Kā daļēji jaunu aspektu I.Bērziņš minēja reģionālo sadarbību, kas, pēc viņa domām, ļoti veiksmīgi izmantojama, risinot citiem līdzekļiem grūti atrisināmus uzdevumus, piemēram, attiecības ar Krieviju. "Tajos brīžos, kad divpusējā līmenī mums neizdodas spert uz priekšu pietiekami efektīvus soļus, pastāv starptautiskās organizācijas, piemēram, Baltijas jūras valstu padome (BJVP). Sadarbība starp valstīm ap Baltijas jūru neapšaubāmi var dot ļoti labus rezultātus," uzsvēra ārlietu ministrs.

Lielāku lomu paredzēts atvēlēt attiecībām ar Latvijas partnervalstīm, īpaši ar t.s. "atslēgas valstīm " Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību un NATO — ASV, Vācijai, Latvijas kaimiņvalstīm, cenšoties tās pārliecināt par nepieciešamību iesaistīt Latviju Eiropas Savienībā un NATO, pierādot, ka tas ir ļoti izdevīgi tieši valstu divpusējo attiecību līmenī. "Bez šī aspekta tomēr ir grūti īsā laikā panākt konkrētu rezultātu, "teica ārlietu ministrs.

Ārlietu ministrs tālāk pievērsās gaidāmajai ES dalībvalstu sanāksmei Helsinkos, nosaucot to par "zināmu robežšķirtni Latvijas virzībā uz ES". "Man liekas, Latvija ir izdarījusi pietiekami daudz,lai raudzītos nākotnē cerīgi un ar optimismu."

I.Bērziņš plašāk pakavējās arī pie Latvijas attiecībām ar Krieviju.

"Krievija ir mūsu kaimiņš. Tā ir realitāte, ar ko jārēķinās, " uzsvēra ministrs, piebilstot: "Ja kāds politiķis varbūt iedomājas, ka Krieviju iespējams ignorēt, tad lai viņš vienkārši paskatās kartē."

Ārlietu ministrs akcentēja arī Krievijas faktoru Latvijas virzībā uz ES un NATO, uzsverot, ka gan ES, gan NATO stratēģijā attiecībās ar Krieviju paredzēta "sadarbība un iesaiste", izmantojot starptautiskās organizācijas un divpusējās attiecības.

"Savā laikā Krievija jau ir nākusi ar idejām, kā varētu uzlaboties mūsu attiecības," atgādināja Indulis Bērziņš, izsakot cerību, ka tuvākajā laikā šīs idejas tiks konkretizētas. Pēc ministra domām, tas varētu notikt jau viņa gaidāmās tikšanās laikā ar Krievijas ārlietu ministru Igoru Ivanovu. Paredzēts, ka šī tikšanās notiks rudenī, abu valstu ārlietu ministrijas pašlaik konkretizē tās parametrus.

Tālāk Indulis Bērziņš izteica savu viedokli par aspektiem, kuros, viņaprāt, iespējama abu valstu attiecību uzlabošanās. "Kā zināms , Krievijā tuvojas vēlēšanas. Paldies Dievam — jo Krievija ir demokrātiska valsts. Priekšvēlēšanu periods jebkurai valstij, arī Krievijai, ir saistīts ar lielākām iekšējām aktivitātēm un varbūt nepietiekamu aktivitāti pret saviem kaimiņiem sadarbības jomā, " teica Latvijas ārlietu ministrs, uzsverot, ka valstu attiecībās tomēr nedrīkst būt pilnīgi tukši periodi. "Ir daudzas nozares, kurās iespējams virzīties uz priekšu, un mēs varam izmantot katru dienu, lai sakārtotu savas starpvalstu attiecības," teica I.Bērziņš, nosaucot, pirmkārt, Latvijas un Krievijas līgumu bāzes tālāko sagatavošanu — ekspertu un starpvalstu komisijas darbu. Otrkārt — abu valstu dažādu līmeņa amatpersonu dialogs. Treškārt — praktiskās sadarbības attīstīšana starp abu valstu uzņēmumiem, iestādēm, resoriem, vidējā un zemākā līmeņa amatpersonām. Ceturtais — sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros, īpašu uzmanību veltot kontaktiem BJVP sadarbības ietvaros. Piektkārt — sadarbība starp Latvijas un Krievijas pierobežas rajoniem, ieskaitot sadarbību starp lielākiem reģioniem. Piemēram, visas Latgales iespējamo sadarbību ar tuvākajiem Krievijas reģioniem. Visbeidzot, sadarbības paplašināšana ar Krievijas subjektiem un reģioniem, par pamatu ņemot ekonomisko sadarbību. Taču šī sadarbība, pēc ārlietu ministra domām, var būt arī plašāka.

Runājot par Krievijas iespējamo reakciju uz Latvijas eventuālu iestāšanos NATO , I.Bērziņš teica: "Nevienai valstij nav veto tiesības NATO paplašināšanas jautājumā. Šis jautājums, pirmkārt, jāatrisina NATO valstīm un arī kandidātvalstīm. (Jo neviena valsts, protams, netiks uzņemta NATO pret šīs valsts gribu). Taču mēs neatrodamies tuksnesī vai okeānā. Mums ir kaimiņi. Un gan Latvija, gan NATO ir ieinteresētas, lai, iekļaujoties NATO, mēs strauji nepasliktinātu attiecības ar Krieviju. Lai notiktu kā Čehijas, Ungārijas un Polijas iestāšanās gadījumā, kad šīs attiecības nepasliktinājās. Man personīgi liekas, ka ilglaicīgā perspektīvā Krievija ir ieinteresēta redzēt Latviju gan Eiropas Savienībā, gan NATO. Jo sakārtota, droša Latvija kā drošs un pilnīgi prognozējams partneris Krievijai ir daudz izdevīgāka nekā valsts, kas zināmā mērā tomēr atrodas "pelēkajā zonā". Kā Latvija, kuras nākotne nebūtu skaidra ne pašiem latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem,ne arī tās kaimiņvalstīm. Dialogam ar Krieviju ir jābūt. Gan NATO, gan atsevišķi NATO dalībvalstu dialogam ar Krieviju. Jābūt arī NATO sadarbībai ar Krieviju — tajās jomās, kur tas ir iespējams. Piemēram, bijušās Dienvidslāvijas teritorijā. Latvijas pusei, neapšaubāmi, arī jāuztur šis dialogs. Mums ir svarīgi ļoti skaidri un argumentēti paziņot par savu nostāju Krievijas pusei. Es gribu uztvert Krieviju kā partneri. Es gribu, lai mēs sadarbotos ar Krieviju. Šobrīd Latviju neviens neapdraud. Bet tieši tādēļ mēs gribam iestāties NATO, lai arī nākotnē Latvijas iedzīvotāji varētu gulēt mierīgi un lai arī nākotnē Latviju neviens neapdraudētu."

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors