• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par finanšu sistēmas 90.gadadienai veltīto konferenci. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.11.2008., Nr. 186 https://www.vestnesis.lv/ta/id/184463

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrs: Par līdzjūtību Indijas tautai sakarā ar terora aktiem Mumbajā

Vēl šajā numurā

28.11.2008., Nr. 186

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par finanšu sistēmas 90.gadadienai veltīto konferenci

 

Vakar, 27.novembrī, Rīgas Latviešu biedrības namā par godu Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienai notika konference “Finanšu sistēmai 90 gadi”. Pasākumā piedalījās Latvijas augstākās amatpersonas, nozares eksperti un valsts finanšu sistēmas darbinieki.

Sapulcējušos uzrunāja finanšu ministrs Atis Slakteris, pašreizējais FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, kā arī kādreizējās augstākās FM amatpersonas. Konferences goda viesi dalījās iespaidos par finanšu sistēmas līdzšinējo attīstību un paveiktajiem darbiem, kā arī sagaidāmajiem izaicinājumiem nākotnē.

Kopā ar Latviju pirms 90 gadiem dzima tās finanšu sistēma, kas balstīja jaundibināto valsti. Šobrīd mēs ar gandarījumu varam atskatīties uz to, kas īstenots šo gadu laikā, izvērtēt rezultātus un noteikt mērķus nākamajiem gadiem. Domājot par attīstību, šogad visā valstī organizējām finanšu forumus, kuros diskutējām un meklējām konstruktīvus risinājumus sistēmas attīstīšanai. Zinu, ka šo pārdomāto un forumos izteikto priekšlikumu īstenošana dos stimulu finanšu sistēmai,” ir pārliecināts finanšu ministrs Atis Slakteris.

Uzstājās arī sociālantropoloģijas doktors un Valsts prezidenta kancelejas Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis, kurš rosināja diskusiju par Latvijas attīstības scenārijiem līdz 2030.gadam. Savukārt Latvijas Radio žurnālists Imants Austriņš sniedza savu redzējumu par iespējām un izaicinājumiem, ko valsts iedzīvotājiem piedāvā Eiropas Savienības fondu finansējums.

Konferences laikā finanšu ministrs A.Slakteris pasniedza Latvijas Valsts vēstures arhīvam trīsdesmito gadu unikālus dokumentus un rasējumus, kurus ir izstrādājis Finanšu ministrijas nama arhitekts Aleksandrs Klinklāvs.

“1918. gadā reizē ar Latvijas Republiku piedzima Latvijas finanšu sistēma, kas ir mūsu demokrātiskās valsts stūrakmens arī mūsdienās. Savukārt Finanšu ministrijas nams ir šīs sistēmas fundamentāla ikona. Tādēļ esmu gandarīts, ka šodien varu pasniegt ļoti retos materiālus no trīsdesmito gadu Latvijas glabāšanai Latvijas Valsts arhīvam, lai tie būtu plaši pieejami pētniekiem, vēsturniekiem un visiem interesentiem,” sacīja finanšu ministrs.

Latvijas Valsts vēstures arhīva vadība ir pateicīga, ka saņem šos jaunatradumus. “Pie mums jau tiek glabāti dokumenti par Latvijas Republikas finanšu sistēmas pirmajām divām desmitgadēm, un labprāt rūpēsimies arī par šiem svarīgajiem rasējumiem,” norādīja Valsts arhīva direktors Nikolajs Rižovs.

Konferences noslēgumā finanšu ministrs Atis Slakteris un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs parakstīja finanšu forumu rezolūciju. Dokumentā noteikti uzdevumi, ko abas puses apņemas pildīt, lai veicinātu finanšu sistēmas un uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā.

Rezolūcijā izvirzītie uzdevumi paredz sekmēt Latvijas valsts finanšu sistēmas attīstību un finanšu politikas veidošanos, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi, veidot konstruktīvu dialogu, lai stiprinātu valsts institūciju un pašvaldību sadarbību, veicināt atgriezenisko saikni ar pašvaldībām, uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām, nodrošinot sekmīgu finanšu sistēmas pieņemto lēmumu skaidrošanu sabiedrībai.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle uzskata: “Šobrīd organizētā biznesa sadarbība ar Finanšu ministriju ir īpaši nozīmīga, lai atjaunotu uzņēmēju ticību finanšu sitēmai, kā arī iedzīvotāju ticību ekoenomikas stabilizācijai. Spēcīgas ekonomiskās attīstības samazināšanās apstākļos ir ļoti būtiski nodrošināt koordinētu, ātru un efektīvu ES fondu apgūšanu, lai veicinātu straujāku izaugsmi un stabilitāti ilgtermiņā. Lai uzņēmējdarbības aktivitāte neizsīktu, ir jāveicina finanšu resursu pieejamība, jāveido tāda nodokļu sistēma, kas sekmē privātās investīcijas un darbavietu saglabāšanu, uzlabo infrastruktūru, izpētes, izglītības, apmācības iespējas un nodrošina visas tautsaimniecības spēju adaptēties jaunajos apstākļos.”

Finanšu ministrs Atis Slakteris norāda: “Veiksmīga sadarbība ar Latvijas Darba devēju konfederāciju ir apliecinājums valsts pārvaldes un sociālo partneru vēlmei rast konstruktīvus priekšlikumus tautsaimniecības attīstībai, kas ir īpaši svarīgi šābrīža saspringtajos apstākļos. Esam objektīvi izvērtējuši situāciju reģionos un kopīgi spējuši izvirzīt prioritātes labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanai. Arī turpmāk sadarbosimies ar sociālajiem partneriem, lai veidotu uzņēmēju vajadzībām atbilstīgu nozares politiku.”

Rezolūcijā apkopoti svarīgākie priekšlikumi no foruma diskusijām par valsts finanšu politikas jautājumiem, tostarp, nodokļu politiku, Eiropas Savienības fondu apguvi, valsts budžeta politikas veidošanu, kā arī muitas un Valsts ieņēmumu dienesta attīstību. Partneri sadarbības stiprināšanai ir izvirzījuši šādus uzdevumus:

1. turpināt veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, tajā skaitā mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem;

2. analizējot normatīvo bāzi un, veidojot fokusu grupu diskusijas, samazināt administratīvo slogu ES fondu apguves procesā, tādējādi arī paātrinot ES finansējuma apriti;

3. vienkāršot ES fondu aktivitāšu uzraudzību, izvērtējot pārskatu iesniegšanas biežumu un atskaitīšanās prasību pamatotību, kā arī, analizējot iespējas, samazināt pārbaužu apjomus un pieļaujamo kļūdas apmēru;

4. sagatavot priekšlikumus jaunām iepirkumu procedūrām, kas būtu vienkāršākas un mazāk birokratizētas, par galveno principu valsts līdzekļu kontrolēšanai un neizšķērdēšanai nosakot atklātību un publiskās informācijas pieejamību;

5. īslaicīgās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem normatīvajos aktos paredzēt tiesības piešķirt termiņa pagarinājumu nokavētiem nodokļu maksājumiem;

6. turpināt ieviest kvalitātes vadības sistēmu un apgūt labas pārvaldības praksi;

7. veicināt finanšu pieejamību uzņēmumiem tautsaimniecībai nozīmīgās nozarēs;

8. paplašināt dialogu ar sabiedrību, rīkojot informatīva rakstura pasākumus par ministrijas aktualitātēm;

9. regulāri veikt informācijas apmaiņu ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un savstarpēji meklēt risinājumus būtiskām likumdošanas problēmām;

10. konsultēties par uzņēmējiem nozīmīgiem jautājumiem un apmainīties ar informāciju, lai praksē netiktu ieviesti uzņēmējiem neizpildāmi normatīvie akti;

11. izskaust korupcijas riskus un nodrošināt lēmumu pieņemšanas caurskatāmību.

Reizi gadā puses izvērtē rezolūcijā izvirzīto uzdevumu izpildes gaitu, vienojas par nepieciešamajiem rezolūcijas papildinājumiem un uzņēmējdarbības vides uzlabojumiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments;

Agnese Alksne, LDDK   korporatīvās pārvaldes eksperte

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!