Sausuma nodarītais posts laukos šovasar skar aizvien vairāk zemnieku. Sējumi ir izkaltuši un iznīkuši, ražas daudzviet niecīgas. Vēl nav precīzu ziņu, cik hektāru valstī ir cietuši. Atcerēsimies, pērnvasar bija gluži pretēja situācija — bieži lija, plūdi iznīcināja neskaitāmus laukus. Lauksaimniekiem nodarītos zaudējumus tad daļēji kompensēja valsts. Zemkopības ministrija aizvadītajā gadā negadījumu seku likvidēšanai zemniekiem izmaksāja vairāk nekā 270 tūkstošu latu. Kā būs šogad?

Pavasarī pirmo reizi Zemkopības ministrija sadarbībā ar četrām apdrošināšanas kompānijām ("Balta", "Latgarants", "Baltijas transporta apdrošināšana" un "Balva") piedāvāja zemnieku saimniecībām sējumu apdrošināšanu. Zemnieki varēja apdrošināt vasarāju graudaugus (kviešus, miežus, auzas), cukurbietes un kartupeļus pret salnām, lietu, krusu, vētrām un plūdiem, turklāt, slēdzot sējumu apdrošināšanas līgumu, zemnieks varēja saņemt valsts subsīdijas — 30 procentus no apdrošināšanas maksājumiem. Apdrošinājuma ņēmējam ir jānomaksā tikai 70 procenti no aprēķinātās summas. Valsts subsidēto prēmijas daļu nevar saņemt par sausuma nodarītajiem postījumiem sējumos, taču apdrošināšanas sabiedrības piedāvāja zemniekiem pēc savas iniciatīvas apdrošināt laukus arī pret šo dabas stihiju. Diemžēl, kā liecina no valsts lielākajām apdrošināšanas sabiedrībām saņemtā informācija, neviens lauksaimnieks nav izmantojis šo piedāvājumu. Iespējams, izvērtējot šī gada pieredzi un rezultātus, nākamajā sezonā varētu tikt mainīti sējumu apdrošināšanas nosacījumi, tajos iekļaujot arī sausuma radītās problēmas laukos.

Arī par vasarāju sējumu apdrošināšanu zemnieki nav izrādījuši pārāk lielu interesi. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta direktore Velta Feodorova atzīst, ka daudziem zemniekiem nav liekas naudas, lai maksātu par apdrošināšanu. Varētu arī būt, ka sējumu apdrošināšana Latvijā vēl nav kļuvusi īsti populāra. Zemniekam vēl vairāk ir jāizskaidro, kāpēc vērts ieguldīt līdzekļus šādā pasākumā. Sējumu apdrošināšanas mērķis ir panākt katra lauksaimnieka ieinteresētību pasargāt sevi no iespējamiem zaudējumiem.

Pašlaik Zemkopības ministrijā ir izstrādātas un ar apdrošināšanas sabiedrībām saskaņotas prēmiju summas, izmaksu summas, kā arī pārējie nosacījumi, lai rudenī varētu apdrošināt arī ziemāju sējumus — kriešus, rudzus, rapsi, tritikāli un miežus. Ziemāju sējumu apdrošināšana sāksies, kad būs sadīguši vismaz 80 procenti no visiem sējumiem. Savukārt apdrošinājuma summu noteiks pēc apdrošināmās lauksaimniecības kultūras viena hektāra vidējām izmaksām.

Apdrošināšanas prēmiju apjoms par ziemas rudzu hektāru noteikts 8 lati, ziemas kviešu hektāru — 10 lati, ziemas miežu hektāru — 12 latu, par ziemas rapša hektāru — 9 lati, tritikāles hektāru — 8 lati. Savukārt maksimālā izmaksu summa par hektāru rudziem būs 200 latu, miežiem — 240 latu, tritikālei — 208 lati, kviešiem — 246 lati, rapsim — 253 lati. Šādas summas saņems zemnieki, ja viņu sējumi būs izpostīti nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ.

Jau tagad zemnieki izrādījuši lielu interesi par ziemāju sējumu apdrošināšanu. Tomēr iepriekš minēto atlīdzību saņems tikai tie, kuri reģistrēti kā nodokļu maksātāji un ir tiesīgi saņemt valsts subsīdijas. Pirms attiecīgā līguma noslēgšanas tiks apsekotas sējumu platības. To veiks eksperti. Pēc tam apdrošināšanas ņēmējam būs jāaizpilda apdrošināšanas pieteikums, kas ir pamatojums līguma parakstīšanai. Jebkuram zemniekam papildu informāciju par šo procesu sniegs vietējā rajona lauksaimniecības departamentā.

Dagnija Muceniece

— "Latvijas Vēstnesim"