8.nodaļa: Nacionālās programmas vadība un pārraudzība

Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā ir pamats Latvijas iestāšanās procesam un ar to saistītajām reformām. Tās uzdevums ir kalpot par vienotu integrācijas procesa vadības un koordinācijas instrumentu Latvijā. No tā, cik veiksmīga ir Nacionālā programma, ir atkarīga integrācijas procesa efektīva vadība kopumā. Šajā nodaļā izklāstīts Nacionālās programmas izstrādes, vadības un koordinācijas, ieviešanas un pārraudzības process un tajā iesaistīto pušu funkcijas.

Latvijai, strādājot ar Nacionālo programmu, 1998.gads bija nozīmīga pieredze. Ir pagājis tikai gads kopš Nacionālās programmas ieviešanas Latvijā, un tas ir mazs laika posms, lai programmu pilnvērtīgi integrētu valsts pārvaldes sistēmā. Tomēr pēdējo mēnešu laikā uzsāktā Nacionālās programmas plānošanas un valsts budžeta izstrādes procesu sasaiste ir nozīmīgs solis, kas liecina par to, ka nākotnē iespējama daudz ciešāka saikne starp veicamajiem uzdevumiem un līdzekļiem, kas nepieciešami, lai tos īstenotu. Nacionālās programmas sasaiste ar valsts budžeta plānošanu, izstrādi un izpildi nodrošinās integrācijas procesa efektīvu vadību un koordināciju kopumā. Būtiska ir Eiropas līguma ietvaros izveidoto institūciju arvien pieaugošā loma iestāšanās procesa pārraudzībā.

Nacionālās programmas vadības un koordinācijas process

Sagatavošanās dalībai Eiropas Savienībā ir pastāvīgs process, kura laikā tiek noteiktas prioritātes un plānota to īstenošanai nepieciešamā rīcība, kā arī vērtēts paveiktais un risinātas problēmas. Tā rezultātā tiek veiktas nepieciešamās izmaiņas valsts pārvaldes institūciju rīcības plānos un programmās. Gada kopējais progress tiek izvērtēts Eiropas Komisijas Kārtējā ziņojumā par Latvijas progresu ceļā uz iestāšanos. Šis process ir ikgadējs cikls, ko var attēlot šādā shēmā:

6.shēma: Ikgadējā Nacionālās programmas pārskatīšanas cikla modelis

Eiropas Komisijas Kārtējais progresa ziņojums

Ikgadējā Nacionālās programmas izstrādes un ieviešanas cikla sākuma punkts ir Eiropas Komisijas Kārtējais ziņojums par Latvijas progresu. Tas ir visaptverošs pārskats par Latvijas atbilstību t.s. Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem. Uz šī ziņojuma pamata tiek sagatavots arī Pievienošanās partnerības dokuments Latvijai, kas nosaka integrācijas procesa prioritātes īsā un vidējā laika termiņā.

Eiropas Komisija sagatavo savu ziņojumu, ņemot vērā gan Latvijas valdības izstrādāto ziņojumu par progresu, gan arī diskusiju rezultātus Eiropas līguma ietvaros izveidotajās kopējās institūcijās.

Pievienošanās partnerība

Nacionālā programma pamatā ir balstīta uz Pievienošanās partnerības dokumentā noteiktajām prioritātēm, kuras izstrādā Eiropas Komisija, konsultējoties ar Latvijas valdību. Pievienošanās partnerības prioritātes tiek regulāri pārskatītas un papildinātas, sekojot Eiropas Komisijas Kārtējam ziņojumam. Pievienošanās partnerības prioritāšu noteikšana ir konsultāciju process starp Eiropas Komisiju un Latvijas valdību, ko pārstāv Nacionālās programmas izstrādes konsultatīvā darba grupa. Tā informē Vecāko amatpersonu sanāksmi par konsultāciju norisi, kā arī iesniedz apspriešanai Eiropas integrācijas padomē sagatavotos priekšlikumus par Pievienošanās partnerības jaunajām prioritātēm.

Pievienošanās partnerības prioritātes īsam un vidējam laika termiņam tiek noteiktas, ņemot vērā to izpildi iepriekšējā gadā. Šajā posmā tiek izvirzītas jaunas prioritātes, kā arī vajadzības gadījumā var pārskatīt esošo prioritāšu izpildes termiņus. Pievienošanās partnerības pārskatītās prioritātes tālāk noteiks Nacionālās programmas pasākumu izpildes termiņus.

Nacionālās programmas prioritāšu noteikšana

Pēc Eiropas Komisijas Regulārā ziņojuma saņemšanas ar Vecāko amatpersonu sanāksmes lēmumu tiek izveidota Nacionālās programmas izstrādes konsultatīvā darba grupa, kurā ietilpst pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Eiropas integrācijas biroja, Valsts pārvaldes reformu biroja un Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvaldes. Šī grupa izvērtē Eiropas Komisijas ziņojumu attiecībā par Nacionālās programmas prioritātēm, uzaicinot arī ministriju un citu institūciju pārstāvjus novērtēt Eiropas Komisijas ziņojumā teikto, kā arī ierosina nepieciešamās izmaiņas Nacionālajā programmā. Darba grupas rekomendācijas tiek apspriestas Vecāko amatpersonu sanāksmē un apstiprinātas Eiropas integrācijas padomē.

Integrācijas procesa prioritāšu noteikšana kļūst arvien nozīmīgāka arī plašākai sabiedrībai. Par to liecina nevalstiskā sektora, uzņēmēju un citu interešu grupu pieaugošā interese par integrācijas procesa ietekmi uz tālāko Latvijas attīstību. Šo grupu līdzdalība prioritāšu formulēšanā ir svarīgs elements, lai veidotu vienotu izpratni par nepieciešamajām reformām. Ministrijām un citām institūcijām jau ir izveidotas ciešas sadarbības attiecības ar tām pakļauto sektoru pārstāvjiem. Latvijas valdība turpina šajā jomā uzsākto, un šobrīd tiek apspriesta iespēja izveidot mehānismu regulāram un strukturētam dialogam starp valdību un nevalstiskā sektora pārstāvjiem.

Izmaiņas Nacionālās programmas struktūrā

Pamatojoties uz Eiropas Komisijas novērtējumu par Nacionālo programmu, uz Nacionālās programmas izstrādes konsultatīvās darba grupas ieteikumiem un ņemot vērā Vecāko amatpersonu sanāksmē un Eiropas integrācijas padomē nolemto, Eiropas integrācijas birojs sagatavo koncepciju par izmaiņām Nacionālās programmas struktūrā un iesniedz to apstiprināšanai Vecāko amatpersonu sanāksmē.

Darba plānu un projektu tehnisko anketu izstrāde

Laika posmā no decembra līdz februāra beigām ministrijas un citas institūcijas sagatavo darba plānus Nacionālās programmas prioritāšu ieviešanai, lietojot tehnisko anketu un projektu vadības metodoloģiju. Eiropas integrācijas birojs un Valsts pārvaldes reformu birojs veic ministriju un citu iesaistīto institūciju darbinieku apmācību un sniedz nepieciešamo atbalstu projektu tehnisko anketu sagatavošanā.

Finansējums

Ministrijas un citas institūcijas ir atbildīgas par Nacionālās programmas prioritāšu iekļaušanu savos darba plānos un finansējuma pieprasījumos no valsts budžeta. Pieprasījumi tiek izskatīti un priekšroka tiek dota tiem, kuri atbilst Pievienošanās partnerības īsā un vidējā termiņa prioritātēm. Līdzīgi tiek izvērtēti arī ministriju priekšlikumi ikgadējai "Phare" Nacionālajai programmai, kuras izstrādi koordinē Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvalde.

1999.gada laikā Finansu ministrija kopā ar EIB turpinās darbu pie modeļa, kādā veidā labāk nodrošināt saikni starp integrācijas procesa plānošanu un valsts budžeta sagatavošanas procesu.

Programmas apstiprināšana

Nacionālā programma tiek apstiprināta Ministru kabinetā. Pēc apstiprināšanas programma tiek iesniegta Eiropas Komisijai, kas izvērtē tās atbilstību un piemērotību integrācijas procesa vajadzībām. Ir paredzams, ka šis izvērtējums būs daļa no Eiropas Komisijas Kārtējā ziņojuma par Latvijas progresu ceļā uz iestāšanos.

Programmas izpildes pārraudzība un kontrole

Nacionālās programmas izpilde tiks pārraudzīta un kontrolēta gan iekšēji - ministrijās un citās institūcijās, Vecāko amatpersonu sanāksmē un Eiropas integrācijas padomē, gan arī kopīgi ar Eiropas Komisiju - diskutējot par jautājumiem, kas saistīti ar Nacionālo programmu, Eiropas līguma ietvaros izveidotajām institūcijām, kā arī gatavojot Latvijas nacionālo progresa ziņojumu Eiropas Komisijai. Pārskati par programmas izpildi tiks sagatavoti regulāri - ne retāk kā reizi divos mēnešos.

Latvijā Nacionālās programmas pārraudzību un kontroli veic ministrijas un citas institūcijas, kas atbild par to kompetencē esošajām projektu tehniskajām anketām Nacionālajā programmā. Nacionālās programmas uzdevumu izpilde ministrijās tiek kontrolēta pastāvīgi, izmantojot arī elektronisko Eiropas integrācijas informācijas sistēmu (EIIS), kas ir izstrādāta, lai atvieglotu Nacionālās programmas izpildes, vadības un koordinācijas procesu. Katras ministrijas vai institūcijas pārstāvis, kas parasti ir Vecāko amatpersonu sanāksmes dalībnieks, regulāri sniedz arī apkopojošu pārskatu VAS par Nacionālās programmas izpildi. Ziņojumā tiek aplūkoti sasniegumi un esošās un paredzamās problēmas Nacionālās programmas prioritāšu izpildē un, kur iespējams, tiek sniegti priekšlikumi problēmu risināšanai. Šādu ziņojumu ministrijas un institūcijas sagatavo uz katru trešo VAS sēdi. Eiropas integrācijas birojs, balstoties uz ministriju sagatavotajiem ziņojumiem, izstrādā apkopojošu pārskatu par Nacionālās programmas prioritāšu izpildi atbilstoši laika grafikam, ko nosaka ārējās pārraudzīšanas un kontroles vajadzības.

Kopējā pārraudzība notiek, gatavojot apkopojošus ziņojumus par progresu Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm. Šie ziņojumi tiek izmantoti gan ikgadējā progresa ziņojuma vajadzībām, gan arī apspriešanai Eiropas līguma ietvaros izveidotajās institūcijās - Asociācijas padomē, Asociācijas komitejā un apakškomitejās. Tas nozīmē, ka šādi apkopojoši ziņojumi tiek gatavoti vismaz trīs reizes gadā (zemāk minētais laiks ir uzskatāms par indikatīvu):

februārī - gatavojoties Asociācijas padomei, kā arī apkopojot paveikto par iepriekšējo gadu;

no aprīļa beigām līdz jūnija vidum - gatavojot materiālus gan Latvijas progresa ziņojumam, gan arī Asociācijas komitejas vajadzībām;

augustā - gatavojot papildinājumus Latvijas progresa ziņojumam.

Apkopojošos ziņojumus kopīgi sagatavo Eiropas integrācijas birojs un Ārlietu ministrija.

Eiropas līgums un Nacionālā programma

Eiropas līgums ir Latvijas un Eiropas Savienības attiecību tiesiskais pamats. Līguma preambulā minētais mērķis ir Latvijas sagatavošana dalībai Eiropas Savienībā. Nacionālā, programma, ir viens no instrumentiem Eiropas līgumā noteiktā mērķa sasniegšanai. Pašlaik Eiropas Savienības pastiprinātās pirmsiestāšanās stratēģijas ietvaros notiek visu integrācijas instrumentu harmonizācija. Šie instrumenti ir: Eiropas līgums un tā ietvaros izveidotās institūcijas Nacionālā programma, Eiropas Komisijas Kārtējais progresa ziņojums un Pievienošanās partnerības dokuments. Attiecībā uz saikni starp Eiropas līgumu un Nacionālo programmu tas nozīmē, ka Asociācijas padomē, Asociācijas komitejā un apakškomitejās notiek diskusijas par Nacionālās programmas prioritāšu izpildi.

Atskaites punkts kopējam Nacionālās programmas izvērtējumam ir Pievienošanās partnerībā noteiktās prioritātes īsam un vidējam laika periodam, ko regulāri sagatavos Eiropas Komisija pēc konsultācijām ar Latvijas valdību.

Diskusijas Asociācijas komitejā un apakškomitejās aptver Pievienošanās partnerībā noteiktās prioritātes un dod kopēju vērtējumu par sasniegto. Apakškomitejās tiks analizēta katra atsevišķa sektora attīstība, ar to saistītās problēmas, kā arī tiks meklēti šo problēmu risinājumi. Asociācijas komitejas un apakškomiteju vērtējums par paveikto tiks analizēts Vecāko amatpersonu sanāksmē un Eiropas integrācijas padomē, kas lems par nepieciešamajām izmaiņām Nacionālajā programmā.

Nacionālās programmas prioritāšu izpildes  ikdienas vadība un kontrole

Nacionālās programmas izpilde ir atkarīga no tā, cik labi tiek organizēts ikdienas koordinācijas un kontroles darbs ministrijās un citās iesaistītajās institūcijās. 1998.gads atklāja nepilnības Nacionālās programmas vadības, koordinācijas un kontroles sistēmā gan ministriju un citu institūciju, gan arī nacionālajā līmenī. Nacionālās programmas pārskatīšanas laikā pastiprināta uzmanība tika pievērsta tieši vadības un kontroles jautājumiem. Ņemot vērā EIB ieteikumus Vecāko amatpersonu sanāksmei par Nacionālās programmas vadības un kontroles procesa uzlabošanu, turpmāk darbosies šāda vadības, koordinācijas un kontroles shēma:

7.shēma: Nacionālās programmas vadība un kontrole

Ministriju vai citu iesaistīto institūciju pārziņā ir viena vai vairākas projektu tehniskās anketas, kurās plānota šīs ministrijas vai institūcijas rīcība Nacionālās programmas mērķu sasniegšanā. Katrai anketai ir norādīts tās koordinators - persona, kas pārzina tehniskās anketas projekta norisi, par ko pastāvīgi informē ministrijas vai citas institūcijas Nacionālās programmas koordinatoru;

Nacionālās programmas koordinators savukārt ir konkrēta persona katrā ministrijā vai institūcijā, kas ir iesaistīta Nacionālajā programmā. Šī persona atbild par tehnisko anketu koordinatoru sagatavotās informācijas pastāvīgu apkopošanu un ievietošanu elektroniskajā Eiropas integrācijas informācijas sistēmā (EIIS), kā arī par atskaišu sagatavošanu ministrijas vai institūcijas Vecāko amatpersonu sanāksmes dalībniekam;

Katras ministrijas vai institūcijas Vecāko amatpersonu sanāksmes dalībnieks atbild par Nacionālās programmas koordināciju kopumā, kā arī sniedz apkopojošu ziņojumu VAS par paveikto, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem;

Eiropas integrācijas birojs koordinē Nacionālās programmas izpildi kopumā. EIB darbinieki ir atbildīgi par noteiktiem Nacionālās programmas sektoriem un pārrauga programmas izpildi. EIB sagatavo arī apkopojošus ziņojumus par progresu Nacionālās programmas izpildē. EIIS atrodas EIB pārraudzībā, un biroja darbinieki seko līdzi, lai šī sistēma tiktu pastāvīgi papildināta ministriju un citu institūciju līmenī;

Vecāko amatpersonu sanāksme ir forums, kurā regulāri tiek apspriesti jautājumi par Nacionālās programmas izpildes gaitu. Katrā trešajā sēdē ministriju un citu institūciju Vecāko amatpersonu sanāksmes dalībnieki informē sanāksmi par panākto progresu, problēmām un to risinājumiem. Eiropas integrācijas padome tiek iepazīstināta ar šo sēžu rezultātiem un secinājumiem.