Eiropas Komisija: Par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu

Saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas iekšējā tirgus izveides rezultātu apkopojumu dalībvalstis sasniegušas līdz šim labākos rezultātus, ieviešot pieņemtos iekšējā tirgus noteikumus valsts tiesību aktos. Vidēji tikai 1,0% no iekšējā tirgus direktīvām, kuru ieviešanas termiņš ir beidzies, šobrīd nav iestrādātas valsts tiesību aktos (salīdzinoši 2007.gada decembrī – 1,2%). Tas nozīmē, ka dalībvalstis jau tagad ir panākušas atbilstību jaunajam valstu vadītāju izvirzītajam mērķim – 1,0%, kas bija jāsasniedz, vēlākais, līdz 2009.gadam. Astoņpadsmit dalībvalstis vai nu precīzi atbilst jaunajam mērķim, vai arī to rādītāji ir nedaudz zemāki, toties Bulgārija ir pirmā dalībvalsts, kas sasniegusi 0% deficītu. Tas ir līdz šim labākais dalībvalstu sniegums. Arī vispārējā tendence, cik sekmīgi tiek piemēroti iekšējā tirgus noteikumi, ir kopumā pozitīva: 15 dalībvalstis spējušas samazināt pret tām sākto pienākumu neizpildes procedūru skaitu. Tomēr kopējais šo procedūru skaits tomēr ir joprojām salīdzinoši liels, un vajadzīgs pārāk ilgs laiks to pabeigšanai.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Čārlijs Makkrīvijs teica: “Esmu ārkārtīgi priecīgs par to, ka dalībvalstis ir sasniegušas jauno 1% mērķi vēl krietnu laiku pirms Eiropadomes noteiktā termiņa beigām. Šis ir vērā ņemams sasniegums, par ko pienākas īpaša atzinība. Es ceru, ka šī pozitīvā tendence saglabāsies arī turpmākajos rezultātos. Tomēr ar mērķa sasniegšanu laikā vien nepietiek: vienotajam tirgum tikpat labi jādarbojas arī praksē. Nākotnē mēs vairāk orientēsimies uz to, lai vienotā tirgus tiesību akti valstu līmenī tiktu pareizi īstenoti, un – šajā nolūkā – uz sadarbību ar dalībvalstīm.”

Iekšējā tirgus direktīvu īstenošana

27 ES dalībvalstu vidējais transponēšanas deficīts (jeb valsts tiesību aktos laikus neīstenoto iekšējā tirgus direktīvu proporcija) ir 1,0%, kas atbilst jaunajam mērķim, kurš bija jāsasniedz vēlākais līdz 2009.gadam, un ir daudz zemāks par sākotnējo 1,5% mērķi. 18 dalībvalstis ir sasniegušas 1,0% mērķi.

Desmit dalībvalstis ir sasniegušas līdz šim labākos rezultātus: Bulgārija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Rumānija, Slovākija un Vācija.

Trīs dalībvalstu – Spānijas, Maltas un Slovēnijas – rezultāti ir līdzvērtīgi to līdzšinējam labākajam sniegumam.

Avangardā atrodas Bulgārija, kuras transponēšanas deficīts ir 0%. Slovākijai, Rumānijai, Vācijai, Latvijai un Lietuvai, lai rezultāti būtu nevainojami, vēl tikai jātransponē ne vairāk par 10 direktīvām.

Četras dalībvalstis, kurām neizdevās īstenot 1% mērķi pirms sešiem mēnešiem, to ir sasniegušas tagad, proti, Francija, Somija, Ungārija un Īrija.

Zviedrijā transponēšanas deficīts ir 0,8%, savukārt Apvienotajā Karalistē – 0,9%, kas liecina par uzlabojumu salīdzinājumā ar 1,0% 2007.gada decembrī.

Grieķijai pirmo reizi ir izdevies samazināt savu deficītu līdz 1,4%.

Tomēr dalībvalstu attīstības temps ir atšķirīgs: ja dalībvalstīm, kuru deficīts joprojām ir virs 1,5% mērķa, izdotos to samazināt kaut tikai līdz tiem pašiem 1,5%, ES vidējais deficīts būtu zem 1%.

Lai gan pirms sešiem mēnešiem Beļģijai, Dānijai, Nīderlandei, Austrijai un Polijai rezultāti bija pozitīvi, pašlaik vērojamā tendence ir pretēja.

Savukārt Čehijai, Portugālei, Polijai, Luksemburgai un Kiprai tieši pretēji – joprojām nav izdevies sasniegt 1,5% mērķi, kaut gan Luksemburga, Čehija un arī Portugāle (lai gan mazākā mērā) ir būtiski uzlabojušas savus rezultātus attiecībā uz deficīta samazinājumu pēdējos sešos mēnešos. Tomēr Kipras transponēšanas deficīts ir pieaudzis trešo reizi pēc kārtas, sasniedzot tādu pašu rādītāju, kāds bija pirms trīs gadiem, – 1,7%. Arī Polijā pēdējā laikā bija vērojams transponēšanas deficīta pieaugums no 1,7% līdz 1,8%.

Deficīta sadalījums pa sektoriem liecina, ka politikas joma, kurā ir vislielākais vēl netransponēto direktīvu procents (7,9%), ir personu brīva pārvietošanās. Šai netransponēto tiesību aktu proporcijai seko ES noteikumi par finanšu pakalpojumiem, kuri transponēti 4,5% apmērā. Tādējādi šie divi ir tie sektori, kuros iedzīvotājiem un uzņēmumiem jo īpaši ir liegts iekšējā tirgus pilns potenciāls. 

Pārkāpumi

Dalībvalstu secība pienākumu neizpildes procedūru skaita ziņā salīdzinājumā ar 2007.gada decembri gandrīz nav mainījusies, un visvairāk izskatīšanā esošo lietu ir Itālijai.

Neraugoties uz to, ka ES vidējais uzsākto procedūru skaits (t.i., 48 procedūras) ir gandrīz identisks pirms pusgada reģistrēto lietu skaitam, kas bija 49, kopējā tendence tomēr ir pozitīva. 15 dalībvalstīm ir izdevies samazināt pārkāpumu procedūru skaitu; pirms tam tas bija izdevies tikai 10 dalībvalstīm. Vislielākais samazinājums uzsākto pienākumu neizpildes procedūru skaita ziņā attiecas uz Itāliju (7 lietas) un uz Apvienoto Karalisti un Īriju (6 lietas).

Bulgārijai izskatāmo lietu skaits pieaudzis visvairāk: tas ir divkāršojies. Tomēr, ņemot vērā apstākli, ka Bulgārija ES pievienojās tikai nesen, tas nav nekas neparasts, un kopumā kopējais procedūru skaits vienalga ir ļoti mazs.

Visvairāk procedūru saistītas ar vides tiesību aktiem (23%) un noteikumiem nodokļu politikas un muitas savienības jautājumos (18%). Tādās jomās kā enerģētika un transports, publiskais iepirkums un pakalpojumi sākto procedūru skaits ir samazinājies par 1%. 

Iekšējā tirgus priekšrocības un noteikumu īstenošanas nozīmīgums

Iekšējam tirgum ir būtiska nozīme ES mērķa sasniegšanā saistībā ar izaugsmi un darbavietu radīšanu. Iekšējais tirgus ir nodrošinājis miljoniem darba vietu un miljardiem eiro ienākumu. Tādējādi ES iedzīvotājiem ir nodrošināta plašāka kvalitatīvu preču un pakalpojumu izvēle un lielāka brīvība ceļot, strādāt, mācīties un dzīvot citās ES valstīs, vienlaikus nodrošinot resursu efektīvāku sadalījumu un piedāvājot plašākas tirdzniecības iespējas uzņēmējsabiedrībām. Tomēr iekšējais tirgus var pilnībā darboties vien tad, ja Eiropas mērogā pieņemtie tiesību akti tiks efektīvi īstenoti un piemēroti visās dalībvalstīs.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa