• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par vietējo vērtspapīru tirgu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.02.2000., Nr. 64/65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1836

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vislatviskākais nams - atkal atjaunots un stalts

Vēl šajā numurā

25.02.2000., Nr. 64/65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par vietējo vērtspapīru tirgu

Vērtspapīru tirgus komisijas (VTK) priekšsēdētājs Viktors Gustsons trešdien, 23. februārī, preses konferencē informēja, ka pavisam 2000.gada 31. janvārī vērtspapīru portfeļa apjoms Latvijā bija 243 184 833 lati un diezgan lielu īpatsvaru juridisko personu vidū saglabā kontu turētāji, nerezidenti.

Vērojot klientu ieguldījumu dinamiku rezidentu un nerezidentu griezumā, var redzēt, ka rezidentu un nerezidentu attiecība ir stabilizējusies apmēram pusi pret pusi, kaut gan šā gada janvārī ir nedaudz palielinājies nerezidentu īpatsvars, teica V.Gustsons. Tas nozīmē, ka saglabājas uzticība tirgum un pietiekami lieli nerezidentu līdzekļi tiek turēti arī Latvijas bankās.

Investoru skaits visa 1999. gada garumā pamazām, bet būtiski ir palielinājies. Šāda tendence bijusi arī šā gada janvārī, secināja VTK priekšsēdētājs, un kopumā tirgus investoru skaita ziņā palielinās.

Investoru skaita dinamika 1999. un 2000. gadā fizisko, juridisko personu un fondu sadalījumā liecina, ka summāri skaita dinamika ir pieaugusi galvenokārt uz fizisko personu investoru palielināšanās rēķina.

Runājot par vērtspapīru apgrozījumu 2000. gada janvārī, V.Gustsons informēja, ka pavisam apgrozījums bijis 219 miljoni latu. 1999. gada janvārī apgrozījums bijis par 82 procentiem mazāks nekā šā gadā janvārī. Tendence vērtspapīru tirgum attīstīties ir, secināja VTK priekšsēdētājs. Joprojām lielākā tirdzniecība saglabājas ar Latvijas valsts parādzīmēm, kas ir tradicionāla parādība, un janvārī tā sasniedza 109 miljonus latu.

Interesanti šķiet tas, ka tirdzniecībai ar ārvalstu vērtspapīriem kopējā apgrozījuma proporcijā ir tieksme samazināties, un tas nozīmē, ka pašreiz tiek akcentēta uzticība vietējam tirgum un tiem ieguldījumiem, kas saistīti ar latiem. Tas ir ļoti būtisks signāls, teica V.Gustsons.

Vēl VTK priekšsēdētājs informēja, ka šā gada janvārī nav reģistrēta neviena publiskā vērtspapīru emisija un emisiju skaits ir palicis tāds pats kā pagājušajā gadā - 100 emitentu un 132 vērtspapīru emisijas.

Šonedēļ Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā norisinājās diskusija par vienotā finansu un kapitāla tirgus uzraudzības likumprojektu pirms tā otrā lasījuma. Iesniegti pavisam 144 priekšlikumi, un Saeima to varētu pieņemt pavasarī. Domājams, ka galarezultātā likums būs pieņemams vairumam tirgus dalībnieku, uzskata V.Gustsons.

Ir pieņemts arī Valsts fondēto pensiju likums, taču laiku prasīs tā realizēšana, un vēl ir jāizstrādā apmēram 10 normatīvie akti šā likuma sakarā. Pensijas kopā ar dzīvības apdrošināšanu ir pati sarežģītākā lieta, kas vispār pastāv finansu jomā, skaidroja V.Gustsons. Ir jāizprot tā ķēde, mehānisms, kā tas viss notiks, un šajā sakarībā Jūrmalā februāra beigās un marta sākumā notiks īpašs seminārs visiem dalībniekiem, kuri saistīti ar normatīvo aktu izstrādi un šā likuma reālo nodrošināšanu. Jo, sākot no sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanas caur Valsts ieņēmumu dienestu un naudas tālāko ceļu uz Valsts kasi, uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, kā tiks šī nauda fiksēta un sadalīta un kā tā galarezultātā nonāks ieguldījumu tirgū, - tam visam ir jābūt skaidram. Seminārā būs arī Pasaules bankas konsultants, kurš jau līdz šim ir strādājis ar privātajiem pensiju fondiem Latvijā. Šajā sakarā aprīļa sākumā notiks seminārs Ungārijā, kur Latvija uzaicināta ziņot par pensiju likumdošanu. Seminārā viena diena būs veltīta Baltijas valstu pensiju likumdošanai, kas ir ļoti nopietna lieta.

Ja skaram tēmu, vai komercbankas varētu nodarboties ar fondēto pensiju ieguldījumu pārvaldīšanu, tad jāņem vērā Eiropas Savienības direktīvas. Bankām tomēr būtu jāveido atsevišķas ieguldījumu sabiedrības. Tāda prakse, ka Valsts kase nodarbosies ar ieguldījumu pārvaldīšanu, ir bijusi lielākajā daļā valstu - sākotnēji, pārejas periodā, šo līdzekļu pārvaldīšana tomēr tiek uzticēta kādai valsts institūcijai. Līdz brīdim, kamēr tirgus dalībnieki izprot, kā šie ļoti lielie līdzekļi pārvaldāmi. Jo valstij ir lielāka šī drošības garantija, ka līdzekļi tiks ieguldīti drošos vērtspapīros. Tas, ka Valsts kase pati emitē vērtspapīrus, kuros pēc tam iegulda fondēto pensiju līdzekļus, dod ekonomisko efektu ilgtermiņā. Šie fiksētie līdzekļi pieder valstij un tiek pārvaldīti ar īpašas aģentūras palīdzību, bet katrai konkrētai fiziskajai personai, kura šos līdzekļus ir uzticējusi, būs finansiāls ieguvums atbilstoši naudas apjomam, jo valsts šos līdzekļus no katra konkrētā cilvēka būs aizņēmusies. Rezultātā ieguvējs būs katra konkrētā fiziskā persona, jo tā saņems pieauguma procentus. Kad cilvēks būs sasniedzis pensijas vecumu, tad viņa fiksētā naudas summa tiks pārskaitīta vai nu uz apdrošināšanas firmu, vai arī uz Sociālās apdrošināšanas aģentūru. Protams, šis ir ļoti komplicēts jautājums. Bet juridiski tieši Valsts kase šīs funkcijas var ļoti strikti nodalīt un arī administrēt, neveidojot interešu konfliktu. Taču tajā brīdī, kad Valsts kase būs absolūti vienādos apstākļos ar ieguldījumu sabiedrībām (pensiju fondiem), kad būs vienāda konkurējošā vide, kad ieguldījumu sabiedrībām būs ļoti kvalitatīva administrējošā sistēma un kvalitatīvi darbības kritēriji, tad pārvaldītāju jomā situācija varētu mainīties. Par šo jautājumu ir ļoti daudz diskutēts, jo tas ir sarežģīts, un arī mūsu finansu tirgus strauji attīstās, iegūstot arvien jaunas nianses, teica V.Gustsons. Paredzams, ka pirmā pilnā darbošanās gada laikā fondētajās pensijās būs fiksēti 18 miljoni latu. Tas ir daudz.

Pašlaik VTK strādā arī pie investoru aizsardzības shēmas izveidošanas. Investoru aizsardzības shēma ir pielīdzināma fizisku personu noguldījumu garantiju fondam. Pašlaik darba grupa ir apspriedusi vairākus konceptuālus jautājumus par aizsardzības shēmas izveidošanas kārtību, bet vēl risināmi daudzi jautājumi par kompensācijas saņemšanas gadījumiem, par šo fondu dalībniekiem u.c.

VTK strādā arī pie Eiropas Komisijas kapitāla pietiekamības direktīvas ieviešanas. Ir izstrādāts noteikumu projekts, kas regulēs investīciju sabiedrību kapitāla apjoma prasības Latvijā licencētajām brokeru akciju sabiedrībām.

Vēl VTK kopā ar Centrālā depozitārija ekspertiem strādā pie noteikumu projekta, kas ļaus publisku emisiju akcionāriem par pilnsapulces jautājumiem balsot neklātienē. Šajā sakarā Saeima 1999. gada 9. decembrī pieņēma grozījumus likumā "Par akciju sabiedrībām", kuri pieļauj šādu neklātienes balsošanu. Taču šis ir ļoti sarežģīts jautājums, jo, lai izstrādātu neklātienes balsošanu regulējošos noteikumus, vispirms jābūt normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu atzīšanu un autentiskumu, par elektroniskās vides drošību, teica V.Gustsons. Šis jautājums ļoti cieši saistīts ar interneta tirdzniecības jautājumiem, kas arī vēl regulējami. Taču Latvija, kā apgalvoja V.Gustsons, Viduseiropas un Austrumeiropas valstu vidū šo jautājumu risināšanā ir tikusi vistālāk.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore

Vērtspapīru apgrozījums 2000.gada janvārī (latos)

Tirgus un segments Kopā (Ls) . Tajā skaitā . Pavisam
Ieskaitīts Norakstīts Bankas BAS kopā

Rīgas Fondu biržā

Fizikas personas 809 645 982 481 1 601 570 190 556 1 792 126
Juridiskas personas 833 745 572 737 1 221 176 185 306 1 406 482
Fondi 25 257 5652 1302 29 607 30 909
Rezidenti 985 433 1 273 645 2 025 086 233 992 2 259 078
Nerezidenti 657 957 282 875 798 962 141 870 940 832
Kopā klienti 1 668 647 1 560 870 2 824 048 405 469 3 229 517
STS savā uzdevumā 1 630 965 2 018 573 3 619 538 30 000 3 649 538
Repo operācijas 6900 6921 13 821 - 13 821
Kopā klienti un STS 3 299 612 3 579 443 6 443 586 435 469 6 879 055
Pavisam kopā 3 306 512 3 586 364 6 457 407 435 469 6 892 876

Ārpusbiržas tirgū (ieskaitot portfeļu pārvedumus)

Fizikas personas 112 622 116 242 207 972 20 892 228 864
Juridiskas personas 14 921 867 11 498 342 26 056 273 363 935 26 420 208
Fondi 2 375 871 2 538 230 4 914 101 - 4 914 101
Rezidenti 6 343 012 4 064 333 10 385 704 21 641 10 407 345
Nerezidenti 11 067 347 10 088 481 20 792 641 363 186 21 155 827
Kopā klienti 17 410 360 14 152 814 31 178 346 384 828 31 563 174
STS savā uzdevumā 2 020 174 374 445 2 394 619 - 2 394 619
Repo operācijas 76 589 1 478 905 1 555 494 - 1 555 494
Kopā klienti un STS 19 430 534 14 527 259 33 572 965 384 828 33 957 793
Pavisam kopā 19 507 123 16 006 164 35 128 459 384 828 35 513 287

Ar LR valsts parādzīmēm

Fiziskas personas - 39 500 39 500 - 39 500
Juridiskas personas 12 992 692 11 276 108 24 268 800 - 24 268 800
Fondi 75 000 - 75 000 - 75 000
Rezidenti 12 477 692 10 725 608 23 203 300 - 23 302 300
Nerezidenti 590 000 590 000 1 180 000 - 1 180 000
Kopā klienti 13 067 692 11 315 608 24 383 300 - 24 383 300
STS savā uzdevumā 13 249 827 8 511 249 21 761 076 - 21 761 076
Repo operācijas 28 784 384 34 520 973 63 305 357 - 63 305 357
Kopā klienti un STS 26 317 519 19 826 857 46 144 376 - 46 144 376
Pavisam kopā 55 101 903 54 347 830 109 449 733 - 109 449 733

Ar ārvalstu vērtspapīriem

Fiziskas personas 662 245 1 092 494 845 279 909 460 1 754 739
Juridiskas personas 3 458 111 4 600 841 6 650 030 1 408 922 8 058 952
Fondi - - - - -
Rezidenti 568 981 1 840 639 1 672 112 737 507 2 409 620
Nerezidenti 3 551 393 3 861 415 5 831 933 1 580 875 7 412 808
Kopā klienti 4 120 356 5 693 336 7 495 309 2 318 382 9 813 692
STS savā uzdevumā 17 919 770 17 146 324 35 066 094 - 35 066 094
Repo operācijas 22 305 626 123 696 22 429 322 - 22 429 322
Kopā klienti un STS 22 040 126 22 839 659 42 561 403 2 318 382 44 879 785
Pavisam kopā 44 345 752 22 963 355 64 990 725 2 318 382 67 309 107

Kopā visos tirgos

Fiziskas personas 1 584 512 2 230 718 2 694 321 1 120 908 3 815 229
Juridiskas personas 32 206 415 27 948 028 58 196 280 1 958 163 60 154 443
Fondi 2 476 128 2 543 882 4 990 403 29 607 5 020 010
Rezidenti 20 375 118 17 904 225 37 286 202 993 141 38 279 343
Nerezidenti 15 866 697 14 822 771 28 603 537 2 085 931 30 689 467
Kopā klienti 36 267 055 32 722 628 65 881 004 3 108 679 68 989 682
STS savā uzdevumā 34 820 736 28 050 591 62 841 327 30 000 62 871 327
Repo operācijas 51 173 499 36 130 495 87 303 994 - 87 303 994
Kopā klienti un STS 71 087 791 60 773 219 128 722 331 3 138 679 131 861 009
Pavisam kopā 122 261 290 96 903 714 216 026 325 3 138 679 219 165 003

Vērtspapīru kontu turēšana uz 31. janvāri (latos)

Bankas Brokeru Kopā
sabiedrības
Fiziskās personas, rezidenti 22 840 638 1 587 803 24 428 441
Fiziskās personas, nerezidenti 2 520 729 48 481 2 569 211
Kopā fiziskās personas 25 361 367 1 636 284 26 997 651
Juridiskās personas, rezidenti 44 437 726 493 177 44 930 902
Juridiskās personas, nerezidenti 71 001 526 12 380 459 83 381 985
Kopā juridiskās personas 115 439 252 12 873 635 128 312 887
Fondi, rezidenti 721 009 0 721 009
Fondi, nerezidenti 9 972 295 0 9 972 295
Kopā fondi 10 693 304 0 10 693 304
Kopā rezidenti 67 999 373 2 080 979 70 080 352
Kopā nerezidenti 83 494 551 12 428 940 95 923 491
Kopā klienti 151 493 924 14 509 919 166 003 842
Starpnieksabiedrības 77 155 265 25 726 77 180 990
Pavisam kopā 228 649 188 14 535 644 243 184 833

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!