Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 16. septembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Kolēģe no preses dienesta jau pastāstīja visas tās statistiskās lietas, kas saistās ar Saeimas darbu šodien. Es pieskaršos citai, daudz aktuālākai un sasāpējušai lietai — un tie ir tie paši grozījumi Pensiju likumā, par kuriem daudz runāts pēdējās nedēļas un nu jau gandrīz mēnešus.

Nepārprotami, un tas nekad nav ticis slēpts, ka "Latvijas ceļa" viedoklis ir tāds, ka Saeimas un Latvijā aktīvo politiķu darbs Pensiju likuma grozīšanā nav vērtējams sevišķi augstu. Šajā ļoti sarežģītajā jautājumā, kurā jābalstās uz ilgtermiņa prognozēm un konkrētiem skaitļiem, kas plašākai sabiedrībai balsojuma brīdī nebija pieejami un diez vai visos sīkumos būs pieejami arī tajā laikā, kamēr tiks vākti paraksti, politiķi nespēja vienoties un pieņemt lēmumu. Viņi faktiski spēra vienu soli uz priekšu un tieši tikpat lielu soli atpakaļ, tādējādi nostādīdami savus vēlētājus ļoti neveiklā situācijā. Šobrīd vajadzētu, protams, kaut ko darīt, lai no šīs situācijas izietu. Tāpēc pieņemts pagaidām vēl neoficiāls lēmums, bet tas nepārprotami tiks realizēts, ka valdību veidojošās frakcijas deleģēs savus cilvēkus darba grupā, kas strādās pie iespējamiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". Grozījumi varētu tikt iesniegti Saeimā nākamajā dienā pēc tam, kad mēs uzzināsim, vai ir savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai.

Runājot par Pensiju likuma grozījumiem, var izcelt trīs problēmas. Pirmkārt, par sievietēm, kuras vēl nebūs sasniegušas pensijas vecumu, un tas termiņš varētu būt par pieciem gadiem mazāks nekā pensijas vecums, kas tagad tiks noteikts, acīmredzot — 62 gadi. Šīm sievietēm tomēr būtu tiesības pirms laika saņemt vecuma pensiju, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par desmit gadiem. Tātad mums vēl būs jāatgriežas pie šīs problēmas risināšanas.

Otrs varētu būt par to, ka pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu — arī tajos gadījumos, ja apdrošināšanas stāžs cilvēkam ir nedaudz mazāks par 30 gadiem. Šobrīd ir iestrādāta šī trīsdesmit gadu robeža, bet, ņemot vērā sitāciju Latvijas laukos un to, kas noticis ar sievietēm pēc kolhozu sabrukuma — ka viņas nav spējušas atrast savā dzīvesvietā darbu. Arī tas fiskālais ietaupījums ir ļoti neliels, tāpēc arī tas būtu jārisina un jāatgriežas pie šīs problēmas pārskatīšanas.

Un visbeidzot pati pēdējā lieta — par strādājošiem pensionāriem. Tas, ar ko "Latvijas ceļš" ies uz šo valdības partiju darba grupu, būs — pensionāram, kurš šobrīd strādā, arī no 2000.gada 1.janvāra varētu būt tiesības turpināt strādāt, bet līdztekus algai viņš saņemtu nevis visu pensiju, bet visiem cilvēkiem vienādu daļu no pensijas, un tie būtu 60 lati jeb divkāršs valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs. Redzēsim, kam piekritīs mūsu partneri, bet tāds būs mūsu piedāvājums.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Liela daļa no tā, par ko es šodien runāšu, tiks veltīta Pensijas likuma grozījumiem un iespējamā referenduma norisei.

Tas, ko tikko minēja K.Lībanes kundze, protams, skan ļoti skaisti. Bet es gribētu teikt, ka diemžēl valdošās koalīcijas partijas rāda divkosīgu politiku. Neveiklā situācijā nostādīti vēlētāji — viņi faktiski ir iebaidīti ar to, ka pensijas tiks samazinātas gadījumā, ja viņi piedalīsies parakstu nodošanā par referenduma sarīkošanu. Domāju, ka neveiklā sitācijā nonākušas arī mūsu valdošās koalīcijas partijas, kas, balsojot par Pensijas likuma grozījumiem, viennozīmīgi nobalsoja tieši par to, ko nupat minēja K.Lībanes kundze. Ja šīs partijas, tajā skaitā "Latvijas ceļš", būtu uzklausījušas opozīcijas priekšlikumu atlikt Pensiju likuma izskatīšanu un neskatīt to kopā ar budžeta grozījumiem, nebūtu tik lielas problēmas ne vēlētājiem, ne partijām, ne arī vajadzētu tērēt valsts budžeta līdzekļus parakstu vākšanai.

Jaunās partijas frakcija šajā nedēļā ne tikai strādāja ar likumprojektiem, kas tika izskatīti šīsdienas plenārsēdē, bet arī daudz laika veltīja tam, lai analizētu mūsu frakcijas pārstāvja Latvijas Privatizācijas aģentūrā Anatolija Jerumaņa problēmas un apvainojumus, kas tika izvirzīti viņam par iespējamo korumpētību. Mēs uzskatām, ka mūsu valstī joprojām valda nevainības prezumpcija un, ja kāds izsaka apvainojumus, tad tiem jābūt pamatotiem un tiesas apstiprinātiem — tikai tad par to var runāt. Vakar no Korupcijas novēršanas padomes priekšnieces mēs saņēmām paziņojumu par to, ka Jaunās partijas frakcijas pārstāvis Anatolijs Jerumanis šādā korumpētā stāvoklī neatrodas. Diemžēl Korupcijas novēršanas likuma tēvs J.Lagzdiņa kungs varbūt nepārdomāti bija apvainojis mūsu pārstāvi par to, ka viņš atrodas šādā korumpētā stāvoklī.

Vēl viens jautājums, par ko es gribētu runāt, ir ārkārtas sēde un privatizācijas jautājumi, kas tika skatīti šajā sēdē. Atklāti sakot, mēs uzskatījām, ka par privatizāciju ir jārunā un Saeimā jābūt diskusijai, tādēļ mūsu partijas un frakcijas pārstāvji parakstījās par šādas ārkārtas sēdes ierosināšanu. Taču mēs nevaram atbalstīt pilnīgu privatizācijas apturēšanu. Mēs varam runāt par to, ka būtu jāpārskata termiņi lielo uzņēmumu privatizācijai, it sevišķi tie, kas saistās ar "Latvenergo", bet pārējo privatizācijai jāturpinās, jo, kā tika minēts arī plenārsēdē, daļa no šiem lielajiem uzņēmumiem daļēji jau ir privatizēti.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Nesen beidzās Saeimas plenārsēde, un, godīgi sakot, man ir skumji ap sirdi. Es domāju, ka tas, kas mūsu valstī ir jauns, tas nav pareizs, un kas ir pareizs, tas diemžēl nav jauns.

Jūs visi atceraties labojumus Pensijas likumā. Manuprāt, tie ir amorāli, un es aicinātu nebaidīties no draudiem, aiziet nobalsot par referendumu un pašiem lemt savu likteni. Padomāsim par citiem valdības gājieniem! Jau samazināts 1999.gada budžets, un tas noticis uz bērnu un skolēnu izglītības rēķina, un tas arī ir amorāli. Šodien mēs lemjam citu jautājumu tāpēc, ka valdība piedāvāja labojumu Vispārējās izglītības likumā. Labojums sastāv tikai no diviem vārdiem. Ja agrāk Izglītības ministrijai bija tiesības noteikt maksimālo bērnu skaitu klasē, tad tagad viņi karo par to, lai no augšas būtu tiesības norādīt minimālo skaitu vienā klasē.

Mēs uzskatām — ja šis lēmums tiks pieņemts un normu vadīs no augšas, un nebūs teikšana ne pašvaldību vadībai, ne lauku skoliņu administrācijai, bet atkārtoju: cipariņus novadīs no augšas, ar to mēs griezīsim saknes lauku skoliņām un laukiem vispār. Es un mani kolēģi ne tikai no mūsu frakcijas, bet arī sociāldemokrāti un Jaunās partijas deputāti uzskata, ka tas nav pareizi un tādējādi mēs balsojam pret savu tautu. To darīt nedrīkst. Es aicināju deputātus balsot pret šo labojumu, diemžēl viņi mani nesadzirdēja vai arī negribēja sadzirdēt.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija):

Tautas partija šo nedēļu pavadījusi aktīvā darbā, diskutējot par dažādiem jautājumiem, kas skar gan nākamā gada valsts budžeta izskatīšanu, gan arī grozījumus Pensiju likumā, kā arī daudzus citus jautājumus. Arī frakcijā deputāti uzsākuši diskusiju par jau pieņemtajiem Pensiju likuma grozījumiem. Mēs uzskatām, ka pats svarīgākais šobrīd ir tas, lai pensionāri un vecie Latvijas ļaudis nepadodas šīm opozīcijas politiskajām spekulācijām un populismam, kuru vienīgais mērķis — destabilizēt situāciju gan valstī, gan pensiju fondā.

Valdošās partijas šobrīd pašas apsvērušas iespēju vēlreiz grozīt Pensiju likumu un padarīt to pieņemamāku, nākot pretī strādājošajiem pensionāriem un atvieglojot nosacījumus Pensiju likumā tā, lai strādājošie pensionāri varētu saņemt gan darba algu, gan arī pensiju. Šie grozījumi vēl būs jāsaskaņo starp valdībā esošajām partijām, un pēc parakstu vākšanas beigām valdošās partijas ir gatavas šos priekšlikumus iesniegt Saeimā.

Otra lieta skar studentus, kas šodien pie Saeimas nama bija iznākuši ar savām prasībām. Mēs uzskatām, ka studentu prasības pēc tā, lai tiktu sakārtota augstākās izglītības kreditēšanas sistēma, ir pamatotas, un tautas partija šīs studentu prasības atbalsta. Augstākā izglītība nedrīkst būt pieejama atkarībā no tā, cik turīgi ir studenti un viņu vecāki un kāds ir šo studentu materiālais stāvoklis. Tāpēc mēs uzskatām, ka kredīti jānodrošina visiem studētgribētājiem, lai materiālais stāvoklis studentiem un viņu vecākiem nebūtu šķērslis augstākās izglītības iegūšanā.

Tāpat uzskatām, ka valdībai jāizstrādā skaidri kredīta dzēšanas noteikumi, lai students, uzsākot augstākās izglītības studijas, zinātu, ka pēc profesijas iegūšanas viņš strādās šajā profesijā kā pedagogs kādā lauku skolā vai kā ārsts kādā doktorātā, vai arī veiks citu valstij vajadzīgu darbu, un ka tādējādi valsts viņam šo kredītu dzēsīs.

Šīs visas ir sociāli smagas problēmas. Tautas partija uzskata, ka valdība spēj uzņemties atbildību šo problēmu risināšanā. Labākā sociālā politika ir labi strādājoša ekonomika. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir darbs un viņiem dota iespēja ar savu darbu uzturēt ģimeni un maksāt nodokļus valsts budžetā. No šiem nodokļu maksājumiem mēs spētu finansēt gan pensijas, gan pabalstus, gan stipendijas studentiem un citus izdevumus. Tādēļ nākamā gada budžetā svarīgi ir atbalstīt uzņēmējdarbības veicināšanu un panākt labāku ekonomikas attīstību. Šādu izpratni mēs ceram sagaidīt arī no citām parlamentā pārstāvētajām partijām, tajā skaitā no opozīciju partijām.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" turpina analizēt stāvokli, kāds radies pēc šo grozījumu ierosināšanas. Taču šo lietu apdraud piespiestais pārtraukums — parakstu vākšana, un mēs nevaram skaidri turpināt šo darbu, un nedod Dievs, ja būs vēl tautas nobalsošana, kas prasīs lieku laiku un pēc tam arī rezultātu novērtēšanu. Tas viss šo darbu iekavē. Ja mēs gribam, lai tās lietas iet uz priekšu, tad nevajadzētu to mākslīgi kavēt ar kaut kādiem kaismīgiem saukļiem, zem kuriem faktiski ir tikai viena lieta — izrādīties labākiem nekā citi.

Mani ļoti sāpināja manu Saeimas partneru nevērīgā attieksme pret to, kā uz Latviju skatās dažāda veida starptautiskās institūcijas un ārkārtīgi steidzīgā pievienošanās visādām konvencijām, neizmantojot tās atrunas, kas tur ietvertas. Arī šodien mēs nobalsojām par konvenciju "Par bezvalstnieka statusu". Konvencijas 32.pants reglamentē naturalizācijas gaitu, un tur teikts, ka līgumslēdzējas valstis dara visu, lai paātrinātu naturalizācijas procesu un samazinātu šā procesa nodevas un izmaksas. Tajā pašā laikā 38.pants pieļauj vairākus izņēmumus. "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK piedāvāja tieši šādu atrunu — ka, lūk, šis 38.pants nedrīkst būt saistošs mūsu valstij un ka mums jābalstās uz saviem likumiem. Diemžēl mēs palikām mazākumā, kārtējo reizi pierādīdami, ka tagad mēs, sešpadsmit deputāti, kas pārstāv šo skaidri izteikto nacionālo pārliecību, vieni paši diez vai varēsim izdarīt ko nopietnu, izņemot to, ka varam aicināt pārējos kolēģus. Šad un tad varbūt izdosies iegūt arī pārējo atbalstu, bet šajā gadījumā, kad vairāk vajadzētu runāt tieši par 1949.gada Ženēvas konvenciju un civilokupantiem, kuru šeit, Latvijā, ir pilnas malas, un spiest uz to, lai šīs okupācijas lietas tiktu atzītas starptautiski, tā vietā mēs nezin kāpēc vienkārši pagriežam galvu uz Rietumiem vai Austrumiem, es vēl nezinu, uz kuru pusi, un tikai visam piekrītam. Tas bija galīgi nepārdomāts solis, un es ceru, ka pēc tām pārrunām, ka mums pēc tam bija, vismaz daži no citām frakcijām ir sapratuši, kas mums vairāk jārūpējas par savu aizstāvību, nevis jāklausa citu tā sauktie padomi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija):

Šodien Saeimas deputātiem bija diezgan gara darba diena. Atbilstoši savām partiju programmām viņi veikuši pietiekami nopietnu darbu. Sociāldemokrāti kopā ar citām opozīcijas partijām ierosināja šajā Saeimas darba dienā sasaukt ārkārtas sēdi, kurā tika izskatīti ļoti nopietni jautājumi par stratēģiski nozīmīgiem objektiem, kurus valdība vēlas privatizēt. Tātad par valsts akciju sabiedrībām "Latvenergo", "Latvijas gāzi", "Lattelekom" valsts daļu, "Latvijas dzelzceļu" un par Latvijas valsts mežu. Šajā situācijā sociāldemokrātu viedoklis tāpat kā opozīcijas partijas vairākumam bija tāds, ka būtu nepieciešams šos jautājumus risināt tieši Saeimā, lai atklātības atmosfērā varētu noteikt visus nosacījumus privatizācijas veikšanai. Lai nebūtu tā, ka šauros kabinetos, valdībā vai Privatizācijas aģentūrā tiek pieņemti lēmumi par to, kā tiek privatizēts tas, kas uzkrāts paaudžu paaudzēs, ko gadu desmitos ar savu darbu uzkrājuši Latvijas Republikas iedzīvotāji un pilsoņi. Šo jautājumu pozīcijas un valdības partijas noraidīja. Mēs uzskatām, ka pozīcijas partijas korekti ieskicējušas savu nostāju, ka šai privatizācijai jābūt. Bet sociāldemokrāti darīs visu iespējamo, un vajadzības gadījumā, it īpaši par "Latvenergo", esam gatavi arī ierosināt tautas nobalsošanu, savācot desmit tūkstošus notariāli apstiprinātu parakstu, lai šis uzņēmums, ko mēs uzskatām par Latvijas Republikas tautsaimniecības mugurkaulu, netiktu privatizēts.

Vēl gribu uzsvērt, ka turpinās parakstu vākšana referendumam par pensijām. Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai katrs Latvijas Republikas iedzīvotājs apzinātos divas lietas — ka nav jābaidās un vajag parakstīties par šo referendumu, ja jūs neapmierina šie Pensiju likuma grozījumi. Tie draudi, kas izskan no valdības un valdības partiju puses, ir bez nopietna seguma. Pensijas valdība var samazināt vienīgi tad, ja šie pensiju likuma grozījumi stāsies spēkā. Ikvienam jāpilda likumi — vienalga, vai tas būtu Saeimas deputāts, Latvijas Republikas pilsonis vai iedzīvotājs, vai valdība, vai kāda valsts institūcija. To visu nosaka Satversme. Tāpēc nešaubies un piedalies parakstu vākšanā un tautas nobalsošanā, jo referendumam vienmēr ir augstāks spēks nekā Saeimas vai valdības lēmumam.

Saeimas preses dienests