Šodien, 22. septembrī, Latvijas — Vācijas meža projekta darbinieki sadarbībā ar Valsts meža dienesta un Zemkopības ministrijas Meža departamenta darbiniekiem rīko semināru "Mežsaimniecības sertifikācija — jaunākais pasaulē un Latvijā". Tajā meža nozares dienestu un visu asociāciju pārstāvji kopīgi ar viesiem no vairākām Eiropas valstīm runās par šobrīd Latvijas mežsaimniecībā ļoti aktuālu tēmu — "zaļo sertifikātu". Par to, kas ir "zaļais sertifikāts" un kādēļ tas tomēr nepieciešams Latvijā, mums pastāstīja Latvijas — Vācijas Meža projekta koordinators Tomass Kotovičs.

— Jau nepilnus desmit gadus sabiedrisku organizāciju darbības rezultātā pasaulē izveidojusies situācija, ka patērētāji koksnes izstrādājumiem pieprasa "zaļo sertifikātu". Tas nozīmē, ka visai koksnei, no kuras tiek gatavoti koka izstrādājumi, jānāk no tāda meža, kuram šis "zaļais sertifikāts" ir piešķirts. Tātad — mežam jābūt izmantotam ilgtspējīgā jeb nenoplicinošā veidā, kad ciršana nepārsniedz ikgadējo pieaugumu, kad mežā ir ievēroti bioloģiskās daudzveidības principi un kad tiek ievērota sociālo funkciju nodrošināšana saistībā ar mežu. Un, protams, jābūt sakārtotām arī ar mežu saistītajām likumdošanas un ekonomiskajām lietām. Latvijā par to, ka būtu nepieciešams izveidot "zaļo sertifikātu", runā jau gadus četrus.

— Vai Latvijai jau radušās problēmas sakarā ar "zaļo sertifikātu"?

— Patiesībā jau ir. Latvijā pagaidām nav iespējams iegūt "zaļo sertifikātu", un, manuprāt, tas ir organizatoriskas dabas jautājums. Mums pašlaik nav īpašu problēmu ar mežu nenoplicinātību vai bioloģisko daudzveidību. Pašlaik, un tas vairāk ir pagātnes nopelns. Bet — šīs lietas nav sakārtotas nākotnei. Svarīgi ir tas, ka sertifikātu var iegūt meža īpašnieki vai tie meža apsaimniekotāji, kuriem ir ilgtermiņa noma. Uz valsts mežiem Valsts meža dienests kā valsts meža apsaimniekotājs "zaļo sertifikātu" iegūt nevar. Un arī cilvēks, kurš izsolē ir nosolījis mežu, sertifikātu iegūt nevar. Principā privilēģija sertifikāta iegūšanā ir meža īpašniekam. Ceram, ka nākotnē izdosies šīs lietas sakārtot, lai veidojamā akciju sabiedrība valsts meža apsaimniekošanai varētu "zaļo sertifikātu" iegūt.

— Kam ir tiesības izsniegt šo sertifikātu?

— Tā kā pasaulē ir dažāda veida "zaļie sertifikāti", tos izsniedzošās organizācijas arī ir vairākas. Piemēram, ir Meža uzraudzības padomes (FSC) sistēmas sertifikāti, kas tiek izsniegti ciešā sasaistē ar Pasaules dabas fondu. Ļoti pazīstama ir SGS sertifikācijas organizācija un vēl daudzas citas. Visādā ziņā organizācijai, lai tā būtu tiesīga sertifikātu izsniegt, jābūt akreditētai. Tā ir sarežģīta sistēma, jo katram sertifikātu veidam un tā iegūšanai ir citas prasības. Tādēļ arī pētām pasaules praksi un šādam nolūkam rīkojam semināru.

— Jebkurā gadījumā sertifikātu var iegūt tikai meža īpašnieks?

— Jā, un apsaimniekotājs, kuram ir pietiekami ilgs līgums par meža apsaimniekošanu.

— Vai Latvijā pašlaik iespējama ilgtermiņa meža noma?

— Diemžēl vēl ne, kaut par to daudz runāts. Un tā ir problēma ar valsts mežu.

— Kā cilvēks, kurš apstrādā koku, var pierādīt, ka koksne tiešām nākusi no sertificēta meža?

— Tā ir vesela sistēma, uzraudzības ķēde, par kuru arī runāsim seminārā. Jo kokmateriālu plūsmai ir jāseko no sertificētā meža līdz pat patērētājam. Tas prasa skrupulozu uzskaiti.

— Vai meža sertificēšana nav viens no līdzekļiem, kā saasināt kokrūpnieku un mežizstrādātāju uzmanību augoša meža jautājumiem, tajā skaitā arī meža atjaunošanai?