toreiz! Un vienoti virzīsimies uz Eiropu, tur ir mūsu īstā vieta. Trīs vārdus atcerēsimies — Latvija, Baltija, Eiropa.

Rīgā, 1999. gada 23. augustā

 

— apspriežot pensiju likuma lietas

Uzsākot konsultācijas par grozījumiem pensiju likumā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 23.augustā, tikās ar labklājības ministru Robertu Jurdžu, Pensionāru federācijas pārstāvjiem, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības Saeimas frakcijas pārstāvjiem, Jaunās partijas Saeimas frakcijas pārstāvjiem un Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Saeimas frakcijas pārstāvjiem.

Tiekoties ar labklājības ministru, Vaira Vīķe–Freiberga pārrunāja faktorus, kuru rezultātā sociālajā budžetā izveidojies deficīts, kāds būts ietaupījums no valdības iecerētajiem pasākumiem, cik lielā mērā ar to palīdzību izdosies segt sociālā budžeta deficītu. R.Jurdžs informēja Valsts prezidenti par iemesliem, kāpēc deficīta segšanai nav izmantoti alternatīvi pasākumi, kuros jautājumos ir visasākās pretrunas ar Pensionāru federāciju, arodbiedrībām un kā tiek risināts jautājums par sociālā nodokļa parādniekiem un atliktajiem maksājumiem.

Pēc tikšanās ar labklājības ministru Valsts prezidente iepazinās ar Pensionāru federācijas, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības, Jaunās partijas un Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Saeimas frakcijas pārstāvju viedokli, par parlamentā akceptētajiem pensiju likuma grozījumiem.

Sarunu laikā pārrunāts, cik ekonomiski pamatoti ir pieņemtie grozījumi, vai netiks ietekmēta iedzīvotāju uzticība pensiju sistēmai. Vaira Vīķe–Freiberga piekrita Saeimas frakciju un Pensionāru federācijas pārstāvju viedoklim, ka jautājums par grozījumiem pensiju likumā tiek risināts sasteigti.

Šodien, 24.augustā, Valsts prezidente turpinās konsultācijas ar Saeimas frakcijām par grozījumiem pensiju likumā.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!