• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izglītības un zinātnes ministre: Tiekoties ar bērnu un ģimenes lietu ministru. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.2008., Nr. 102 https://www.vestnesis.lv/ta/id/177719

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ordeņu kapitula paziņojums

Par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu

Vēl šajā numurā

04.07.2008., Nr. 102

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izglītības un zinātnes ministre: Tiekoties ar bērnu un ģimenes lietu ministru

 

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Bērnu un ģimenes lietu ministrijai (BĢLM) ir kopīgas intereses, bet vienlaikus – katrai ir sava atbildība, lai ikviena no šīm abām iestādēm savas kompetences ietvaros un saskaņā ar valsts pārvaldē noteiktajiem mehānismiem veidotu un īstenotu politiku, kā arī lai rūpētos par skolēniem, bērniem un jauniešiem – 2.jūlijā uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, tiekoties ar bērnu un ģimenes lietu ministru Ainaru Baštiku.

Sarunas gaitā T.Koķe akcentēja, ka izglītības procesā ir vairāki atbildīgie –IZM, kas nodrošina mācību satura apguvi, veido un īsteno interešu izglītības un audzināšanas darbības politiku valstī, piešķir mērķdotācijas pedagogu atalgojumam, nodrošina pedagogu tālākizglītību u.c. Savukārt vecākiem, pašvaldībām un to sociālajiem dienestiem, kā arī par sociālo, reģionālo, bērnu un ģimenes politiku atbildīgajām institūcijām, tajā skaitā BĢLM, ir jāveido un jāīsteno tāda politika, kas veicinātu, lai bērni obligātajā izglītības vecumā nonāktu skolā atbilstoši nodrošināti.

Abi ministri bija vienisprātis, ka valsts ilgtermiņa attīstībā būtiska ir arī visu iesaistīto pušu līdzatbildība, īpaši uzsverot pašvaldību lomu – ja pašvaldības veidos darbavietas savā teritorijā un rūpēsies par izglītību, iedzīvotāji vēlēsies tur dzīvot un sūtīt savus bērnus skolās.

T.Koķe uzsvēra, ka tieši interešu izglītība un audzināšana, kas ir IZM pārziņā, ir būtiska izglītības procesa sastāvdaļa un šo politikas jomu IZM turpinās attīstīt un pilnveidot, bet Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs (VJIC) ministrijas pārziņā turpinās īstenot vienotu politiku visā Latvijas teritorijā. Runājot par interešu izglītību, ministre akcentēja, ka būtiski ievērot korektu terminoloģiju, lai neradītu neizpratni tiešajai mērķauditorijai – skolēniem, bērniem, jauniešiem, skolotājiem un vecākiem.

Proti, VJIC ir IZM pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina interešu izglītības sistēmas un audzināšanas darba sistēmas darbību un attīstību visā valstī. Katrā Latvijas rajonā un republikas pilsētās atrodas interešu izglītības iestādes – bērnu un jauniešu centri, kas ir VJIC metodiskā pārraudzībā, savukārt interešu izglītības pedagogu atalgojums tiek nodrošināts no valsts budžeta mērķdotāciju veidā.

Savukārt pēc BĢLM ierosinājuma pašvaldībās izveidoti 30 jaunatnes iniciatīvu centri, kas ir vietas jeb telpas, kur noteiktas apdzīvotas vietas jaunieši var pavadīt savu brīvo laiku draugu lokā un centra koordinatora vai vadītāja uzraudzībā.

Lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem ar līdzīgiem iestāžu nosaukumiem nākotnē, ministri vienojās, ka turpmāk, veidojot jaunas brīvā laika pavadīšanas vietas, BĢLM izskatīs iespējas piešķirt atšķirīgu nosaukumu šīm iestādēm, lai tie netiktu dēvēti par jaunatnes iniciatīvu centriem.

Būtiska sarunas daļa tika veltīta neformālās izglītības prasmju atzīšanai. T.Koķe aicināja abas iestādes uz sadarbību, lai turpinātu veidot un īstenot ikviena sabiedrības pārstāvja vajadzībām atbilstošu neformālās izglītības atzīšanas sistēmu.

Runājot par bērnu nometnēm, IZM uzsvēra, ka skolotāji, skolas un pašvaldības ieņem nozīmīgu lomu bērnu dienas nometņu organizēšanā, tādējādi radot drošu vidi, īpaši – brīvlaikā. Abas puses piekrita, ka būtiski ir turpināt arī iniciatīvas, kas veicina pusaudžu nodarbinātību vasarā.

Tāpat tika pārrunāts mācību grāmatu jautājums. Ministre uzsvēra, ka šajā sakarā pastāv vairāki mīti. Proti, mācību grāmatu skaits ir atbilstošs, lai neradītu sajukumu to izvēlē, vienas un tās pašas grāmatas var izmantot vairākus gadus pēc kārtas.

Turklāt kopējās tendences liecina, ka lielākajā daļā skolu grāmatas ir pietiekamā daudzumā. Jo vairāk – atbilstoši valdības lemtajam par 2008.gada budžeta grozījumiem IZM nodrošinājusi, ka mācību grāmatām finansējums netiek samazināts.

Noslēgumā, runājot par sociālo pedagogu darba efektivitāti, ministri vienojās par nepieciešamību pārdomāt priekšlikumus, kā samazināt birokrātiju un atskaišu rakstīšanu, tā vietā radot iespējas vairāk laiku veltīt tiešajiem pienākumiem – darbam ar sociālā riska grupas bērniem.

 

Agnese Korbe, ministres padomniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!