Ekonomikas ministrs: Par uzņēmējdarbības atbalstu tuvākajā laikā

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards rosina tuvākajā laikā veikt vairākus uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, kas daļēji būtu finansējami arī no Latvijai aizdotajiem līdzekļiem. K.Gerhards uzskata, ka Latvijai īsā laikā ir jāpārstrukturē valsts ekonomika, lai tā pati spētu radīt pietiekamu ienākumu valstij un nenāktos ilgstoši paļauties uz ārvalstu palīdzību. “Valsts šobrīd atrodas situācijā, kurā ar to naudu, kas tiek iekasēta nodokļu veidā, nepietiek. Mēs saņemam palīdzību no starptautiskajām institūcijām, taču šāda situācija nekādā gadījumā nav normāla, un tā nevar turpināties ilgstoši. Tāpēc Latvijai ir vitāli svarīgi pēc iespējas ātrāk pārstrukturēt ekonomiku, lai radītu stabilu bāzi ekonomikas konkurētspējai,” uzsver ekonomikas ministrs.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka visefektīvāk ekonomikas konkurētspēju var panākt, atbalstot gan Latvijai tradicionālās industrijas, kurās Latvijai ir acīmredzams eksporta potenciāls, izglītības bāze, pieredzes uzkrāšanai un zināšanu nodošanai nepieciešamie uzņēmumi un cilvēkresursi, proti, kokapstrādi, pārtikas pārstrādi, metālapstrādi un mašīnbūvi, gan arī atbalstot zināšanu ietilpīgas nozares, kurām Latvijā ir izglītības bāze un veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, piemēram, farmācijas un IT sektoru.

Ekonomikas ministrs redz vairākus konkrētus soļus, ko spert jau tuvākajā laikā.

Pirmkārt, no aizņemtajiem līdzekļiem novirzīt līdzekļus, lai atdzīvinātu Konkurētspējas programmu, kuru MK apstiprināja 2008.gada maijā. Konkurētspējas programma pašlaik nedarbojas pilnā apmērā, jo Latvijas Hipotēku un zemes bankai nav nepieciešamo resursu tās ieviešanai. K.Gerhards arī norāda, ka atbalsts programmā jāparedz ne tikai maziem un vidējiem, bet arī lieliem uzņēmumiem.

Tāpat ministrs uzskata, ka jāpalielina valsts galvojums par Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) izsniegtajām garantijām. Uzņemoties lielākas valsts saistības par LGA galvojumiem, aģentūra var sniegt uzņēmējiem lielākus galvojumus kredītiem, tādējādi uzņēmējiem nodrošinot lielākas iespējas saņemt finanšu institūciju aizdevumus.

Atsevišķi atbalsta pasākumi veicami ES struktūrfondu apguvē. K.Gerhards uzskata, ka jāveic grozījumi struktūrfondu līdzekļu apguvē un jāparedz iespēja avansēt uzņēmēju iesniegtos struktūrfondu projektus, īpaši 2009.gadā. Ministrs arī norāda, ka finanšu līdzekļi jānovirza uzņēmēju iespējai saņemt kredītus pašu finansējuma apmēra Eiropas struktūrfondu līdzekļu saņemšanai. Šādi kredīti ļautu iepludināt ekonomikā ne tikai valdības aizņemto naudu, bet arī struktūrfondu naudu, kas vistiešākā mērā palielina valsts ekonomikas konkurētspēju.

Paralēli Eiropas Investīciju fonda (EIF) Ieguldījuma fonda darbības ietvaros februārī noslēgsies konkurss finanšu starpniekiem par 74 miljonu eiro riska kapitāla instrumentiem. Tuvākajās nedēļās EIF izsludinās konkursu finanšu starpniekiem par 65 miljoniem eiro programmu likviditātes nodrošināšanai bankām un par partnera izvēli eksporta kredītu apdrošināšanas darījumiem par kopējo summu 30 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrs aicinājis 9.janvārī uz tikšanos Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjus, lai pārrunātu šos priekšlikumus pirms to virzīšanas Finanšu ministrijai, kā arī Ministru prezidentam, kurš pirmdien ir sasaucis tikšanos ar uzņēmējiem.

Inga Spriņķe, ekonomikas ministra padomniece