"Šis mēnesis bija notikumu pārsātināts"

Ministru prezidents Andris Šķēle savā ikmēneša preses konferencē, piektdien, 24.septembrī:

— Diemžēl savā šāmēneša preses konferencē nevaru apiet jautājumu, kas taisnīgi izraisījis sašutumu sabiedrībā pēdējās nedēļas laikā. Tas ir jautājums par bērnu seksuālo izmantošanu. Es gribētu darīt zināmas dažas lietas, kas, man šķiet, vai nu tiek noklusētas, vai arī nav bijušas zināmas. Jau ilgāk nekā gadu ļoti rūpīgi un pamatīgi tiek izmeklēts šis ļoti smagais noziegums, kas saistīts ar bērnu seksuālo izmantošanu. Vairāk nekā gadu ir notikusi slepena rūpīga izmeklēšana. Pirms pāris mēnešiem šī lieta jau tika nodota nākamajā posmā sevišķi svarīgu lietu prokuroram, saprotot, ka ir pietiekami daudz izdarīts iepriekšējā posmā, lai lieta varētu ātrāk virzīties līdz tiesai. Notika aresti, un tika izvirzītas pirmās apsūdzības noziedzniekiem.

Zinot to visu, pagājušās svētdienas raidījums "Nedēļa" var tikt uzskatīts par mēģinājumu torpedēt izmeklēšanu mafiozā, augsti tehnoloģiskā, plaši sazarotā un sevišķi ciniskā noziegumā. Prokuratūra, strādājot ar profesionālu izmeklētāju un psihologu palīdzību, bija tuvu tam, lai izvilktu dienas gaismā veselu noziedzības tīklu, kurš skar simtus cilvēku. Kartotēka runā par skaitli, lielāku par 600 cilvēkiem. Izvazājot pa televīzijas ekrāniem nelaimīgo bērnu fotogrāfijas, izmeklēšanai ir nodarīts smags kaitējums, iespējams, dažās epizodēs neatgriezenisks. Tāds ir profesionāļu izmeklētāju viedoklis.

Es vēlreiz apstiprinu savus iepriekšējos paziņojumus, ka Latvijas Republikas valdība sniegs visu nepieciešamo palīdzību, tai skaitā finansiālu, lai garantētu liecinieku drošību un iespējamā noziegumā iesaistīto bērnu aizsardzību. Jau ir arī reāla nepieciešamība. Es aicinu visus Latvijas Republikas iedzīvotājus, masu saziņas līdzekļus sniegt visu viņu rīcībā esošo informāciju Ģenerālprokuratūrai, lai lietas izmeklēšana būtu pabeigta iespējami ātrāk un pilnīgāk. Tas ir ļoti svarīgi.

Un, protams, nav iespējams izlikties arī, ka nekas nav noticis, runājot par mājieniem amatpersonu virzienā. Izplatītajām baumām šobrīd nav saskatāms nekāds pamats, toties jau tagad var runāt par cita nozieguma iespējamību. Nozieguma, kas minēts Krimināllikuma 298. panta otrajā daļā par nepatiesu apsūdzību smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā. Es izdrukāju šo Kriminālkodeksa pantu un atļaušos to nolasīt: "Latvijas Republikas Krimināllikums, 298. pants. Apzināti nepatiess ziņojums. Par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt krimināllietas ierosināšanu pret kādu personu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai arī citādā, mīkstākā formā. Par tādām pašām darbībām, ja tās saistītas ar apsūdzību smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā vai ar neīstu apsūdzības pierādījumu radīšanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem." Katrā gadījumā visas epizodes, visa informācija, kas ir šobrīd jūsu rīcībā, sabiedrības rīcībā attiecībā par jebkuru amatpersonu, arī ir iesniedzama Latvijas Ģenerālprokuratūrā.

Otrs jautājums, par ko gribēju runāt, ir par sašauto Finansu policijas inspektoru. Valdības uzsāktais darbs, arī mans personīgi veltītais laiks, katru otro nedēļu strādājot kopā ar attiecīgo valsts drošības iestāžu, tiesu sistēmas iestāžu vadošajiem darbiniekiem kontrabandas apkarošanas lietās, man šķiet, ir atstājis pietiekamu iespaidu uz darbiniekiem, kuriem varbūt iepriekš nebija tādas skaidras politiskas motivācijas, uzstājības, ka šīs lietas ir virzāmas un nekādu šķēršļu nedrīkst būt šo lietu atklāšanā. Gadījums, ka ir sašauts Finansu policijas darbinieks, kas strādāja sevišķi plaša apmēra spirta kontrabandas lietā — tā ir viena no tā sauktajām cisternu lietām, kur spirts top par ūdeni — un otrādi, ir apliecinājums tam, ka mēs esam uz pareiza ceļa. Ka mūsu apņēmība ir pietiekama, lai cīnītos, un gadījums, ka bandīti, nelieši ir pacēluši roku pret valsts amatpersonām, kuru pienākums ir apkarot šos noziegumus, liks mums to darīt vēl ar divkāršu apņēmību. Mēs izdarīsim visu, lai atklātu gan vainīgos, gan attiecīgās krimināllietas, par kuru apjomiem, es domāju, mēs uzzināsim nedaudz vēlāk. Arī par tām amatpersonām, kuras figurē saistībā ar šīm lietām, mēs tāpat uzzināsim vēlāk, un šīs lietas tiks novestas līdz galam. Valsts neļaus ņirgāties nekādā veidā — ne tikai nepieļaus šos gadījumus, kas attiecas uz manis iepriekš minēto jautājumu par bērniem, kā arī neļaus ņirgāties par cilvēkiem, kas, pētot šīs lietas, var tikt pakļauti reāliem dzīvības apdraudējumiem.

redzēti?

—

Šis ir viens no jautājumiem, kas tiek risināti kontrabandas apkarošanas pasākumu ietvaros. Katru otro nedēļu es tiekos ar to iestāžu vadību, kas ir atbildīgas par kontrabandas apkarošanu, un dotajā brīdī esmu definējis konkrētas lietas, konkrētus jautājumus, par kuriem es gribu redzēt piedāvājumu un novērtējumu — kas un kāpēc. Tajā skaitā arī par to, kā spējam novērtēt preču deklarēto cenu, apjomu — gan tās ievedot, gan izvedot. Jāteic, ka pārāk maz mēs izmantojam legālas metodes, brīvi pieejamos reģistrus, kaut vai lai pārliecinātos par to, vai vienu otru oficiāli nodokļus maksājošu firmu nevada no Latvijas sen aizbraukusi vai pat mirusi persona. Šādas lietas pašlaik ir manā rīcībā, un es tās pārrunāšu ar attiecīgajām amatpersonām. Ir dīvaini, ka mēs pat nevaram salīdzināt divus reģistrus...

— Par preču aplikšanu ar nodokļiem. Kāpēc akcīzes nodoklis būs kafijai, bet nebūs, piemēram, tējai?

— Valdība izanalizēja visu šajā jautājumā esošo pieredzi, īpaši Skandināvijas valstu pieredzi, un neatrada nevienu Eiropas valsti, kur tēja būtu aplikta ar akcīzes nodokli. Dānija ar nodokli apliek pat automobiļa numuru, Lietuva ar akcīzes nodokli apliek elektroenerģiju, akcīze tiek noteikta ļoti daudziem un dažādiem produktiem. Akcīzes nodoklis ir godīgs no konkurences viedokļa, jo vienādi trāpa gan importētam produktam, gan vietējā ražošanā tapušam.

— Starptautiskās kredītreitinga aģentūras "Fitch IBCA" paustajā novērtējumā par situāciju Latvijā kā viena no negācijām minēta politikas un biznesa ciešā saistība. Vai to ir iespējams novērst, un kas tiek darīts?

— Domāju, tas ir visiem zināms, ka mums ir jāattīsta tālāk sava likumdošana, kas ļauj precīzāk sekot, vai politikā, lēmumu pieņemšanā iesaistītas amatpersonas ir deklarējušas visas savas intereses, visus savus īpašumus, vai tās lēmumu pieņemšanas brīdī ir brīvas. Es cenšos rādīt šajā jomā piemēru, un darīju to arī 1995.gadā, kad pirmo reizi kļuvu par Ministru prezidentu. Visu savu biznesu esmu nodevis pārvaldījumā, tādā veidā skaidri un gaiši nodalot savu amatpersonas un cilvēka, kam pieder kāds bizness, interešu sadursmi. Esmu nodevis savu biznesu neatkarīga trasta turētāja rīcībā, kas ir neierobežots savā rīcībā — pārdot, sadalīt, pārveidot uzņēmumu, biznesu u.tml. Mums ir jādomā, kā uzlabot savu likumdošanu, lai nebūtu situācijas, ka ir tikai viens cilvēks, kas to visu nokārto atklāti un skaidri.

— Tikko notikušas izmaiņas "Latvijas kuģniecības" padomē. Vai tas ir lietderīgi un vai neietekmēs pieteikšanos uz privatizāciju, kuras termiņš tikko ir sācies?

— Cik man zināms, vairākiem "Latvijas kuģniecības" padomes locekļiem bija beidzies viņu pilnvaru termiņš, un bija jāizpilda atbilstoši statūtiem paredzētais — vai nu jāieceļ jauni padomnieki vai jāpagarina pilnvaru termiņš iepriekšējiem.

— Jūs solījāt iepazīstināt žurnālistus ar Valsts kancelejas direktora darbības izvērtējumu...

— Kad es vēlēšos jūs tieši ar šo jautājumu iepazīstināt, es noteikti to būšu pieteicis.

— Vai iepriekšējās valdības laikā Valsts kancelejas pasūtītais komunikāciju kampaņas plāns sabiedrisko attiecību uzņēmumam "DDB&CO Hintzy Heymann Sia", kuras izpilddirektors ir Jurģis Liepnieks, nav izmaksājis par dārgu? Kā zināms, tā apjoms ir tikai četras lappuses...

— Man ir grūti pateikt, vai ir par dārgu samaksāts vai ne. Iepriekšējās valdības laikā ar minēto firmu bija noslēgts šāds līgums. Man ir grūti spriest par šī materiāla kvalitāti, es to lūgšu izvērtēt saviem padomniekiem, jo runa ir par zināmu radošu projektu, radošu piedāvājumu žanrā, kurā es neesmu speciālists. Bet es saprotu arī, ka, šo darbu publiskojot, zūd tā jēga vispār, jo tas bija pieteikums radošam projektam, padarot to publisku, iznāks, ka nauda vispār ir nosviesta zemē. Esmu zināmā samulsumā, kā rīkoties, vēlreiz konsultēšos ar saviem padomniekiem. Vakar lūdzu, lai man no Valsts kancelejas atnes šo projektu un uz man galda šis "gara darbs" stāv...

— Vai valdība varētu pārskatīt savu konceptuālo lēmumu par deviņu reģionu veidošanu Latvijā reģionālās reformas gaitā? Varbūt tie varētu būt četri reģioni? Otrs jautājums — vai pašvaldībām varētu būt savi nodokļi, ne tikai tie, kas paliek to budžetos pārdales rezultātā?

— Pateicību un atzinīgus vārdus gribu nodot tiem pašvaldību vadītājiem, kas pēc tam, kad valdība deklarācijā vēlreiz apliecināja, ka teritoriālā reforma būs un ka tā notiek, pretējā gadījumā nav attaisnojuma pašvaldību lietu valsts ministra amatam valdībā, ļoti aktīvi ir iesaistījušies diskusijā par valdības konceptuālo lēmumu. Man pirmdien ir paredzēta tikšanās ar aptuveni septiņdesmit pašvaldību vadītājiem, esmu ar daudziem jau ticies, lai paralēli ministra Bunkša aktivitātēm un valdības lēmumiem pats personīgi pārliecinātos par tiem piedāvājumiem un ceļiem kā labāk un ātrāk risināt šo uzdevumu. Un vislabāk to zina paši pašvaldību vadītāji. Iespējams būs piedāvājums koriģēt šo valdības lēmumu par deviņiem reģioniem, jo jāteic, ka nav jau tikai variants mainīt no deviņi uz četri, ir arī viedokļi par pieciem reģioniem un citādi, bet man simpatizē tas, ka pašvaldību vadītāji ir mainījuši savu viedokli, kas vēl pirms gadiem trim bija negatīvs pret lieliem reģioniem, pret šādu otro pašvaldību līmeni. Tagad viņi saka, ka Eiropa no mums prasa vēl lielākus reģionus, citādi nav iespējams apgūt lielas naudas summas, kas ir izdevīgi pašiem iedzīvotājiem. Šobrīd šādi jautājumu formulē paši pašvaldību vadītāji, un domāju, ka viņos ir jāieklausās. Ja būs nepieciešams, valdība savu lēmumu jautājuma konceptuālā risinājumā var vēl precizēt, zināms rāmis, mugurkauls reformai ir, tagad tas ir strauji jāattīsta tālāk.

Kas attiecas uz speciāli pašvaldībām nodalītu nodokli — es šobrīd neredzu, kuru nodokli, ņemot vērā Latvijas likumdošanu, kas ir ļoti eiropeiski būvēta, varētu izdalīt īpaši otrajam līmenim. Ir jau zināms, kuri nodokļi ir piekritīgi pašvaldībām, — tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un runa ir par to, lai to pilnībā nodotu pašvaldībām, arī to ieturēto daļu, kas šobrīd paliek veselības aprūpei, ja kā pašvaldības funkcija tiek deleģēta arī veselības aprūpes organizēšana, tāpat nekustamā īpašuma nodoklis — valdība ar 2000.gadu plāno ne tikai zemes nodokļa iekasēšanas lietas, bet arī nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas lietas ar visu datu bāzi pilnībā nodot pašvaldību pārziņā. Ja būs vēl kāds racionāls priekšlikums, mēs, protams, varam to izvērtēt. Bet pamatos es gribētu teikt skaidri un gaiši — Eiropas likumdošana un Latvijas likumdošana ir ļoti, ļoti līdzīgas.

— Vai jūs pieļaujat, ka pedofilijas skandāla organizētājiem būtu bijusi pieejama informācija par ilgstošo slepeno izmeklēšanu?

— Es nevaru atbildēt, izteikt pieņēmumus, jo neviena konkrēta detaļa, kas šobrīd ir prokuratūras izmeklēšanā un ir svarīga lietas izmeklēšanai un tālākvirzīšanai, diemžēl nav šobrīd publiskojama.

— Kā jūs rīkosities, ja kādā no masu medijiem parādīsies konkrētu amatpersonu, kas iesaistīti pedofilijas lietā, vārdi?

— Vēlreiz atkārtoju, ka šobrīd ir zināma tikai viena amatpersona, kas ir saistīta ar šo skandālu. Man nav pamata domāt, ka jebkādas izteiktas baumas, jebkuras amatpersonas uzvārda piesaukšana būtu apliecinājums saistībai. Ja tiks ierosināta konkrēta krimināllieta, arī mana rīcība, protams, būs nekavējoša. Šobrīd, vēlreiz atkārtoju, ir pamats domāt par apzināta nepatiesa ziņojuma sniegšanu.

 

Rūta Bierande,

Liena Pilsētniece,

"LV"nozaru redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā