Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2008. gada 8. septembra noteikumi Nr. 719 "Kārtība, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedz nepieciešamo palīdzību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.09.2008., Nr. 143 https://www.vestnesis.lv/ta/id/181057

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.720

Publisku dokumentu legalizācijas noteikumi

Vēl šajā numurā

16.09.2008., Nr. 143

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 719

Pieņemts: 08.09.2008.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.719

Rīgā 2008.gada 8.septembrī (prot. Nr.63 1.§)
Kārtība, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedz nepieciešamo palīdzību
Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 51.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā bērnam, kurš ir prettiesisku darbību – noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības (turpmāk – vardarbība) – upuris, par valsts budžeta līdzekļiem sniedz nepieciešamo palīdzību, lai viņš atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.
2. Bērnam, kurš cietis no vardarbības, nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, arī medicīnisko rehabilitāciju, nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.
3. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērnam, kurš cietis no vardarbības, sniedz dzīvesvietā, ieslodzījuma vietā, sociālās korekcijas izglītības iestādē un bērnu aprūpes iestādē (turpmāk – iestāde) (ne vairāk par desmit 45 minūšu konsultācijām) vai sociālās rehabilitācijas institūcijā (sociālās rehabilitācijas kurss līdz 30 dienām vai komplekss sociālās rehabilitācijas kurss līdz 60 dienām, ja par noziedzīgo nodarījumu ir uzsākts kriminālprocess).
4. Ja saskaņā ar psihologa vai sociālā darbinieka atzinumu ir nepieciešams, lai kopā ar bērnu sociālās rehabilitācijas institūcijā uzturētos kāds viņa ģimenes loceklis vai persona, kas bērnu aprūpē, šīs personas uzturēšanos attiecīgajā institūcijā finansē no valsts budžeta līdzekļiem.
5. Ja ārstniecības iestādē sniegta palīdzība bērnam, kuram konstatētas iespējamas vardarbības sekas, ārstniecības iestāde nekavējoties par to ziņo policijai, bērna dzīvesvietas bāriņtiesai vai pašvaldības sociālajam dienestam (darbiniekam). Ja par noziedzīgo nodarījumu ir uzsākts kriminālprocess, procesa virzītājs par to informē pašvaldības sociālo dienestu.
6. Ja bāriņtiesa saņēmusi informāciju par bērnu, kurš cietis no svešu personu vai vecāku vardarbības, tā nekavējoties gādā, lai bērns saņemtu nepieciešamo palīdzību, informē bērna vecākus vai aizbildņus par iespējām saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un kārtību, kādā šie pakalpojumi tiek sniegti, kā arī kontrolē sociālās rehabilitācijas procesu līdz tā beigām, kad bērnam pēc iespējas ir novērstas vardarbībā gūtās traumas sekas.
7. Ja bāriņtiesai radušās aizdomas, ka bērns cietis no vecāku vardarbības, tā pēc tam, kad bērns saņēmis nepieciešamo ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju, nosūta bērnu pie psihologa vai sociālā darbinieka, kurš izvērtē un nosaka, vai bērnam nepieciešama sociālā rehabilitācija.
8. Ja ir aizdomas, ka bērns no vardarbības cietis iestādē, iestādes vadītājs sadarbībā ar tās pašvaldības sociālo dienestu, kuras teritorijā atrodas iestāde, organizē sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu bērnam.
9. Psihologs vai sociālais darbinieks pēc cietušā bērna vecāka, aizbildņa, iestādes vadītāja vai bāriņtiesas pieprasījuma 10 dienu laikā sniedz atzinumu, norādot šādu informāciju:

9.1. vai bērnam ir psiholoģiskas traumas pazīmes;

9.2. nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pasākumi;

9.3. vai sociālo rehabilitāciju vēlams saņemt dzīvesvietā (iestādē) vai sociālās rehabilitācijas institūcijā;

9.4. vai nepieciešams, lai kopā ar bērnu sociālās rehabilitācijas institūcijā uzturētos kāds viņa ģimenes loceklis vai persona, kas bērnu aprūpē.
10. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu bērna dzīvesvietā (iestādē) vai sociālās rehabilitācijas institūcijā nodrošina pašvaldības sociālais dienests, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

10.1. bērna vecāka, aizbildņa, iestādes vadītāja vai bāriņtiesas iesniegumu par nepieciešamību bērnam piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, norādot, no kāda veida vardarbības bērns cietis un kur tā notikusi;

10.2. psihologa vai sociālā darbinieka atzinumu;

10.3. izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) par saņemto ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju (ja tāda sniegta);

10.4. procesa virzītāja izsniegtu izziņu, ja par noziedzīgo nodarījumu ir uzsākts kriminālprocess.
11. Pašvaldības sociālais dienests:

11.1. pieņem šo noteikumu 10.punktā minētos dokumentus un reģistrē tos īpašā žurnālā;

11.2. triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 10.punktā minēto dokumentu saņemšanas:

11.2.1. bērnam, kurš cietis no vardarbības, izsniedz nosūtījumu uz sociālo rehabilitāciju:

11.2.1.1. dzīvesvietā (iestādē) pie pakalpojumu sniedzēja, ar kuru pašvaldība noslēgusi attiecīgu līgumu. Līgumā norāda sniedzamo pakalpojumu, tā kvalitāti un apjomu, līguma summu, pakalpojuma sniegšanas un samaksas kārtību, kā arī pakalpojuma sniegšanas laiku;

11.2.1.2. sociālās rehabilitācijas institūcijā līdz 30 dienu ilgam sociālās rehabilitācijas kursam;

11.2.1.3. sociālās rehabilitācijas institūcijā līdz 60 dienu ilgam komplek­sam sociālās rehabilitācijas kursam;

11.3. kontrolē šo noteikumu 11.2.1.1.apakš­punktā minētā līguma izpildi un sniegtā sociālā pakalpojuma apjoma atbilstību noslēgtajam līgumam, kā arī nosūta Sociālo pakalpojumu pārvaldei dokumentus par pakalpojuma samaksu;

11.4. atbilstoši līgumam ar Sociālo pakalpojumu pārvaldi pēc pakalpojumu sniedzēja nodrošinātā sociālās rehabilitācijas kursa pabeigšanas un darbu pieņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša desmitajam datumam iesniedz Sociālo pakalpojumu pārvaldē pārskatu par bērniem, kuri saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā (iestādē), un bērniem, kuriem pakalpojums nepieciešams;

11.5. ja nepieciešams, organizē bērna nokļūšanu līdz sociālo pakalpojumu sniedzējam;

11.6. informē pašvaldības iedzīvotājus par iespējām saņemt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri cietuši no vardarbības, pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

11.7. ja kriminālprocess tiek uzsākts laikā, kad bērns saņem līdz 30 dienu ilgu sociālās rehabilitācijas kursu sociālās rehabilitācijas institūcijā, pašvaldības sociālais dienests sadarbībā ar sociālās rehabilitācijas institūciju izvērtē nepieciešamību pakalpojuma saņemšanai sociālās rehabilitācijas institūcijā, kas nodrošina kompleksu līdz 60 dienu ilgu sociālās rehabilitācijas kursu, un, ja pieņemts pozitīvs lēmums, nekavējoties izsniedz šo noteikumu 11.2.1.3.apakšpunktā minēto nosūtījumu, kā arī organizē bērna nokļūšanu līdz pakalpojumu sniedzējam;

11.8. sniedz nepieciešamo atbalstu un palīdzību bērnam, kurš cietis no vardarbības, un bērna ģimenei sociālās rehabilitācijas laikā, kā arī pēc tās.
12. Sociālo pakalpojumu pārvalde:

12.1. normatīvajos aktos par publisko iepirkumu noteiktajā kārtībā izvēlas sociālās rehabilitācijas institūcijas, kas tiesīgas sniegt sociālās rehabilitācijas kursu līdz 30 dienām un sociālās rehabilitācijas institūcijas, kas tiesīgas sniegt kompleksu sociālās rehabilitācijas kursu līdz 60 dienām (par to informējot pašvaldības);

12.2. slēdz ar sociālās rehabilitācijas institūcijām līgumus par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, kā arī samaksā par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, kuri sniegti dzīvesvietā (iestādē) un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem, kuri cietuši no vardarbības. Līgumā norāda sniedzamo pakalpojumu, tā kvalitāti un apjomu, līguma summu, pakalpojuma sniegšanas un samaksas kārtību, pušu pienākumus un atbildību, pakalpojuma sniegšanas laiku;

12.3. slēdz ar pašvaldību līgumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu. Līgumā norāda sniedzamo pakalpojumu, tā kvalitāti un apjomu, līguma izpildi un kontroli, pakalpojuma sniegšanas un samaksas kārtību, pušu pienākumus un atbildību, pakalpojuma sniegšanas laiku;

12.4. apkopo pašvaldību sociālo dienestu sniegto informāciju par nepieciešamajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem, kuri cietuši no vardarbības;

12.5. saskaņā ar pašvaldību sociālo dienestu sniegto informāciju veido datubāzi par dzīvesvietā (iestādē) un sociālās rehabilitācijas institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem bērniem, kuri cietuši no vardarbības;

12.6. kontrolē dzīvesvietā (iestādē) un sociālās rehabilitācijas institūcijā sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kvalitāti.
13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 8.jūnija noteikumus Nr.208 “Kārtība, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedzama nepieciešamā palīdzība” (Latvijas Vēstnesis, 1999, 191./192.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 12., 168.nr.).
14. Šo noteikumu 3.punktā, 11.2.1.3. un 11.7.apakšpunktā minētais kompleksais sociālās rehabilitācijas pakalpojums līdz 60 dienām tiek nodrošināts no 2008.gada 1.oktobra.
Ministru prezidents I.Godmanis

Labklājības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!