Likumprojekts

Reklāmas likums

Saeimas dok. nr.754; likumprojekts nr.261

Ekonomikas ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

1999.gada 8.jūnija sēdē akceptēts (prot. nr.30, 12.§)

un 9.jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants

Reklāma ir jebkuras formas vai veida publisks paziņojums vai pasākums saistībā ar uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību, kas paredzēts, lai veicinātu preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.

2.pants

Šā likuma mērķis ir:

1) reglamentēt reklāmas izgatavošanu un izplatīšanu, kā arī noteikt reklāmas izgatavošanā un izplatīšanā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību;

2) aizsargāt patērētāju un uzņēmēju intereses, kā arī kopumā visas sabiedrības intereses attiecībā uz reklāmu;

3) veicināt godīgu konkurenci.

II nodaļa. Reklāmas vispārīgās prasības

3.pants

(1) Reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un godīgai, to veido saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi. Reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticību reklāmai, un tai jāatbilst godīgas konkurences principiem.

(2) Reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj vispārpieņemtās ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas.

(3) Vienas preces vai pakalpojuma reklāmai jābūt skaidri nodalītai no citas preces vai pakalpojuma reklāmas vai cita veida informācijas.

4.pants

(1) Reklāmā nav pieļaujama vardarbība un kara propaganda. Reklāmā aizliegts:

1) atbalstīt diskrimināciju pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;

2) izmantot baiļu vai māņticības radīto ietekmi;

3) ļaunprātīgi izmantot patērētāja uzticību un viņa pieredzes vai zināšanu trūkumu;

4) attēlot, izmantot vai citādi pieminēt fizisko personu (kā privātpersonu vai kā amatpersonu) vai tās īpašumu bez šīs personas iepriekšējas piekrišanas;

5) nomelnot, nonicināt vai izsmiet citu personu, tās darbību, firmu, preces vai pakalpojumus, preču zīmes;

6) izmantot cita uzņēmēja vārdu vai uzņēmuma nosaukumu vai citādu identificējošu apzīmējumu (arī firmas vai preču zīmi) bez uzņēmēja iepriekšējas piekrišanas;

7) atdarināt cita reklāmas devēja reklāmas tekstu, lozungu, vizuālo tēlu, skaņu un citus speciālus efektus bez tā iepriekšējas piekrišanas vai arī veikt citāda veida darbības, kas var izraisīt neskaidrības vai maldināt par reklāmas devēju, reklamējamām precēm vai pakalpojumiem.

(2) Šā panta pirmās daļas sestā un septītā apakšpunkta noteikumi neattiecas uz salīdzinošu reklāmu, ja tiek ievēroti šā likuma 9.panta noteikumi.

5.pants

(1) Bērniem paredzētā reklāma vai reklāma, kura veidota ar bērnu piedalīšanos, nedrīkst apdraudēt bērnu tiesības un intereses, un tās veidošanā jāņem vērā bērnu uztvere un psihe.

(2) Reklāmā aizliegts izmantot bērnu dabisko paļāvību vai pieredzes trūkumu.

(3) Aizliegts izmantot bērnus alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu reklāmā, kā arī adresēt alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu reklāmu bērniem.

(4) Bērniem paredzētajā reklāmā aizliegts:

1) ietvert apgalvojumus, vizuālu vai skaņas informāciju, kura varētu nodarīt morālu vai fizisku kaitējumu vai radīt mazvērtības sajūtu;

2) ietvert mudinājumu vai mudināt uz agresivitāti un vardarbību, diskreditēt vecāku, audzinātāju un skolotāju autoritāti un atbildību;

3) vērst uzmanību, ka konkrētu preču vai pakalpojumu iegāde sniedz fizisku, sociālu vai psiholoģisku pārsvaru pār vienaudžiem vai ka attiecīgās preces trūkums rada pretēju rezultātu;

4) nepārprotami norādīt, ka reklamējamās preces vai pakalpojuma iegāde ir iespējama jebkurai ģimenei, neņemot vērā tās budžetu;

5) tieši aicināt bērnus mudināt vecākus vai citas personas pirkt preces vai izmantot pakalpojumus.

6.pants

(1) Reklāmai, kurā izteikts speciāls piedāvājums vai pasludināta izpārdošana, jāatbilst vispārējiem reklāmas noteikumiem.

(2) Reklāmā, kurā izteikts speciāls piedāvājums vai pasludināta izpārdošana, norāda:

1) speciālā piedāvājuma priekšmetu;

2) datumu, kurā speciālais piedāvājums vai izpārdošana sākas un beidzas;

3) nosacījumus, no kuriem atkarīgs speciālais piedāvājums vai izpārdošana.

(3) Vērtējot speciālā piedāvājuma vai izpārdošanas reklāmas atbilstību šā panta noteikumiem, ņem vērā visu reklāmu kopumā.

7.pants

(1) Papildu noteikumus attiecībā uz atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas saturu, noformējumu vai izplatīšanas kārtību (arī reklāmas izplatīšanas kārtību atsevišķos sabiedrības informācijas līdzekļos) nosaka citos likumos un normatīvajos aktos.

(2) Pašvaldības, ievērojot šā likuma, citu likumu un normatīvo aktu noteikumus reklāmas jomā, var izdot saistošos noteikumus par reklāmas izplatīšanu publiskās vietās attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

III nodaļa. Maldinoša un salīdzinoša reklāma

8.pants

(1) Maldinoša reklāma ir aizliegta.

(2) Maldinoša reklāma ir tāda reklāma, kura jebkādā veidā, ieskaitot tās pasniegšanas veidu, tieši vai netieši maldina vai varētu maldināt un kura tās maldinošā rakstura dēļ varētu ietekmēt patērētāja ekonomisko uzvedību, vai kura kaitē vai varētu kaitēt konkurentam.

(3) Nosakot, vai reklāma ir maldinoša, ņem vērā visas tās pazīmes — saturu, noformējumu, visas reklāmas kopējo saturu un īpaši jebkuru informāciju, kas reklāmā sniegta par:

1) preču vai pakalpojumu pieejamību, īpašībām, darbību, saturu, ražošanas vai piegādes metodi un datumu, nolūku, lietošanu, daudzumu, ietekmi uz vidi vai cilvēka veselību, preču ģeogrāfisko vai komerciālo izcelsmi vai rezultātiem, kas sagaidāmi no to lietošanas, vai par testu vai pārbaužu, kas veiktas precēm vai pakalpojumiem, rezultātiem vai materiālām pazīmēm;

2) cenu vai cenas aprēķināšanas veidu un nosacījumiem, kādos preces tiek piegādātas vai sniegti pakalpojumi;

3) reklāmas devēju, arī tā identitāti un labām īpašībām, viņa kvalifikāciju, īpašumtiesībām vai apbalvojumiem un atšķirības zīmēm.

9.pants

(1) Salīdzinoša reklāma ir jebkura reklāma, kurā ir izmantots salīdzinājums, kas skaidri izsaka vai arī netieši norāda uz konkurentu vai konkurenta piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem.

(2) Salīdzinājums nedrīkst būt maldinošs. Salīdzinājumu veido atbilstoši godīgas konkurences principiem, izmantojot faktus, kurus var pierādīt.

(3) Salīdzinoša reklāma, ciktāl tas attiecas uz salīdzinājumu, ir atļauta, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

1) tā salīdzina preces vai pakalpojumus, kas paredzēti tādām pašām vajadzībām vai tādiem pašiem mērķiem;

2) tā objektīvi salīdzina vienu vai vairākas šo preču un pakalpojumu materiālas, saistītas, pārbaudāmas un raksturīgas pazīmes, kas var ietvert arī cenu;

3) tā nerada neskaidrības tirgū starp reklāmas devēju un konkurentu vai starp reklāmas devēja un konkurenta firmu, preču zīmi, preču nosaukumiem vai citām atšķirības zīmēm, precēm vai pakalpojumiem;

4) tā nenomelno vai neceļ neslavu konkurentam, konkurenta firmai, preču zīmēm, preču nosaukumiem, citām atšķirības zīmēm, precēm, pakalpojumiem vai darbībai, konkurenta personiskajām īpašībām vai citām detaļām;

5) tā neizmanto negodīgi konkurenta firmas, preču zīmes, nosaukuma vai citu atšķirības zīmju vai konkurējošo preču izcelsmes norādes reputāciju;

6) tā neuzrāda preces vai pakalpojumus kā tādu preču vai pakalpojumu imitāciju vai kopiju, kurām ir aizsargāta preču zīme vai tirdzniecības nosaukums;

7) reklamējot preces ar izcelsmes norādi, salīdzinošā reklāma attiecas uz precēm ar tādu pašu izcelsmes norādi.

IV nodaļa. Reklāmas izgatavošanas un izplatīšanas noteikumi

10.pants

(1) Reklāmas devējs ir persona, kas pats izgatavo un izplata reklāmu vai kuras uzdevumā un interesēs reklāma tiek izgatavota un izplatīta, lai gūtu komerciālu vai citādu labumu.

(2) Reklāmas devējs ir atbildīgs par reklāmas saturu.

(3) Reklāmas devējs ir tiesīgs izgatavot, pasūtīt, izplatīt vai nodot izplatīšanai tikai tādu reklāmu, kas atbilst šā likuma, citu likumu un normatīvo aktu noteikumiem.

(4) Reklāmas devēja tiesiskās attiecības ar reklāmas izgatavotāju un izplatītāju nosaka šis likums, citi normatīvie akti un noslēgtie līgumi.

11.pants

(1) Reklāmas izgatavotājs ir persona, kas pēc reklāmas devēja pasūtījuma reklāmu izgatavo, pārveido vai adaptē.

(2) Reklāmas izgatavotājs, izgatavojot reklāmu, ir tiesīgs paust savas radošās ieceres jebkurā formā, ja tas atbilst šā likuma, citu likumu un normatīvo aktu noteikumiem.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumus ievēro arī gadījumos, kad reklāmas izgatavotājs pārveido, tulko vai citādi adaptē reklāmu izplatīšanai Latvijā, kā arī gadījumos, kad reklāmu izgatavo, pārveido vai adaptē pats reklāmas devējs.

12.pants

(1) Reklāmas izplatītājs ir persona, kas reklāmu nogādā līdz patērētājam vai dod iespēju ar savu starpniecību reklāmu nogādāt līdz patērētājam.

(2) Reklāmas izplatītājs ir tiesīgs izplatīt reklāmu jebkādā veidā, ja tas atbilst šā likuma, citu likumu un normatīvo aktu noteikumiem.

(3) Reklāmas izplatītājam ir pienākums nodalīt vienas preces vai pakalpojuma reklāmu no citas preces vai pakalpojuma reklāmas un cita veida informācijas.

(4) Reklāmas izplatītājam ir aizliegts izplatīt reklāmu, par kuras izplatīšanas aizliegumu viņš zina vai viņam vajadzēja zināt.

(5) Reklāmas izplatītājam ir aizliegts pieņemt no reklāmas devēja vai tā pilnvarotās personas izplatīšanai reklāmu, nepieprasot šādus identifikācijas datus:

1) no juridiskās personas — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) no fiziskās personas — vārdu, uzvārdu un personas kodu.

V nodaļa. Valsts politika un uzraudzība reklāmas jomā

13.pants

(1) Reklāmas padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir rast saskaņotu pieeju ar reklāmu saistīto jautājumu risināšanā.

(2) Reklāmas padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Reklāmas padomes galvenās funkcijas ir:

1) piedalīties valsts stratēģijas izstrādē reklāmas jomā;

2) veicināt valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju sadarbību;

3) veicināt saskaņotu pieeju ar reklāmu saistīto jautājumu risināšanā;

4) sekmēt godprātīgas reklāmas prakses ieviešanu.

14.pants

(1) Šā likuma ievērošanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome un Valsts farmācijas inspekcija savas kompetences ietvaros (turpmāk — Uzraudzības institūcija).

(2) Uzraudzības institūcija, ja nepieciešams, ir tiesīga pieprasīt, lai valsts pārvaldes institūcijas, kas ir atbildīgas par valsts kontroli un uzraudzību attiecībā uz noteiktām precēm vai pakalpojumiem, veic konkrētās preces vai pakalpojuma pārbaudi tās atbilstībai reklāmā norādītajai informācijai.

15.pants

(1) Uzraudzības institūcija sāk lietas izpēti par iespējamiem pārkāpumiem reklāmas jomā, pamatojoties uz iesniegumu vai sūdzību, vai pēc savas iniciatīvas.

(2) Lietas par pārkāpumiem reklāmas jomā izskata 10 dienu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums vai sūdzība, vai konstatēts iespējams šā likuma pārkāpums. Ja no lietas apstākļiem izriet, ka noteiktajā termiņā nevarēs pieņemt vismaz vienu no šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem, Uzraudzības institūcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par lietas izskatīšanas termiņa pagarinājumu par 10 dienām.

(3) Ja nepieciešams, Uzraudzības institūcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par reklāmas izplatīšanas apturēšanu uz laiku līdz visu apstākļu noskaidrošanai un galīgā lēmuma pieņemšanai.

(4) Uzraudzības institūcija pēc materiālu izvērtēšanas konstatē pārkāpumu un pieņem vismaz vienu no šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem vai konstatē, ka pārkāpums nav noticis, un lietvedību izbeidz. Par pieņemto lēmumu uzraudzības institūcija rakstiski informē par vainīgu atzīto personu.

(5) Uzraudzības institūcija konstatē pārkāpumu, tikai pamatojoties uz tiem pierādījumiem, par kuriem pārkāpumā iesaistītajām personām tiek dota iespēja izteikt savu viedokli.

(6) Uzraudzības institūcija lietvedību nevar sākt, bet sākto lietvedību izbeidz, ja par to pašu faktu jau ir citas Uzraudzības institūcijas pieņemts vismaz viens no šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem vai lēmums par lietvedības izbeigšanu.

16.pants

(1) Izskatot lietas par pārkāpumiem reklāmas jomā, Uzraudzības institūcija ir tiesīga pieprasīt un saņemt no reklāmas devēja, reklāmas izgatavotāja un reklāmas izplatītāja paskaidrojumus, informāciju vai dokumentus, un, ja tas īpaši nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai konkrētajā gadījumā, pierādījumus par reklāmā sniegto paziņojumu (apgalvojumu) precizitāti un pareizību un atbilstību šā likuma, citu likumu un normatīvo aktu noteikumiem, kā arī noteikt to iesniegšanas termiņu.

(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu pieprasītie pierādījumi noteiktajā termiņā netiek iesniegti vai tie nav pietiekami, Uzraudzības institūcija ir tiesīga uzskatīt reklāmā sniegto paziņojumu par neprecīzu vai nepareizu.

(3) Pirms lēmuma pieņemšanas Uzraudzības institūcijas uzdevums ir censties panākt pārkāpuma izbeigšanu, sarīkojot pārrunas ar šajā pārkāpumā iesaistītajām personām.

(4) Ja konstatēti šā likuma pārkāpumi, Uzraudzības institūcija ir tiesīga pieņemt šādus lēmumus:

1) ja reklāma neatbilst šā likuma noteikumiem tādēļ, ka tajā nav norādīta informācija, kas ir būtiska no patērētāju aizsardzības vai uzņēmēju likumīgo tiesību viedokļa, uzdot reklāmas devējam norādīt papildu informāciju:

a) reklāmā;

b) preču marķējumā vai citā veidā tirdzniecības vietā;

c) pēc pieprasījuma;

2) pieprasīt izslēgt no reklāmas elementus (piemēram, informāciju, vizuālos attēlus, skaņu un citus speciālus efektus), kuru dēļ reklāma neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumiem;

3) aizliegt reklāmas izplatīšanu un, ja nepieciešams, pieprasīt reklāmas atsaukumu;

4) piemērot administratīvo sodu likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās darbības tiek veiktas arī tad, ja nav pierādījumu par nodarītajiem zaudējumiem, kā arī trūkst pierādījumu par to, ka reklāmdevējs darbojies ļaunā nolūkā vai nevērīgi.

(6) Uzraudzības institūcija lēmumā norāda pieņemtā lēmuma pamatojumu.

(7) Pieņemot lēmumu, Uzraudzības institūcija ņem vērā reklāmas devēja un citu iesaistīto personu likumīgās intereses.

17.pants

(1) Reklāmas atsaukums izplatāms ar tā paša sabiedrības informācijas līdzekļa palīdzību, ar kuru izplatīta aizliegtā reklāma. Ja šādas iespējas nav, reklāmas atsaukumu var izplatīt citā veidā.

(2) Lēmumā par reklāmas atsaukumu norāda personu, kura ir atbildīga par reklāmas atsaukuma izplatīšanu, kā arī veidu, kādā reklāmas atsaukums ir jāizplata. Reklāmas atsaukuma izplatīšanas izmaksas sedz persona, kura lēmumā norādīta kā atbildīgā persona.

18.pants

(1) Uzraudzības institūcijas lēmums ir spēkā no tā pieņemšanas brīža.

(2) Uzraudzības institūcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas brīža. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur lēmuma izpildi.

(3) Lai novērstu aizliegtas reklāmas izplatīšanu, ja nepieciešams, Uzraudzības institūcija ir tiesīga pieņemto lēmumu publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", piedzenot no reklāmas devēja publicēšanas izdevumus.

VI nodaļa. Atbildība par pārkāpumiem reklāmas jomā

un Uzraudzības institūciju atbildība

19.pants

Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

20.pants

Ja noskaidrots, ka Uzraudzības institūcijas lēmums ir bijis nepamatots, kā rezultātā reklāmas devējam, izgatavotājam vai izplatītājam radušies zaudējumi, reklāmas devējs, izgatavotājs vai izplatītājs ir tiesīgs likumā noteiktajā kārtībā celt tiesā prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

Par likumprojektu

1. Kādēļ ir vajadzīgs likums?

Šobrīd Latvijā reklāmas jomā, it īpaši attiecībā uz maldinošu reklāmu, nepastāv vienots tiesiskais regulējums. Vairākos likumos, kā "Par patērētāju tiesību aizsardzību" (28.10.1992.) un "Konkurences likumā" (18.06.1997.), ir iekļauti atsevišķi panti par maldinošu reklāmu, taču definējums ir atšķirīgs. Eksistē vairāki speciālie likumi, kas nosaka speciālas prasības konkrētu preču reklāmai, tai skaitā televīzijā un radio (piem., "Alkohola aprites likums", "Radio un televīzijas likums"). Taču neviens no spēkā esošajiem tiesību aktiem neparedz mehānismu, kā novērst aizliegtas reklāmas lietošanu. Salīdzinošo reklāmu Latvijā neregulē neviens tiesību akts. Turklāt neviens no spēkā esošajiem tiesību aktiem nenosaka reklāmas veidošanas pamatprincipus. Likumprojekts ir izstrādāts, lai novērstu šos trūkumus.

Likumprojekta mērķis ir reglamentēt reklāmas izgatavošanu un izplatīšanu, noteikt reklāmas izgatavošanā un izplatīšanā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību.

Likumprojekta uzdevums ir aizsargāt patērētāju un uzņēmēju intereses, kā arī visas sabiedrības intereses kopumā. Likumprojekts nodrošina patērētāju un uzņēmēju aizsardzību pret maldinošu un aizliegtu reklāmu, kā arī nosaka nosacījumus, pie kādiem atļauta salīdzinošas reklāmas izmantošana.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekta pieņemšana nodrošinās konkurentu aizsardzību, līdz ar to veicinot godīgu konkurenci starp uzņēmējiem. Īpaši svarīgi šajā sakarā ir likumprojektā iekļautie noteikumi, kādos pieļaujama salīdzinošas reklāmas izplatīšana.

Likumprojektam nav paredzama tieša ietekme uz eksporta attīstību, nodarbinātību, investīciju piesaisti vai apkārtējo vidi.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Lai nodrošinātu likumprojekta "Reklāmas likums" prasību ievērošanas uzraudzību, uzraudzībā iesaistīto valsts iestāžu darba koordinēšanu reklāmas jomā, kā arī uzraudzības rezultātu analīzi un priekšlikumu sagatavošanu normatīvo aktu pilnveidošanai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā jāizveido reklāmas uzraudzības nodaļa, jo līdz šim patērētāju tiesību aizsardzības centrs nav veicis attiecīgās funkcijas, kas paredzētas likumprojektā "Reklāmas likums".

Nodaļas izveidei papildu nepieciešams:

• apstiprināt centram 4 darbinieku štata vienības — ikgadējas dotācijas darbinieku darba samaksai un darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksām — 9479 lati;

• organizēt darbinieku apmācību un sistemātisku kvalifikācijas paaugstināšanu — 3000 lati;

• iegādāties datortehniku, izveidot atbilstošu programmnodrošinājumu, kā arī iegādāties reklāmas uzraudzībai nepieciešamos palīglīdzekļus (televizoru, radio, žurnālus, laikrakstus u.c.) — 5300 lati.

Kopā likuma realizēšanai nepieciešamas dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 17 779 lati.

Lai gan par likumprojekta pārkāpumiem tiks paredzēti administratīvi sodi, tomēr tā pieņemšana būtiski nepalielinās valsts budžeta ienākumus.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Lai varētu sekmīgi realizēt likumprojekta mērķus, nodrošinātu vienotu uzraudzības sistēmu un "Konkurences likuma" atbilstību likumprojektam "Reklāmas likums", ir izstrādāts arī likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā". Likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā" izskatāms un pieņemams reizē ar šo likumprojektu.

Lai nodrošinātu valsts uzraudzības iestāžu darbības atbilstību likumprojekta prasībām, pēc likumprojekta pieņemšanas būs nepieciešams veikt grozījumu divos Ministru kabineta noteikumos — 1998.gada 17.marta noteikumos Nr.90 "Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums" un 1997.gada 30.decembra noteikumos Nr.444 "Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība". Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību pār likumprojektā noteikto pienākumu izpildi un sodu piemērošanu par likumprojekta pārkāpumiem, tiks izstrādāti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Likumprojekts paredz Reklāmas padomes izveidošanu, un tajā ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt tās sastāvu un nolikumu.

Visu iepriekšminēto tiesību aktu izstrādi un iesniegšanu Ministru kabinetā paredzēts veikt trīs mēnešu laikā pēc likumprojekta pieņemšanas.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojektā pilnībā iestrādātas Eiropas Savienības direktīvu prasības par maldinošu un salīdzinošu reklāmu: 1984.gada 10.septembra Eiropas Padomes direktīva (84/450/EEC) "Par maldinošo reklāmu", 1997.gada 6.oktobra Eiropas Padomes direktīva (97/55/EC), kas groza direktīvu 84/450/EEC attiecībā uz salīdzinošu reklāmu. Atbilstoši Baltās grāmatas nodaļai "Patērētāju tiesību aizsardzība" šo direktīvu prasības ieviešamas Latvijas likumdošanā 1999.gadā.

Likumprojekts nodrošina atbilstību minēto direktīvu prasībām vienotā tirgus izveidei.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojekts paredz, ka uzraudzību par tā ievērošanu veiks trīs eksistējošas institūcijas: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome un Valsts farmācijas inspekcija. Tiks paplašinātas šo institūciju funkcijas, jo līdz šim spēkā esošos likumos ir tikai vispārīgs maldinošas reklāmas aizliegums, bet nav regulēts mehānisms, kā pret šādu reklāmu cīnīties. Minēto institūciju kompetence tiek strikti nodalīta — Valsts farmācijas inspekcija izskata tikai ar farmaceitisko produktu reklāmu saistītos pārkāpumus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs — ar patērētāju interešu aizsardzību saistītos jautājumus, Konkurences padome — ar uzņēmēju interesēm saistītos jautājumus.

Lai efektīvi varētu veikt uzraudzību pār šā likuma ievērošanu, likumprojektā ir ietvertas speciālas prasības lietvedībai par pārkāpumiem reklāmas jomā. Likumprojekta kontrole tiks veikta gan no valsts institūciju puses, gan arī indivīdu puses — lietas izpēti uzsāk vai nu pēc valsts institūciju iniciatīvas, vai pēc fiziskās vai juridiskās personas sūdzības.

Kā sankcija par likumprojekta pārkāpumiem paredzēta reklāmas turpināšanas aizliegums, papildu informācijas sniegšana, reklāmas atsaukuma publicēšana, kā arī administratīvo sodu piemērošana.

Ekonomikas ministra vietā —

satiksmes ministrs A.Gorbunovs