ES Ministru padome: Par klimatu, vides piesārņojumu un ģenētiski modificētu organismu izplatību

4. un 5.decembrī vides ministrs Raimonds Vējonis piedalījās Eiropas Savienības Vides ministru padomē, kas notika Briselē. Galvenie jautājumi Padomē bija saistīti ar ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu un izplatīšanu ES valstīs, klimata un enerģētikas normatīvo aktu kopumu, kā arī direktīva par integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli (IPPC).

Eiropas Savienības Ministru padomē tika izskatīts progresa ziņojums par Klimata un enerģētikas normatīvo aktu kopumu. Latvija kopumā atbalstīja šo direktīvu turpmāku virzību. Attiecībā uz ETS pārskata direktīvu un saistību pārdales lēmumu Latvijai svarīgākie jautājumi ir emisijas kvotu piešķiršanas nosacījumi elektroenerģijas ražošanas nozarei, t.sk. risinājumi Baltijas valstu tirgum, Kioto protokola progresa vērā ņemšana, emisiju kvotu cenu svārstības, emisijas kvotu izsoļu nosacījumi un izsoļu ienākumu mērķizlietojums, oglekļa noplūde, izsoļu ienākumu izmantojums un jauno iekārtu rezerves pārdale oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas pilotprojektiem.

Attiecībā uz ģeoloģisko oglekļa dioksīdu uzglabāšanas direktīvu Latvija atbalstīja konsultācijas ar Eiropas Komisiju visu uzglabāšanas atļauju izsniegšanā.

Attiecībā uz atbildības nodošanu Latvija uzskata, ka visās dalībvalstīs ir lietderīgi noteikt obligātu finanšu kompensāciju, ko operators nodod kompetentajai iestādei, lai nodrošinātu valstij piekrītošās slēgtās CO₂ uzglabāšanas vietas apsaimniekošanas izmaksas. Latvija neatbalsta obligātas prasības CCS tehnoloģiju ieviešanai.

Ministru padomē tika izskatīts projekts par turpmāko rīcību ar ĢMO audzēšanu un izplatīšanu ES teritorijā. Francijas prezidentūra jau vasarā bija izveidojusi ES dalībvalstu ekspertu darba grupu ar mērķi diskutēt un vienoties par uzlabojumiem ĢMO risku novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā, lai uzlabotu lēmumu kvalitāti un paaugstinātu sabiedrības uzticēšanos; Ministru padomē tika iesniegts secinājumu projekts, kurā svarīgākie jautājumi bija ĢMO risku un ietekmes uz vidi novērtēšana, sociālekonomisko ieguvumu un zaudējumu izvērtēšanas uzlabošana un jutīgo ekosistēmu un aizsargājamo teritoriju nozīme ĢMO lēmumu pieņemšanas procesā.

Vides ministri padomē vienojās par pasākumiem, kas nepieciešami, lai uzlabotu ĢMO ietekmes uz vidi novērtēšanu, piemēram, ilgtermiņa ietekmes izvērtējuma iekļaušana, kā arī ietekmju izvērtēšana uz citām sugām, kas nav mērķu grupas.

Attiecībā uz sociālekonomiskajiem kritērijiem Latvija uzskata, ka, pieņemot lēmumu par ĢMO atļaušanu, jāvērtē arī sociālekonomiskie aspekti, tomēr, tā kā starp dalībvalstīm nebija vienprātības, tad ministri vienojās uzdot Eiropas Komisijai apkopot un dalībvalstīm iesniegt iespējamos sociālekonomiskos kritērijus, kas būtu jāņem vērā, lemjot par ĢMO (EK jāizstrādā ziņojums līdz 2010.gada jūnijam).

Attiecībā uz jutīgo ekosistēmu aizsardzību dalībvalstu viedoklis bija vienots – vērtējot ĢMO ietekmi uz vidi, ir jāņem vērā specifiskie reģionālie aspekti un īpaši apdraudētās sugas un biotopi. Tomēr dalībvalstu un Eiropas Komisijas domas dalījās par to, kādā veidā dalībvalstis ir tiesīgas veidot no ĢMO brīvas zonas. Eiropas Komisija uzsvēra, ka “Natura 2000” teritorijās var aizliegt ĢMO audzēšanu, ja ir zinātniski pierādījumi, ka konkrētais ĢMO var negatīvi ietekmēt konkrēto aizsargājamo teritoriju. Latvija kopā ar Kipru, Grieķiju un Poliju uzskatīja, ka ir jāatzīst dalībvalstu tiesības pašām lemt, vai aizliegt ĢMO audzēšanu savas teritorijas jutīgajā ekosistēmā, piemēram, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, netērējot finanšu līdzekļus, lai vāktu zinātniskus pierādījumus, kā konkrētais ĢMO varētu ietekmēt aizsargājamo teritoriju, un mēģinot pierādīt, ka tā audzēšana nav atļaujama. ES vides ministru padomē Latviju tās centienos panākt plašākas dalībvalsts tiesības atbalstīja arī Lietuva un Austrija.

Padomes secinājumos kā kompromisa redakcija tika panākts papildinājums, kurā atzīts, ka “saskaņā ar Kopienas normatīvajiem aktiem, kas ietver arī piesardzības principu, reģionos ar specifiskām lauksaimniecības un vides īpašībām, tai skaitā mazās salās, varētu būt nepieciešami konkrētam gadījumam specifiski pārvaldības vai ierobežošanas pasākumi, ieskaitot ĢMO audzēšanas aizliegumu”.

Trešais būtiskais jautājums, kas tika skatīts Ministru padomē, bija direktīva par integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli. Eiropas Komisija prezentēja progresa ziņojumu par Rūpniecisko emisiju direktīvas projektu – vispārējā veidā apskatīja šā jautājuma būtību, pašreizējo situāciju un iezīmēja tālāku virzību. Latvijas nostāja rūpniecisko emisiju direktīvas projekta jautājumā ir pozitīva, jo atzīstam Eiropas Komisijas centienus īstenot labākas likumdošanas principus, kas šajā gadījumā tiek panākti un saskaņoti, nodrošinot septiņu spēkā esošu direktīvu integrēšanu vienā tiesību aktā. Tomēr Latvija norāda, ka būtisku risinājumu sekmīgai direktīvas prasību ieviešanai vēlas panākt ar Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīniju dokumentu (BREF dokumentu) tulkojuma nodrošināšanu nacionālajās valodās, tai skaitā latviešu valodā. Otra Latvijai būtiska interese ir saistāma ar emisiju robežvērtību noteikšanu lielajām sadedzināšanas iekārtām. Mūsu interese ir panākt, lai lielajām sadedzināšanas iekārtām noteiktās robežvērtības stātos spēkā nevis no 2016.gada 1.janvāra, bet četrus gadus vēlāk – no 2020.gada 1.janvāra. Latvija kā mērķi darbā pie minētā direktīvas projekta norāda arī administratīvā sloga samazinājumu uzņēmējdarbībai.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa