Par Eiropas Savienības, Baltijas valstu, Krievijas un Gruzijas attiecībām

Eiropadome:

Pirmdien, 1.septembrī, Briselē notika Eiropadomes ārkārtas sanāksme. Latvijas delegāciju vadīja Ministru prezidents Ivars Godmanis un piedalījās ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Šī sanāksme bija veltīta krīzei Gruzijā un Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju.

Sanāksmes laikā tika uzsvērts, ka ir nepieciešama pēc iespējas plašāka ES klātbūtne jaunajā iespējamajā miera procesā. ES dalībvalstis bija vienisprātis, ka Gruzijai ir jāsniedz maksimāls atbalsts kara radīto seku novēršanai, jo īpaši ekonomiskās un humanitārās krīzes novēršanai un ekonomikas atjaunošanai.

ES dalībvalstis uzsvēra, ka esošajā situācijā ES ir aktīvi jāturpina darbs, lai nodrošinātu enerģētikas piegāžu drošību, dažādojot energoresursu piegādes ceļus un avotus.

Eiropadome pilnvaroja Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī turpināt sarunas ar Krieviju, lai vizītes laikā Maskavā 8.septembrī panāktu, ka sešu punktu vienošanās par pamieru starp Krieviju un Gruziju nekavējoties tiktu īstenota pilnā apmērā.

Līdz brīdim, kad tiks pabeigta Krievijas karaspēka izvešana no Gruzijas teritorijas, Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās atlikt sarunas par jauno Krievijas un ES Partnerības līgumu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Eiropas Parlaments:

Pirmdien, 1.septembra vakarā, pēc ES valstu un valdību vadītāju ārkārtas sanāksmes Krievijas un Gruzijas konfliktam pievērsās Eiropas Parlamenta deputāti. Vairākums runātāju nosodīja neproporcionālo Krievijas spēka pielietojumu, vairāki aicināja stiprināt kaimiņattiecību politiku un spert pārliecinošākus soļus, lai iegūtu neatkarību enerģētikā. Debatēs izskanēja arī aicinājumi izvērtēt Gruzijas atbildību konfliktā. 3.septembrī Parlaments pieņems rezolūciju.

Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušners, kas iepazīstināja deputātus ar Eiropadomes secinājumiem, uzsvēra, ka Eiropadomē valdīja vienotība. ES nostāja ir stingra attiecībā uz nosodījumu, vienlaikus tā vēlas “atstāt durvis atvērtas” un nekurināt jaunu auksto karu. “Neviens ārpus ES nebūtu spējīgs to izdarīt, parādīt iniciatīvu bija mūsu uzdevums,” atzīmēja ārlietu ministrs.

Eiropas ārējo attiecību un kaimiņu politikas komisāre Benita Ferrero-Valdnere informēja par Eiropas Komisijas piešķirto palīdzību – 600 miljoni eiro piešķirti cietušo iedzīvotāju vissteidzamākajām vajadzībām. Saskaņā ar nosūtīto ekspertu aplēsēm palīdzībai rekonstrukcijai nepieciešami apmēram 15 miljoni eiro; 120 miljoni eiro tiks atvēlēti palīdzībai pārvietotajām personām.  

Eiropas Parlamenta politisko grupu un deputātu viedokļi:

“Mana politiskā grupa aicina Eiropas Komisiju, Padomi un dalībvalstis parādīt ne vien vienotību, bet arī stingrību pret Krieviju,” Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā aicināja Žozefs Dols. “Mēs nevaram tikai nosodīt ar vārdiem. Ir jāizmanto visi politiskie un ekonomiskie līdzekļi, lai izdarītu spiedienu, panākot, ka tā īsteno, ko tā ir apņēmusies vienojoties. Mēs prasām, lai ES Padome un Eiropas Komisija pārskata savu politiku attiecībā uz Krieviju. Ir svarīgi uzskaitīt punktus, kuros Krievija nav pildījusi savus pienākumus. Šis konflikts parāda, cik svarīgi mums ir garantēt energopiegādes drošību. Mēs aicinām dalībvalstis, kas vēl nav ratificējušas Lisabonas līgumu, to izdarīt. Tas ir vienīgais veids, kā garantēt stabilas un drošas attiecības ar trešajām valstīm.”  

Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā skatījumā, Padomes secinājumi ir “labs pamats” tālākai ES rīcībai. Hanness Svoboda, atsaucoties uz bijušā prezidenta Z.Gamsahurdijas naidīgo attieksmi pret dienvidosetīniem, aicināja objektīvi raudzīties uz abām konflikta pusēm, tomēr atzīstot: “Protams, tas neattaisno Krievijas intervenci, kas ir imperiālisma izpausme. Mēs jau esam pieredzējuši, kā Krievija izmanto minoritāšu konfliktus.” Deputāta skatījumā, Eiropas Savienībai pret Krieviju “ir vajadzīga cita ES politika”. Jāsniedz atbalsts mūsu kaimiņiem, jāstiprina kaimiņattiecību politika no Turcijas līdz Kazahstānai, lai šajā reģionā nodrošinātu stabilitāti.

Mums jāspēj reaģēt adekvātāk, argumentēja Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs Graiems Vatsons. Eiropas Savienībai vajadzētu sākt ar vienu jomu, kurā trūkst jebkādas konsekvences: pirmkārt, jāiesaldē vīzu režīms ar Krieviju. “Jau tagad vairs nav spēkā stratēģisko partnerattiecību līgums,” uzsvēra deputāts. “Krievijai ir jāatbild par savu nelikumīgo rīcību.” Deputāta skatījumā, ir jāatsauc Olimpisko spēļu rīkošana Sočos: “Vai Krievija spēj ievērot Olimpisko hartu?”

Krievija ir pierādījusi, ka nav cienīgs Eiropas Savienības partneris, uzsvēra Konrads Šimaņskis (Nāciju Eiropas grupa). Vienlaikus atkarība no Krievijas enerģijas resursiem mazina Eiropas Savienības iespējas. Mums jāatsakās no Ziemeļeiropas gāzes piegādes (Nord Stream) projekta, aicināja deputāts.

Daniels Kons-Bendits (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa) brīdināja: Ukrainas un Gruzijas integrācija NATO risinājumu nesniedz. Deputāts iesaka piedāvāt Gruzijai un Ukrainai privileģētas partnerattiecības, taču abām jātiek vaļā no nacionālisma. Padomei ir jādomā, kā kontrolēt “tādu rīcību, kādu īstenoja M.Saakašvili”. Protams, Krievijas reakcija ir nepieņemama.

Frensiss Vurcs (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa) uzsvēra: “Pieņemot nostāju par labu vai nu Gruzijai, vai Krievijai, mēs nekad neiziesim no strupceļa.” Deputāta skatījumā, jāņem vērā konflikta dziļākās saknes, dažādais etniskais sastāvs, kas ir “augsne nacionālismam”. Deputāts nosodīja gan Krievijas brutālo rīcību, gan “amerikānisko avantūrismu”, NATO paplašināšanos un starptautiskās politikas militarizāciju.  

Mūsu solījumi ir tukši, un pašreizējā situācija pazemojoša. Krievija ir trešais lielākais ES tirdzniecības partneris: vai mēs varam riskēt to pazaudēt? – vaicāja Bernards Voicehovskis (Neatkarības/demokrātijas grupa).

Gruziju un ES nostāju asi kritizēja Silvesters Hruščs (Pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts), pēc viņa domām, karš Kaukāzā ir cieši saistīts ar Kosovas jautājumu: Gruzija demonstrē, ka visi ir vienlīdzīgi, bet daži vienlīdzīgāki. Deputāts secina: ja intervence Balkānos bija pieņemama, tā ir pieņemama arī Kaukāzā.  

Gluži pretēji, uz stingru nostāju pret Krieviju aicināja Inese Vaidere (Nāciju Eiropas grupa). Lai novērstu, ka līdzīgi Krievija nevērstos pret citām, piemēram, Baltijas valstīm, ir jāiesaldē ES un Krievijas vīzu režīms ar atvieglojumiem un tā vietā jānoslēdz tāds ar Gruziju; jāpārtrauc sarunas ar Maskavu par ES un Krievijas stratēģisko partnerattiecību līgumu, “miera uzturētāji” jāaizstāj ar starptautisku misiju. Deputāte arī iesaka aicināt Starptautisko olimpisko komiteju izsludināt jaunu konkursu par Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu.

Eiropas Parlamenta preses dienests