• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kas apdraud labklājību ?. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.08.1999., Nr. 244/245 https://www.vestnesis.lv/ta/id/18149

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kas apdraud labklājību ? (turpinājums)

Vēl šajā numurā

03.08.1999., Nr. 244/245

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kas apdraud labklājību ?

Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"

Šoreiz pētījumu iesāksim, vērtējot Latvijas lauku iedzīvotāju labklājību novadu skatījumā. Ir sens sakāmvārds: "Labāk pirmajam ciemā, nekā pēdējam Rīgā!" Tādēļ palūkosimies, uz kādiem labklājības kāpņu pakāpieniem ar vienu un to pašu ienākumu mājsaimniecības nonāk Pierīgā, Vidzemē, Latgalē...

Vispirms gan piebildīšu, ka ik sakāmvārds ir vēsturiski ierobežots. Būt starp pirmajiem vai pat pirmajam cilvēkam kļūst nozīmīgi, ja galvenās dzīves pamatprasības jau ir apmierinātas. Tad interešu centrā nonāk prestižs, ievērība, dažkārt arī vara. Ja pietrūkst līdzekļu pārtikas iegādei, ja nav iespējams nopirkt ārsta parakstītas zāles, ja vecumdienās pirmo reizi mūžā jāmēro ceļš uz tiesu, lai noklausītos spriedumu par izlikšanu no dzīvokļa, tad ir mazs mierinājums, ka tās pašas nelaimes skar arī radus un kaimiņus.

Pierīgā labi, Latgalē — ne tik labi

Latvijas lauku iedzīvotāju rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, 1998.gadā bija Ls 51,40 mēnesī.

Kā redzams 1.tabulā, ar tādu ienākumu Pierīgā jāsamierinās ar samērā pieticīgo ceturto pakāpienu — tuvu kāpņu lejasdaļai. Zemgalē ar to pašu ienākumu ir cerība iegūt vietu jau uz piektā pakāpiena — tuvu kāpņu vidusdaļai. Dzīvojot Vidzemē, ar to pašu ir cerība pakāpties jau līdz sestajam pakāpienam.

Ja rīcībā esošais ienākums nedaudz pārsniedz 100 latu mēnesī, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, tad Pierīgā starp pirmajiem vēl nebūt; vajadzēs samierināties ar priekšpēdējo labklājības pakāpienu. Visos citos novados "simtnieks" nodrošina iekļūšanu "labākajā sabiedrībā".

Protams, ne jau visas augstākā labklājības deciļgrupā iekļuvušās mājsaimniecības var uzlūkot par patiesi turīgām. Sadalot tās vēlreiz desmit labklājības apakšgrupās, var konstatēt, ka par patiesi turīgām varētu saukt tikai vienu divus procentus no visām mājsaimniecībām. To locekļiem ir ne vien iespējas iegādāties visu nepieciešamo, bet arī izdarīt kādus ieguldījumus mājas remontā vai celtniecībā, vai saimniecības modernizācijā. Piederība augstākai deciļgrupai, pēc mūsu ekspertīzes vērtējuma, tādu iespēju vēl nedod. Bet lasītājs jau viegli var atrast savu vietu kopējās labklājības kāpnēs un novērtēt, kādas iespējas šī vieta dod.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!