Māris Gulbis, Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs,— "Latvijas Vēstnesim"

— Kļuvis par tādu tradīciju, ka pēdējos gados "Latvijas Vēstneša" un jūsu sarunā ikreiz varat pastāstīt par jauninājumiem, progresīviem pārveidojumiem Uzņēmumu reģistra (UR) darbībā. Nu-pat pirms šīs intervijas apskatījām augusta sākumā atklātās izremontētās un paplašinātās telpas, kur notiek reģistrācijas dokumentu pieņemšana, un pārliecinājāmies, ka UR tiešām gādā par apmeklētājiem, viņu informētību un apkalpošanu.

— Jā, 6.augustā mūsu darbiniekiem bija īpaša diena — tika atklāta reģistrācijas dokumentu pieņemšanas nodaļa, bija ieradies jaunais tieslietu ministrs Valdis Birkavs un vēl citi viesi. Varējām arī parādīt UR datu bāzes pieslēgšanos Iekšlietu ministrijas automatizētām sistēmām, kam ir liela nozīme mūsu ikdienā.

Bet tagad par to — kādu reformu vai pārveidību ceļa sākumā esam, kas nodarbina mūsu prātus.

Viens no svarīgākajiem momentiem, kas satrauc ne tikai Uzņēmumu reģistru, juristus, bet arī deputātus Saeimā ir gaidāmā jaunā Komerclikuma pieņemšana un galvenokārt tā ieviešana. Patlaban reģistrētas 140 000 uzņēmējsabiedrības, aptuveni 80 000 būs jāpārreģistrējas sakarā ar Komerclikuma ieviešanu, kas prasīs ne tikai papildu līdzekļus, bet arī mūsu darbinieku profesionālo pārorientāciju, izglītošanu šajā ziņā. Kā zināms, no 17 uzņēmējdarbības formām paliks tikai piecas. Arī sabiedrībai konkrēti jāizskaidro, ka šī pārreģistrācija nav nekāda mūsu pašu iegriba, bet gan Eiropas Savienības prasība. Manuprāt, šādai pārreģistrācijai jābūt gan pēdējai Latvijā, jo esam pieraduši, ka tikai pārreģistrējam, bet nauda tam nav vajadzīga... Tas būs pirmais mūsu svarīgākais uzdevums, lai gan diezin vai jaunais Komerclikums stāsies spēkā agrāk par nākamā gada beigām. Taču Uzņēmumu reģistrs šim lielajam darbam sāk jau gatavoties.

Otrs nozīmīgākais uzdevums, ko vispirms vajadzētu risināt gan likumdevējam — tas ir, pieņemt grozījumus likumā, lai elektroniskā veidā fiksētie un pārraidītie dokumenti iegūtu juridisku spēku. Iespējams, tas jau būs XXI gadsimtā, bet par to jādomā, jo ir valstis, kā, piemēram, Itālija, Francija, kur šādiem "elektroniskajiem dokumentiem" jau piešķirts juridisks spēks. Ieguvums būtu visiem — ietaupītos laiks, tiktu nojauktas līdzšinējās barjeras ātrākai uzņēmējdarbības uzsākšanai. Aptaujā eksperti noskaidrojuši, ka, piemēram, lai darbu valstī uzsāktu būvniecības firma, tas ir, saņemtu dažādas atļaujas, tai jāapstaigā 14(!) institūcijas. Tas ir no vienas puses. No otras — Valsts ieņēmumu dienests, kam pieejama mūsu informācija elektroniskā veidā (to paredz UR un VID savstarpējais līgums), nevar to uzskatīt par juridiski pamatotu, jo tai, kā jau minēju, nav juridiska spēka. Tuvākajā laikā šie jautājumi būs jārisina kopā ar VID vadību; arī tieslietu ministrs Valdis Birkavs solījis atbalstu. Jāpanāk, lai uzņēmumiem nepieciešamie dokumenti būtu jāiesniedz tikai vienā institūcijā un tādējādi jāizslēdz funkciju dublēšana starp Uzņēmumu reģistru un Valsts ieņēmumu dienestu. Jāvienkāršo arī uzņēmumu likvidācijas kārtība. Mēs esam gatavi pāriet uz vienotu kodu ar VID, tas arī mazāk sarežģītu šīs problēmas.

— Uzņēmumu reģistru uzskata par vienu no modernākajām Latvijas tieslietu sistēmas sastāvdaļām. Pēdējos gados esat pārņēmuši masu saziņas līdzekļu reģistru, kas agrāk bija Tieslietu ministrijas paspārnē, izveidots laulības līgumu reģistrs, Ķīlu reģistrs un vēl citi. Vai tuvākajā nākotnē tiem pievienosies vēl kādi?

Tas būs trešais uzdevums, kas UR jārisina. Ja mūs atbalstīs Saeima, valdība, tad pēc tieslietu ministra rīkojuma līdz šī gada beigām pārņemsim partiju un arodbiedrību reģistru. Tas būtu vēl viens solis tuvāk vienota juridisko personu reģistra izveidošanai. Mums ir gan piemērotas telpas, gan tehniskais nodrošinājums. Tieslietu ministriju, manuprāt, jāatbrīvo no tās darbam neraksturīgām funkcijām, kā tas ir daudzās citās valstīs. Uzņēmumu reģistrs nav nevienas politiskas partijas ietekmē, mēs esam neitrāli un objektīvi.

Esam sagatavojuši savus priekšlikumus Tieslietu ministrijai, lai tos, vispusīgi apspriežot, varētu izdarīt grozījumus likumā. Tas būtu normāli, jo visi zinātu, kur vajadzīgo informāciju meklēt — tā atrastos vienā institūcijā, Uzņēmumu reģistrā.

Vēl gribu atzīmēt ceturto mūsu darbības jomu, kurā jāstrādā — runa ir par administratoru aģentūru. Izveidot to diktē problēmas, ar kādām īpaši saskaramies šajā gadā. Tas ir, ja kādam uzņēmumam rodas maksātnespējas pazīmes, šo procesu veic četras institūcijas — Privatizācijas aģentūra, Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests, Zemkopības ministrija un vēl citi neatkarīgi administratori. Šīs funkcijas būtu jāapvieno, un reālāk šādu dienestu varētu izveidot Privatizācijas aģentūras paspārnē. Jāizskauž ir birokrātiskās procedūras, lai samazinātu uzņēmējsabiedrību likvidācijas izdevumus. Šajā sakarā UR izstrādājis projektu un ir iesniedzis Tieslietu ministrijai, lai valsts sekretāru sanāksmē apspriestu uzņēmējsabiedrību likvidācijas vienkāršošanas kārtību.

Nereti ir gadījumi, kad uzņēmējsabiedrība, jūtot nespēju samaksāt parādus, pārreģistrējas uz citu sabiedrību vai pat nodod tiesības kādai trešajai personai. Tomēr UR nav tiesību nereģistrēt jaunizveidotu firmu, ja tai ir visi nepieciešamie dokumenti, ja nav par to tiesas sprieduma, kas aizliegtu atbildīgajai personai nodarboties ar uzņēmējdarbību par ļaunprātīgu firmas novešanu līdz bankrotam. Manuprāt, tiesām šajā jomā vajadzētu būt stingrākām piemērot iepriekšminēto sodu.

Uzņēmumu reģistrs ir izveidojis fiktīvo firmu datu bāzi, un šajā ziņā ļoti būtiska ir vienotā datu bāze ar Iekšlietu ministrijas struktūrām. Ar tās palīdzību būs vieglāk atklāt fiktīvās firmas, to starpniekus, kuri bieži vien atkārtojas, lai kopumā šāda situācija neradītu valstij zaudējumus. Tuvākajā laikā mēs saslēgsim datu bāzi ar Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju reģistru un Valsts ciltslopu informācijas datu apstrādes centra reģistru. Perspektīvā būs jāiedibina arī trasta līgumu reģistrs, kas ir svarīgi, lai valsts iekasētu paredzētos nodokļus.

— Vai ar visām reģionālajām UR institūcijām ir saslēgta jūsu datu bāzes sistēma?

— Jā, tāda ir ar lielākajām pilsētām, kā Daugavpils, Valmiera, Liepāja, Saldus un vēl dažām. Nākamgad šis darbs turpināsies, jo ir ļoti svarīgi, ka cilvēkiem nav speciāli jābrauc no attālākajām vietām, lai kārtotu dažādas reģistra lietas. Taču šajā aspektā mūsu darbs pilnveidojams, atrisinot tās problēmas, par kurām stāstīju, un tādējādi atvieglotu gan daudzu cilvēku ikdienu, gan ietaupot valsts un citu līdzekļus.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Uzņēmumu reģistra jaunatvērtajās telpās, kur pieņem reģistrācijas dokumentus, tagad ir patīkami gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem