Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2008. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 608 "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta Nevalstisko organizāciju fonda grantu shēmas "NVO kapacitātes stiprināšanas programma" apakšprojektu iesniegumu trešā un ceturtā atklātā konkursa nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.08.2008., Nr. 123 https://www.vestnesis.lv/ta/id/179635

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.609

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta Nevalstisko organizāciju fonda grantu shēmas "NVO darbības atbalsta programma" apakšprojektu iesniegumu trešā un ceturtā atklātā konkursa nolikums

Vēl šajā numurā

12.08.2008., Nr. 123

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 608

Pieņemts: 28.07.2008.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.608

Rīgā 2008.gada 28.jūlijā (prot. Nr.53 46.§)

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta Nevalstisko organizāciju fonda grantu shēmas “NVO kapacitātes stiprināšanas programma” apakšprojektu iesniegumu trešā un ceturtā atklātā konkursa nolikums

Izdoti saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likuma 18.panta 4.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta Nevalstisko organizāciju fonda (turpmāk – NVO fonds) grantu shēmas “NVO kapacitātes stiprināšanas programma” (turpmāk – grantu shēma) apakšprojektu iesniegumu trešā un ceturtā atklātā konkursa (turpmāk – atklāts konkurss) nolikumu, kurā ietverti apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji.

2. Grantu shēmas mērķis ir stiprināt nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) kapacitāti un sekmēt to darbību šo noteikumu 1.pielikumā minētajās Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātēs un apakšprioritātēs.

3. Grantu shēmas apsaimniekotājs ir Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – apsaimniekotājs).

4. Grantu shēmas apakšprojektu iesniegumu atklātajam konkursam pieejamo līdzfinansējumu (turpmāk – grantu shēmas līdzfinansējums) veido Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Latvijas valsts budžeta finansējums.

5. Kopējais apakšprojektiem pieejamais grantu shēmas līdzfinansējums ir EUR 315 940 ekvivalents latos, kas ir sadalīts šādi:

5.1. trešajam atklātajam konkursam – EUR 210 627 ekvivalents latos;

5.2. ceturtajam atklātajam konkursam – EUR 105 313 ekvivalents latos.

6. Katrā atklātajā konkursā pieejamo kopējo grantu shēmas līdzfinansējumu sadala Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem pēc šāda principa: 50 % no pieejamā finansējuma sadala proporcionāli iedzīvotāju skaitam reģionā, 25 % sadala vienādi katram reģionam, 25 % sadala proporcionāli iekšzemes kopprodukta pieauguma (IKP) uz vienu iedzīvotāju novirzei no maksimālā IKP uz vienu iedzīvotāju. Ja kādam statistiskajam reģionam paredzētais finansējums netiek apgūts, tas tiek pārdalīts par labu citu reģionu apakšprojektu atbalstam.

7. Minimālais apakšprojektam pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums ir EUR 5 000 ekvivalents latos. Maksimālais apakšprojektam pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums ir EUR 30 000 ekvivalents latos.

8. Apakšprojektam pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums nepārsniedz 50 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja apakšprojektā paredzēta telpu vai ēku iegāde vai būvniecība. Pārējos gadījumos apakšprojektam pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums nepārsniedz 90 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

9. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja, sadarbības partnera (ja attiecināms) un citu finansētāju kopējais finansējums nav mazāks par 10 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Daļu finansējuma var nodrošināt kā ieguldījumu natūrā, bet tas nedrīkst pārsniegt 5 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

10. Ja apakšprojekta īstenošanas gaitā kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz maksimālo apakšprojektam apstiprināto attiecināmo izmaksu summu, šo starpību sedz no apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja līdzekļiem. Ja apakšprojekta kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par apakšprojektam apstiprināto attiecināmo izmaksu summu, grantu shēmas līdzfinansējumu aprēķina proporcionāli apakšprojekta ieviešanas līgumā noteiktajai līdzfinansējuma attiecībai no kopējām attiecināmajām izmaksām.

11. Apakšprojekta finanšu aprēķinus veic Eiropas Savienības vienotajā valūtā.

II. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs un sadarbības partneris

12. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs ir:

12.1. Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas:

12.1.1. ir neatkarīgs no valsts pārvaldes institūcijām, politiskām vai komerciālām organizācijām, tas ir, organizācijas biedri vai dibinātāji ir fiziskas personas, bet gadījumā, ja tās ir juridiskas personas (vai juridiskas un fiziskas personas), fiziskās personas, biedrības un nodibinājumi kopā veido vairāk nekā pusi no šīs organizācijas biedru (biedrībām) vai dibinātāju (nodibinājumiem) skaita vai lēmumu pieņemšanas procesā tām pieder vairāk nekā puse balsu;

12.1.2. nedarbojas tikai savās interesēs vai savu biedru komerciālajās vai profesionālajās interesēs, tā mērķis ir darboties plašākas sabiedrības labā, risinot jautājumus, kas saistīti ar atsevišķu cilvēku grupu vai visas sabiedrības labklājību;

12.2. darba devēju organizācija – Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas darbojas saskaņā ar Darba devēju organizāciju un to apvienību likumu, kuru mērķi un uzdevumi atbilst šajā likumā noteiktajiem pienākumiem un funkcijām, un tas ir norādīts organizācijas statūtos vai nolikumā, vai apakšprojekta iesniegumam pievienotajā vēstulē;

12.3. arodbiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikā un darbojas saskaņā ar likumu “Par arodbiedrībām”.

13. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs var izstrādāt apakšprojekta iesniegumu un īstenot apakšprojektu patstāvīgi vai piesaistot sadarbības partneri vai partnerus, kuri nodrošina savas pieredzes nodošanu iesniedzējam. Sadarbības partneris var būt:

13.1. Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīs (turp­māk – EEZ un EBTA valstis) reģistrēta nevalstiskā organizācija, kas:

13.1.1. ir neatkarīga no valsts pārvaldes institūcijām, politiskām vai komerciālām organizācijām, tas ir, organizācijas biedri vai dibinātāji ir fiziskas personas, bet gadījumā, ja tās ir juridiskas personas (vai juridiskas un fiziskas personas), fiziskās personas, biedrības un nodibinājumi kopā veido vairāk nekā pusi no šīs organizācijas biedru skaita vai lēmumu pieņemšanas procesā tām pieder vairāk nekā puse balsu;

13.1.2. nedarbojas tikai savās interesēs vai savu biedru komerciālajās vai profesionālajās interesēs, tās mērķis ir darboties plašākas sabiedrības labā, risinot jautājumus, kas saistīti ar atsevišķu cilvēku grupu vai visas sabiedrības labklājību;

13.2. Latvijas Republikā, EEZ un EBTA valstīs reģistrēta darba devēju organizācija vai arodbiedrība.

14. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs var segt ar apakšprojekta īstenošanu un administrēšanu saistītās sadarbības partnera izmaksas un uzskaitīt tās savā grāmatvedībā vai nodot daļu finansējuma sadarbības partnerim, kurš sedz savas izmaksas un uzskaita tās savā grāmatvedībā.

15. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja un sadarbības partnera savstarpējās attiecības nosaka rakstiska vienošanās par pušu atbildību apakšprojekta īstenošanā, ieguldījuma apjomu un apakšprojekta īstenošanas gaitā izmantoto un radīto intelektuālo un materiālo labumu īpašumtiesībām.

16. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs un sadarbības partneri ir tieši iesais­tīti apakšprojekta īstenošanā, tie nevar darboties kā starpnieki, kuri projekta īstenošanu neveic pamatā ar saviem cilvēkresursiem (pastāvīgiem vai piesaistītiem), bet lielāko daļu aktivitāšu vai finansējuma nodod apakšuzņēmējiem (fiziskām vai juridiskām personām).

17. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs un sadarbības partneri, ja apakšprojekts paredz partnerības veidošanu, atbilst šādām prasībām un apliecina to, parakstot attiecīgu apliecinājumu (2.pielikuma 7.sadaļa):

17.1. tas ir iepazinies ar visiem grantu shēmas līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumiem, kas noteikti šajos noteikumos, un apakšprojekta īstenošanas gaitā apņemas tos ievērot;

17.2. tas atbild par apakšprojekta iesnieguma sagatavošanu, īstenošanu un vadību, kā arī par apakšprojekta rezultātiem;

17.3. ir atbildīgs par to, ka apakšprojekts tiks īstenots sabiedrības interesēs, ievērojot ilgtspējīgas attīstības, dzimumu līdztiesības un labas pārvaldības principus;

17.4. tas nav pasludināts par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas sanācijas procesā un neatrodas likvidācijas procesā, tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nav uzsākta tiesvedība par tā darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

17.5. tam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

17.6. tā profesionālajā darbībā nav konstatēti pārkāpumi, un tas nav atzīts par vainīgu nodarījumā saistībā ar profesionālo darbību ar spēkā esošu lēmumu;

17.7. tas nav veicis krāpšanas, korupcijas vai jebkādas citas pretlikumīgas darbības;

17.8. tas nav centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības (konfidenciālu) informāciju vai ietekmēt apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas procesā iesaistītās personas;

17.9. tas var nodrošināt apakšprojekta īstenošanai nepieciešamo cilvēku skaitu, kuriem ir atbilstošas prasmes, zināšanas un pieredze;

17.10. tam ir pieejami stabili un pietiekami finanšu līdzekļi un citi resursi, lai noteiktajā apmērā nodrošinātu savu
apakšprojekta finansējuma daļu, kā arī
apakšprojekta ieviešanas nepārtrauktību;

17.11. tas apņemas nodrošināt granta shēmas līdzfinansējuma publicitātes prasību ievērošanu ar apakšprojekta īstenošanu saistītajās aktivitātēs un informatīvajos materiālos;

17.12. tas apņemas saglabāt visu ar
apakšprojekta īstenošanu saistīto dokumentāciju un informāciju līdz 2021.gada 30.aprīlim, kā arī piekrīt Latvijas vai donorvalstu institūciju pārstāvju kontrolēm un auditiem apakšprojekta īstenošanas laikā vai pēc tā beigām;

17.13. tas atbild par apakšprojekta iesniegumā sniegto ziņu pareizību un precizitāti;

17.14. tas ir atbildīgs par apsaimniekotājam iesniegto apakšprojekta iesnieguma kopiju pilnīgu atbilstību apakšprojekta iesnieguma oriģinālam;

17.15. tas nav iesniedzis vienu un to pašu apakšprojekta iesniegumu finansēšanai no dažādiem finanšu avotiem, tas ir, tas nepretendē saņemt dubultu līdzfinansējumu viena un tā paša apakšprojekta īstenošanai.

18. Ja tiek konstatēts, ka apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs vai sadarbības partneris, ja attiecināms, apzināti vai nolaidības dēļ ir sniedzis nepatiesas ziņas, apakšprojekta iesnieguma iesniedzējam tiek liegta iespēja saņemt grantu shēmas līdzfinansējumu, un apsaimniekotājs var vērsties tiesībaizsardzības institūcijās.

19. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs drīkst iesniegt ne vairāk kā vienu apakšprojekta iesniegumu katrā atklātajā konkursā. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs, kurš jau ir saņēmis grantu shēmas līdzfinansējumu, atkārtoti atklātajā konkursā piedalīties nedrīkst.

III. Apakšprojekta izmaksas

20. Grantu shēmas līdzfinansējuma apjomu apakšprojektam aprēķina, ņemot vērā attiecināmās izmaksas.

21. Apakšprojekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

21.1. ir nepieciešamas apakšprojekta aktivitāšu īstenošanai un ir paredzētas apstiprinātajā apakšprojekta iesniegumā, kā arī ir veiktas, ievērojot atbilstīgas finanšu vadības principus, tai skaitā ievērojot izmaksu lietderības, ekonomiskuma un efektivitātes principus;

21.2. ir radušās apakšprojekta īstenošanas laikā, kas noteikts apakšprojekta ieviešanas līgumā, ir faktiski veiktas, reāli apmaksātas (izņemot ieguldījumu natūrā) līdz apakšprojekta izpildes ziņojuma iesniegšanas brīdim;

21.3. ir uzskaitītas apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas un tās apliecina attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli.

22. Attiecināmās izmaksas ir:

22.1. apakšprojekta administratīvā personāla (projekta vadītājs, asistents, grāmatvedis) un apakšprojekta īstenošanas personāla atalgojums un ar to saistītās izmaksas, kas nepārsniedz atbilstošas kvalifikācijas un profila personāla tirgus cenas attiecīgajā valstī; attiecināmās atalgojuma izmaksas nedrīkst pārsniegt LVL 6,92 stundā 2008.gadā (neieskaitot darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas); nākamajos gados maksimālā atalgojuma likme ir LVL 6,4 stundā, reizināta ar iepriekšējā gada pirmā pusgada Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu pret 2006.gada pirmo pusgadu; ja izmaksas pārsniedz noteikto maksimālo atalgojuma likmi, starpību sedz no citiem finansējuma avotiem kā neattiecināmās izmaksas;

22.2. darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

22.3. konsultantu un ekspertu izmaksas, ko veido atalgojums apakšprojekta ietvaros piesaistītajiem konsultantiem un ekspertiem (fiziskām vai juridiskām personām) specifisku jautājumu risināšanai un ko pamato noslēgtais līgums, kurā atrunāts sniedzamā pakalpojuma veids (darba uzdevums), laika periods un atalgojuma apmērs, kā arī nostrādātā darba laika uzskaite, kurā norādīts paveiktais darbs katram konsultantam vai ekspertam individuāli; izmaksas nedrīkst pārsniegt atbilstošas kvalifikācijas konsultantu un ekspertu pakalpojumu tirgus cenas;

22.4. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamie transporta izdevumi;

22.5. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamie pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumu izdevumi;

22.6. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamie izdevumi komunālajiem maksājumiem;

22.7. vietējo un ārvalstu komandējumu un dienesta braucienu izdevumi atbilstoši komandējumus un darba braucienus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām izdevumu normām; lidmašīnu biļešu cenas nedrīkst pārsniegt cenas, kas attiecīgajā lidojumā noteiktas ekonomiskajā klasē:

22.7.1. komandējumu izdevumi apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja un Latvijas Republikā reģistrēto sadarbības partneru darbiniekiem atlīdzināmi saskaņā ar komandējumus un darba braucienus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām izdevumu normām;

22.7.2. komandējumu izdevumi EEZ un EBTA valstīs reģistrēto sadarbības partneru darbiniekiem atlīdzināmi saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajām izdevumu normām;

22.8. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamās kancelejas un biroja preču izmaksas;

22.9. informācijas un publicitātes izmaksas;

22.10. ar apakšprojekta ieviešanu un līguma prasību izpildi saistīto pakalpojumu izmaksas;

22.11. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamā mazvērtīgā inventāra iegādes izmaksas;

22.12. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamo telpu, materiāli tehnisko līdzekļu un aprīkojuma nomas izmaksas;

22.13. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamo telpu, materiāli tehnisko līdzekļu un aprīkojuma uzturēšanas izdevumi;

22.14. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamo telpu, materiāli tehnisko līdzekļu un aprīkojuma amortizācijas izmaksas, kas aprēķinātas pēc lineārās metodes saskaņā ar attiecināmiem grāmatvedības noteikumiem tikai tām telpām, materiāli tehniskajiem līdzekļiem un aprīkojumam, kas tiek izmantots apakšprojektā tā īstenošanas laikā ar nosacījumu, ka tie nav iegādāti par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, Eiropas Savienības un jebkuriem citiem ārvalstu palīdzības finanšu līdzekļiem, kā arī valsts un pašvaldības līdzekļiem;

22.15. apakšprojekta īstenošanai nepieciešamo telpu kosmētiskā remonta izmaksas, ar noteikumu, ka tās atbilst tirgus cenām; ja remonta izmaksas pārsniedz EUR 2000 ekvivalentu latos, izmaksas ir attiecināmas tikai tad, ja telpas ir organizācijas īpašumā vai ja par telpu nomu ir noslēgts ilgtermiņa nomas līgums, kas ir spēkā vismaz sešus gadus pēc apakšprojekta beigu datuma; apakšprojekta iesniegumam pievieno detalizētu telpu remonta izmaksu tāmi;

22.16. apakšprojekta īstenošanai nepieciešamā aprīkojuma (jauna vai lietota) iegādes izmaksas, ar noteikumu, ka tās atbilst tirgus cenām:

22.16.1. ja tiek iegādāti pamatlīdzekļi un to izmaksas pārsniedz attiecīgā aprīkojuma nomas maksu par attiecīgo aktivitāšu īstenošanas periodu vai to amortizācijas laiks pārsniedz apakšprojekta īstenošanas periodu, apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs apliecina, ka iepirktie pamatlīdzekļi pēc apakšprojekta beigām tiks izmantoti tiem pašiem mērķiem kā apakšprojekta īstenošanas laikā līdz to vērtības pilnīgai amortizācijai un tie netiks pārdoti vai atsavināti līdz to amortizācijas perioda beigām, vai iesniedz bankas garantiju pamatlīdzekļa iegādei izlietotā finansējuma apjomā, kura ir spēkā līdz pamatlīdzekļa amortizācijas perioda beigām;

22.16.2. ja tiek iegādāts lietots aprīkojums, tā cena nepārsniedz aprīkojuma tirgus vērtību, ņemot vērā aprīkojuma amortizāciju, un ir mazāka par līdzīga jauna aprīkojuma cenu; aprīkojums atbilst piemērojamām normām un standartiem; aprīkojuma pārdevējs deklarē aprīkojuma izcelsmi un apliecina, ka tas nav iegādāts, izmantojot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, Eiropas Savienības vai jebkuras citas ārvalstu palīdzības, kā arī nacionālo finansējumu;

22.17. apakšprojekta īstenošanai nepieciešamo telpu un ēku iegāde, ievērojot šādus noteikumus:

22.17.1. nepieciešams neatkarīga kvalificēta novērtētāja vai atbilstoši pilnvarotas institūcijas apliecinājums, ka cena nepārsniedz tirgus vērtību, ka īpašums ir brīvs no jebkura veida apgrūtinājumiem hipotēku ķīlu vai citu saistību veidā, īpaši saistībā ar piesārņojuma nodarītu kaitējumu, un apliecinājums, ka ēka atbilst nacionālajiem noteikumiem, vai arī neatbilstību punktu uzskaitījums, ja apakšprojekta ietvaros apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs vai īpašuma apsaimniekotājs paredzējis tos novērst;

22.17.2. nekustamais īpašums pēdējo 10 gadu laikā nav saņēmis nacionālo vai donoru grantu, lai, saņemot līdzfinansējumu tā iegādei no EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, nenotiktu atbalsta dublēšanās;

22.17.3. nekustamo īpašumu var izmantot tikai saskaņā ar apakšprojekta iesniegumā paredzētajiem mērķiem;

22.17.4. nekustamo īpašumu nedrīkst iegādāties spekulatīviem mērķiem;

22.17.5. nekustamā īpašuma iegāde un jaunas ēkas un celtnes apstiprinātas ar EEZ finanšu instrumenta komitejas un Norvēģijas Ārlietu ministrijas lēmumu;

22.17.6. nekustamo īpašumu ir aizliegts pārdot vai atsavināt bez apsaimniekotāja piekrišanas līdz 2021.gada 30.aprīlim.
Apakšprojekta atbalsta gadījumā apakš­projekta līdzfinansējuma saņēmējs iesniedz bankas garantiju par grantu shēmas līdzfinansējuma daļu, par kuru segtas nekustamā īpašuma izmaksas, kura ir spēkā piecus gadus pēc apakšprojekta beigām;

22.18. apakšprojekta īstenošanai nepieciešamās zemes iegāde, ievērojot šādus noteikumus:

22.18.1. zemes iegādes izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

22.18.2. iegūts neatkarīga kvalificēta novērtētāja vai attiecīgi pilnvarotas oficiālas institūcijas apliecinājums, ka pirkšanas cena nepārsniedz tirgus cenu un ka nepastāv nekāds apgrūtinājums hipotēku ķīlas vai citu saistību veidā, īpaši saistībā ar piesārņojumu;

22.18.3. zemi nedrīkst iegādāties spekulatīviem mērķiem;

22.18.4. zemes iegāde ir apstiprināta ar EEZ finanšu instrumenta komitejas un Norvēģijas Ārlietu ministrijas lēmumu;

22.18.5. zemi var izmantot tikai apakšprojekta iesniegumā paredzētajiem mērķiem;

22.18.6. zemi ir aizliegts pārdot vai atsavināt bez apsaimniekotāja piekrišanas līdz 2021.gada 30.aprīlim. Apakšprojekta atbalsta gadījumā apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs iesniedz bankas garantiju par grantu shēmas līdzfinansējuma daļu, par kuru segtas zemes izmaksas, kura būs spēkā piecus gadus pēc apakšprojekta beigām;

22.19. apakšprojekta īstenošanai nepieciešamās būvniecības izmaksas, tai skaitā renovācijas, rekonstrukcijas un restaurācijas izmaksas saskaņā ar Būvniecības likumu un būvniecības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem; apakšprojekta iesniegumam pievieno detalizētu būvniecības izmaksu tāmi; būvi ir aizliegts pārdot bez grantu shēmas apsaimniekotāja piekrišanas; apakšprojekta atbalsta gadījumā
apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējam ir jāiesniedz bankas garantija par grantu shēmas līdzfinansējuma daļu, par kuru segtas būvniecības izmaksas, kura būs spēkā piecus gadus pēc apakšprojekta beigām;

22.20. ieguldījumi natūrā, kas nepārsniedz 5 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām un ko veido iekārtu, materiālu vai telpu piešķīrums, izpētes vai profesionāla rakstura darbības vai neapmaksāts brīvprātīgs darbs, un kuru vērtību ir iespējams neatkarīgi novērtēt un auditēt; gadījumos, ja ieguldījums ir neapmaksāts brīvprātīgs darbs, darba vērtība ir noteikta, ņemot vērā nostrādāto laiku un parasto stundas vai dienas likmi par paveikto darbu.

23. Apakšprojekta administrēšanai nepieciešamās izmaksas nedrīkst pārsniegt 25 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām, un to skaidri nodala
apakšprojekta budžetā.

24. Pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi un nodevas ir attiecināmās izmaksas, ja tie nav atgūstami no valsts budžeta atbilstoši normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajām prasībām.

25. Neattiecināmās izmaksas ir:

25.1. apakšprojekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas;

25.2. personālam izmaksātās prēmijas un dāvanas vai jebkurš cits gūtais labums, tai skaitā veselības apdrošināšana, apmaksātas ēdienreizes vai transporta izdevumu kompensācija nokļūšanai no dzīvesvietas līdz darbavietai;

25.3. parādu segšanas izmaksas;

25.4. aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumu vai citu saistību segšanas izmaksas;

25.5. par apakšprojekta ieviešanu atbildīgās institūcijas vai sadarbības partneru īpašumā jau esošā nekustamā īpašuma izmaksas, kā arī izmaksas par valstij piederoša nekustamā īpašuma iegādi;

25.6. par apakšprojekta ieviešanu atbildīgās institūcijas vai sadarbības partneru īpašumā jau esošās zemes izmaksas, kā arī izmaksas par valstij piederošas zemes iegādi;

25.7. debeta procentu maksājumi par finanšu darījumiem;

25.8. valūtas maiņas komisijas maksas un valūtas kursu svārstību radītie zaudējumi;

25.9. bankas komisijas maksas;

25.10. naudas sodi, līgumsodi, nokavējuma procenti un tiesvedības izdevumi;

25.11. izmaksas, kas jau tiek finansētas no citiem finanšu avotiem;

25.12. citas izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 21. un 22.punkta nosacījumiem.

IV. Apakšprojekta aktivitātes, īstenošanas periods un vieta

26. Apakšprojekts sastāv no organizācijas darbības ilgtermiņa plāna (iesnieguma veidlapas 2.sadaļa) un kapacitātes stiprināšanas projekta (iesnieguma veidlapas 3.sadaļa). Darbības ilgtermiņa plāns attiecas uz kādu no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātēm un apakšprioritātēm, un tas ir pamats finansējuma piešķiršanai konkrētās organizācijas kapacitātes stiprināšanai. Kapacitātes stiprināšanas projekts ir vienreizējs aktivitāšu kopums, kas būtiski palielina organizācijas kapacitāti turpmākai darbībai finanšu instrumentu prioritārajās jomās un darbības ilgtermiņa plāna īstenošanai.

27. Darbības ilgtermiņa plānu sastāda vismaz pieciem turpmākajiem gadiem, ja kapacitātes stiprināšanas projektā paredzēta zemes iegāde, telpu vai ēku iegāde, telpu remonts vai būvniecība. Darbības ilgtermiņa plānu sastāda vismaz trim turpmākajiem gadiem, ja kapacitātes stiprināšanas projektā paredzēta organizācijas darbinieku un biedru apmācība, pieredzes apmaiņa, projektu attīstība, aprīkojuma iegāde un citi pasākumi.

28. Darbības ilgtermiņa plānu sastāda pilniem gadiem (attiecīgi 36 vai 60 mēnešiem). Ja kapacitātes stiprināšanas projekta īstenošanas periods ir līdz sešiem mēnešiem ieskaitot, darbības ilgtermiņa plāna īstenošanu nevar uzsākt ātrāk kā pēc kapacitātes stiprināšanas projekta beigām. Ja kapacitātes stiprināšanas projekta īstenošanas periods ir garāks par sešiem mēnešiem, darbības ilgtermiņa plāna īstenošanu nevar uzsākt ātrāk kā sešus mēnešus pēc kapacitātes stiprināšanas projekta sākuma datuma.

29. Ja apakšprojekta iesniegumu apstiprina, apsaimniekotājs pēc kapacitātes stiprināšanas projekta beigām kontrolē apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja darbības ilgtermiņa plāna izpildi. Apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs katru turpmāko gadu triju vai piecu gadu periodā (atbilstoši šo noteikumu 27.punktam) iesniedz pārskatu par darbības ilgtermiņa plāna izpildi. Ja pārskatu neiesniedz vai darbības ilgtermiņa plānu neizpilda, apsaimniekotājs var pieprasīt apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējam atmaksāt piešķirto grantu shēmas līdzfinansējumu.

30. Kapacitātes stiprināšanas projekta aktivitātes ir atbalstāmas, ja tās ir tieši nepieciešamas organizācijas kapacitātes paaugstināšanai turpmākajam darbam kādā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātēm un apakšprioritātēm.

31. Kapacitātes stiprināšanas projekta atbalstāmās aktivitātes ir:

31.1. NVO darbinieku un biedru apmācība;

31.2. NVO materiāli tehniskās bāzes uzlabošana;

31.3. NVO telpu remonts;

31.4. projektu attīstība, ko veic NVO darbinieki un biedri;

31.5. līdzdalība citu organizāciju rīkotajos NVO attīstības pasākumos;

31.6. NVO darbam nepieciešamā nekustamā īpašuma iegāde vai būvniecība.

32. Kapacitātes stiprināšanas projekta īstenošanas periods:

32.1.  2008.gadā iesniegtajiem apakšprojektu iesniegumiem maksimālais kapacitātes stiprināšanas projekta īstenošanas periods ir 18 mēneši; projekta sākuma datumu nevar plānot ātrāk kā 2009.gada 1.janvārī; visas projekta aktivitātes īsteno un visus maksājumus veic līdz 2010.gada 30.jūnijam;

32.2.  2009.gadā iesniegtajiem apakšprojektu iesniegumiem maksimālais kapacitātes stiprināšanas projekta īstenošanas periods ir 16 mēneši; projekta sākuma datumu nevar plānot ātrāk kā 2010.gada 1.janvārī; visas projekta aktivitātes īsteno un visus maksājumus veic līdz 2011.gada 30.aprīlim.

33. Kapacitātes stiprināšanas projekta aktivitātes, kas saistītas ar investīcijām būvdarbos, nekustamā īpašuma iegādi un iekārtu uzstādīšanu, īsteno Latvijā. Citu kapacitātes stiprināšanas projekta aktivitāšu īstenošanas vieta nav ierobežota.

V. Atklāta konkursa izsludināšanas kārtība

34. Trešo atklāto konkursu izsludina 2008.gada otrajā ceturksnī, ceturto atklāto konkursu izsludina 2009.gada otrajā ceturksnī. Ja trešā atklātā konkursa ietvaros netiek apgūts viss pieejamais grantu shēmas līdzfinansējums, to pārceļ uz ceturto atklāto konkursu.

35. Apsaimniekotājs izsludina atklātu konkursu, ievietojot sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, divos pēc abonēšanas apjoma lielākajos Latvijas dienas laikrakstos latviešu valodā un divos pēc abonēšanas apjoma lielākajos dienas laikrakstos krievu valodā, kā arī apsaimniekotāja mājaslapā internetā (www.lsif.lv) un finanšu instrumenta Latvijas mājaslapā internetā (www.eeagrants.lv).

36. Apakšprojektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir vismaz divi mēneši no atklāta konkursa izsludināšanas dienas. Apakš­projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu norāda atklāta konkursa sludinājumā.

VI. Apakšprojekta iesnieguma sagatavošana un iesniegšana

37. Apakšprojekta iesniegumu sagatavo datorrakstā latviešu valodā, aizpildot iesnieguma veidlapas (2.pielikums) elektronisko versiju, kas pieejama apsaimniekotāja mājaslapā internetā (www.lsif.lv). Iesnieguma veidlapas 1.1., 1.4., 1.9. un 1.16.apakšpunktā norāda apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja nosaukumu, apakšprojekta nosaukumu un sadarbības partnera (ja attiecināms) nosaukumu angļu valodā un iekļauj īsu apakšprojekta kopsavilkumu angļu valodā.

38. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs apakšprojekta iesniegumam pievieno pielikumus šādā secībā:

38.1. iesniedzēja apliecināta reģistrācijas apliecības kopija;

38.2. iesniedzēja apliecināta ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas reģistrācijas apliecības kopija vai organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, ka organizācija nav PVN maksātāja;

38.3. iesniedzēja apliecināta statūtu kopija;

38.4. iesniedzēja apliecināta gada pārskata par iepriekšējo pārskata gadu kopija (vai obligātās gada pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskats un bilance par iepriekšējo pārskata gadu, ko apstiprinājis Valsts ieņēmumu dienests); ja organizācija nodibināta pēdējo 18 mēnešu laikā, gada pārskata vietā jāiesniedz organizācijas vadītāja apstiprināts finanšu pārskats par organizācijas ieņēmumiem un izdevumiem visā darbības periodā, sākot no dibināšanas brīža;

38.5. apakšprojekta administrēšanā un īstenošanā iesaistītā personāla dzīvesgājuma apraksti (Curriculum Vitae);

38.6. organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, kurā norādīts biedru skaits un viņu juridiskais statuss; nodibinājumiem, kuros biedru nav, pievieno informāciju par dibinātājiem;

38.7. ja attiecināms, telpu remonta vai būvniecības izmaksu tāme.

39. Ja apakšprojekts paredz partnerības veidošanu, apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs par katru sadarbības partneri, kas norādīts iesnieguma veidlapas 1.C.sadaļā, pievieno pielikumus šādā secībā:

39.1. sadarbības partnera apliecināta reģistrācijas apliecības kopija vai tai ekvivalenta dokumenta kopija un tās tulkojums latviešu valodā, ja sadarbības partneris ir reģistrēts vienā no šo noteikumu 13.1.apakš­punktā minētajām valstīm;

39.2. ja sadarbības partnerim saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu tiek nodota daļa finansējuma, sadarbības partnera apliecināta ar Pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas apliecības kopija vai organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, ka organizācija nav PVN maksātāja, vai tai ekvivalenta dokumenta kopija un tās tulkojums latviešu valodā, ja sadarbības partneris ir reģistrēts vienā no šo noteikumu 13.1.apakšpunktā minētajām valstīm;

39.3. sadarbības partnera apliecināta statūtu vai nolikuma kopija vai tai ekvivalenta dokumenta kopija un tās tulkojums latviešu valodā, ja sadarbības partneris ir reģistrēts vienā no 13.1.apakšpunktā minētajām valstīm;

39.4. ja sadarbības partnerim saskaņā ar 14.punktu tiek nodota daļa finansējuma, sadarbības partnera apliecināta gada pārskata par iepriekšējo pārskata gadu kopija (vai obligātās gada pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskats un bilance par iepriekšējo pārskata gadu, ko apstiprinājis Valsts ieņēmumu dienests) vai tam ekvivalenta dokumenta kopija un tās tulkojums latviešu valodā, ja sadarbības partneris ir reģistrēts vienā no šo noteikumu 13.1.apakšpunktā minētajām valstīm; ja organizācija nodibināta pēdējo 18 mēnešu laikā, gada pārskata vietā jāiesniedz organizācijas vadītāja apstiprināts finanšu pārskats par organizācijas ieņēmumiem un izdevumiem visā darbības periodā, sākot no dibināšanas brīža;

39.5. apakšprojekta administrēšanā un īstenošanā iesaistītā personāla dzīvesgājuma apraksti (Curriculum Vitae);

39.6. šo noteikumu 13.1.apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem – organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, kurā norādīts biedru skaits un viņu juridiskais statuss; nodibinājumiem, kuros biedru nav, pievieno informāciju par dibinātājiem.

40. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs iesniedz aizpildīto iesnieguma veidlapu un šo noteikumu 38.punktā minētos pielikumus, kā arī šo noteikumu 39.punktā minētos pielikumus, ja apakšprojekts paredz partnerības veidošanu, piecos
eksemplāros – oriģinālu un četras kopijas, uz iesnieguma veidlapas attiecīgi norādot “Oriģināls” vai “Kopija”. Apakšprojekta iesnieguma veidlapu, tai skaitā budžetu, iesniedz arī elektroniski elektroniskā datu nesējā.

41. Apakšprojekta iesnieguma oriģinālu noformē atbilstoši lietvedības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tas ir sanumurēts, cauršūts (caurauklots), apzīmogots (ja attiecināms) un parakstīts, paraksts ir atšifrēts, kā arī norādīts lappušu skaits un caurauklošanas datums.

42. Apakšprojekta iesniegumu iesniedz vienā vai vairākās aizlīmētās aploksnēs vai kastēs, uz kurām norāda:

42.1. adresātu – grantu shēmas apsaimniekotāja nosaukumu un adresi;

42.2. grantu shēmas nosaukumu (“NVO kapacitātes stiprināšanas programma”);

42.3. sludinājumā norādīto atklāta konkursa numuru;

42.4. pilnu apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja nosaukumu un adresi;

42.5. apakšprojekta nosaukumu;

42.6. norādi “Neatvērt pirms vērtēšanas uzsākšanas”.

43. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs vai viņa pilnvarotā persona iesniedz apakšprojekta iesniegumu apsaimniekotājam personīgi vai nosūta pa pastu kā ierakstītu sūtījumu uz šo noteikumu 42.1.
apakšpunktā norādīto adresi, vai nosūta apsaimniekotājam elektroniski uz sludinājumā norādīto elektroniskā pasta adresi, sagatavotu elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu elektronisko noformēšanu.

44. Ja apakšprojekta iesniegumu iesniedz elektroniski, iesnieguma veidlapu, tai skaitā budžetu, kā arī nepieciešamos pielikumus paraksta ar drošu elektronisko parakstu un apliecina ar laika zīmogu pirms apakšprojektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām atbilstoši Elektronisko dokumentu likumā noteiktajām prasībām.

45. Apsaimniekotājs izskata tos apakšprojektu iesniegumus, kuri ir iesniegti apsaimniekotājam līdz atklāta konkursa sludinājumā norādītajam termiņam.

46. Apakšprojekta iesniegumu, kas saņemts pēc atklāta konkursa sludinājumā noteiktā iesniegšanas termiņa, neizskata un neatvērtu nosūta atpakaļ iesniedzējam.

47. Jautājumus par atklāto konkursu un apakšprojekta iesnieguma sagatavošanu var nosūtīt apsaimniekotājam pa pastu, faksu vai e-pastu uz atklāta konkursa sludinājumā norādīto adresi ne vēlāk kā 10 dienas pirms apakšprojektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, norādot
atsauci uz konkursu. Atbildes uz jautājumiem tiek sniegtas maksimāli piecu darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā septiņas dienas pirms apakšprojektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes tiek publicētas apsaimniekotāja mājaslapā internetā (www.lsif.lv).

VII. Apakšprojektu iesniegumu izvērtēšana, lēmumu pieņemšana un rezultātu paziņošana

48. Apakšprojektu iesniegumus vērtē divos posmos:

48.1. apakšprojektu iesniegumu atvēršana un vērtēšana pēc administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem (3.pielikums);

48.2. apakšprojektu iesniegumu vērtēšana pēc kvalitātes vērtēšanas kritērijiem (4.pielikums).

49. Apsaimniekotājs:

49.1. reģistrē apakšprojektu iesniegumus to iesniegšanas secībā;

49.2. atver apakšprojektu iesniegumus un katram apakšprojekta iesniegumam piešķir identifikācijas numuru;

49.3. izvērtē apakšprojektu iesniegumus atbilstoši administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem.

50. Ja apakšprojekta iesniegums neatbilst kādam no 2.1.1.–2.1.3. vai 2.2.1.atbilstības vērtēšanas kritērijiem, apsaimniekotājs pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma noraidīšanu.

51. Ja apakšprojekta iesniegums neatbilst kādam no 1.1.–1.20.administra­tīvās vērtēšanas kritērijiem vai 2.2.2., 2.3.1.–2.3.8.atbilstības vērtēšanas kritērijiem, apsaimniekotājs vienu reizi rakstiski pieprasa apakšprojekta iesnieguma iesniedzējam iesniegt piecu darbdienu laikā papildu informāciju vai precizēt apakšprojekta iesniegumu (vai attiecīgās sadaļas), nosūtot pieprasījumu pa pastu kā ierakstītu sūtījumu, kā arī uz iesnieguma veidlapā norādīto faksa numuru un e-pasta adresi.

52. Ja apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs noteiktajā termiņā iesniedz nepieciešamo papildu informāciju vai precizējumus personīgi vai nosūtot pa pastu, apakšprojekta iesniegumu vērtē atkārtoti pēc attiecīgajiem administratīvās vai atbilstības vērtēšanas kritērijiem.

53. Ja pēc atkārtotas administratīvās vērtēšanas apakšprojekta iesniegums neatbilst vismaz vienam administratīvās vai atbilstības vērtēšanas kritērijam vai apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs noteiktajā termiņā nav iesniedzis nepieciešamo papildu informāciju vai precizējumus, apsaimniekotājs pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma noraidīšanu.

54. Apakšprojektu iesniegumus, kuri atbilst administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem, apsaimniekotājs nodod atklāta konkursa apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas komisijai (turpmāk – komisija) apakšprojektu iesniegumu izvērtēšanai pēc kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

55. Komisija darbojas saskaņā ar apsaimniekotāja apstiprināto komisijas nolikumu, kas nosaka komisijas izveidošanas un darbības kārtību. Komisijas darbam var piesaistīt neatkarīgus ekspertus, kuri izvērtē apakšprojektu iesniegumus atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Komisijas darbā novērotāja statusā var piedalīties Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Finanšu instrumentu biroja, nevalstisko organizāciju vai vadošās iestādes pārstāvji.

56. Komisija apstiprina katram apakšprojekta iesniegumam piešķirto vidējo punktu skaitu katrā kvalitātes vērtēšanas kritērijā. Ja kādā kritērijā vai kritēriju sadaļā iegūtais punktu skaits ir mazāks par minimāli nepieciešamo punktu skaitu, komisija rekomendē apsaimniekotājam noraidīt apakšprojektu.

57. Apakšprojektu iesniegumus, kuri visos kvalitātes vērtēšanas kritērijos ieguvuši noteikto minimāli nepieciešamo punktu skaitu, komisija sakārto dilstošā secībā pēc to iegūtā kopējā vidējā punktu skaita. Atkarībā no pieejamā grantu shēmas līdzfinansējuma apjoma katram statistiskajam reģionam, komisija izveido apstiprināšanai ieteikto apakšprojektu iesniegumu sarakstu.

58. Sarakstā iekļauj tos apakšprojektu iesniegumus, kuri ieguvuši lielāko kopējo vidējo punktu skaitu. Ja apakšprojektu nav iespējams atbalstīt pilnā apmērā un pieejamais grantu shēmas līdzfinansējums veido vismaz pusi no apakšprojekta iesniegumā pieprasītā finansējuma, trūkstošo finansējumu, ja iespējams, pārdala no citiem statistiskajiem reģioniem rezervētā finansējuma vai, ja tas nav iespējams, pārdala no ceturtajam atklātajam konkursam paredzētā finansējuma. Ja tas nav iespējams vai pieejamais grantu shēmas līdzfinansējums veido mazāk nekā pusi no apakšprojekta iesniegumā pieprasītā finansējuma, apakšprojekta iesniegumu neiekļauj apstiprināšanai ieteikto apakšprojektu iesniegumu sarakstā.

59. Komisija sagatavo un iesniedz apsaimniekotājam vērtēšanas ziņojumu, kurā ietverts apstiprināšanai un noraidīšanai ieteikto apakšprojektu iesniegumu saraksts.

60. Pamatojoties uz komisijas iesniegto vērtēšanas ziņojumu, apsaimniekotājs pieņem lēmumu par katra apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

61. Apsaimniekotājs lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā noteiktajā termiņā.

62. Apsaimniekotājs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu rakstiski informē apakšprojekta iesnieguma iesniedzēju par pieņemto lēmumu, nosūtot to pa pastu kā ierakstītu sūtījumu.

63. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu var pārsūdzēt Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā noteiktajā kārtībā.

VIII. Apakšprojekta ieviešanas līguma slēgšana

64. Pēc lēmuma pieņemšanas par apakš­projekta iesnieguma apstiprināšanu un pirms apakšprojekta ieviešanas līguma noslēgšanas apsaimniekotājs var veikt līgumslēgšanas sarunas, lūdzot apakšprojekta iesnieguma iesniedzējam veikt šādus precizējumus apakšprojekta iesniegumā:

64.1. novērst informācijas pretrunas dažādās apakšprojekta iesnieguma sadaļās;

64.2. precizēt apakšprojekta īstenošanas laika grafiku;

64.3. precizēt apakšprojekta budžetu, ja tajā pieļautas aritmētiskas kļūdas;

64.4. no apakšprojekta attiecināmajām izmaksām izslēgt izmaksas, kas nav nepieciešamas apakšprojekta aktivitāšu īstenošanai vai kas šo noteikumu 25.punktā noteiktas kā neattiecināmas izmaksas;

64.5. samazināt izmaksas, kas pārsniedz vidējās tirgus cenas;

64.6. iesniegt papildu informāciju, ja apakšprojekta iesniegumā nav iekļauta pilnīga informācija vai iekļautā informācija ir neskaidra vai pretrunīga.

65. Apsaimniekotājs slēdz apakšprojekta ieviešanas līgumu ar apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēju.

66. Apsaimniekotājs piecu darbdienu laikā pēc visu apakšprojektu ieviešanas līgumu noslēgšanas publicē noslēgto līgumu sarakstu latviešu un angļu valodā savā mājaslapā internetā (www.lsif.lv), kurā norāda apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja nosaukumu un juridisko adresi, apakšprojekta nosaukumu, īstenošanas vietu, īstenošanas periodu, piešķirtā grantu shēmas līdzfinansējuma apjomu un kopsavilkumu par apakšprojekta ietvaros veicamajiem pasākumiem.

IX. Apakšprojekta avansa maksājumi

67. Apakšprojektam var piešķirt avansa maksājumu. Apakšprojektiem, kuru īstenošanas periods nepārsniedz trīs mēnešus, avansa maksājumu piešķir 80 % apmērā no apakšprojektam piešķirtās grantu shēmas līdzfinansējuma summas, ko izmaksā pēc apakšprojekta ieviešanas līguma parakstīšanas starp apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēju un apsaimniekotāju. Atlikušo grantu shēmas līdzfinansējuma daļu ap­saim­niekotājs izmaksā, kad tas ir apstiprinājis apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja iesniegto apakšprojekta izpildes ziņojumu.

68. Apakšprojektiem, kuru īstenošanas periods pārsniedz trīs mēnešus, pirmo avansa maksājumu piešķir 25 % apmērā no apakšprojektam piešķirtās grantu shēmas līdzfinansējuma summas, ko izmaksā pēc apakšprojekta ieviešanas līguma parakstīšanas starp apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēju un apsaimniekotāju. Nākamos avansa maksājumus, kuru kopējā summa nepārsniedz 55 % no apakšprojektam piešķirtās grantu shēmas līdzfinansējuma summas, apsaimniekotājs izmaksā vienādās daļās pēc katra informatīvā ziņojuma saņemšanas un pieņemšanas zināšanai. Informatīvo ziņojumu periodus un iesniegšanas termiņus nosaka apakšprojekta ieviešanas līgumā. Kopējā visu avansa maksājumu summa nepārsniedz 80 % no apakšprojektam piešķirtās grantu shēmas līdzfinansējuma summas. Atlikušo grantu shēmas līdzfinan­sējuma daļu apsaimniekotājs izmaksā, kad tas ir apstiprinājis
apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja iesniegto apakšprojekta izpildes ziņojumu.

Ministru prezidents I.Godmanis

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 13.augustu.


 

1.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.608

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes un apakšprioritātes

1. Vides aizsardzība:

1.1. integrēta vides piesārņojuma novēršana un kontrole;

1.2. atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšana;

1.3. vides piesārņojuma kontroles sistēmu uzlabošana, īpaši lauksaimniecībā;

1.4. elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidošana.

2. Ilgtspējīga attīstība:

2.1. darbības spēju paaugstināšana ilgtspējīgas attīstības jomā un iespējama ilgtspējīgas attīstības institūta izveidošana;

2.2. organiskās lauksaimniecības izplatības veicināšana;

2.3. dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitātes paaugstināšana.

3. Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana:

3.1. amatu apmācība restaurācijā;

3.2. Latvijas pilsētu vēsturisko centru restaurācija;

3.3. iespējama Jūgendstila centra izveidošana Rīgā;

3.4. padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana;

3.5. koka arhitektūras restaurācija.

4. Veselība:

4.1. mirstības un infekciozo slimību izplatības samazināšana;

4.2. ar dzīvesveidu saistīto slimību samazināšana un ierobežošana;

4.3. garīgās veselības aprūpes uzlabošana;

4.4. veselības aprūpes iestāžu tehnisko un profesionālo spēju uzlabošana.

5. Bērni ar īpašām vajadzībām (bērni invalīdi):

5.1. uzlabota pieeja un ārstēšanas iespējas bērniem ar īpašām vajadzībām veselības aprūpes sistēmā;

5.2. bērnu ar īpašām vajadzībām integrācija izglītības sistēmā.

6. Cilvēkresursu attīstība un izglītība:

6.1. izglītības, apmācību un mūžizglītības sistēmu uzlabošana;

6.2. pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas Latvijas pilsoniskās sabiedrības attīstības nacionālajā programmā, ieskaitot valodas apmācību;

6.3. apmācības programmu izveide multimediju nozarē un vides aizsardzības nozarē.

7. Šengena:

7.1. policijas sadarbības stiprināšana, lai veicinātu gatavību dalībai Šengenas informācijas sistēmā.

8. Tieslietas:

8.1. ieslodzījuma vietu ēku standartu uzlabošana un personāla apmācības;

8.2. izglītības programmas ieslodzījuma vietās;

8.3. uzlabota ieslodzīto veselības aprūpe un veicināta informācijas par veselību pieejamība cietumniekiem;

8.4. preventīvi pasākumi, kas vērsti uz jauniešu noziedzības līmeņa samazināšanu un ierobežošanu;

8.5. kompetences celšana tiesās, lai veicinātu Eiropas Savienības tiesību aktu ievērošanu;

8.6. organizētās noziedzības apkarošana un novēršana;

8.7. uzlabotas izglītības programmas un dzīves apstākļi patvēruma meklētājiem un nelegālajiem imigrantiem;

8.8. probācijas sistēmas stiprināšana.

9. Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība:

9.1. vietējās un reģionālās attīstības veicināšanas programmas;

9.2. valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana;

9.3. atbalsts līdzsvarotas ekonomikas attīstībai;

9.4. institucionālo spēju stiprināšana reģionālās attīstības institūcijās un institūcijās, kas saistītas ar valsts un privātās partnerības projektu ieviešanu un vadību;

9.5. pētījumu un izvērtēšanas spēju stiprināšana reģionālās attīstības kontekstā;

9.6. kompetences līmeņa celšana par finanšu pārvaldi un audita veikšanu pašvaldībās;

9.7. sadarbības tīkla veidošana un pieredzes apmaiņa par vietējo attīstību starp reģionālās attīstības institūcijām;

9.8. sadarbības tīkla veidošana starp Latvijas un Norvēģijas institūcijām un vietējām pašvaldībām.

10. Pārrobežu sadarbība 1.–9.punktā minētajās intervences jomās.

11. Akadēmiskie pētījumi 1.–10.punktā minētajās intervences jomās.

12. Tehniskā palīdzība 1.–10.punktā minētajās intervences jomās.

Īpašu uzdevumu ministrs

sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns 


 

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta iesniegtajā redakcijā

2.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.608

2.pielikums

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns 


 

3.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.608

Administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritēriji

Nr.

Kritērijs

1. administratīvās vērtēšanas kritēriji

1.1.

Apakšprojekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta

1.2.

Iesniegts apakšprojekta iesnieguma oriģināls un četras kopijas; apakšprojekta iesnieguma oriģināls ir cauršūts (caurauklots), ar visiem pielikumiem

1.3.

Apakšprojekta iesnieguma elektroniskā versija ir iesniegta, un tā ir nolasāma

1.4.

Apakšprojekta iesniegums ir datorrakstā un ir latviešu valodā

1.5.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs ir parakstījis apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja apliecinājumu (iesnieguma veidlapas 7.sadaļa)

1.6.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs ir parakstījis partnerības apliecinājumu (ja attiecināms) (6.sadaļa)

1.7.

Visi sadarbības partneri ir parakstījuši partnerības apliecinājumus (ja attiecināms) (6.sadaļa)

1.8.

Budžets (izdevumu un ieņēmumu tāme) ir iesniegts iesnieguma veidlapas formā (5.sadaļa), tabulas ir aizpildītas, un summas norādītas Eiropas Savienības vienotajā valūtā

1.9.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja reģistrācijas apliecības kopija ir pievienota

1.10.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas reģistrācijas apliecības kopijas vai organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, ka organizācija nav PVN maksātāja, ir pievienots

1.11.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja statūtu kopija ir pievienota

1.12.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja gada pārskata par iepriekšējo pārskata gadu kopija (bilance un ieņēmumu un izdevumu pārskats par iepriekšējo pārskata gadu) ir pievienota

1.13.

Sadarbības partneru reģistrācijas apliecību kopijas ir pievienotas (ja attiecināms)

1.14.

Sadarbības partneru ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas reģistrācijas apliecību kopijas vai organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, ka organizācija nav PVN maksātāja, ir pievienotas (ja attiecināms)

1.15.

Sadarbības partneru statūtu kopijas ir pievienotas (ja attiecināms)

1.16.

Sadarbības partneru gada pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu kopijas (bilance un ieņēmumu un izdevumu pārskats par iepriekšējo pārskata gadu) ir pievienotas (ja attiecināms)

1.17.

Apakšprojektā iesaistīto apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja un sadarbības partneru darbinieku CV ir pievienoti

1.18.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja un sadarbības partneru (ja attiecināms) biedru (vai dibinātāju) saraksts vai organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, kurā norādīts biedru skaits un viņu juridiskais statuss, ir pievienots

1.19.

Detalizēta telpu remonta un/vai būvniecības izmaksu tāme ir pievienota (ja attiecināms)

1.20.

Prasītie pievienojamie dokumenti ir iesniegti oriģinālā vai kopijās, kuru atbilstību oriģinālam apliecinājis organizācijas vadītājs vai cita persona, kam saskaņā ar organizācijas darbību reglamentējošiem dokumentiem ir šādas pilnvaras; un ja šie dokumenti nav latviešu valodā, tiem pievienots precīzs tulkojums

2. Atbilstības vērtēšanas kritēriji

2.1.Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja, sadarbības partneru un apakšprojekta iesnieguma atbilstība

2.1.1.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs atbilst šo noteikumu 12., 16. un 19.punktā noteiktajiem nosacījumiem

   

2.1.2.

Sadarbības partneri atbilst šo noteikumu 13. un 16.punktā noteiktajiem nosacījumiem (ja attiecināms)

2.1.3. 

Apakšprojekta iesniegums atbilst šo noteikumu 2.punktā minētajam grantu shēmas mērķim

2.2.Darbības ilgtermiņa plāna atbilstība

2.2.1.

Darbības ilgtermiņa plāns attiecas uz kādu no EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātēm

2.2.2.

Darbības ilgtermiņa plāns ir paredzēts:

• vismaz 5 turpmākajiem gadiem, ja kapacitātes stiprināšanas projektā paredzēta zemes iegāde, telpu vai ēku iegāde, telpu remonts un/vai būvniecība,

• vai vismaz 3 turpmākajiem gadiem, ja kapacitātes stiprināšanas projektā paredzēta organizācijas darbinieku un biedru apmācība, pieredzes apmaiņa, projektu attīstība, aprīkojuma iegāde un citi pasākumi

   
   

2.3.Kapacitātes stiprināšanas projekta atbilstība

2.3.1.

Visas plānotās aktivitātes atbilst šo noteikumu 30. un 31.punktā noteiktajām atbalstāmajām aktivitātēm

2.3.2.

Projekta īstenošanas periods nepārsniedz šo noteikumu 32.punktā noteikto maksimālo īstenošanas periodu un iekļaujas norādītajā sākuma un beigu datumā

2.3.3.

Pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums nav mazāks par EUR 5 000

2.3.4.

Pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums nav lielāks par EUR 30 000

2.3.5.

Pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums nepārsniedz:

• 50 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, ja kapacitātes stiprināšanas projektā ir paredzēta telpu vai ēku iegāde vai būvniecība

• vai 90 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, ja kapacitātes stiprināšanas projektā nav paredzēta telpu vai ēku iegāde vai būvniecība

   
   

2.3.6.

Plānotās izmaksas zemes iegādei nepārsniedz 10 % no kopējām attiecināmajām izmaksām

2.3.7.

Ieguldījums natūrā nepārsniedz 5 % no kopējām attiecināmajām izmaksām

2.3.8.

Apakšprojekta administrēšanai nepieciešamās izmaksas nepārsniedz 25 % no kopējām attiecināmajām izmaksām

 

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns 

 

 

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.608

Kvalitātes vērtēšanas kritēriji

Sadaļa

Maksimā­lais punktu skaits

Iesnieguma veidlapa

1. Kapacitātes paaugstināšanas nepieciešamība

20

1.1. Cik lielā mērā projekta iesniegumā sniegtā informācija ļauj apgalvot, ka bez kapacitātes paaugstināšanas organizācija nevar darboties EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritārajās jomās

5

1.13.; 1.14.; 3.1.; 3.4.; 3.6.

1.2. Cik lielā mērā projekta iesniegumā sniegtā informācija ļauj apgalvot, ka pēc kapacitātes paaugstināšanas organizācija varēs darboties EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalsta jomās

5

3.1.; 3.4.; 3.6.

1.3. Cik nozīmīgs ir projekta iesniegums projektu konkursa mērķu sasniegšanai

5x2

1.13.; 1.14.;
2.1.–2.4.; 3.1.–3.3.; 3.6.

Apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts, ja šajā sadaļā tas tiks novērtēts zemāk par 15 punktiem

2. Projekta iesniedzēja kapacitāte projekta īstenošanā

10

2.1. Cik pietiekama ir projekta darbinieku pieredze plānoto projekta aktivitāšu īstenošanā

5

4.1.; CV

2.2. Cik reāls ir projekta iesniedzēja nodrošinājums ar finanšu resursiem nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošinājumam būvniecības un nekustamā īpašuma iegāžu aktivitātēm.

Piezīme: Ja projektā nav plānota ēku, telpu iegāde vai būvniecība, tad punktu skaits būs 5

5

1.15.

Apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts, ja šajā sadaļā tas tiks novērtēts zemāk par 8 punktiem

3. Darbības ilgtermiņa plāns

30

3.1. Cik lielā mērā darbības ilgtermiņa plāns atbilst EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalsta jomām

5

2.1.–2.4.

3.2. Cik lielā mērā plānā paredzētās darbības ir atbilstošas, realizējamas un vai tās saskan ar plāna mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem

5

2.2.–2.6.

3.3. Cik saskaņota ir kopējā plāna uzbūve
(It sevišķi, vai tajā atspoguļota risināmo problēmu analīze, ņemti vērā ārējie faktori un paredzēta plāna izvērtēšana)

5

2.sadaļa

3.4. Cik lielā mērā plāns ietver objektīvi pārbaudāmus rezultātu rādītājus

5

2.6.

3.5. Cik būtiski plāna īstenošana ietekmēs kādu no EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātēm

5

2.7.

3.6. Cik zema ir riska pakāpe, ka plāna īstenošana varētu tikt traucēta dažādu ārēju un (vai) iekšēju faktoru dēļ

5

2.8.

Apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts, ja 3.1.vērtēšanas kritērijā tas tiks novērtēts zemāk par 3 punktiem

Apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts arī tad, ja šajā sadaļā kopumā tas tiks novērtēts zemāk par 20 punktiem

4. Kapacitātes stiprināšanas projekts

30

 

4.1. Cik lielā mērā projektā paredzētās aktivitātes ir atbilstošas, realizējamas un vai tās saskan ar projekta mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem

5

3.1.–3.5.; 4.2.

4.2. Cik lielā mērā plānotie izdevumi ir nepieciešami plānoto aktivitāšu īstenošanā

5

1.14.; 3.4.; 3.5.; budžets

4.3. Cik atbilstoša ir proporcija starp plānotajiem izdevumiem un sagaidāmajiem rezultātiem

5

3.4.–3.6.; budžets

4.4. Cik pietiekama ir ekonomiskā izdevīguma principa ievērošana plānotajos izdevumos

5

3.5.; budžets

4.5. Cik lielā mērā projekta aktivitātes ir detalizētas, skaidras un izpildāmas

5

3.5.

4.6. Cik zema ir riska pakāpe, ka projekta aktivitāšu īstenošana varētu tikt traucēta dažādu ārēju un/vai iekšēju faktoru dēļ

5

3.7.

Apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts, ja 4.2., 4.3. vai 4.4.vērtēšanas kritērijā tas tiks novērtēts zemāk par 3,5 punktiem

Apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts arī tad, ja šajā sadaļā kopumā tas tiks novērtēts zemāk par 24 punktiem

Maksimālais kopējais punktu skaits

90

 

Piezīmes:

1. Katram vērtēšanas kritērijam piešķir punktus no 1 līdz 5 atbilstoši šādam vērtējumam: 1 – ļoti vāji; 2 – vāji; 3 – apmierinoši; 4 – labi; 5 – ļoti labi.

2.  1.3.vērtēšanas kritērijā piešķirtos punktus reizina ar koeficientu “2”.

3. Kritērija galīgais vērtējums ir visu vērtētāju šajā kritērijā piešķirto punktu vidējā aritmētiskā vērtība, kas noapaļota līdz diviem cipariem aiz komata.

4. Ja 1.sadaļā “Kapacitātes paaugstināšanas nepieciešamība” iegūtais kopējais vidējais punktu skaits būs zemāks par 15 punktiem, apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts.

5. Ja 2.sadaļā “Projekta iesniedzēja kapacitāte projekta īstenošanā” iegūtais kopējais vidējais punktu skaits būs zemāks par 8 punktiem, apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts.

6. Ja 3.1.vērtēšanas kritērijā iegūtais vidējais punktu skaits būs zemāks par 3 punktiem, apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts.

7. Ja 3.sadaļā “Darbības ilgtermiņa plāns” iegūtais kopējais vidējais punktu skaits būs zemāks par 20 punktiem, apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts.

8. Ja 4.2., 4.3. vai 4.4.vērtēšanas kritērijā iegūtais vidējais punktu skaits būs zemāks par 3,5 punktiem, apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts.

9. Ja 4.sadaļā “Kapacitātes stiprināšanas projekts” iegūtais kopējais vidējais punktu skaits būs zemāks par 24 punktiem, apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!