Lai privatizācija būtu uzskatāma

Runājot par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju, ekonomikas ministrs uzsvēra, ka, iespējams, "Latvijas kuģniecības" privatizācijas noteikumu projekts ir pirmais dokuments, ko PA saistībā ar lielu uzņēmumu privatizāciju iesniedz valstij tās noteiktajā kārtībā. "Dokuments ir apspriests valsts sekretāru sanāksmē, nosūtīts ministrijām saskaņošanai, izskatīts Ministru kabineta Komitejā un tad izskatīts valdības sēdē." V.Makarovs uzsvēra, ka tas ir labs piemērs tam, ka šādu kārtību var ievērot, "ja vien ir laba griba. Ja ir vēlēšanās vienmēr "spiest" pret valdību, pret ministrijām, var atrast iemeslu, kāpēc to skatīt kā Ministru kabineta lietu vai kā citādi. Domāju, ka šī prakse, ka PA lielu lēmumu pieņemšanā būs jāievēro vispārnoteiktā procedūra, tiks turpināta, jo tā ir pozitīva — vēlāk ir mazāk diskusiju, lielākas ir iespējas iepazīties ar projektu gan pārvaldes sistēmā nodarbinātajiem, gan dažādām padomēm, kas saņem informāciju no Ministru kabineta Komitejas, gan arī politiķiem".

V.Makarovs kā svarīgus un nozīmīgus izcēla arī nosacījumus par "Latvijas kuģniecības" tālāko darbību pēc privatizācijas: pirmkārt, akciju sabiedrību privatizējot, tai jābūt reģistrētai Latvijā, jāpaliek vienotai un nedalāmai un jāsaglabā sava konkurētspēja starptautiskajā kuģošanas biznesā. Ekonomikas ministrs izteica cerību, ka arī Latvijas valsts institūcijas izdarīs visu, kas no tām atkarīgs, lai nodrošinātu sekmīgas kuģošanas politikas attīstību valstī, lai Latvijas uzņēmējdarbības vide būtu labvēlīga kuģošanas sabiedrību darbībai Latvijā, jo "tikai tādā veidā — piedāvājot pamatotu un precīzu servisu kuģniecībai, sabiedrība varēs nodrošināt tās kuģu atgriešanos zem Latvijas karoga,"domā V.Makarovs, papildinot, ka nepietiek tikai ar to, ka valsts pasaka, kas jādara, tai ir arī pašai jāsper atbilstoši soļi tās kompetences ietvaros.

Otrdienas, 3.augusta, valdības sēdē tika noteikts, ka "Latvijas kuģniecības" privatizācijas gaitā vienam investoram pārdodamā akciju pakete ir 51 procents un tā pārdodama atklātā izsolē par sākumcenu, kas nav zemāka par šo akciju tirgus cenu. Un, lai nepieļautu slēptu izsoles pretendentu atlasi vai atlasi pēc likumos vai Ministru kabineta noteikumos neparedzētiem kritērijiem, ir noteikts, ka par izsoles dalībnieku var kļūt ikviens pretendents, kas atbilst likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" prasībām. "Tas nozīmē, ka "Latvijas kuģniecības" privatizācijas procesā var piedalīties jebkurš investors, kas spējīgs nodrošināt gan ieņēmumus, gan kuģniecības politikas realizāciju," pastāstīja ekonomikas ministrs.

V.Makarovs atkārtoti uzsvēra, ka privatizācija nevar būt pašmērķis, tai ir jādod liels pozitīvs ieguldījums Latvijas sabiedrībā, "lai sabiedrība nebaidītos no šī procesa". "Dažkārt man šķiet, ka vārdam "privatizācija" ir tāda neliela netīrumu pieskaņa. Tāpēc privatizācijas procesam ir jābūt maksimāli uzskatāmam, maksimāli atklātam, informācijai par to ir jābūt maksimāli pieejamai sabiedrībai, piebilda ekonomikas ministrs.

V.Makarovs paskaidroja arī situāciju, kas radās, kad valdības sēdē pieci ministri pieprasīja atlikt "Latvijas kuģniecības" privatizācijas noteikumu apstiprināšanu, lai izvērtētu variantus, kā noteikt kuģniecības akciju tirgus cenu. Varianti ir divi — starptautiskās auditorsabiedrības "Pricewaterhouse Coopers" noteiktā akciju sākumcena vai arī akciju sākumcenas noteikšana, uzsākot to pārdošanu publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem. Lai tuvākajās valdības sēdēs lēmumu varētu pieņemt un jautājuma izskatīšana netiktu novilcināta, V.Makarovs ir uzdevis PA ģenerāldirektoram Jānim Naglim un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniekam Visvaldim Zvejam uz nākamo Ministru kabineta sēdi sagatavot "Pricewaterhouse Coopers" piedāvājuma novērtējumu un pamatotu prognozi akciju tirgus cenas noteikšanai pēc publiskā piedāvājuma par privatizācijas sertifikātiem.

V.Makarovs arī atzina, ka ministri, kas balsojuši par "Latvijas kuģniecības" privatizācijas noteikumu izskatīšanas atlikšanu, ir no partijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. "Bet tas nebija kaut kāds žests vai manevrs, tā bija pārliecība par precīza pamatojuma nepieciešamību, lai ikviens no ministriem savās frakcijās, tiekoties ar vēlētājiem un sabiedrību, varētu pamatot, kāpēc valdība izvēlējās tieši to akciju sākumcenas noteikšanas variantu, ko tā izvēlēsies. Mēs varam runāt arī par to, ka valdība savā darbībā balstās uz paritātes principiem un visas partijas ir līdzatbildīgas, bet faktiski es neizslēdzu iespēju, ka neveiksmīgas "Latvijas kuģniecības" privatizācijas gadījumā, pirmkārt, atbildība būs jāuzņemas man, otrkārt, manis pārstāvētajai partijai. Bet, ja plūksim laurus, to dalīšanā gan piedalīsies visi," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Par Latvijas lielo uzņēmumu privatizācijas gaitu ekonomikas ministrs runājis arī ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem savā tikšanās reizē trešdien, 4.augustā. SVF pārstāvji uzskatot, ka Latvijas valdībai skaidri jādefinē sava pozīcija šajā privatizācijas procesā un jānosaka laika grafiks, ko tā pati būtu gatava pildīt. V.Makarovu gandarījis SVF viedoklis, ka privatizācijas ieņēmumiem vajadzētu būt par stabilitātes avotu, kas ļautu pasargāt Latviju no dažādām negatīvām parādībām, vai par atsevišķiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kas veicinātu tautsaimniecību.

Jautāts, vai pēc pēdējās valdības sēdes un tikšanās ar SVF pārstāvjiem V.Makarovs nav mainījis savas pirms nedēļas paustās domas, ka privatizācija nav Ekonomikas ministrijas prioritāte, ekonomikas ministrs atbildēja:

"Mans uzskats nav mainījies. Domāju, ka privatizācijas nemitīga vilkšana dienasgaismā rada pilnīgi nevajadzīgu ažiotāžu politiķu aprindās. (..) Uzskatu, ka nevaru pasludināt par prioritāti jautājumu, kas drīz vien nomirs dabiskā nāvē, jo lielie objekti būs privatizēti. Tikpat labi es varētu pateikt, ka esmu šīs ministrijas kapracis, ja es piekristu, ka privatizācija ir prioritāte. Tā ir būtiska, tā ir nozīmīga, bet ir atlikušas tikai astes, kuras diemžēl ir jāpabeidz pārkāpt, lai varētu strādāt pie jautājumiem, kas ir būtiski šīs valsts nākotnei ilgtermiņā."

Ekonomikas ministrs uzskata, ka gada laikā ir jāpieņem lēmumi par lielo uzņēmumu privatizāciju, jāuzsāk privatizācijas pirmie posmi, "taču tādu lielu uzņēmumu, kā, piemēram, "Latvenergo", privatizācija nevar notikt gada laikā, tur ir jāveic milzīgi daudz priekšdarbu. Bet lēmumiem ir jābūt — jā vai nē, kādēļ un kādi soļi ir jāsper, lai to realizētu," teica ministrs. V.Makarovs precizēja arī savu PA padomes sēdē izteikto uzskatu par PA pāreju no Ekonomikas ministrijas kompetences Finansu ministrijas pārziņā: "Ja privatizācijas galvenais mērķis būtu valsts kases un valsts budžeta robu aizpildīšana, tādā gadījumā PA mierīgi varētu nodot Finansu ministrijai. (..) Mani kā ekonomikas ministru vairāk interesē biznesam labvēlīgas vides nodrošināšana, tautsaimniecības attīstība, un privatizācija ir tikai līdzeklis tā nodrošināšanai. Privatizācija nav vienīgais nosacījums, kas mūs izvedīs bagātāko Eiropas Savienības valstu vidū."

Liena Pilsētniece,

"LV" iekšlietu redaktore