Par novembra vētru un “Latvenergo” gatavību seku novēršanai

Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti 3.decembrī izvaicāja AS “Latvenergo” vadību par avārijas dienestu darbu novembra vētras laikā un uzņēmuma attīstības stratēģiju.

Komisijas sēdē AS “Latvenergo” vadībai nācās uzklausīt pārmetumus par uzņēmuma kontaktcentra neapmierinošo darbu vētras laikā. Lai ziņotu par elektrības līniju bojājumiem, iedzīvotājiem nācās daudzkārt zvanīt, ilgi gaidīt savienojumu un sastapties ar operatoru nespēju atbildēt par remontdarbu gaitu.

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons deputātiem paskaidroja, ka pāreja uz vienota kontaktcentra izveidi notikusi, lai samazinātu izmaksas. Tādā veidā ir ietaupīti vairāki miljoni latu. Taču vētras laikā, kad zvanu skaits mērāms tūkstošos, uz visiem atbildēt nav iespējams, skaidroja K.Miķelsons.

Spēcīgā vētra 23.novembra naktī izraisīja elektroenerģijas piegādes traucējumus un atstāja bez elektrības aptuveni 25 000 elektroenerģijas lietotāju visā Latvijā. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ traucējumi turpinājās līdz pat 28.novembrim. AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks informēja, ka elektrotīkliem problēmas sagādāja smagā sniega dēļ lūstošie koku zari, kas radīja gan jaunus, gan atkārtotus postījumus. Lielākais šķērslis avārijas dienestam izrādījās sniega dēļ neizbraucamie ceļi.

Deputāti aicināja uzņēmuma vadību rīkoties, lai turpmāk mazinātu šādu rudens un pavasara vētru postījumu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem un tautsaimniecību kopumā. Diemžēl nepietiekamā finansējuma dēļ elektrotīkli šobrīd noveco un netiek pietiekami atjaunoti, norādīja I.Liuziniks. Iespēju robežās uzņēmums izvēlas elektrības kabeļlīnijas ierīkot zem zemes, taču to izmaksas vairākkārt pārsniedz gaisa līniju izmaksas.

Saeimas preses dienests