• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 21.oktobrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.10.2008., Nr. 166 https://www.vestnesis.lv/ta/id/182801

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas ārlietu ministra darba vizīti Krievijā

Vēl šajā numurā

24.10.2008., Nr. 166

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 21.oktobrī

 

TM: Par likumu grozījumiem, kas skar vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu

Ministru kabinets (MK) 21.oktobrī akceptēja grozījumus virknē likumu, kurus nepieciešams labot, lai pabeigtu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Visus likumprojektus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā tiks izveidotas šādas administratīvās teritorijas – apriņķi, novadi, republikas pilsētas. Taču spēkā esošajā regulējumā tiek lietots tāds administratīvi teritoriālais iedalījums, kas neatbilst Administratīvi teritoriālās reformas likumam. Līdz ar to nepieciešams saskaņot terminoloģiju un veikt grozījumus likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām, par Latvijas valsts karogu, kā arī Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā un Valsts probācijas dienesta likumā.

Paredzēts, ka likumprojekti stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā, jo Administratīvi teritoriālās reformas likums nosaka, ka vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiks realizēta līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

Likumu grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par Latvijas pārstāvi Eiropas Kopienu tiesā

Ministru kabinets 21.oktobrī apstiprināja Kristīni Drēviņu par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Kopienu tiesā (EKT).

Rīkojums izdots saskaņā ar kārtību, kādā tiek sagatavots un apstiprināts Latvijas Republikas nostājas projekts un nodrošināta Latvijas Republikas pārstāvība EKT. Tā nosaka, ka Latvijas pārstāvi EKT apstiprina MK pēc tieslietu ministra ieteikuma, kurš saskaņots ar ārlietu ministru.

Kristīne Drēviņa no šā gada oktobra ir Tieslietu ministrijas EKT departamenta direktore. Tieslietu ministrs, izvērtējot K.Drēviņas izglītību, pieredzi valsts pārvaldē un starptautiskajās institūcijās, pieņēma lēmumu viņu virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Līdz šim Latvijas pārstāve EKT bija Esmeralda Balode-Buraka, kura šā gada maijā tika atbrīvota no EKT departamenta direktores amata. Līdz ar to šobrīd, lai nodrošinātu Latvijas pārstāvību EKT, tiek slēgts līgums par juridisko pakalpojumu sniegšanu ar zvērinātu advokātu biroju “bnt Klauberg Krauklis”. Biroja pārstāve E.Balode-Buraka joprojām pārstāv Latviju EKT.

K.Drēviņai ir maģistra grāds ES tiesībās, nozīmīga darba pieredze valsts pārvaldē, starptautiskajās institūcijās, kā arī zinātniskajā darbā. K.Drēviņa pēdējos četrus gadus ir strādājusi Eiropas Centrālās bankas Juridiskajā dienestā par juriskonsulti, iepriekš darba pieredze iegūta gan Tieslietu ministrijā, gan Vērtspapīru tirgus komisijā, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par brīdinošiem fotoattēliem uz tabakas izstrādājumu iepakojuma

21.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Veselības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu par krāsainu fotoattēlu vai ilustrāciju izvietošanu uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem.

Līdzās pārējiem smēķēšanas ierobežošanas pasākumiem šādu nepatīkamu, ilustratīvu materiālu (fotoattēlu un ilustrāciju) izmantošana uzskatāmi demonstrēs ar smēķēšanu saistīto veselības apdraudējumu. Īpaši šādi ilustratīvi materiāli varētu ietekmēt tieši jauniešu izvēli neuzsākt vai neturpināt smēķēt.

Veselības ministrs Ivars Eglītis uzsver: “Smēķēšana ir viens no veselību vispostošākajiem ieradumiem, cīņai ar kuru mums jāliek lietā visas iespējas – gan dažādi aizliegumi, gan izglītošana un finansiālie ierobežojumi. Smēķēšanas nozīme onkoloģisko slimību izraisīšanā un ietekme uz sirds–asinsvadu sistēmu ir skaidri pierādīta, šo slimību ārstēšana ir ļoti dārga un sarežģīta. Katru gadu no smēķēšanas seku izraisītām slimībām mūsu valstī iet bojā gandrīz 5000 cilvēku, kas ir milzīgs zaudējums valstij. Varbūt ir pienācis brīdis noteikt zināmu atbildību cilvēkiem, kuri apzināti neievēro ārsta norādījumus un tīši bojā savu veselību, pretendējot saņemt valsts garantētu ārstēšanu un medikamentus.”

Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” paredz būtiski ierobežot smēķēšanas izplatību gan ar lielākiem smēķēšanas ierobežojumiem sabiedriskās vietās, gan arī ar vizuāliem materiāliem papildinot pašreizējo cigarešu paciņu brīdinošos uzrakstus par smēķēšanas kaitīgumu. Līdz 2010.gada 1.martam ir noteikts pārejas posms, kura laikā varēs izmantot arī paciņas bez krāsainajiem fotoattēliem un ilustrācijām.

 

VesM: Par naudu Reitterapijas nodaļas projekta būvniecībai

21.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu, kas paredz nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) “Vaivari” Reitterapijas nodaļas projekta būvniecībai no privatizācijas ieņēmumiem piešķirt 478 tūkstošus latu.

Jaunajai Reitterapijas nodaļai atrodoties līdzās pārējiem NRC “Vaivari” rehabilitācijas dienestiem, pacienti efektīvāk varēs izmantot pieejamās rehabilitācijas programmas.

Atgādinām, ka 2005.gadā, neskatoties uz Veselības ministrijas iebildumiem, tika privatizēts zemesgabals un ēkas, kur tika nodrošinātas reitterapijas nodarbības. Nomas līgums paredzēja, ka līdz šā gada 1.decembrim NRC “Vaivari” var bez atlīdzības lietot iznomāto zemesgabala daļu un uz tā esošās ēkas.

Reitterapija ir viena no apstiprinātajām medicīniskās rehabilitācijas pamattehnoloģijām. Reitterapiju izmanto kompleksi kopā ar fizioterapiju, ergoterapiju un fizikālajām procedūrām – visbiežāk pacientiem centrālās nervu sistēmas traucējumu, ortopēdijas un muguras sāpju rehabilitācijas programmās. Īpaši plaši reitterapija izmantojama bērnu rehabilitācijas programmās.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par grozījumiem Teiču dabas rezervāta likumā

21.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā” (turpmāk – likumprojekts).

Pašreiz Teiču dabas rezervāta likumā, tā robežu shēmā un robežu aprakstā lietotie termini neatbilst normatīvajos aktos par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu lietotajiem terminiem, kā arī kļūdaini noteiktas 5.robežpunkta koordinātas.

Likumprojektā precizēta robežu shēma, kā arī robežu apraksts, lietojot normatīvajiem aktiem par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu atbilstošus terminus, grozīta norāde uz pašvaldībām, kuru pārstāvji iekļaujami Teiču dabas rezervāta konsultatīvās padomes sastāvā, kā arī atbilstoši faktiskajai situācijai precizētas 5.robežpunkta koordinātas un robežu shēma.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

21.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) noteiktais administratīvo sodu apmērs, kas attiecas uz vides aizsardzības pārkāpumiem, ir pretrunā ar vienu no administratīvā soda mērķiem, kas ir noteikts APK 22.pantā – personas atturēšana no noteikto administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.

Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minēto un nepieciešamību nodrošināt soda preventīvo funkciju izpildi un to, ka attiecīgās administratīvi sodāmās darbības var izraisīt negatīvas sekas videi vai cilvēku veselībai, ir nepieciešams paaugstināt minimālo un maksimālo naudas soda apmēru par attiecīgajiem vides aizsardzības pārkāpumiem.

Ņemot vērā, ka darbības ar nepieteiktu ķīmisku vielu var izraisīt negatīvas sekas videi vai cilvēku veselībai, likumprojekts paredz paaugstināt minimālo un maksimālo naudas soda apmēru par attiecīgu pārkāpumu: fiziskajām personām tas ir līdz piectūkstoš latiem, savukārt juridiskajām personām ir līdz desmittūkstoš latiem.

Pašreizējā APK 74.1.panta redakcija paredz atbildību par vides kvalitātes normatīvu pārkāpšanu. Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 12.panta pirmo daļu vides kvalitātes normatīvs ir dabas resursa (ūdens, gaisa, augsnes) kvalitāte, izteikta kvantitatīvos rādītājos.

Līdz ar to degvielas uzpildes stacijām un naftas bāzēm vides kvalitātes normatīvi nav iespējami. Tāpēc likumprojekts paredz sodus par vides aizsardzības prasību pārkāpšanu, ekspluatējot pārvietojamās cisternas, degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes.

Likumprojektā paredzēti grozījumi par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu, par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu, kā arī par bīstamo un sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbības noteikumu pārkāpšanu.

Ir noteikts naudas sods par prasību pārkāpšanu attiecībā uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu.

 

VidM: Par grozījumiem elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtībā

21.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1002 “Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtība”” (turpmāk – noteikumu projekts).

Noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1002 “Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtība” pielikumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja sniegto informāciju par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kuras tiek paredzētas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Noteikumu projektā ir iekļautas prasības iesniegumam izmaiņu veikšanai elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā iekļautajā informācijā, kā arī iesniegumam elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja izslēgšanai no elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja reģistra.

 

VidM: Par dabas lieguma “Garkalnes meži” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

21.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Garkalnes meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts).

Dabas liegums “Garkalnes meži” izveidots, lai nodrošinātu teritorijā sastopamo īpaši aizsargājamo putnu sugu un to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību. Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir prioritārā suga dabas lieguma teritorijā, kam jānodrošina aizsardzība.

Dabas lieguma teritorija ir lielākā zināmā regulāras ligzdošanas vieta Latvijā un viena no lielākajam ligzdošanas vietām Baltijā. Zaļās vārnas ligzdošana šajā teritorijā ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc dabas liegums “Garkalnes meži” iekļauts “Natura 2000” teritoriju sarakstā, kā arī noteikts par Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgu vietu Latvijā.

Teritorijā sastopami arī Eiropas un Latvijas nozīmes īpaši aizsargājamie biotopi.

Vides ministrija 2006.gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrībai pasūtīja pārskatīt dabas lieguma funkcionālo zonējumu un izvērtēt nepieciešamos aizsardzības režīmus. Noteikumu projekts un funkcionālais zonējums tika pārskatīts atbilstoši izvirzītajam dabas lieguma ilgtermiņa mērķim – saglabāt stabilas lielo dobumperētāju putnu sugu (zaļās vārnas, melnās dzilnas, meža baloža u.c.) populācijas un tām piemērotus biotopus.

Izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka dabas lieguma “Garkalnes meži” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī tā funkcionālo zonējumu. Dabas liegumā noteiktas četras funkcionālās zonas: regulējamā režīma zona, dabas lieguma zona, dabas parka zona un neitrālā zona. Atkarībā no katras funkcionālās zonas izveidošanas mērķa ir noteikti arī saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Dabas liegums izveidots 2004.gada 8.aprīlī, tas atrodas Rīgas rajona Garkalnes novada un Vangažu pilsētas teritorijā. Tā platība ir 1784 ha.

 

VidM: Par Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2008.–2013.gadam

21.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumu Nr.871 “Noteikumi par Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam” atzīšanu par spēku zaudējušiem”.

To aizstās ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprinātais “Ventspils reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2008.–2013.gadam”.

Tā kā Kuldīgas un Saldus rajona pašvaldības nespēja vienoties par Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona izveidošanu, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pasākumus šajā reģionā, Vides ministrija, sadarbojoties ar attiecīgajām pašvaldībām, sagatavoja precizētu Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, paredzot, ka plānā tiek iekļautas arī daļa no Kuldīgas rajona pašvaldībām.

Vienlaikus ar noteikumu projekta “Par Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumu Nr.871 “Noteikumi par Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam” atzīšanu par spēku zaudējušiem” ir izstrādāts jauns “Ventspils reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2008.–2013.gadam”, kas ir apstiprināts Ministru kabinetā.

Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2008.–2013.gadam nepieciešamību nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.1 pants, kur noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība.

Papildus Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10. un 10.1 panta prasībām atkritumu apsaimniekošanas plānā ir iekļauta informācija par atkritumu apsaimniekošanas politikas nostādnēm atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam 2006.–2012.gadam.

Plānā ir iekļauta vispārīga informācija par Ventspils reģionu, kura raksturo atkritumu rašanās avotus, iespējamos radīto atkritumu veidus, kā arī iespējamos atkritumu daudzumus. Plānā ir sniegta informācija par parku un dārzu atkritumiem, ielu slaucīšanas un ceļu tīrīšanas atkritumiem, bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, veselības aprūpes atkritumiem, nebīstamajiem rūpniecības atkritumiem, komerciālajiem un institucionālajiem atkritumiem un būvniecības atkritumiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par minimālo atbalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem

Valdība 21.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas 2007.gada 20.decembra Regulu (EK) Nr.1535/2007 par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē”.

Noteikumi izstrādāti, lai uzraudzītu un administrētu sekmīgu valsts atbalsta pasākumu ieviešanu de minimis atbalsta (minimālā apmēra atbalsts) piešķiršanai lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē. Izvērtējot valsts atbalsta nosacījumus un kritērijus, dalībvalstīm ir iespēja piešķirt neliela apjoma atbalstu lauksaimniecības sektorā, ja to atļauj valsts finanšu iespējas, nesaskaņojot to ar Eiropas Komisiju.

Noteikumi nosaka minimālā atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību lauksaimniecības produktu ražotājam, paredzot to, ka atbalsta apjoms nepārsniedz 7500 eiro triju gadu periodā vienam saņēmējam.

Par atbalsta pasākumu ieviešanu atbildīgā institūcija būs Lauku atbalsta dienests (LAD).

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par piena produktu intervences uzraudzību un administrēšanu

Valdība 21.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Piena un piena produktu intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība”.

Normatīvais akts izstrādāts saistībā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos, kuri nosaka intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtību. Šie MK noteikumi aizstās iepriekšējo normatīvo aktu – Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumus Nr.405 “Piena un piena produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība”.

Jaunajos Ministru kabineta noteikumos precizēts, kādi piena produkti piedalās tirgus intervences pasākumos, piemēram, no intervencei pakļauto produktu klāsta tiek svītrots krējums, kā arī atcelta valsts kvalitātes kategorija sviestam “Ekstraklases sviests”.

Intervences pasākumu administrēšanu un uzraudzību saskaņā ar ES tiesību aktiem Latvijā īstenos Lauku atbalsta dienests (LAD), kura uzdevums ir informēt Eiropas Komisiju (EK) un ZM par administrēšanas un uzraudzības pasākumu ieviešanas gaitu.

Savukārt Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) kompetencē būs uzraudzīt, ņemt paraugus un sniegt atzinumu par sviesta un sausā vājpiena atbilstību EK nosacījumiem, kā arī uzraudzīt, ņemt paraugus un sniegt atzinumus par siera atbilstību valsts kvalitātes kategorijai “Ekstraklases siers”.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par kūtsmēslu izkliedes aizlieguma perioda atcelšanu Latvijas teritorijā

Valdība 21.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004.gada 27.jūlija noteikumos “Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, jo pēdējos gados lietainās vasaras un rudens periodi radījuši problēmas atļautajā laikā izvest kūtsmēslus. Augsne ir tik mitra, ka nav iespējams uzbraukt uz lauka un tos iestrādāt.

Kūtsmēslu krātuves piepildās, un pienāk brīdis, kad kūtsmēslus nav kur likt. Citas iespējas kūtsmēslu izmantošanai pagaidām Latvijā nav.

Klimatiskie apstākļi pēdējos gados Latvijā ir būtiski mainījušies. Lietainā 2007.gada vasara, kā arī rudens periods Kurzemes reģionā radīja nopietnas problēmas šā reģiona lauksaimniekiem, jo nebija iespējas izvest un iestrādāt kūtsmēslus, kas radīja draudus saimnieciskajai darbībai.

Pēc tikšanās ar lauksaimniekiem un izvērtējot pašreizējo situāciju, tiek atcelts kūtsmēslu izkliedes aizlieguma periods Latvijas teritorijā (izņemot īpaši jutīgās teritorijas), kurš līdz šim bija noteikts no 15.decembra līdz 1.martam.

Lai tomēr ierobežotu kūtsmēslu izkliedi nelabvēlīgos laika apstākļos, mazinātu noplūdes un draudus ūdeņiem, paliek spēkā aizliegums par izkliedi uz sasalušas, pārmitras vai sniega klātas augsnes.

Taču īpaši jutīgajās teritorijās paliek spēkā aizliegums izkliedēt kūtsmēslus no 15.novembra līdz 1.martam, jo šīm teritorijām tiek piemērotas stingrākas prasības.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!