Ministru kabineta rīkojums Nr.385

Rīgā 1999.gada 18.augustā (prot. Nr. 41, 31.§)

Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācijas nosacījumiem

1. Kopā ar privatizējamo valsts akciju sabiedrību "Latvijas kuģniecība" (turpmāk — sabiedrība) tiek privatizēti sabiedrības ieguldījumi meitas uzņēmumos, kuri likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" izpratnē veido koncernu.

2. Sabiedrības privatizācijai ir šādi pamatuzdevumi:

2.1. pēc privatizācijas sabiedrībai jāpaliek vienotai un nedalāmai kā koncernam saskaņā ar šī rīkojuma 1.punktu, kā arī konkurētspējīgai starptautiskajā kuģošanas biznesā;

2.2. sabiedrībai jābūt reģistrētai Latvijā, un sabiedrības pārvaldei jāatrodas Latvijā;

2.3. sabiedrībai jādarbojas saskaņā ar Kuģošanas politikas koncepciju (pamatā akceptēta ar Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija sēdes protokollēmuma "Kuģošanas politikas koncepcija" (prot. Nr.39 31.š) 1.punktu) un, īstenojot minēto politiku, jāsekmē kuģu "atgriešanās zem Latvijas karoga";

2.4. sabiedrībai jānodrošina darba vietu saglabāšana krasta struktūrvienībās un uz koncernam piederošajiem kuģiem un jākomplektē kuģu ekipāžas no koncernā nodarbinātajiem jūrniekiem (pirmām kārtām no Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem); sabiedrībai jānodrošina finansiāls atbalsts Latvijas Jūras akadēmijai;

2.5. jānodrošina valsts kontrole, ja tiek atsavināti sabiedrības kuģi.

3. Sabiedrības privatizācijai jānodrošina maksimāli ieņēmumi valsts īpašuma privatizācijas fondā.

4. Saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 5.augusta rīkojumu Nr.394 "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" un privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" parādsaistībām" sabiedrībai, tās akcionāriem, kā arī jebkuriem sabiedrības vai tās akcionāru tiesību un saistību pārņēmējiem nav un nebūs tiesību ne uz kādām prasībām, pretenzijām un saistībām pret privatizējamo valsts akciju sabiedrību "Latvenergo", pret jebkuru tās tiesību un saistību pārņēmēju, pret Latvijas valsti un jebkuru valsts institūciju, kas izriet no Ministru Padomes 1993.gada 22.februāra lēmuma Nr.89 "Par atsevišķu valsts uzņēmumu parādiem", Ministru Padomes 1993.gada 6.jūlija lēmuma Nr.354 "Par valsts uzņēmuma "Latvenergo" maksājumiem valsts uzņēmumam "Latvijas kuģniecība"" un Ministru kabineta 1995.gada 11.oktobra rīkojuma Nr.568 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" parādiem".

5. Pamatojoties uz valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācijas noteikumiem, 199999999 valstij piederošās sabiedrības akcijas tiek atsavinātas (pārdotas un nodotas bez atlīdzības) šādā secībā:

5.1. pirmajā kārtā:

5.1.1. tiek atsavināta vienam investoram par naudu pārdodamā nedalāmā akciju pakete (68000000 akcijas jeb 34 % no sabiedrības pamatkapitāla);

5.1.2. tiek atsavinātas par naudu pārdodamās 20000000 akcijas jeb 10 % sabiedrības pamatkapitāla, lai iegūtu maksātnespējīgo valsts uzņēmumu vai maksātnespējīgo valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanai nepieciešamos līdzekļus, — pirmajā kārtā izsolē uzvarējušajam investoram par pirmajā kārtā noteikto akciju pārdošanas cenu;

5.2. otrajā kārtā:

5.2.1. tiek atsavinātas sabiedrības darbiniekiem un pensionāriem par privatizācijas sertifikātiem pārdodamās 12000000 akcijas jeb 6,00 % no sabiedrības pamatkapitāla, neatsavinātās akcijas tiek realizētas publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem;

5.2.2. tiek atsavinātas akciju publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem pārdodamās 18000000 akcijas jeb 9,00 % no sabiedrības pamatkapitāla;

5.3. trešajā kārtā tiek atsavinātas 48189999 akcijas jeb 24,10 % no sabiedrības pamatkapitāla, kuras tiek pārdotas par naudu ar atsevišķu Privatizācijas aģentūras lēmumu publiskajā piedāvājumā;

5.4. ceturtajā kārtā tiek atsavinātas (ne vēlāk kā līdz 2000.gada 1.septembrim) atlikušās akciju publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem pārdodamās 12000000 akcijas jeb 6,00 % no sabiedrības pamatkapitāla, valsts pensiju speciālajam budžetam nododamās 20000000 akcijas jeb 10 % no sabiedrības pamatkapitāla, sabiedrības valdei rezervētās 10000 akcijas bez balsstiesībām jeb 0,00 % no sabiedrības pamatkapitāla un privatizācijas rezerves 1800000 akcijas jeb 0,90 % no sabiedrības pamatkapitāla. Ceturto kārtu var uzsākt pēc atsevišķa Privatizācijas aģentūras lēmuma.

6. Latvijas valstij privatizētajā sabiedrībā ir viena parastā balsstiesīgā akcija, kuras īpašniekam — Latvijas valstij — tiek nostiprinātas īpašas tiesības, lai nodrošinātu šajā rīkojumā paredzēto privatizācijas nosacījumu un sabiedrības privatizācijas noteikumu izpildi. Minētajā akcijā nostiprinātās tiesības nav atsavināmas. Lēmumu par to, ka minētajā akcijā nostiprinātās tiesības nav nepieciešamas, pieņem Ministru kabinets.

7. Privatizētās sabiedrības pārvaldes institūcijas (padome un valde) ievēlējamas proporcionāli sabiedrības akcionāriem apmaksāto akciju skaitam, nosakot, ka katri 8 procenti īpašumtiesību dod tiesības uz vienu vietu sabiedrības padomē, katri 16 procenti īpašumtiesību dod tiesības uz vienu vietu sabiedrības valdē, bet sabiedrības lielākajam akcionāram ir tiesības uz vēl vienu papildu vietu sabiedrības padomē un valdē. Latvijas valsts par minētajiem jautājumiem un citiem privatizētās sabiedrības sekmīgas darbības nodrošināšanas, kā arī šī rīkojuma un privatizācijas noteikumu izpildei svarīgiem jautājumiem slēgs akcionāru līgumu (kura projekts būs pieejams līdz izsolei) ar vienam investoram pārdodamās nedalāmās akciju paketes pircēju.

8. Vienam investoram pārdodamā nedalāmā akciju pakete tiek pārdota atklātā izsolē ar izsoles sākumcenu, kas nav zemāka par šo akciju cenu, ko noteikusi auditorfirma "PricewaterhouseCoopers". Par izsoles dalībnieku var kļūt ikviena persona, kas atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" prasībām var būt privatizācijas subjekts.

9. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1999.gada 6.maija rīkojumu Nr.221 "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācijas nosacījumiem" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 143./146.nr.).

Ministru prezidents A.Šķēle

Ekonomikas ministrs V.Makarovs