Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 29.jūlijā

AM: Par rehabilitācijas centru karavīriem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem

29.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīta Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotā koncepcija par Nacionālo bruņoto spēku karavīru un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku rehabilitācijas centra izveidi.

No trim Aizsardzības ministrijas piedāvātajiem variantiem MK atbalstīja rehabilitācijas centra celtniecību Salacgrīvā, ņemot vērā šā varianta salīdzinoši nelielās izmaksas un Salacgrīvas pašvaldības piedāvāto sadarbību.

Atbalstītais variants paredz psiholoģiskās rehabilitācijas centra ar vismaz 130 gultas vietām celtniecību šim nolūkam piemērotā teritorijā jūras tuvumā, nodrošinot karavīru pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas, viņu ģimenes locekļu, atvaļināto karavīru un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku psiholoģisko, sociālo un ierobežota apjoma medicīnisko rehabilitāciju.

Aizsardzības ministrija noteikta par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā. Koncepcijas projektu paredzēts īstenot AM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Vineta Kleine, AM Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente

ĀM: Par informatīvo ziņojumu “Par nozaru politiku virzību Slovēnijas prezidentūrā un plānoto attīstību Francijas prezidentūrā”

29.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums “Par nozaru politiku virzību Slovēnijas prezidentūrā un plānoto attīstību Francijas prezidentūrā”. Šādu ziņojumu Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām gatavo divas reizes gadā, mainoties ES Padomē prezidējošai valstij.

Ziņojums ir veidots kā koncentrēts pārskats par nozaru politiku attīstību, atspoguļojot Latvijai būtisko ES politikas dokumentu un tiesību aktu projektu virzību Slovēnijas prezidentūras laikā un plānoto attīstību Francijas prezidentūras laikā. Izvērtējot Francijas prezidentūras darba programmu, noteikti tie jautājumi, kuros Latvijas nacionālo interešu pārstāvībai būtu pievēršama īpaša uzmanība.

2008.gada pirmajā pusē prezidējošās valsts funkcijas ES Padomē veica pirmā no jaunajām ES dalībvalstīm – Slovēnija, kas par savām prioritātēm izvirzīja enerģētiku, jauno Lisabonas stratēģijas ciklu 2008.– 2010.gadam, migrācijas politiku un reģionālās sadarbības padziļināšanu Rietumbalkānu reģionā, kā arī starpkultūru dialoga veicināšanu.

Latvijai Slovēnijas prezidentūras laikā prioritāri bija horizontāli, ar ES nākotni saistīti jautājumi – Lisabonas līgums un ES budžeta reforma, kā arī virkne ES nozaru politiku: enerģētika un klimats, iniciatīvas vides, nodokļu un transporta jomā, Kopējās lauksaimniecības politikas “veselības pārbaude”, ES legālās migrācijas politika un jautājums par totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanu.

No 1.jūlija prezidējošās valsts funkcijas veic Francija, kuras darbības virzieni iezīmēti Francijas, Čehijas un Zviedrijas kopīgajā 18 mēnešu darba programmā. Arī Francija savas prezidentūras laikā kā darbības prioritātes ES Padomē izvirzījusi enerģētiku un klimata pārmaiņas, imigrācijas politiku, Kopējo lauksaimniecības politiku un Eiropas aizsardzības un drošības politiku.

Enerģētikas jomā tiks turpināts darbs pie atlikušajiem atvērtajiem jautājumiem enerģētikas tirgus liberalizēšanas likumdošanas paketē, lai jau 10.oktobra Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomē panāktu dalībvalstu politisku vienošanos. Ņemot vērā dalībvalstu un Eiropas Parlamenta atšķirīgos viedokļus, Latvijai ir būtiski saglabāt šobrīd paketē iestrādātos nosacījumus. Intensīvs darbs ekspertu un politiskā līmenī gaidāms arī pie klimata un enerģētikas tiesību aktu paketes, par kuru vienošanos iecerēts panākt vēl pirms ANO Klimata pārmaiņu konferences Poznaņā no 1. līdz 12.decembrim.

Tiks turpināts darbs Latvijai būtiskajā jautājumā par Kopējās lauksaimniecības politikas “veselības pārbaudi”, par ko Francija iecerējusi panākt politisku vienošanos 17. un 18.novembra Lauksaimniecības ministru padomē.

Turpinot jūnija Eiropadomē sāktās diskusijas, Francija plāno aktīvu darbu jautājumā par pieaugošajām naftas cenām. Jau septembrī Eiropas Komisija nāks klajā ar konkrētiem pasākumiem augošo naftas cenu ietekmes mazināšanai. Diskusijas par šo jautājumu plānotas gan 12. un 13.septembra neformālajā Ekonomikas un finanšu jautājumu ministru padomē, gan 15. un 16.oktobra Eiropadomes laikā.

Tāpat oktobra Eiropadomes laikā Francija plāno apstiprināt tās izstrādāto Eiropas migrācijas un patvēruma paktu, kas ir dalībvalstu politisko apņemšanos apkopojums kopējas migrācijas un patvēruma politikas veidošanai. Savukārt 11. un 12.decembra Eiropadomes laikā plānots pieņemt lēmumu jautājumā par Lisabonas līgumu, kā arī apstiprināt atjaunoto Eiropas drošības stratēģiju.

Ņemot vērā Francijas prezidentūras straujo darba tempu un blīvo darba grafiku, tuvākajā pusgadā Latvijai būs nepieciešama aktīva rīcība gan ekspertu, gan politiskajā līmenī, kā arī nopietna esošās kapacitātes mobilizēšana, lai Eiropas Savienības pieņemtie lēmumi nebūtu pretrunā ar nozaru ministriju identificētajām un šajā ziņojumā iekļautajām Latvijas interesēm.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja direktoru

Ministru kabinets 29.jūlijā VA “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (LATAK) direktora amatam apstiprināja Mārtiņu Ozoliņu.

M.Ozoliņš ir veicis VAS “Latvijas dzelzceļš” Ārējo sakaru daļas sadarbības vadītāja amata pienākumus (no 2006.gada jūnija līdz šim brīdim), SIA “Amber Furniture” kvalitātes vadītāja pienākumus (2005.–2006.g.), VAS “Latvijas dzelzceļš” ģenerāldirekcijas kvalitātes daļas vadītāja pienākumus (1998.–2005.g.), kā arī Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja LATAK sertifikācijas un inspekcijas institūciju akreditācijas daļas vadītāja pienākumus.

Mārtiņam Ozoliņam ir inženierzinātņu maģistra grāds kvalitātes nodrošināšanas un vadības jomā, kas iegūts Rīgas Tehniskās universitātes Ražošanas kvalitātes institūtā.

Līdzšinējais LATAK direktors Edmunds Beļskis šā gada 16.jūlijā pārcelts Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta direktora amatā.

VA “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts aģentūra, kas nodrošina vienotu atbilstības novērtēšanas sistēmu laboratorijām, sertifikācijas, inspekcijas institūcijām un vides verificētājiem, kuru rezultāti būtu starptautiski atzīti atbilstoši Latvijas tautsaimniecības vajadzībām un dotu iespēju apliecināt Latvijas uzņēmēju ražoto produktu atbilstību Eiropas un starptautiskajiem standartiem.

Elita Rubesa-Voravko, EM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente

FM: Par priekšlikumiem ekonomikas stimulēšanai ar nodokļu politikas palīdzību

Valdība otrdien, 29.jūlijā, iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem, kas saistīti ar iespējām stimulēt ekonomikas attīstību ar nodokļu politikas palīdzību.

Izvērtējot dažādu nodokļa stimulu priekšrocības un trūkumus, FM secināja, ka visefektīvākais veids investīciju stimulēšanai tieši ražošanas sektorā būtu vēl par 5 gadiem pagarināt īpašo pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtību jaunām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, piemērojot pamatlīdzekļu iegādes vērtībai palielinošu koeficientu 1,5. Minētā kārtība ir vienkārši administrējama un uzņēmējiem jau pazīstama.

Vienlaikus Finanšu ministrija par efektīvu veidu uzņēmumu pašu kapitāla palielināšanas veicināšanai uzskata arī iespēju apliekamo ienākumu samazināt par summu, kas ir līdzvērtīga procentu maksājumiem, kādus uzņēmums maksātu bankai, ja pašu kapitāla palielinājuma daļu tam nāktos aizņemties no kredītiestādes. Šis stimuls varētu radīt atvieglojumu uzņēmumiem, kas no pašu kapitāla iegulda uzņēmuma attīstībā.

FM speciālisti jau šobrīd strādā pie jauna nodokļu stimula izveides, kurš nodrošinātu peļņas, kas gūta, pārdodot pamatlīdzekli, neaplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), ja atsavinātā pamatlīdzekļa vietā tiek iegādāts cits līdzīgs pamatlīdzeklis.

Būtiski ir arī novērst problēmas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma nodokļa palielinājumu kadastrālās vērtības izmaiņu ietekmē. Visefektīvākais un vienkāršākais risinājums būtu iesaldēt nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu – tādējādi 2009.gadā maksājamajam nodoklim nevajadzētu pārsniegt 2008.gadā maksājamo nodokli.

Šobrīd jau tiek piemēroti vairāki būtiski UIN stimuli, kas paredzēti, lai veicinātu investīcijas. Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir ceturtā zemākā UIN likme aiz Īrijas, Kipras un Bulgārijas.

Tāpat pastāv īpašs nodokļu režīms speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās (piemēro UIN atlaidi 80% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas). Šobrīd ir spēkā arī labvēlīga vispārējā pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtība (paātrināta nolietojuma norakstīšanas kārtība, piemērojot dubulto nolietojuma likmi), kas ļauj nolietojumu UIN vajadzībām norakstīt lielākā apmērā nekā finanšu grāmatvedībā.

Lai veicinātu investīcijas reģionos, Latvijā izveidots arī īpašs UIN režīms uzņēmumiem, kas darbojas un veic investīcijas pamatlīdzekļos īpaši atbalstāmajās teritorijās.

Uzņēmumiem, kas ir reģistrēti un darbojas šajās teritorijās, īstenojot atbalstītus projektus, ir tiesības to iegādāto pamatlīdzekļu vērtību nodokļa aprēķināšanas vajadzībām palielināt, šo vērtību reizinot ar koeficientu no 1,3 līdz 2 atkarībā no pamatlīdzekļu kategorijas.

Papildus jau esošajai labvēlīgajai pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtībai 2005.gadā tika radīts jauns pamatlīdzekļu iegādi veicinošs UIN stimuls, kas ļauj gūt lielāku labumu nākotnē no naudas, kas ieguldīta ražošanā, salīdzinot ar patēriņam novirzīto ienākuma daļu.

Elīna Dobulāne,

FM Preses nodaļas vadītāja

FM: Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas gaitu

29.jūlijā valdība iepazinās ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) uzraudzības padomes sagatavoto un Finanšu ministrijas (FM) virzīto informatīvo ziņojumu par LNB projekta īstenošanu 2007.gadā.

Pērn būtiskākie paveiktie uzdevumi bija LNB ēkas būvprojekta izstrāde, nekustamo īpašumu jautājumu risināšana, būvlaukuma sagatavošana, būvdarbu veicēja un finansētāja izvēle, būvuzraudzība un konsultācijas, autoruzraudzības nodrošināšana, kā arī infrastruktūras projekta izveide.

Kopumā LNB būvniecības īstenošanai 2007.gadā izlietoti 7,007 miljoni latu.

Ziņojumā norādīts, ka 2007.gadā atbilstoši izvirzītajam plānam īstenots valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas projekts. Realizēta sarunu procedūra par bibliotēku informācijas sistēmas funkcionālo moduļu piegādi, kopumā iesaistītas 74 bibliotēkas un veikta darbinieku apmācība. Tāpat 310 vietējās nozīmes bibliotēkās ir piegādāta un instalēta bibliotēku informācijas sistēmas programmatūra, notikusi arī sarunu procedūra par bibliotēkas informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu 1000 izglītības iestāžu bibliotēkās. Pārskata gadā šim mērķim izlietoti 4,011 miljoni latu.

LNB projekta īstenošanu veic divas institūcijas – valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi””, kuras funkcijas ir organizēt un vadīt ēkas būvniecību, infrastruktūras izveidi informācijas pakalpojumu sniegšanai uzceltajā ēkā, bibliotēkas iekārtošanu, un valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”, kuras funkcijas ir organizēt un veikt valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveidošanu. LNB projekta īstenošanu uzrauga īpaši izveidota padome, kuru vada finanšu ministrs, un vienreiz gadā padomei jāsniedz ziņojums valdībā par darbu gaitu.

FM: Par Latvijas nostāju Eiropas Komisijas pārkāpumu lietās

Lai ieviestu Eiropas Komisijas (EK) direktīvu prasības, Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi vairākus likumprojektus, kas jau pieņemti Saeimā vai vēl tiks izstrādāti. Ziņojot EK par ieviešanas gaitu, valdība 29.jūlijā apstiprināja Latvijas nostāju formālā paziņojuma pārkāpuma un argumentētā atzinuma pārkāpuma lietā.

Jūnijā EK formālā paziņojuma veidā norādīja uz nepieciešamību ieviest direktīvas prasības par pārapdrošināšanu. Lai normatīvajos aktos ieviestu nepieciešamās izmaiņas, tika izstrādāts pārapdrošināšanas likums, grozījumi apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, kā arī grozījumi likumā par zvērinātiem revidentiem, kas Saeimā 3.lasījumā tika pieņemti 2008.gada 12.jūnijā. Par veiktajām izmaiņām EK jau tika informēta.

EK argumentēta atzinuma veidā arī norādīja uz nepilnībām likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, kur iestrādāti nepietiekamās kapitalizācijas noteikumi. Tie ar dažiem nosacījumiem palielina ar nodokli apliekamo ienākumu Latvijas Republikas uzņēmumiem. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums aizliedz kapitāla aprites ierobežojumu starp dalībvalstīm. EK uzskata, ka tādējādi Latvija izturas labvēlīgāk pret procentu maksājumiem iekšzemes kreditoriem nekā pret procentu maksājumiem kreditoriem, kas nav Latvijas rezidenti.

Lai novērstu likumā radītos pakalpojumu un kapitāla aprites ierobežojumus saistībā ar atšķirīgo nodokļu režīmu pret nerezidentiem izmaksātajiem procentu maksājumiem, likums tiks grozīts, paredzot nodrošināt vienādu nodokļu režīmu procentu maksājumiem Latvijas, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas rezidentiem.

Grozījumus uzņēmumu ienākuma nodokļu likumā paredzēts sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā līdz 2009.gada 31.martam.

Igors Ivanovs, FM Komunikācijas departamenta Preses nodaļas vecākais referents

RAPLM: Par paveikto pašvaldību reformas īstenošanā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns 29.jūlijā iepazīstināja Ministru kabinetu ar paveikto, īstenojot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

Pilnveidojot pašvaldību darbību regulējošos normatīvos aktus un strādājot pie jaunā finanšu izlīdzināšanas modeļa, ir sagatavots pamats sekmīgai reformas pabeigšanai, lai nākamā gada jūlijā darbību varētu sākt novadu pašvaldības.

Pirms Saeimas sesiju pārtraukuma parlaments pieņēmis divus pašvaldību darbībai nozīmīgus likumprojektus.

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” sagatavoti un pieņemti pamatā, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu, veicot virkni papildinājumu, kas uzlabo pašvaldību darbu kopumā.

Ar vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu tiešā veidā saistītie grozījumi paredz svītrot vai precizēt normas, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību darbu no 2009.gada 1.jūlija.

Piemēram, likumā svītrots regulējums, kas attiecas uz pagastu padomēm un pilsētu domēm, svītrotas normas, kas regulē rajonu pašvaldību darbību, noregulēti jautājumi par pašvaldību saistošo noteikumu spēkā esamību pārejas posmā, papildināts regulējums, lai stiprinātu kopīgo iestāžu darbību, kā arī veikti citi grozījumi.

Savukārt grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, kas uzlabo pašvaldību darbu kopumā, precizē pašvaldību amatpersonu atbildības jautājumus, saistošo noteikumu spēkā stāšanās procedūru, pašvaldību tiesības lemt par no autonomām funkcijām izrietošu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu privātām un publiskām personām un citi grozījumi.

Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par pašvaldībām” Ministru kabinetam līdz 2008.gada 1.novembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai likumprojekti par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, savukārt līdz 2009.gada 1.decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts par pašvaldību referendumiem.

Tāpat Saeimā ir pieņemts Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums, kas nosaka kārtību, kādā reorganizējamas rajonu pašvaldības, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu.

Reorganizācijas gaitā vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni pārņems attiecīgā rajona pašvaldības funkcijas, institūcijas, mantu, finanšu līdzekļus, tiesības un saistības, lai nodrošinātu pašvaldību darba nepārtrauktību un pēctecību.

Likums nosaka, ka katrai rajona padomei līdz 2008.gada 31.decembrim jāpieņem reorganizācijas plāns, paredzot tajā visu institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem.

Reorganizācijas plāna izpildi varēs sākt ne agrāk par 2009.gada 1.martu, un tā būs jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim.

Patlaban Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādā Ministru kabineta noteikumu projektu par rajona pašvaldību reorganizācijas kārtību, vienlaikus konsultējoties ar pašvaldībām, lai laikus rastu risinājumu neskaidrajiem jautājumiem.

Bez minētajiem diviem likumiem Saeima ir pieņēmusi vēl 14 likumprojektus, bet vēl vairāki likumu grozījumi ir atbalstīti 1.lasījumā.

Plānots, ka septembrī RAPLM izskatīšanai valdībā iesniegs jauno finanšu izlīdzināšanas likumprojektu, kas top konsultējoties ar Latvijas Pašvaldību savienību. Papildus tam RAPLM gatavo grozījumus 72 likumos, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu. Paredzēts, ka likumprojekti valdībā tiks iesniegti līdz šā gada 1.novembrim.

Paralēli normatīvā regulējuma pilnveidošanai norisinās darbs pie otrā līmeņa pašvaldību izveidošanas iespēju izvērtējuma.

Ministra E.Zalāna vadībā strādā darba grupa, kas vērtē tiešās valsts pārvaldes funkciju decentralizācijas iespējas, lai sagatavotu valdībai priekšlikumus par otrā līmeņa pašvaldību nepieciešamību.

Dace Kārkliņa, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre

SM: Par Satiksmes ministrijas valsts sekretāru

Turpmāk Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs būs Nils Freivalds. Šādu lēmumu otrdien, 29.jūlijā, pieņēma Ministru kabinets, pārceļot N.Freivaldu no valsts sekretāra vietnieka amata.

Jauna valsts sekretāra apstiprināšana amatā bija nepieciešama, jo pēc gandrīz divu gadu darba līdzšinējais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Jānis Maršāns nolēmis atstāt amatu.

N.Freivalds turpinās jau iesāktos darbus Satiksmes ministrijā. Nozaru prioritātes joprojām būs ieviest maksu par valsts galveno autoceļu lietošanu kravas automašīnām (eiro vinjete); izstrādāt grozījumus likumā “Par autoceļiem”, lai līdz 2014.gadam palielinātu degvielas akcīzes nodokļa daļu līdz 100% transporta infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai; apvienot vienā koncernā starptautisko lidostu “Rīga” un reģionālās lidostas Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī; izstrādāt Programmu konteinerkravu tranzīta palielināšanai, kā arī izveidot Pasta banku.

Darbs turpināsies arī pārējās jomās, par kurām ir atbildīga Satiksmes ministrija.

N.Freivalds par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieku kļuva šā gada 19.martā. Strādājis arī Ekonomikas ministrijā, VA “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”, kā arī citos uzņēmumos un valsts iestādēs. Bakalaura grādu ieguvis Latvijas Universitātes Vadības un ekonomikas fakultātē.

Ilze Eida, SM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

SM: Par elektroniskā paraksta komplektiem

VAS “Latvijas Pasts” līdz šā gada aprīlim ir izsniegusi vairāk nekā 15 tūkstošus elektroniskā paraksta komplektu, bet vēl tai jāizsniedz vismaz 20 tūkstoši.

Lai atspoguļotu līdz šim paveikto, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” saistībām un to izpildi sakarā ar saņemto valsts budžeta finansējumu sertifikācijas pakalpojumu sniegšanai (droša elektroniskā paraksta ieviešanai) valstī”, kas otrdien, 29.jūlijā, tika izskatīts valdībā.

2006.gada 15.decembrī starp “Latvijas Pastu” un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu tika noslēgts līgums par 50 000 elektroniskā paraksta komplektu piegādi valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, nosakot pieteikumu pieņemšanas beigu termiņu – 2008.gada 1.jūniju. Paredzētā līguma summa bija 1,4 miljoni latu (ar PVN).

Tā kā sākotnēji paredzētais finansējums pasūtījuma izpildei valsts budžetā 2008.gadam netika iekļauts, tika samazināts līguma apjoms un 2007.gada 28.decembrī noslēgta papildu vienošanās par grozījumiem līgumā, paredzot piegādājamo elektroniskā paraksta komplektu skaita samazināšanu līdz 35 120, bet līguma summas samazinājumu līdz 0,98 miljoniem latu.

Saskaņā ar vienošanos VAS “Latvijas Pasts” ir jānodrošina elektroniskā paraksta pieteikumu apstrāde un komplektu izgatavošana, ja pieteikums tiks iesniegts līdz 2008.gada 30.septembrim.

Līdz šā gada beigām kartēm jābūt izsniegtām.

Šā gada 1.maijā bija saņemti 17 296 pieteikumi elektroniskā paraksta komplektam, izsniegti 15 099 komplekti, bet iznīcināti 1 422 neizņemtie elektroniskā paraksta komplekti. Izsniegšanai vēl bija atlicis 20 021 elektroniskā paraksta komplekts.

Valdība ir atbalstījusi Satiksmes ministrijas priekšlikumu, ka “Latvijas Pasts” neturpinās sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu (droša elektroniskā paraksta ieviešanai), līdz ar to turpmāk šīs funkcijas plānots nodot VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC).

Elīna Balgalve, SM sabiedrisko attiecību speciāliste

TM: Par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību

Ministru kabinets 29.jūlijā pieņēma grozījumus noteikumos par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts valodas centra speciālisti ar mērķi izteikt jaunā redakcijā minēto noteikumu pielikumu “Amatu un profesiju iedalījums atbilstoši nepieciešamajam valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem”, svītrojot profesijas, kuras svītrotas no noteikumiem par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību, precizējot profesiju kodus vai formulējumus. Noteikumi papildināti arī ar jaunām profesijām, kuras Profesiju klasifikatorā iekļautas pirmoreiz vai kurām iepriekš nebija noteikts nepieciešamais valsts valodas prasmes līmenis. Piemēram, pēc grozījumu stāšanās spēkā 1.līmeņa A pakāpe nepieciešama tādām profesijām un amatiem kā istabeņi un veļas pārziņi, 1.līmeņa B pakāpe – transporta mehāniķi, elektrotīklu elektriķi, floristi, fotogrāfi, 2.līmeņa A pakāpe – vecākie grāmatveži un pastnieki, savukārt 2.līmeņa B pakāpe – galvenie grāmatveži u.c.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanu, pagarināšanu, pārskatīšanu un anulēšanu

Ministru kabineta sēdē 29.jūlijā tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtība”.

Noteikumi nosaka atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtību, atļaujās izvirzāmās prasības, kā arī apstiprina atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauju veidlapas.

Atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļauja personai nav jāsaņem, ja tai ir A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, kurā noteikti atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas nosacījumi.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ĪUMSILS: Par programmu “Lībieši Latvijā. 2008.–2012.gads”

29.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta izstrādāto programmu “Lībieši Latvijā. 2008.–2012.gads”.

Tās mērķis ir noteikt valsts politiku lībiešu (līvu) etnosa, tā valodas un kultūras ilgtspējīgai saglabāšanai un tālāknodošanai, lībiešu nevalstisko organizāciju atbalstam.

Programma “Lībieši Latvijā. 2008.–2012.gads” iezīmē virzienus, kuros jāattīsta starpinstitucionālās un starpnozaru sadarbības formas un partnerattiecības. Uzsvars tiek likts uz valodas un kultūras saglabāšanu, mūsdienīgas praktizēšanas iespēju nodrošināšanu un paplašināšanu, īpaši akcentējot kopienas dzīves stiprināšanu. Ir svarīgi iesaistīt jauniešu mērķauditoriju, kā arī līdz šim mazāk aktīvus interesentus, kas vēlas praktizēt kādas lībiešu kultūras un tradīciju izpausmes.

Zane Lielķikute, ĪUMSILS Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja