Ministru kabineta rīkojums Nr.848

Rīgā 2008.gada 23.decembrī (prot. Nr.94 103.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra”

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis:

1.1. Oskara Galandera (norādītā dzīvesvietas adrese – Jūrmala, Rīgas iela 25–2, LV-1887) iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Priva­ti­zā­cijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.36);

1.2. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” (vienotais reģistrācijas Nr.40003338179, juridiskā adrese – Rīga, Avotu iela 1, LV-1011) iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.37);

1.3. Zigurda Krastiņa (norādītā dzīvesvietas adrese – Rīgas rajons, Ķekava, Zvejnieku iela 7, LV-2123) iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.26).

2. Privatizācijas ierosinātāji:

2.1. Oskars Galanders ierosina privatizēt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra” valstij piederošās kapitāla daļas;

2.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Alto” ierosina privatizēt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra” valstij piederošās kapitāla daļas;

2.3. Zigurds Krastiņš ierosina privatizēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra”.

3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 1998.gada 21.janvārī ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā un 2003.gada 6.jūnijā pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003375584 (juridiskā adrese – Rīga, Tirgoņu iela 11/13, LV-1050);

3.2. kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 18 492 574 lati, vienas kapitāla daļas nominālvērtība – viens lats. Kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks ir valsts, un valstij piederošo kapitāla daļu (100 % akciju) turētāja ir Ekonomikas ministrija;

3.3. saskaņā ar Komerclikuma 144.panta pirmās daļas 3.punktu kapitālsabiedrības statūtu 5.punktā noteikti šādi kapitālsabiedrības darbības mērķi:

3.3.1. atbalstīt Latvijas Republikā reģistrētu mazo un vidējo komercsabiedrību saimnieciskās darbības attīstību, sekmējot kredītresursu pieejamību, izsniedzot savā vārdā īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa aizdevumu un finanšu līzinga garantijas Latvijas Republikā vai ārvalstīs reģistrētām finanšu institūcijām, kas veic šo sabiedrību finansēšanu;

3.3.2. izveidot publiskā sektora līdzfinansētus riska kapitāla fondus, ar kuru starpniecību tiktu sekmēta finanšu resursu pieejamība Latvijas Republikā reģistrētām mazām un vidējām komercsabiedrībām, kā arī nodrošināt izveidoto riska kapitāla fondu darbību un uzraudzīt to darbību;

3.4. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu publiska persona komercdarbību var veikt likumā noteiktajos gadījumos, un šīs darbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1. un 3.punkts nosaka, ka publiska persona komercdarbību var veikt, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā un stratēģiski svarīgā nozarē;

3.5. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 19.panta trešo daļu kapitāla daļu turētāja pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošajos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana;

3.6. kapitālsabiedrības darbība ir nozīmīga valsts tautsaimnie­cības attīstības veicināšanā, jo kapitālsabiedrība nodrošina sabiedrības interešu īstenošanu valsts atbalsta jomā. Kapitālsabiedrība Latvijā vienīgā izsniedz individuālās garantijas mazajiem un vidējiem komersantiem (izņemot lauksaimniecības jomā strādājošos komersantus), līdz ar to palīdz uzņēmējiem piesaistīt jaunas investīcijas darbības paplašināšanai, atrisinot nepietiekamā nodrošinājuma problēmu finansējuma saņemšanai komercbankās;

3.7. Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas pamatnostādnes 2004.–2013.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 29.janvāra rīkojumu Nr.61 “Par Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas pamatnostādnēm”) kā vienu no rīcības virzieniem nosaka finanšu pieejamības sekmēšanu mazām un vidējām komercsabiedrībām. Šā rīcības virziena īstenošanai paredzēti vairāki instrumenti, tajā skaitā garantiju mehānisms maziem un vidējiem komersantiem un riska kapitāla valsts atbalsta programma. Minēto programmu īsteno kapitālsabiedrība;

3.8. Eiropas Komisijas 2003.gada 18.decembrī apstiprinātais Vienotais programmdokuments Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto pasākumu ieviešanai paredz divas aktivitātes – aizdevumu garantiju sistēmas attīstību un riska kapitāla finansējumu maziem un vidējiem komersantiem. Programmas papildinājums nosaka, ka finansējuma saņēmējs ir kapitālsabiedrība;

3.9.  2003.gada 6.februārī Eiropas Komisija apstiprināja valsts atbalsta programmu “Aizdevuma garantiju atbalsta programma”. Valsts atbalsta programmas darbība paredzēta līdz 2008.gada 31.decembrim. Pēc programmas ieviešanas kapitālsabiedrība līdz 2018.gadam veiks saistību uzraudzību un, ja nepieciešams, izmaksās kompensācijas;

3.10. 2004.gada 15.decembrī Eiropas Reģionālās attīstības fonda vadības komitejā tika saskaņota un ar Ekonomikas ministrijas 2004.gada 23.decembra rīkojumu Nr.511 apstiprināta nacionālā programma “Aizdevumu garantiju sistēmas attīstība” un nacionālās programmas projekts “Aizdevumu garantiju sistēmas attīstība”. Par nacionālās programmas ieviesēju ir noteikta kapitālsabiedrība. Starp valsts aģentūru “Centrālā finanšu un līgumu aģentūra”, Ekonomikas ministriju un kapitālsabiedrību 2005.gada 23.augustā ir noslēgts trīspusējais līgums Nr.VPD1/ERAF/CFLA/04/NP/2.4.2./000001/001 par nacionālās programmas projekta “Aizdevumu garantiju sistēmas attīstība” ieviešanu;

3.11. 2004.gada 24.decembrī Eiropas Komisija apstiprināja valsts atbalsta programmu “Riska kapitāla finansējums”. Minētās programmas ieviešanas termiņš – 2008.gada 31.oktobris. Pēc programmas ieviešanas kapitālsabiedrība līdz 2016.gadam veiks saistību turpmāko uzraudzību;

3.12. 2005.gada 13.maijā Eiropas Reģionālās attīstības fonda vadības komitejā tika saskaņota un ar Ekonomikas ministrijas 2005.gada 2.jūnija rīkojumu Nr.260 apstiprināta nacionālā programma “Riska kapitāla finansējums” un nacionālās programmas projekts “Riska kapitāla sistēmas attīstība”. Par nacionālās programmas ieviesēju ir noteikta kapitālsabiedrība. Starp valsts aģentūru “Centrālā finanšu un līgumu aģentūra”, Ekonomikas ministriju un kapitālsabiedrību 2005.gada 23.augustā ir noslēgts trīspusējais līgums Nr.VPD1/ERAF/CFLA/04/NP/2.4.3./000001/001 par nacionālās programmas projekta “Riska kapitāla sistēmas attīstība” ieviešanu;

3.13. Eiropas Padomes 1999.gada 21.jūnija Regulas Nr.1260/1999 “Par vispārīgajiem noteikumiem par struktūrfondiem” 30.panta 4.punkts nosaka, ka piecu gadu laikā pēc projektu apstiprināšanas nav pieļaujamas būtiskas izmaiņas īstenotajās aktivitātēs un īpašumtiesību maiņa. Pārkāpjot minētos nosacījumus, dalībvalstij jāveic Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu atmaksa Eiropas Komisijai saskaņā ar minētās regulas 39.pantu. Šā rīkojuma 3.9. un 3.11.apakšpunktā minētās programmas ietvaros jau veikts kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielinājums, kas ir attiecināmās izmaksas atbilstoši Eiropas Komisijas 2004.gada 2.marta Regulai Nr.448/2004 “Par piemērotības normām struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai”. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma apjoms, kas Latvijas Republikai būtu jāatmaksā Eiropas Komisijai, sasniegtu 13 001 348 latu apmēru (8 333 579 lati aizdevumu garantiju gadījumā un 4 667 769 lati riska kapitāla finansējuma gadījumā);

3.14. ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu noskaidrot privatizācijas ierosinātāju viedokli nav nepieciešams.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu jānorāda, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts ir nepieciešams.

5. Kapitālsabiedrība ir valsts pārvaldes instruments, ar kuru ir iespējams nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu kvalitatīvu valsts atbalstu mazo un vidējo komersantu finansējuma pieejamības veicināšanā, tādēļ valsts kontroles zaudēšana pār kapitālsabiedrību nav atbilstoša sabiedrības interesēm un nav pieļaujama.

6. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.panta 1.punktu valsts iestāžu rīcībai ar finanšu līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu. Līdz ar to nav pieļaujams palielināt budžeta līdzekļu izdevumus, lai atmaksātu Eiropas Komisijai Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu, īstenojot šā rīkojuma 3.9. un 3.11.apakšpunktā minēto programmu, ja kapitālsabiedrība tiktu privatizēta.

7. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā ietvertajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai kapitālsabiedrību, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāju tiesisko interešu ierobežojums, jo tiek īstenotas sabiedrības intereses valsts atbalsta jomā – mazo un vidējo komersantu finansējuma pieejamības veicināšana – un nodrošināta atbilstoša valsts atbalsta sniegšana maziem un vidējiem komersantiem, kā arī netiek būtiski palielināti valsts budžeta līdzekļu izdevumi.

8. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai kapitālsabiedrību.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Ekonomikas ministrs K.Gerhards