Eiropas Komisija: Par aizsardzību pret ārpusdarba diskrimināciju

2.jūlijā Komisija pieņēma priekšlikumu direktīvai, kas paredz arī ārpus darba vietas paplašināt aizsardzību pret diskrimināciju vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas un reliģijas vai ticības dēļ.

Šī jaunā direktīva nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi dažādās sociālās aizsardzības jomās, tostarp saistībā ar sociālo nodrošinājumu un veselības aprūpi, izglītību, preču un pakalpojumu, kas sabiedrībai pieejami tirdzniecībā, tostarp mājokļu, pieejamību un piegādi. “Eirobarometra” aptaujas liecina, ka lielākā daļa eiropiešu pozitīvi vērtē minēto tiesību aktu: 77% atbalsta pasākumus, lai aizsargātu iedzīvotājus pret diskrimināciju izglītības jomā, bet 68% – saistībā ar piekļuvi precēm un pakalpojumiem.

“Tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ir pamattiesības, taču miljoniem ES iedzīvotāju ikdienas dzīvē joprojām sastopas ar diskrimināciju. Patlaban arī pašos Kopienas tiesību aktos vērojama nevienlīdzīga attieksme, jo ārpus darba vietas iedzīvotāji tiek aizsargāti tikai no diskriminācijas vecuma, rases vai etniskās izcelsmes dēļ. Mums jānodrošina vienlīdzīga aizsardzība pret visiem diskriminācijas veidiem,” teica nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju komisārs Vladimirs Špidla. “Mūsu ierosinātie pasākumi ir samērīgi un pamatoti; tie sniedz juridisku noteiktību uzņēmējiem un preču un pakalpojumu patērētājiem, vienlaikus ievērojot dažādu nozaru īpašās prasības un valstu tradīcijas.”

2.jūlija ierosinājums nodrošinās vienlīdzīgus apstākļus visā Eiropas Savienībā, jo dažās dalībvalstīs jau darbojas visaptveroša valsts līmeņa aizsardzība pret diskrimināciju. Eiropas Parlaments jau vairākas reizes aicināja iesniegt šādu horizontālu priekšlikumu, savukārt valstu un valdību vadītāji 2007.gada decembrī lūdza dalībvalstis pastiprināt centienus diskriminācijas apkarošanai.

Likums aizliegs tiešu un netiešu diskrimināciju, kā arī uzmākšanos un viktimizāciju. Attiecībā uz invalīdiem nediskriminēšana nozīmēs vispārēju piekļuvi un “piemērotas darba vietas izveides” principu, ko jau šobrīd izmanto Eiropas tiesību aktos. Tomēr likums neradīs nesamērīgu slogu pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā organizācijas lielumu un resursus, tās veidu, plānotās izmaksas, preču un pakalpojumu ekspluatācijas ciklu un potenciālos ieguvumus, ko rada invalīdiem nodrošinātā plašākā piekļuve.

Direktīva attieksies tikai uz privātpersonām, kuras veic komercdarbību. Turklāt dalībvalstis joprojām varēs izvēlēties, vai saglabāt pasākumus, kas nodrošina valsts sekulāro lomu, un pasākumus attiecībā uz reliģisko organizāciju statusu un darbībām. Direktīva neietekmēs vispārpieņemtu praksi, piemēram, atlaides pensionāriem (t.i., autobusa biļetes un ieejas maksas muzejos) vai vecuma ierobežojumus saistībā ar piekļuvi noteiktām precēm (t.i., alkohola tirdzniecības aizliegums jauniešiem), pamatojoties uz sabiedrības veselības apsvērumiem.

Lai nodrošinātu ierosināto pasākumu efektivitāti, līdztiesības organizācijas valstīs sniegs padomus diskriminācijas upuriem, taču arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas varēs palīdzēt upuriem saistībā ar juridiskajām un administratīvajām procedūrām.

Direktīvas priekšlikums ir daļa no tādas plašākas politiskās pieejas diskriminācijas novēršanas jomā, kuru, ņemot vērā Eiropas gada par iespēju vienlīdzību visiem (2007) rezultātus, Komisija pieņēma 2.jūlijā. Paziņojumā “Nediskriminācija un vienlīdzīgas iespējas – atjaunotas saistības” atzīts, ka individuālo tiesību juridiskā aizsardzība iet roku rokā ar pozitīvu un aktīvu nediskriminēšanas un vienlīdzīgu iespēju veicināšanu. Tajā minētas galvenās jomas, kurās vajadzīgas turpmākas izstrādes ES un valsts līmenī, piemēram, cīņa pret vairāku veidu diskrimināciju, plašākas izpratnes veidošana, nediskriminējoša dzimumu līdztiesība, pozitīva rīcība un datu apkopošana. Tajā paziņots arī par jaunas valdības ekspertu grupas izveidi, lai stiprinātu dialogu starp dalībvalstīm nediskriminācijas politikas jomā. Visbeidzot, paziņojumā atzīts, ka romu stāvokli raksturo noturīga individuāla un institucionāla diskriminācija un plaša mēroga sociālā atstumtība.

Pamatinformācija

Saskaņā ar 2.jūlijā publicēto Eiropas Savienības aptauju eiropieši uzskata, ka diskriminācija joprojām ir izplatīta, īpaši attiecībā uz seksuālo orientāciju (51%), invaliditāti (45%), vecumu (42%) un reliģiju (42%).

Katrs trešais eiropietis atbild, ka iepriekšējā gada laikā ir bijis diskriminācijas vai uzmākšanās liecinieks, bet 48% uzskata, ka netiek darīts pietiekami daudz, lai to izskaustu. 2008.gada februārī veiktais pētījums atklāja, ka lielākā daļa Eiropas Savienības iedzīvotāju (no 68% līdz 77%) uzskata, ka ir vajadzīgi īpaši tiesību akti, lai aizsargātu cilvēkus pret diskrimināciju arī jomās, kas neattiecas uz darba tirgu.

Vienlaikus Komisijas jaunajā ziņojumā par ES noteikumiem, kas attiecas uz vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātajiem (skatīt turpmāk tekstā norādīto saiti), secināts, ka šie noteikumi ir veiksmīgi īstenoti lielākajā daļā ES valstu.

Lai gan tiesību akti, par kuriem vienojās 2000.gadā, dažos gadījumos ieviesa novatoriskas koncepcijas, daudzas dalībvalstis Eiropas Savienības direktīvā ir aicinājušas pieņemt stingrākus noteikumus, ne tikai obligātos.