Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ārlietu ministra darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.10.2008., Nr. 159 (3943) https://www.vestnesis.lv/ta/id/182346

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Ministru prezidenta darba vizīti Lietuvā

Vēl šajā numurā

14.10.2008., Nr. 159 (3943)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ārlietu ministra darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs

 

01.JPG (10713 bytes)
Latvijas Republikas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš darba vizītes laikā Amerikas Savienotajās Valstīs (7.–11.oktobris) Vašingtonā 9.oktobrī, tiekoties ar ASV valsts sekretāri Kondolīzu Raisu un pārrunājot Latvijas un ASV divpusējo attiecību attīstību, jautājumus saistībā ar Eiropas Savienības kaimiņpolitiku, starptautiskās un drošības politikas aktualitātes, kā arī nākamos praktiskos soļus Latvijas dalībai ASV bezvīzu programmā
Foto no Latvijas vēstniecības ASV

9.oktobrī notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāri Kondolīzu Raisu, kuras ietvaros tika pārrunāta transatlantiskā sadarbība starptautiskās ārpolitikas un drošības politikas aktualitāšu kontekstā. Pārrunāti arī Latvijas un ASV divpusējās sadarbības jautājumi, atzīmējot virzību uz Latvijas pievienošanos ASV bezvīzu programmai.

Ārlietu ministrs ar ASV valsts sekretāri pārrunāja Krievijas un Gruzijas konfliktu, panākto vienošanos izpildi un starptautiskās sabiedrības iesaisti šā konflikta noregulējumā, tostarp plānotās sarunas Ženēvā 15.oktobrī un gaidāmo donoru konferenci Gruzijas atbalstam Briselē šā gada 22.oktobrī. M.Riekstiņš un K.Raisa bija vienisprātis, ka Gruzijas donoru konferences nozīmīgākais uzdevums ir skaidrs politiskā atbalsta signāls Gruzijai, kas veicinātu arī investīcijas valsts ekonomiskajā attīstībā. Vienlaikus viņi pievērsās arī Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministru 13.oktobra sanāksmes darba kārtībai, kurā plānots diskutēt par attiecību izvērtējumu ar Krieviju. “Svarīga ir ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstu vienota nostāja, bet arī koordinēta pozīcija ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tādējādi apliecinot transatlantiskās sabiedrības sadarbības nozīmi ārpolitiski svarīgos jautājumos,” norādīja ministrs.

Tikšanās laikā pārrunāta arī Ukrainas un Gruzijas perspektīva dalībai Ziemeļatlantijas aliansē, tostarp izvērtējot arī aktuālo iekšpolitisko situāciju Ukrainā un gaidāmās parlamenta vēlēšanas.

Pārrunājot situāciju ES un NATO austrumu kaimiņvalstīs, amatpersonas pievērsās situācijai Baltkrievijā, novērtējot pozitīvos soļus, ko šī valsts veikusi dialoga veicināšanai ar starptautisko sabiedrību, tajā pašā laikā atzīmējot arī Baltkrievijas parlamenta vēlēšanās novērotos trūkumus. Abas puses vienojās, ka jāveicina Baltkrievijas un starptautiskās sabiedrības partneru turpmākais dialogs.

Sarunu partneri apmainījās viedokļiem par NATO operāciju Afganistānā un starptautiskās sabiedrības ieguldījumu Afganistānas rekonstrukcijas procesā. Ārlietu ministrs apliecināja Latvijas gatavību arī turpmāk palielināt savu iesaisti Afganistānas atjaunošanā gan militārā, gan civilā jomā. M.Riekstiņš un K.Raisa pārrunāja līdzšinējo Latvijas un ASV militāro sadarbību un iespējas to attīstīt, tostarp NATO ietvaros.

Latvijas un ASV divpusējās sadarbības kontekstā tika atzinīgi novērtēts aktīvais politiskais dialogs, kā arī sadarbība dažādās nozarēs. M.Riekstiņš runāja par iespējamo sadarbību enerģētikas jomā ar ASV Enerģētikas departamentu. K.Raisa pozitīvi novērtēja Latvijas līdz šim paveikto virzībā uz pievienošanos ASV bezvīzu programmai un tehnisko procedūru veiksmīgu izpildi, kas paver ceļu šā procesa noslēgšanai līdz gada beigām.

9.oktobrī ārlietu ministrs tikās arī ar ASV Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka pārstāvi Džeimsu Džefriju.

Tāpat ārlietu ministrs M.Riekstiņš tikās ar Demokrātu partijas izvirzītā ASV prezidenta amata kandidāta Baraka Obamas ārpolitikas padomnieku Filipu Gordonu, kā arī ar Republikāņu partijas izvirzītā prezidenta amata kandidāta Džona Makkeina padomniekiem Rendiju Šeunemanu un Koriju Šaki.

Abu tikšanos laikā tika pārrunāti aktuālie starptautiskās politikas jautājumi, kā arī Latvijas un ASV divpusējo attiecību turpmākā perspektīva pēc gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām šā gada 4.novembrī un sadarbība pēc jaunas ASV administrācijas darba sākšanas.

“Nešaubīgi varam teikt, ka Latvijas un ASV veiksmīgs savstarpējais politiskais dialogs ir abu partiju un abu ASV prezidenta amata kandidātu interesēs,” norādīja M.Riekstiņš. Abi prezidenta amata kandidāti līdzšinējās publiskajās priekšvēlēšanu debatēs ārpolitikas jautājumu kontekstā ir īpaši minējuši atbalstu Latvijas un Baltijas valstu centieniem, kā arī novērtējuši Baltijas valstu iesaisti Gruzijas un Krievijas konflikta noregulējumā un skaidri pausto nostāju.

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš abu partiju pārstāvjiem pateicās par pausto atbalstu ASV Senāta 16.septembrī apstiprinātajai rezolūcijai, godinot Latvijas Republikas neatkarības 90.gadadienu. Rezolūcijā augsti novērtēta līdzšinējā abu valstu sadarbība, uzsverot arī Baltijas valstu un ASV Partnerības hartu, kā arī sasniegto progresu demokratizācijas un ekonomikas jomā, vienlaikus aicinot Krievijas valdību atzīt Baltijas valstu okupācijas nelikumību.

Tikšanos laikā Demokrātu un Republikāņu partijas pārstāvji informēja par aktualitātēm ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā, aptauju rezultātiem un vēlētāju prognozēm, kā arī globālās finanšu krīzes ietekmi uz iekšpolitisko situāciju Amerikas Savienotajās Valstīs.

10.oktobrī ārlietu ministrs M.Riekstiņš piedalījās Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (Center for Strategic and International Studies – CSIS) rīkotajā ārpolitikas ekspertu diskusijā par Krievijas un Rietumu attiecībām un to perspektīvu. Diskusiju vadīja CSIS Eiropas programmas direktore Džuliāna Smita.

Ekspertu apaļā galda diskusijas ietvaros norisinājās viedokļu apmaiņa par Krievijas Federācijas un Gruzijas konflikta ietekmi uz Rietumu un Krievijas attiecībām, kā arī varas un ietekmes sadalījumu pašā Krievijas Federācijā pēc Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva stāšanās amatā un neseno ārpolitisko notikumu gaisotnē. Diskusijas dalībnieki uzsvēra transatlantiskās sabiedrības dialoga nozīmi ar Krieviju, vienlaikus vēršot uzmanību uz vispārpieņemtās starptautiskās kārtības un valstu savstarpējās sadarbības pamatprincipu ievērošanu.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka izšķiroša loma attiecībās ar Krievijas Federāciju ir vienotai un skaidri definētai Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu nostājai, tostarp arī attiecībā uz enerģētikas politikas jautājumiem.

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš norādīja, ka starptautiskajai sabiedrībai jāturpina sniegt atbalstu Eiropas Savienības un NATO austrumu kaimiņvalstu, tostarp Gruzijas, Ukrainas, Moldovas, kā arī Baltkrievijas, demokrātiskai attīstībai. “Eiroatlantiskā perspektīva var būt lielisks motivējošs faktors reformu veikšanai un demokratizācijas centienu īstenošanai šajās valstīs,” atzīmējot Baltijas valstu pieredzi, apliecināja M.Riekstiņš.

Darba vizītes noslēgumā ārlietu ministrs M.Riekstiņš tikās ar Vācijas Māršala fonda Amerikas Savienotajās Valstīs prezidentu Kregu Kenediju un pārrunāja Latvijas un fonda veiksmīgo, ilggadējo sadarbību, kas īstenojas gan Latvijas atbalstā ikgadējam Briseles forumam, gan fonda iesaistē Rīgas konferences organizēšanā.

Ārlietu ministrs pauda gandarījumu, ka jau 31.oktobrī un 1.novembrī Rīgā pulcēsies ārpolitikas un drošības politikas eksperti no nevalstiskajām organizācijām un akadēmiskās vides, kas kopā ar vairāku valstu vadītājiem un valsts sektora amatpersonām piedalīsies Rīgas konferencē. M.Riekstiņš atzīmēja, ka šogad Rīgas konference būs būtisks diskusiju forums par Eiropas Savienības un NATO nākotnes jautājumiem, kā arī Krievijas Federācijas un transatlantiskās sabiedrības attiecībām, īpaši aktuālo ārpolitisko notikumu kontekstā.

Rīgas konferences kā starptautiska augsta līmeņa diskusiju foruma tradīcija tika aizsākta 2006.gadā, kad līdz ar NATO samita norisi Rīgā norisinājās arī vadošo starptautiskās politikas ekspertu tikšanās, lai diskutētu par būtiskiem izaicinājumiem NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm. 2007.gadā Rīgas konference tika veltīta tematikai “Eiropa krustcelēs: ceļā no Rīgas uz Bukaresti”, tādējādi turpinot NATO Rīgas samita laikā sāktās diskusijas. Šogad Rīgas konference norisināsies no 31.oktobra līdz 1.novembrim Melngalvju namā un, simboliski atzīmējot Latvijas 90.gadadienu, konferences tēma ir “Vienota un brīva Eiropa: 90 gadu pieredze”.

 

Ārlietu ministrijas Informācijas  un sabiedrisko attiecību departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!