Par kopprojektu ar Norvēģiju

Pirms diviem gadiem Norvēģijas Lauksaimniecības universitāte piedāvāja sadarbības iespējas Latvijas Lauksaimniecības universitātei. Norvēģi ieteica Latvijā veidot speciālu mācību programmu par lauku attīstību un lauku vides pētījumiem. Tā tapa Latvijas un Norvēģijas kopprojekts "Lauku attīstības studiju un pētījumu centrs". Jau 1998.gada novembrī Ministru kabinets akceptēja lēmumu par šāda centra izveidi. Šim nolūkam tika piešķirts daļējs finansējums — 108 tūkstoši latu no Zemkopības ministrijas līdzekļiem, 200 tūkstoši latu — no Privatizācijas fonda līdzekļiem. Savukārt Norvēģijas valdība sadarbības pasākumu īstenošanai atvēlējusi 2 miljonus Norvēģijas kronu. Un centra izveide nav vienīgais abu valstu sadarbības mērķis. Ar norvēģu palīdzību paredzēts veicināt pārtikas kvalitātes sistēmas sakārtošanu valstī, kā arī piensaimnieku biedrības veidošanu un nostiprināšanu Limbažu rajonā.

Latvijas Lauksaimniecības universitātē ir izveidota bezpeļņas organizācija SIA "Lauku attīstības studiju un pētījumu centrs". 24.septembrī notika šī centra atklāšana.

Kāpēc bija vajadzīgs šāds centrs? Pašlaik Latvijas laukos dzīvo apmēram 30 procenti no visiem valsts iedzīvotājiem. Tur tiek attīstīta lauksaimniecība, mežsaimniecība, pārtikas rūpniecība, kokmateriālu pārstrāde, veidojas alternatīvas ražotnes, tiek sniegti visdažādākie pakalpojumi. Ir skaidrs, ka jau vistuvākajā laikā notiks studējošo pārstrukturēšana. Turklāt lauksaimniecībā strādājošo skaits samazināsies, bet pieaugs to skaits, kas nodarbosies ar lauksaimniecības un meža produkcijas pārstrādi vai būs nodarbināti dažādu pakalpojumu sniegšanā. Tālab ir jāmodernizē lauksaimniecība un ar to saistītās nozares, jāpanāk lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas un kvalitātes pieaugums. Skaidrs, ka Latvijas nākotne ir iestāšanās Eiropas Savienībā, tai jāapgūst gan Baltijas valstu, gan Eiropas tirgi. Šie mērķi tiks sasniegti tad, ja būs kvalitatīvas izglītības un pētniecības iespējas mūsu valstī. Nav noslēpums, ka Latvijā trūkst kvalificētu ierēdņu un speciālistu, kas strādātu Eiropas līmenī. Tāpat vajadzīgi cilvēki, kas sadarbotos ar kolēģiem Lietuvā, Igaunijā. Iespējams, ka šīs problēmas atrisinās jaunizveidotais studiju un pētījumu centrs Jelgavā.

Ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs Lauku attīstības studiju un pētījumu centra atklāšanā teica:

— Es atceros padomju laikā sacīto, ka PSRS ražo 30 procentus no pasaules kopprodukta un tikpat kvalitatīvi kā citur pasaulē, padomju ražojumiem esot atvērti visi tirgi.

Bet — nokrita "dzelzs aizkars", izrādījās, ka šeit ražoto produkciju nekur nepērk, tā bija atpalikusi vismaz par trīsdesmit gadiem. Tāpat ir ar mūsu studiju kvalitāti. Tikai konkurence un sadarbība ar citu valstu universitātēm pierādīs, ka Latvijas mācību programmas ir līdzvērtīgas ārzemju studijām. Prieks par to, ka Lauksaimniecības universitātei ir tik plašs sadarbības partneru loks. Šī sadarbība izpaužas konkrētu projektu veikšanā.

Pirms gada tikos ar kādas ziemeļvalsts ministru, kurš bija izbrīnīts par mūsdienu jaunatni, piemēram, jaunietis pabeidzot vidusskolu un sūdzoties, ka viņam ir grūti, vajagot atpūsties, apceļot pasauli, tikai pēc tam varot uzsākt studijas augstskolā. Es saku, ka Latvijas jauniešiem vienkārši nav laika šādām atpūtām. Viņiem ir jābūt pietiekami godkārīgiem, jācīnās par vietu zem saules ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules mērogā. Mūsu jauniešiem ir jākļūst par Latvijas interešu lobijiem pasaulē. Jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo ātrāk kļūsim konkurētspējīgi.

Ar labu skaudību lūkojos uz ļoti sakārtotajām telpām maģistrantiem. Gribētu novēlēt universitātes rektoram — domājiet par mācību spēkiem, lai arī viņi varētu strādāt ērtās telpās, kvalitatīvi sagatavoties lekcijām, semināriem, laboratorijas darbiem. Lai pasniedzēji katru dienu pārsteidz studentus ar savdabīgu priekšnesumu.

Viens no Lauku attīstības studiju un pētījumu centra darbības pamatvirzieniem ir akadēmiskā augstākā izglītība, maģistratūras programma "Ekonomika un agrobizness". Tā veidota pēc Norvēģijas Lauksaimniecības universitātes studiju programmām. Šajā studiju programmā ir izveidota 25 maģistrantu grupa, kas jau uzsākusi mācības. Starp citu, pasniedzēji ir no Norvēģijas. Viņu komandējuma izmaksas un darba algas pilnībā apmaksā norvēģu puse. Mācību un zinātniskā darba vajadzībām izveidota moderni aprīkota datorklase. Sadarbības partnera ieguldījums šajā datorklasē ir vairāk nekā 13 tūkstoši latu. Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes pasniedzēji arī varēs celt savu kvalifikāciju, piedaloties maģistrantu nodarbībās. Centrs veiks arī ar konsultatīvo un pētniecības darbu, piemēram, palīdzēs dažādām organizācijām izstrādāt uzņēmējdarbības projektus. Savukārt pētījumu kvalitāti nodrošinās norvēģu zinātnieku klātbūtne, tiks uzsākti un integrēti mācību procesā lietišķo pētījumu projekti. Paredzēts, ka 2000./2001.mācību gadā papildus uzņems vēl 25 maģistrantus ekonomikas un agrobiznesa specialitātē, arī studentus no Lietuvas un Igaunijas.

Šajā mācību gadā Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes telpas ir pārāk noslogotas, tāpēc nākamgad, iespējams, maģistranti mācīsies Valdekas pilī. Drīz tur sāksies remontdarbi. To veikšanai nepieciešami vairāk nekā 400 tūkstošu latu, pils remonts tiks veikts vairākās kārtās. Līdz šim Lauksaimniecības universitāte Valdekas pili izmantoja kā mācību pētījumu saimniecības "Jelgava" telpas, gan arī kā studentu nodarbību vietu. Valdekas pilij ir sena vēsture, tā celta XVII gadsimtā romāņu–gotu stilā un bijusi barona Reķa medību pils.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"