• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par platjoslas pakalpojumu stratēģiju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.09.2008., Nr. 148 https://www.vestnesis.lv/ta/id/181495

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pašvaldību pirmpirkuma tiesībām

Vēl šajā numurā

24.09.2008., Nr. 148

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par platjoslas pakalpojumu stratēģiju

Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisku apspriešanu par reglamentējošiem principiem, kas dalībvalstīm jāpiemēro nākamās paaudzes platjoslas piekļuves tīklu (NGA) jomā. Pateicoties optisko šķiedru tehnoloģijai, datu pārraides ātrums NGA tīklos ir vairākas reizes lielāks nekā parastajos, šobrīd izmantotajos vara kabeļu tīklos. NGA tīkliem jāspēj pārraidīt augstas izšķirtspējas saturu (piemēram, augstas izšķirtspējas televīziju) un interaktīvas lietojumprogrammas. Kopējo reglamentējošo noteikumu NGA tīklu jomā mērķis ir panākt vienādu attieksmi pret tīklu operatoriem Eiropas Savienībā, tādējādi nodrošinot tiesisko noteiktību, kas nepieciešama, lai veiktu ieguldījumus. Komisijas sāktās apspriešanas pamatā ir ieteikuma projekts, kas adresēts 27 ES dalībvalstu regulatoriem un kurā ir ierosinātas definīcijas attiecībā uz regulējamo pakalpojumu saskaņotām kategorijām, piekļuves nosacījumiem, peļņas likmēm un atbilstošām riska prēmijām. Sabiedriskā apspriešana notiks līdz 14.novembrim. Komisija pēc tam izstrādās ieteikuma galīgo versiju, ņemot vērā saņemtos apsvērumus, un oficiāli pieņems šo ieteikumu 2009.gadā.

ES konkurences komisāre Nēlī Krūsa uzskata: “Jaunu optisko šķiedru tīklu izplatība veidos konkurences nosacījumus nākotnē. Mums ir vajadzīgi piemēroti reglamentējoši noteikumi, lai Eiropas uzņēmumiem sniegtu piekļuvi jaunajiem tīkliem ar vienādiem nosacījumiem. Mēs vēlamies tādus noteikumus dalībvalstīs, kas ne tikai veicinās vajadzīgos ievērojamos ieguldījumus optisko šķiedru tehnoloģijā, bet arī stiprinās konkurenci platjoslas pakalpojumu jomā.”

“Lai patērētāji – gan privātpersonas, gan uzņēmumi – gūtu labumu no pakalpojumiem, ko sniedz konkurences apstākļos, izmantojot optiskās šķiedras tīklus, ir ārkārtīgi svarīgi, ka Komisija izstrādātu reglamentējošus noteikumus, kas vajadzīgi tirgum,” uzsvēra ES komisāre telekomunikāciju jautājumos Viviena Redinga. “Tiesiskās noteiktības interesēs mēs vēlamies samazināt reglamentējošo pieeju atšķirības Eiropā. Nesaskaņotas vai pat pretrunīgas darbības, ko dalībvalstu regulatori veic NGA tīklu jomā, var nopietni izkropļot konkurenci un apdraudēt Eiropas vienoto tirgu. Mēs jo īpaši ierosinām ieviest ar projektiem saistītas riska prēmijas, kā rezultātā konkurence varēs plaukt, vienlaikus radot tādus stimulus ieguldītājiem, kas atbilst riskam, ko tie ir uzņēmušies.”

NGA tīklu izvēršana ir priekšnoteikums tam, lai Eiropas patērētājiem sniegtu jaunus platjoslas pakalpojumus. Kaut arī daži līdzšinējie un jaunie tīklu operatori vairākās dalībvalstīs ir sākuši liela mēroga projektus jaunas platjoslas infrastruktūras izvēršanā, Eiropa joprojām atpaliek no citām tautsaimniecībām, jo īpaši no Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānas.

Komisija ir apņēmusies nodrošināt, ka pāreja uz NGA tīkliem notiek saskaņoti, efektīvi un laikus. Šajā nolūkā Komisija veic apspriešanu par reglamentējošiem principiem, kuri pēc Komisijas uzskata ir vispiemērotākie, lai veicinātu ieguldījumus NGA tīklos, vienlaikus stiprinot konkurenci.

 

NGA tīklu reglamentēšanas pamatprincips Eiropas Savienībā

Komisijas ieteikuma projekta pamatprincips ir, ka dalībvalstu regulatori nodrošina piekļuvi dominējošo operatoru tīkliem zemākajā iespējamā līmenī. Regulatori jo īpaši nosaka, ka jāpiešķir piekļuve dominējošo operatoru kabeļu kanalizācijai, tādējādi ļaujot konkurentiem tur ievietot savus optiskās šķiedras kabeļus. Tomēr dalībvalstu regulatoru pienākums ir noteikt arī citas fiziska rakstura saistības (piekļuve optiskās šķiedras kabeļiem, kas netiek izmantoti) tajās vietās, kur kabeļu kanalizācijas nav vai iedzīvotāju blīvums ir pārāk niecīgs, lai īstenotu veiksmīgu uzņēmējdarbības modeli. Piekļuve aktīviem elementiem, piemēram, bitu plūsmai, ir jāsaglabā, ja zemāka līmeņa tiesiskās aizsardzības līdzekļi nenovērš konkurences kropļojumus pietiekamā apmērā.

Ieteikuma projektā ir paredzēta arī kopēja pieeja, lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi, kā arī metode atbilstošas peļņas likmes, tostarp riska prēmijas, aprēķināšanai. Komisija uzskata, ka NGA tīklu jomā gūtās peļņas likmēm ir jāatbilst riskam, kas saistīts ar šāda veida ieguldījumiem; šajā sakarā ir jāņem vērā, ka fiksēto un mobilo sakaru operatoru nominālā vidējā svērtā kapitāla atdeves likme pirms nodokļiem pēdējos gados sasniedza apmēram 8–12%.

Eiropas Savienībā ir 229 miljoni vara kabeļu līniju un tikai nedaudz vairāk par vienu miljonu optiskās šķiedras pieslēgumu. Pēc ekspertu prognozēm, NGA tīklos līdz 2011.gadam tiks ieguldīti 20 miljardi eiro.

Jautājumi saistībā ar platjoslas piekļuvi šobrīd ir dalībvalstu regulatoru pārziņā. Komisijas ieteikuma mērķis ir piemērot vienādus piekļuves noteikumus attiecībā uz dominējošiem NGA tīklu operatoriem. Ieteikuma pamatā ir Eiropas Regulatoru grupas atzinums par NGA tīklu reglamentējošiem principiem; šo atzinumu iesniedza Komisijai 2007.gada 1.oktobrī.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!