Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ekonomikas ministrija: Par situāciju Latvijas energoapgādē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.10.2008., Nr. 164 https://www.vestnesis.lv/ta/id/182713

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu ministrija: Par finanšu sistēmas stabilizēšanu Zviedrijā

Vēl šajā numurā

22.10.2008., Nr. 164

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ekonomikas ministrija: Par situāciju Latvijas energoapgādē

 

Elektroenerģijas patēriņa pieaugums nākotnē netiek plānots tik straujš, kā prognozēts iepriekšējos gados, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) Ministru kabinetā iesniegtais ziņojums “Par situāciju Latvijas energoapgādē”.

Pārvades sistēmas operators (PSO), ņemot vērā pašreizējās tendences valsts ekonomikas attīstībā, ir precizējis elektroenerģijas un jaudas pieprasījuma prognozes turpmākajiem 10 gadiem, kuras tika minētas iepriekšējā PSO ikgadējā novērtējuma ziņojumā par 2006.gadu. Līdz ar to ir veiktas izmaiņas arī ģenerējošo jaudu attīstības prognozēs.

Elektroenerģijas patēriņa pieaugums tuvākajos gados netiek plānots tik straujš kā iepriekš un arī maksimālā slodze gaidāma mazāka. Salīdzinot ar iepriekšējo PSO ikgadējo novērtējuma ziņojumu, elektroenerģijas pieprasījuma prognozes, ņemot vērā gaidāmo ievērojami zemāko ekonomikas pieaugumu, ir ar zemāku pieauguma tempu (aptuveni 2,5–3% gadā, iepriekš 4–5%). Rezultātā tiek prognozēts, ka elektroenerģijas patēriņš 10 TWh gadā, ko iepriekš plānoja sasniegt 2014.gadā, tagad varētu tikt sasniegts 2016.gadā, bet jaudas pieprasījums 2000 MW – 2020.gadā (iepriekš – 2017.gadā).

Izvērtējot PSO ziņojumā sniegto informāciju, EM norāda, ka Latvijā līdz 2016.gadam jāievieš jaunas ģenerējošās bāzes jaudas ne mazāk kā 400 MW apjomā. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards uzskata: “Valdībai, vērtējot labākos risinājumus, viennozīmīgi jāņem vērā ne tikai prognozēto jaudu iztrūkums, bet arī nepieciešamība paaugstināt valsts energoapgādes drošību, ko var panākt, tikai dažādojot energoresursus. Līdz ar to optimālākais risinājums šobrīd ir cietā kurināmā elektrostacijas celtniecība Kurzemē.” Šāds priekšlikums – par prioritāru atzīt cietā kurināmā elektrostacijas projektu Kurzemē – ir iekļauts arī EM ziņojuma noslēgumā.

Īstenojot šo projektu, 2016.gadā Latvijas elektroapgādes jaudu bilance būtu ziemā ar pārpalikumu 0–100 MW, bet vasarā atkarībā no apstākļiem ar pārpalikumu/deficītu ± 50–100 MW. Tas nozīmē, ka Latvijas elektroapgādes sistēma pēc cietā kurināmā elektrostacijas projekta īstenošanas faktiski būtu pašbilancējoša.

PSO savā ziņojumā sniedz informāciju, ka šobrīd valstī pieejamās elektroenerģijas ģenerējošās jaudas ir Rīgas TEC-1 ar 144 MW jaudu, Rīgas TEC-2 ar pašlaik 330 MW, bet no 2009.gada ar 627 MW jaudu, Imantas TEC ar 48 MW jaudu, Daugavas HES ar 200–350 MW jaudu, mazas jaudas koģenerācijas elektrostacijas ar 80 MW jaudu ziemā un 40 MW vasarā, kā arī atjaunojamo energoresursu elektrostacijas ar 27 MW jaudu.

Izanalizējot PSO ziņojumā sniegto informāciju par elektroenerģijas un jaudas pieprasījumu diennakts, mēneša un gada griezumā, EM secina, ka 2009.gadā ziemā laikā no 7.00–24.00 varētu būt 280–380 MW jaudas deficīts, bet vasarā 500–600 MW deficīts.

No kaimiņvalstu PSO ziņojumiem par iespējamo energosistēmu balansu tuvākajiem desmit gadiem var secināt, ka: Baltkrievijas energosistēma būs deficīta, Igaunijas energosistēma 2012.gadā maksimumā spēs eksportēt 200 MW un 2017.gadā jau importēs 600 MW, Lietuvas energosistēma tuvākajā desmitgadē pašbalansēsies. Krievijas energosistēmas importa un eksporta iespējas netiek ņemtas vērā, jo atsevišķos darba režīmos ir ievērojami ierobežotas tīklu caurlaides spējas starp Krieviju–Baltkrieviju un Baltkrieviju–Lietuvu, kuras papildus tiek noslogotas laikā, kad nestrādā Kaļiņingradas TEC (Krievijas Kaļiņingradas apgabals) un tuvākajos 10 gados pārvades tīklu caurlaides spēju palielināšana nav paredzēta. Pēc Ignalīnas AES slēgšanas 2009.gadā, lai nepieļautu ilgstošus iespējamos pārslodžu režīmus kaimiņvalstu pārvades tīklos, būs būtiski jāierobežo elektroenerģijas piegādes no Krievijas.

Kā jau zināms, atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.322 “Noteikumi par pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu”, PSO izstrādā un iesniedz EM ikgadējo novērtējuma ziņojumu par elektroenerģijas un jaudas prognozēm.

Ar Pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu detalizēti var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājaslapā internetā.

 

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!