Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Ja spēsim būt vienoti tāpat kā pirms 20 gadiem, Latvija būs brīva, demokrātiska un latviska valsts" — Valdis Zatlers. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.10.2008., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/182349

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds"

Vēl šajā numurā

14.10.2008., Nr. 159

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Ja spēsim būt vienoti tāpat kā pirms 20 gadiem, Latvija būs brīva, demokrātiska un latviska valsts” —

Valdis Zatlers

2.JPG (7931 bytes) 1.JPG (11053 bytes) 3.JPG (13515 bytes)

Latvijas Tautas frontes (LTF) divdesmitajai gadadienai veltītajā konferencē “Dziesmotā revolūcija. Latvija 20.gadsimta krustceļos” Rīgas Latviešu biedrības namā 11.oktobrī — bij. LTF aktīvisti: tag. Valsts prezidents Valdis Zatlers, Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns un Ministru prezidents Ivars Godmanis
Foto: Nora Krevneva, A.F.I.

 

Valsts prezidents, piedaloties Latvijas Tautas frontes 20.gadadienas pasākumos

Sestdien, 11.oktobrī, Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas 20.gadskārtai veltītajos pasākumos, lai kopā ar citiem Tautas frontes dibinātājiem un aktīvistiem atcerētos tās lomu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā.

No rīta Valsts prezidents apmeklēja LTF dibināšanas 20.gadskārtai veltīto piemiņas svētbrīdi, bet pēc tam atklāja Tautas frontes muzeja sabiedriskās padomes rīkoto starptautisko konferenci “Dziesmotā revolūcija. Latvija 20.gadsimta krustceļos”.

Uzrunājot klātesošos, viņš uzsvēra Tautas frontes neatsveramo, vienojošo un mobilizējošo vietu un lomu Latvijas ceļā uz neatkarību, kā arī uzsvēra tautas vienotības lielo nozīmi izvirzītā mērķa – brīva un neatkarīga Latvijas valsts – sasniegšanā.

Konferencē uzrunas teica arī Ministru prezidents Ivars Godmanis, pirmais LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns un citi. Savus apsveikumus LTF gadadienā bija veltījis Lietuvas Seima priekšsēdētājs Česlavs Juršens, bijušais Igaunijas Tautas frontes priekšsēdētājs Edgars Savisārs, Čehijas eksprezidents Vāclavs Havels un Polijas eksprezidents Lehs Valensa.

Pēc svinīgajām uzrunām Valsts prezidents noklausījās Paula Raudsepa vadīto paneļdiskusiju “Totalitārās sistēmas sabrukums Austrumeiropā un Viduseiropā”, kurā dalībnieki atcerējās, kā tautu sabiedriskās kustības veidojušās citās Austrumeiropas un Viduseiropas valstīs, kā arī pārsprieda to ietekmi uz pasaulē notikušajiem demokrātisko reformu procesiem. Šīs diskusijas goda viesi bija Vītauts Landsberģis (Lietuva) un Jons Baldvins Hannibalsons (Īslande).

Vakarā konferences dalībnieki bija aicināti uz Valsts prezidenta un Lilitas Zatleres rīkoto svinīgo pieņemšanu par godu Latvijas Tautas frontes dibināšanas 20.gadadienai.

Valsts prezidents ir LTF 20.gadadienas svinīgo pasākumu patrons, savukārt pirms 20 gadiem Valsts prezidents bija viens no LTF domes locekļiem un LTF nodaļas izveidotājiem.

Tāpat V.Zatlers bija starp tiem aktīvajiem mediķiem, kuri atjaunoja ārstu biedrību un aktīvi iestājās par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Valsts prezidenta preses dienests


 

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna konferencē “Dziesmotā revolūcija. Latvija 20.gadsimta krustceļos” 2008.gada 11.oktobrī

Tautas frontes rašanās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir viens no nozīmīgākajiem 20.gadsimta beigu vēsturiskajiem notikumiem. Tautas fronte neradās tāpat vien. Tā bija visas tautas iniciatīva. Mūsu visu prātos bija sapnis par brīvību un demokrātiju, mūsu sirdīs – brīvības alkas un vēlme atbrīvoties no uzspiestā.

Vislabāk to zina tie, kuriem tajā laikā bija 33, arī man toreiz bija 33. Man negribējās padoties bezcerībai, bija gatavība un gribēšana strādāt, lai mainītu lietas uz labo pusi. Tajā laikā nozīmīgākā loma bija latviešu inteliģencei, kas atvēra mūsu sirdis un mūsu prātus atmodai, kas iedrošināja domāt par brīvu un demokrātisku Latviju. Sarkanbaltsarkanais karogs, vārdi “Dievs, svētī Latviju” mūs iedvesmoja, mēs uzdrošinājāmies un atsaucāmies inteliģences aicinājumam kopīgi organizēt Tautas frontes pirmo kongresu. Tā bija Jāņa Petera iecere, un tā tika realizēta. Tas laiks bija kā tautas demokrātijas paraugstunda.

Šodien mēs atceramies šo kongresu, mūsu tautas pārstāvjus ar stingru roku vadīja gan Sandra Kalniete, gan Juris Bojārs. Kongresu raidīja TV tiešraidē, un mēs bijām lepni, ka beidzot ir radusies organizācija, kurai ir skaidrs mērķis un kuras domē 100 cilvēku – katrs no sava novada un organizācijas – pārstāvēja visu Latviju. Tieši daudzās nodaļas bija Tautas frontes spēks. Mums toreiz bija arī savs līderis, cīņā saucējs Dainis Īvāns. Tie bija cilvēki, kas vienoja tautu, ar kuriem kopā bijām gatavi iet demokrātijas ceļu. Atceros, ka toreiz mums bija svarīgi, ka tika skaļi pateikts – Latvijas Tautas fronte cīnīsies par brīvu, demokrātisku un neatkarīgu Latviju.

Rezultāts ir mums visiem zināms, bet padomāsim, kāpēc mēs toreiz uzvarējām. Demokrātiju un brīvību mums neviens uz paplātes neatnesa – mēs to izcīnījām. Izcīnījām tāpēc, ka mums bija drosme un bija mērķis, mums bija līderi, kuriem ticējām, un bija dzelžaina pārliecība, ka mums izdosies sasniegt iecerēto. Ja mēs paskatāmies uz šodienas Latviju, jāsecina: arī šodien mums ir vajadzīgi lieli mērķi un to sasniegšanai jālieto tie paši mehānismi kā toreiz.

Pirmo reizi, kad pārnācu mājās no Tautas frontes domes sēdes, biju gandarīts. Mūsu tautai bija simts gudru cilvēku, kas sanākuši kopā kopīgam mērķim tautas labā. Lai ikvienu sasniegtu Tautas frontes idejas, bija lektoru grupas, kas skaidroja jaunās organizācijas ideoloģisko platformu. Turklāt ne tikai savējiem, ne tikai domubiedriem. Ivars Godmanis bija viens no tiem, kurš gāja uz Interfrontes sapulcēm un tur runāja, lai pārliecinātu tos, kuri domāja citādi un bija pret mums. Mums bija sava avīze “Atmoda”, kura divās valodās stāstīja par to, ko gribam sasniegt. Šis kopīgais darbs katram savā vietā un veidā bija tas, kāpēc mums izdevās.

Brīvība ir arī jānosargā, ne tikai jāizcīna. Demokrātija ir arī jānosargā, nevis tikai jāizcīna. Tas jādara arī šodien. Ja spēsim būt vienoti tāpat kā pirms 20 gadiem, Latvija būs brīva, demokrātiska un latviska valsts mūžīgi mūžos!

Lai mums visiem kopā izdodas!

 

03.JPG (37892 bytes)
Latvijas tauta un valsts amatpersonas sestdien, 11.oktobra vakarā, pulcējoties pie Brīvības pieminekļa koncertā “Veltījums Latvijas Tautas frontes 20.gadadienai un Atmodai”
Foto: Nora Krevneva, A.F.I.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!