Ministru kabineta rīkojums Nr.845

Rīgā 2008.gada 23.decembrī (prot. Nr.94 8.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Jūrmalā, Jūras ielā 61

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis:

1.1. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Zelta Vērdiņš” (vienotais reģistrācijas Nr.40003525509, juridiskā adrese – Rīga, Kārļa Ulmaņa gatve 199, LV-1029) 2006.gada 11.jūlijā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 11.jūlijā ar Nr.1.152) un 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.1.473);

1.2. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūras priede” (vienotais reģistrācijas Nr.50003762301, juridiskā adrese – Rīga, Emiļa Melngaiļa iela 1a, LV-1010) 2006.gada 16.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 16.augustā ar Nr.1.214.).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zelta Vērdiņš” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jūras priede” (turpmāk – privatizācijas ierosinātāji) ierosina privatizēt nekustamā īpašuma objektu Jūrmalā, Jūras ielā 61.

3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 009 1805) Jūrmalā, Jūras ielā 61, sastāv no zemesgabala 2983 m² platībā, divām vasarnīcām (būvju kadastra apzīmējumi 1300 009 1805 001 un 1300 009 1805 002) un piecām palīgceltnēm (būvju kadastra apzīmējumi 1300 009 1805 003, 1300 009 1805 004, 1300 009 1805 005, 1300 009 1805 006, 1300 009 1805 007 (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

3.2. valsts īpašuma objekts 2004.gada 27.janvārī reģistrēts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000002440 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā;

3.3.  valsts īpašuma objekts ir iznomāts. 2005.gada 24.augustā starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Jūras priede” noslēgts nomas līgums Nr.2353 par zemesgabala 2983 m² platībā un septiņu ēku (liters Nr.001, 002, 003, 004, 005, 006 un 007) ar kopējo platību 785,1 m² Jūrmalā, Jūras ielā 61, nomu līdz 2030.gada 31.augustam (turpmāk – nomas līgums). Saskaņā ar nomas līgumu nomas maksa ir 2039,48 lati mēnesī un pievienotās vērtības nodoklis. 2006.gada 29.septembrī nomas tiesības nostiprinātas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000002440;

3.4. valsts īpašuma objekts atbilstoši Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000002440 III daļas 1.iedaļas ierakstam atrodas Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, kas noteikta atbilstoši Aizsargjoslu likuma 6.panta otrajai daļai;

3.5. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

3.6. Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkta normas mērķis ir nodrošināt to, ka zeme Rīgas jūras līča jūras aizsargjoslā tiks saglabāta valsts īpašumā tās īpaši aizsargājamā statusa dēļ;

3.7. atbilstoši Civillikuma 968.pantam uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu;

3.8. likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 13.pants nosaka, ka ēkas (būves), kas saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pantu ir patstāvīgs nekustamais īpašums un atrodas uz svešas zemes, ierakstāmas zemesgrāmatā vispārējā kārtībā;

3.9. ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka ēkas (būves) Jūrmalā, Jūras ielā 61, nav patstāvīgs īpašuma objekts un zeme pieder valstij, nav iespējams zemesgrāmatā jau ierakstītu ēku nodalīt no zemes un ierakstīt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma objektu;

3.10. ņemot vērā šā rīkojuma 3.4., 3.5., 3.7., 3.8. un 3.9.apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu nav nepieciešams noskaidrot privatizācijas ierosinātāju viedokli, jo Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkts aizliedz atsavināt valsts īpašumā esošu zemi krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu (tai skaitā atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu) un sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, kā arī to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

6. Ņemot vērā šā rīkojuma 3.4. un 3.5.apakšpunktā konstatēto, ka valsts īpašuma objekts atrodas krasta kāpu aizsargjoslā un valsts īpašumā esošo zemi krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē atsavināt ir aizliegts, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmo daļu Ministru kabinetam nav jāvērtē, vai atteikums nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu ir lietderīgs un vai valsts īpašuma objekts ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, jo iestādei nav rīcības brīvības.

7. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu un Civillikuma 968.pantu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Ekonomikas ministrs K.Gerhards