Rīgas Brāļu kapi, Brīvības piemineklis un Kārlis Zāle

Valdības pasniegtais apbalvojums tēlniekam Kārlim Zālem (Zālītim) kā pateicība par Brīvības pieminekļa izveidi; Kārļa Zāles atdusas vieta Rīgas Brāļu kapos; atbilde Brāļu kapu komitejai 1937.gada 10.jūlijā, kurā mākslinieks piekrīt izgatavot tēlniecisko grupu “Divi brāļi” Rīgas Brāļu kapiem Izmantoti RBK sagādātie materiāli un Borisa Koļesņikova, “LV”, foto

Par radītāju – latviešu tautas ilgu, neatkarības un varonības monumentālo izteicēju

Šodien, 28.oktobrī, izcilajam latviešu tēlniekam, Tēvzemes balvas laureātam un Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsniekam profesoram Kārlim Zālem aprit 120 gadi (28.10.1888.–19.02.1942.).

Kārļa Zāles radītais Rīgas Brāļu kapu ansamblis (arhitekts Aleksandrs Birzenieks) un Brīvības piemineklis (arhitekts Ernests Štālbergs) ir kļuvuši par neatņemamu Latvijas kultūrvēstures daļu.

Sadarbībā ar Valsts pieminekļu aizsardzības inspekciju (VPAI), Rīgas pieminekļu aģentūru (RPA), Latvijas Mākslas akadēmijas Māksla vēstures institūtu (LMA), Latvijas Mākslinieku savienību (LMS), Latvijas Tēlnieku centru (LTC) un Rīgas Latviešu biedrību (RLB) Rīgas Brāļu kapu un Latvijas Vēsturiskā mantojuma fonds organizē Kārļa Zāles atceres pasākumus.

Šodien pulksten 10 Rīgas Latviešu biedrības (RLB) namā notiek zinātniskā konference, kurā piedalās Dr.psihol. prof. Maija Kūle ar priekšlasījumu “Atmiņas un piemiņas simboliskā jēga”, Dr.art. Ruta Čaupova ar priekšlasījumu “Tēlnieka Kārļa Zāles veidošanās ceļš”, mākslas zinātniece Aija Brasliņa ar priekšlasījumu “Berlīnes epizode K.Zāles darbībā”, Dr.habil.arch. prof., LZA akadēmiķis Jānis Krastiņš ar priekšlasījumu “Brīvības piemineklis Rīgā”, Dr.arch. Andrejs Holcmanis ar priekšlasījumu “Rīgas Brāļu kapi un Kārlis Zāle”, kultūrvēsturnieks Jānis Kušķis ar priekšlasījumu “Tēlnieka darbi minigrafikā un propoganda izdevumos”, Rīgas Brāļu kapu un Latvijas Vēsturiskā mantojuma fonda valdes loceklis Voldemārs Eihenbaums ar priekšlasījumu “Kārļa Zāles nerealizētie projekti”, Rīgas domes Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis ar priekšlasījumu “Kārļa Zāles mantojuma saglabāšana un uzturēšana šodien”, kā arī tēlnieks Kārlis Baumanis dalās atmiņās par savu skolotāju.

Pulksten 13.30 RLB Baltajā zālē tiek atklāta Kārļa Zāles memoriālā izstāde.

Pulksten 16 Rīgas Brāļu kapos notiek svētbrīdis un tiek nolikti ziedi Kārļa Zāles piemiņas vietā, muzicē Nacionālās operas mežragu kvartets.

Pulksten 18 pie Brīvības pieminekļa dzied Ķekavas vīru koris un koris “Absolventi”, diriģenti Edgars Račevskis un Arvīds Platpers.

Pulksten 19 RLB Lielajā zālē tiek rādīta izrāde “Vēlais viesis” pēc A.Čaka motīviem Gunta Gailīša režijā.

“LV” informācija

Par iniciatīvu Rīgas Brāļu kapu ansambli ierakstīt UNESCO Latvijas Nacionālā mantojuma sarakstā un UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda (RBKF) prezidents brigādes ģenerālis Juris Vectirāns un valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna ierosina ierakstīt Rīgas Brāļu kapu ansambli UNESCO Latvijas Nacionālā mantojuma sarakstā un UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kas veicinātu šā unikālā pieminekļa saglabāšanu un latviešu kultūras popularizēšanu pasaules mērogā.

M.Stirna norāda, ka ierosinājums tapis, ņemot vērā Rīgas Brāļu kapu ansambļa kultūrvēsturisko un arhitektonisko vērtību ne tikai Latvijas, bet arī pasaules mērogā, kā arī apzinoties tā pašreizējo slikto stāvokli un atrašanos Latvijas 100 apdraudētāko pieminekļu sarakstā.

RBKF uzsver, ka UNESCO Kultūras programma 2008.–2009.gadam ir veidota šim mērķim, lai saglabātu kultūru materiālo un nemateriālo mantojumu un veicinātu kultūras izpausmju daudzveidību.

RBKF, apzinoties kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi, 28.oktobrī, atzīmējot Kārļa Zāles 120 gadu jubileju, organizē zinātnisku konferenci, lai aktualizētu Kārļa Zāles mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas nozīmi.

Rīgas Brāļu kapu ansamblis un Brīvības piemineklis ir kļuvuši par neatņemamu Latvijas kultūrvēstures daļu un ieņēmuši paliekamu vietu tautas sirdī, ceļot tās nacionālo pašapziņu un gara spēku, uzsver M.Stirna.

Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda informācija

Par Latviešu veco strēlnieku biedrību, varoņu piemiņu, atceri un Rīgas Brāļu kapiem

1923.gada 19.decembrī tika nodibināta Latviešu veco strēlnieku biedrība. Tās mērķis bija uzturēt tautas atmiņā strēlnieku vēsturi, palīdzēt vecajiem strēlniekiem uzlabot un aizstāvēt viņu materiālo un tiesisko stāvokli, sarīkot kauju piemiņas svētkus, priekšlasījumus, ekskursijas, vākt, apstrādāt un izdot vēsturiskos materiālus, trūcīgiem mirušo strēlnieku piederīgajiem izsniegt naudas pabalstus apbedīšanas izdevumiem, gādāt par strēlnieku kapu vietām.

Biedrība slēgta 1941.gada 20.janvārī un likvidēta 1941.gada 10.aprīlī.

Pēc strēlnieku nodalījuma iegūšanas Brāļu kapos biedrības valdē radās doma uz mirušo biedru kapiem likt īpatnējas, tikai strēlniekiem domātas piemiņas zīmes, vēlāk šīs zīmes tika liktas mirušiem strēlniekiem, kas apbedīti arī citos kapos visā Latvijā.

Pārskatot Latviešu veco strēlnieku biedrības protokolus, izdevās noskaidrot, ka ideja par piemiņas zīmēm radās 1933.gada aprīlī. Paiesimies pa šo vēsturi!

Tā 1933.gada 7.aprīļa protokolā Nr.6 minēts, ka valdes loceklim J.Šteinam uzdots vienoties ar māksliniekiem un akmeņkaļiem, lai izgatavotu piemiņas zīmju projektus no marmora ar pašizmaksu Ls 30–38 vai no mākslīgā akmens (grants) Ls 30 vērtībā.

Jau nākamajā 27.aprīļa sēdē (protokols Nr.7) J.Šteins ziņoja, ka plāksnes ar 25 burtiem varētu izgatavot no Latvijas sarkanā granīta, kas izmaksātu 27 latus, vai no mākslīgā akmens – 10–25 latu vērtībā, un iespējams izgatavot divus paraugus no granīta un divus paraugus no mākslīga akmens diviem apbedītiem biedrības biedriem ārpus garnizona kapiem.

1933.gada 26.septembrī (protokols Nr.16) J.Šteins ziņoja, ka piemiņas zīmju paraugi jau pagatavoti un apskatāmi firmas “Ed. Kurau” telpās.

J.Šteina neizdarības dēļ biedrības valde 1934.gada 29.novembra sēdē (protokols Nr.13) lūdza viņam paskaidrojumus un pieprasīja sagatavot piemiņas zīmes zīmējumu un maksas aprēķinu.

1935.gada 21.janvārī (protokols Nr.18) tika nolemts, ka kapu zīmēm jābūt krustveidīgām ar strēlnieku krūšu nozīmi augšdaļā.

1935.gada 21.februāra protokolā Nr.22 minēts, ka koktēlnieks A.Andersons pagatavojis zīmējumus krustveidīgām strēlnieku kapu zīmēm ar uzrakstu uz strēlnieku bataljonu krūšu nozīmes. Pēc nedēļas Andersons rādīja valdei trīs paraugus (prot. Nr.24. 14.03.1935.). Pēc nedēļas akmeņkalis Andersons no Karlīnes ielas uzņēmās līdz 4.aprīlim atliet pirmo paraugu strēlnieku kapu piemiņas zīmei no čuguna, kas izmaksātu Ls 50 (prot.Nr.25, 21.03.1935.).

1935.gada 4.aprīļa protokolā Nr.27 atrodams ziņojums, ka akmeņkalis Andersons atlējis divas kapu piemiņas zīmes. Valde izvēlējās to, kas bija pagatavota no smalkāku akmens graudiņu jaukuma, bet metāla krūšu nozīmes pagatavošanai nolēma ievākt ziņas pie citiem uzņēmējiem.

1935.gada 24.maijā (protokols Nr.33) Strēlnieku kapu zīmju komisija, apskatījusi Brāļu kapos mākslinieka kapteiņleitnanta Vīksnes uzstādīto piemiņas zīmes projektu, par pieņemamāku ar dažiem labojumiem atzina mākslinieka N.Strunkes un profesora P.Kundziņa projektu. Piekrita, ka uzrakstā strēlnieku pulka numuram jābūt ar romiešu cipariem un tas jāizgatavo no Allažu šūnakmens ar metāla strēlnieku krūšu zīmi.

1936.gada 7.februārī (protokols Nr.56) valde beidzot deva atzinumu N.Strunkes un P.Kundziņa izstrādātajai kapu piemiņas zīmei un nolēma ar zīmējumu iepazīstināt padomi.

1936.gada 17.aprīlī (protokols Nr.61) ziņoja, ka akmeņkalis Dambekalns pagatavojis kapu zīmes paraugus, kas apskatāmi Brāļu kapu komitejas darbnīcās un pagatavoti no Allažu šūnakmens un smilšakmens.

1936.gada 16.oktobrī (protokols Nr.74) J.Šteins ziņoja, ka sakarā ar Brāļu kapu vispārējo izbūvi un izdaiļošanu strēlnieku kapu zīmes paraugs iesniedzams kara ministram un Brāļu kapu komitejai atsauksmēm.

1937.gada 10.februārī (protokols Nr.81) Brāļu kapu komitejai akmeņkalis Dambekalns piedāvāja smilšakmens un šūnakmens strēlnieku piemiņas zīmes paraugu. Pieņēma smilšakmens krusta paraugu.

Dambekalns apņēmās šajā gadā pēc zīmējuma pagatavot vienu krustu, iemūrēt kapu pamatus, uzlikt un izgatavot uzrakstua ar pūstiem burtiem un novietot to Rīgas apkārtnes kapos par Ls 35.

Valde nolēma pasūtīt un izsūtīt visām nodaļām 20 kapu zīmes parauga attēlus, samēru un maksas aprēķinu.

No šā laika piemiņas zīmes, kas bija domātas novietošanai pie atsevišķiem apbedījumiem Brāļu kapu strēlnieku nodalījumā, tika izvietotas visā Latvijā un ir atrodamas gandrīz visos lielajos kapos.

Tā 1939.gada 7.jūnijā (protokols Nr.132) tika izskatīts mirušā strēlnieka Kārļa Sviļa mātes Mades Sviles lūgums izgatavot kapu zīmi dēlam. Nolēma pasūtīt Dambekalnam zīmi un nodot to pēc piederības.

Tas pats minēts 1939.gada 4.decembra protokolā Nr.140. Jelgavas nodaļas lūgums par strēlnieku piemiņas zīmes uzlikšanu uz biedrības rēķina Jāņa Rogas kapam, kura visi trīs dēli bijuši strēlniekos, divi no kuriem krituši strēlnieku cīņu laikā. Turklāt viņa dēls Roberts Roga bijis pirmais brīvprātīgais latviešu strēlnieks.

Pēdējās ziņas par zīmēm atrodamas 1940.gada 6.jūnijā (protokols Nr.153), kad Liepājas nodaļa lūdza atļauju uz nodaļas rēķina uzlikt piemiņas zīmi uz iepriekšējā gadā mirušā Liepājas nodaļas vadītāja Augusta Zaura kapa.

Strēlnieku nodalījums Brāļu kapos vēl ir pētāms jautājums, tāpat kā Brāļu kapu komitejas dokumentācija. Pagaidām fragmentāri mēģināšu atspoguļot Latviešu veco strēlnieku biedrības protokolos minētos faktus, bet jāsaprot, ka mirušo strēlnieku jautājums tobrīd vēl nebija aktuāls, jo tie bija vīrieši pašos brieduma gados un tikai 30.gadu beigās sākās bijušo strēlnieku aiziešana viņsaulē.

Tā pirmās ziņas biedrības protokolos parādās 1933.gada 27.aprīlī (protokols Nr.7), ka biedrības budžetā paredzēti Ls 300 strēlnieku kapu sakopšanai pie Rīgas garnizona kapiem. J.Šteins ziņo, ka strēlniekiem iedalīts ļoti mazs zemesgabals – tikai 50 vietas, tāpēc jālūdz garnizona draudzei vismaz 200 kapavietas.

Brīvības piemineklis Rīgā (augšējā attēlā); pieminekļa tēlnieciskās grupas “Lāčplēsis” un “Vaidelotis” (vidējā atēlu rindā); Brīvības pieminekļa Latvijas tēla sejas makets un Rīgas Brāļu kapu tēlnieciskā grupa “Divi brāļi” Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”; Māris Kaparkalējs, “LV”

1933.gada 24.maijā (protokols Nr.11) J.Šteins ziņo, ka strēlnieku kapi nav apkopti un pienācīgā kārtībā, kā arī kapi nav biedrības rīcībā – tos pārzina Brāļu kapu komiteja.

1933.gada 1.novembrī (protokols Nr.19) atzīmēts, ka dažu aprakstīto strēlnieku pieminekļu lietā nolemts griezties pie Brāļu kapu komitejas ar lūgumu šos uzrakstus nodzēst un publicēt ziņu, ka vainīgo vārdi tiks publiskoti presē.

1934.gada 7.novembrī (protokols Nr.11) valde lūdza atvēlēt brīvās kapličas telpas Meža kapu kapsētā trūcīgo strēlnieku vajadzībām.

1935.gada 17.janvārī (protokols Nr.17) pulkvežleitnants Klinsons ziņo, ka 6.janvāra gājienu novirzīt garnizona kapos, sasniedzot strēlnieku kapu nodalījumu, nav bijis iespējams nepiemērotas pieejas dēļ.

1935.gada 7.martā (protokols Nr.23) valde lūdz Matuzeļa kungu noskaidrot strēlnieku kapu piederību Rīgas pilsētas valdē (Atmodas draudzes nodalījumā).

1935.gada 26.septembra protokolā Nr.40 rakstīts: “Lai strēlnieku kapsēta nezaudētu Brāļu kapu nozīmi, valde nolemj griezties pie Atmodas draudzes valdes ar lūgumu ierādīt kapu vietas tikai bijušo strēlnieku pulku karavīriem, Apvienotās latviešu strēlnieku pulku lazaretes un organizācijas komitejas dalībniekiem.”

1935.gada 18.oktobra protokolā Nr.42: “Sakarā ar to, ka 25.oktobrī paiet 20 gadi, kopš strēlnieku bataljonu ugunskristībās par dzimto zemi krita pirmie strēlnieki Stūris, Timma un Gavenas, kuri pirmie apglabāti Brāļu kapos, valde nolēma atzīmēt šo notikumu ar gājienu uz Brāļu kapiem, ieejot arī strēlnieku kapos.”

1935.gada 1.novembrī (protokols Nr.44) apspriesta kārtība par Ziemassvētku kauju atceres dienas gaitu: “5.janvārī plkst. 13.00 pie Kara muzeja nostājas pa vienībām, vēsturisko karogu iznesot.

Krēslai iestājoties, gājiens uz Brāļu kapiem. Altārī svētais uguns. Latvijas Mātes tēls apgaismots ar prožektoriem, svētais gājiens divu orķestru pavadībā ar vainagu priekšgalā apiet Brāļu kapus un iegriežas strēlnieku nodalījumā, pēc tam nostājas varoņu birzī. Garīgā aktā piedalās katoļu, pareizticīgais un divi luterāņu mācītāji (Apkalns un Bergs), vainagu noliek valdes priekšsēdētājs.

Plkst. 19.30 Dievkalpojums Doma baznīcā, garīgais koncerts, piedaloties Valsts prezidentam un armijas vadībai.”

1935.gada 29.novembra protokolā Nr.48 rakstīts: “Par strēlnieku kapu pārzini nozīmēts Jānis Skrabe, kuram uzliek par pienākumu rūpēties par strēlnieku kapu kopiņām un turēšanu kārtībā.”

1938.gada 21.jūlija protokolā Nr.111 atzīmēts: “Izgatavot 1500 eksemplārus par Ls 28 piemiņas dziesmu lapiņas un Latviešu veco strēlnieku biedrības Dāmu komitejas lapiņas. Izplatot lapiņas, tās izsniegs pret ziedojumu par labu akas ierīkošanai strēlnieku kapos.”

1938.gada 2.decembra protokolā Nr.118: “Jāņa Zālīša nāves dienā ziedus uz viņa kapa 1938.gada 9.decembrī noliek ģenerālis K.Goppers.” (Jānis Zālītis – Krievijas valsts domnieks, viens no latviešu strēlnieku bataljonu dibinātājiem, pirmais apsardzības ministrs.)

1939.gada 20.jūlija protokolā Nr.134: “Nolēma lūgt armijas mācītāja palīgu J.Liepiņu noturēt kapu svētku dievkalpojumu Rīgas Brāļu kapu strēlnieku nodalījumā 1939.gada 6.augustā.” To noturēja mācītājs Roberts Feldmanis.

Nav skaidrības par Brāļu kapu strēlnieku nodalījumu. Vienu laiku tas saukts par garnizona kapiem (dib. 1926.g.), tad par Atmodas draudzes (dib. 1935.g.) kapu nodalījumu, pēc tam par to atkal atbildēja garnizona mācītājs, Rīgas dārzu tresta vadība, iekšlietu ģenerāldirektors. Daļu kapu Rīgas pilsēta uzdāvināja 1938.gada 9.februārī Brāļu kapu komitejai, atdalot 68 001 m² no Rīgas pilsētas Dreiliņu muižas, bet komiteja nedarbojās no 1941.gada līdz 1943.gada 30.decembrim.

Pašlaik kapi aizņem 8897 m² un 1938.gada robežas neatbilst tagadējām.

Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda informācija

Avoti

Latvijas Valsts vēstures arhīvs

4254.fonds, 1.apr., 8., 9., 10., 11. 12., 491., 492.lieta

946.fonds, 2.apr., 183.lieta

1615.fonds, 4.apr., 11856.lieta

2796.fonds, 2.apr., 1., 2.lieta

Latviešu konversācijas vārdnīca. XI sēj. – R., 1935.

Rīgas Doma baznīcas latviešu draudze 1912.–1937. – R., 1937.

“Atpūta”, 1933., Nr.473

“Atpūta”, 1934, Nr.532

“Jaunākās Ziņas”, 1934, Nr.42., 1935, Nr.245