• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 10.jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.06.2008., Nr. 91 https://www.vestnesis.lv/ta/id/176706

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Rumānijas Bruņoto spēku komandiera vizīti

Vēl šajā numurā

12.06.2008., Nr. 91

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 10.jūnijā

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 10.jūnija sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 189 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 11 viņu nepilngadīgie bērni. No 178 pilsonības pretendentiem 67% ir krievi, 11% ukraiņi, 12% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 31% pilsonības pretendentu ir pamata, 42% – vidējā, 24% – augstākā izglītība. Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 129 073 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 1287 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanos sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā

10.jūnijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais instrukcijas projekts “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā sauszemes teritorijā miera laikā”.

Instrukcijas projekts ir izstrādāts, balstoties uz MK instrukciju Nr.7 “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā sauszemes teritorijā miera laikā” esošo normatīvo regulējumu, kurš nosaka NBS un citu institūciju sadarbību sprādzienbīstama priekšmeta neitralizēšanas vietā.

Normatīvā akta projekta izpildi AM 2008.gadā un turpmākajos gados nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem no budžeta programmas “Nacionālie bruņotie spēki”.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par līdzekļiem konferenču un korporatīvo pasākumu veicināšanai

10.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu “Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu Latvijas konferenču un korporatīvo pasākumu tūrisma produktu atpazīstamības veicināšanai”.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto rīkojumu Ekonomikas ministrijai 2008.gadā papildus tiek piešķirti 294 000 latu, ko paredzēts izlietot Latvijas konferenču un korporatīvo pasākumu tūrisma produktu atpazīstamības veicināšanai. Tas nepieciešams, lai Latvija varētu veiksmīgi konkurēt ar citām Baltijas un Eiropas valstīm kongresu piesaistē.

Konferenču un korporatīvo pasākumu tūrisms finansiāli ir viens no ienesīgākajiem, kā arī konkurētspējīgākajiem tūrisma produktu veidiem. Papildus ekonomiskajiem ieguvumiem jāuzsver ievērojamā nozīme pozitīva Latvijas tēla veidošanā un investīciju piesaistē, tāpat tiek risināta tūrisma sezonalitātes problēma. Tā kā lēmumi par konferenču un korporatīvo pasākumu norises vietu un laiku bieži tiek pieņemti pat vairākus gadus iepriekš, ir svarīgi jau tagad ieguldīt līdzekļus starptautisku mārketinga aktivitāšu īstenošanā.

Papildus piešķirto finansējumu 294 000 latu apmērā paredzēts izlietot Rīgas Kongresu biroja veiktajām mārketinga aktivitātēm:

• dalība konferenču izstādēs, Latvijas konferenču produktu pārdošanu veicinošas vizītes, darba semināru organizēšana;

• ārzemju konferenču rīkotāju iepazīšanās un inspekcijas braucieni uz Latviju;

• konferenču tūrisma produktu lobēšana starptautiskajās organizācijās;

• publikācijas, reklamēšanas un veicināšanas pasākumu izveide.

Pamatojoties uz realizēto mārketinga aktivitāšu radīto pievienoto vērtību 2006. un 2007.gadā, katrs Rīgas Kongresu biroja darbībā ieguldītais viens lats Latvijas ekonomikai ir devis vidēji 8,2 latu atdevi. Pašreiz tiek intensīvi strādāts pie vairāku lielu kongresu piesaistes projektiem, kas Latvijas ekonomikā jau tuvākajos gados varētu ienest papildus vismaz 4,4 miljonus latu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošanu

10.jūnijā valdība iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošanas gaitu. Ziņojumā sniegts detalizēts skaidrojums par katra valdības uzdevuma izpildes gaitu.

Ziņojumā FM informē, ka ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par vienotu valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un uzskaites organizācijas kārtību un uzsākta to virzība iesniegšanai valdībā.

Informējot par konkrētu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, padziļināti izklāstīta izpildes gaita šādiem uzdevumiem:

• vairākām ministrijām visus tās valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus jānodod FM valdījumā un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvaldīšanā;

• vairākām valsts pārvaldes iestādēm sadarbībā ar FM jāizvērtē valdītāju maiņas ietekme uz konkrēto institūciju naudas plūsmu un valsts budžetu, jārod risinājums neiegūto līdzekļu kompensēšanai un pēc rastā risinājuma īstenošanas nekustamo īpašumus jānodod FM un VNĪ pārvaldīšanā;

• vairākām valsts pārvaldes iestādēm jāorganizē valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošana pēc nozaru principa, īstenojot vienotu pieeju valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija arī par citu ar koncepcijas īstenošanu saistītu uzdevumu izpildi.

Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcija valdībā tika apstiprināta 2006.gada maijā. Tā paredz vairāku ministriju valdījumā esošo īpašumu pakāpenisku nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā, pārvaldīšanas funkcijas uzticot VNĪ.

 

FM: Par kārtību, kā veicama līdzekļu pārdale Eiropas Savienības līdzfinansētiem projektiem

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas reglamentē kārtību, kādā FM sagatavo un iesniedz MK priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali. 10.jūnijā noteikumu projekts tika apstiprināts valdībā.

Saskaņā ar noteikumiem ministrijām un citām centrālās valsts pārvaldes iestādēm vispirms būs jāizvērtē attiecīgajā valsts budžeta programmā piešķirtais līdzekļu izlietojums projektu un pasākumu īstenošanai un tikai tad, ja nepieciešams, jāpieprasa papildu finansējums no budžeta programmas.

Noteikumi paredz, ka no budžeta programmas turpmāk netiks līdzfinansēts sadārdzinājums, kas radies, īstenojot 2004.–2006.gada un 2007.–2013.gada plānošanas perioda ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektus. No budžeta programmas līdzekļi paredzami virssaistību finansēšanai, ja pieņemts MK lēmums.

No budžeta programmas līdzekļiem var piešķirt finansējumu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projekta neattiecināmo izmaksu segšanai tikai tajos gadījumos un tādā pieļaujamā apmērā, kā noteikts normatīvajos aktos vai arī donorvalsts apstiprinātā projekta vai pasākuma nosacījumos, bet ne vairāk kā 30% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Neattiecināmās izmaksas sedz no budžeta programmas līdzekļiem tikai gadījumos, kad finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde.

MK noteikumus pielikumā papildina divu veidlapu paraugi:

• ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu naudas plūsmas plāns;

• Informācija par nepieciešamo papildu finansējumu kārtējā gadā.

Noteikumi skaidro līdzekļu pārdales kārtību projektiem, kas līdzfinansēti no šādiem finansējuma avotiem: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds, Eiropas Zivsaimniecības fonds, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments, kā arī citi ES politiku instrumenti un pārējā ārvalstu finanšu palīdzība.

Stājoties spēkā jaunajiem noteiktiem, spēku zaudēs 2007.gada 31.jūlija MK instrukcija Nr.13 “Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par nacionālajai drošībai svarīgu objektu drošības pasākumiem

Ministru kabinets 10.jūnijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Nacionālajai drošībai svarīgu objektu drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu noteikumi paredz drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību pēc nacionālajai drošībai svarīgu objektu sadalījuma trijās kategorijās. Tā kā daudzi nacionālajai drošībai svarīgi objekti ir privātīpašumā, noteikumi paredz, ka nacionālajai drošībai svarīga objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs izvirza par objekta drošību atbildīgo amatpersonu, kura ir atbildīga par objekta fiziskās drošības pasākumu plānošanu un objekta civilās aizsardzības plānošanu.

Valsts drošības iestādes – Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests – veic izvirzītās amatpersonas pārbaudi, saskaņo objektu fiziskās drošības pasākumus reglamentējošos dokumentus un kontrolē tajos noteikto pasākumu īstenošanu. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kontrolē civilās aizsardzības plānu izstrādi un īstenošanu.

Ostu un ostu iekārtu aizsardzības pasākumi ieviešami, plānojami un uzturami saskaņā ar attiecīgo nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Vides aizsardzības nozares nacionālai drošībai svarīgie objekti šo noteikumu izpratnē ir objekti, kuri apdraud nozares pārvaldīšanu.

Noteikumi paredz, ka A kategorijas nacionālajai drošībai svarīgu objektu fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas īstenotāju nosaka ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu. Savukārt B un C kategorijas objektu fiziskās drošības pasākumus nodrošina objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

Apdraudējuma situācijā ar atsevišķu MK lēmumu Valsts policijas vai Nacionālo bruņoto spēku vienības 24 stundu laikā var piesaistīt papildus resursus B un C kategorijas objektu pilnīgu vai daļēju fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanai.

Noteikumi paredz, ka Ministru kabinets var noteikt, ka Valsts policijas vai Nacionālo bruņoto spēku vienības nodrošina atsevišķu B kategorijas nacionālajai drošībai svarīgu objektu pastāvīgu fiziskās drošības pasākumu īstenošanu.

Noteikumi arī nosaka Nacionālās drošības starpinstitūciju komisijas veidošanas un darbības kārtību. Komisijas sastāvā ir pilnvarotas amatpersonas no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Drošības policijas, Latvijas Bankas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Satversmes aizsardzības biroja un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

 

IeM: Par kārtību, kādā robežsargi lieto speciālos līdzekļus

Ministru kabinets 10.jūnijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Kārtība, kādā robežsargi lieto speciālos līdzekļus, un šo speciālo līdzekļu veidi”.

Noteikumi nepieciešami, jo pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai un robežkontroles atcelšanas uz iekšējām robežām ir mainījušās Valsts robežsardzes funkcijas un uzdevumi Eiropas Savienības ārējās robežas drošības nodrošināšanā, kā arī pienācīgas kārtības uzturēšanā pierobežā.

Iekšējo robežu atvēršana ir papildu faktors tam, ka pierobežā var palielināties nelegālo imigrantu, kā arī kriminālās sfēras elementu vai to grupu aktivitāte. Valsts robežsardze ir tā iestāde, kuras tehniskajam nodrošinājumam un personāla profesionālajai sagatavotībai jābūt atbilstošai, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk varētu reaģēt uz ikvienu apdraudējumu un ierobežot tā iespējamo izplatīšanos valsts iekšienē.

Lai pilnvērtīgi veiktu jaunos uzdevumus, robežsargiem ir jābūt gataviem pārtraukt masu nekārtības un sabiedriskās kārtības pārkāpumus, kurus var izdarīt aizturētie ārzemnieki vai liels skaits robežšķērsojošo personu, atvairīt uzbrukumus ēkām, atsevišķām telpām un transportlīdzekļiem, ko apsargā robežsargi, kā arī atbrīvot šos objektus, ja tos ieņēmušas bruņotas personas.

Lai pilnvērtīgi pildītu šos un citus Robežsardzes likumā noteiktos Valsts robežsardzes uzdevumus, Valsts robežsardzei ir nepieciešamas tiesības izmantot speciālos līdzekļus, kuru pielietošanas kārtību nosaka 10.jūnijā atbalstītie noteikumi.

 

IeM: Par jauniešu apmaiņas vienkāršošanu starp Latviju un Jaunzēlandi

Ministru kabinets 10.jūnijā atbalstīja Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līguma projektu par darba brīvdienu shēmu, kura mērķis ir sekmēt jauniešu mobilitāti, apmaiņu, sadarbību un partnerību.

Līguma projekts paredz vienkāršot procedūras Latvijas jauniešu uzturēšanai Jaunzēlandē un Jaunzēlandes jauniešu uzturēšanai Latvijā. Tas dod valstīm iespēju izdot jauniešiem dokumentu, kas atļauj uzturēties tās teritorijā. Latvijā šis dokuments būs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) izdots lēmums, bet Jaunzēlandē – īslaicīga vīza.

Jaunzēlandes pilsoņi, kuriem būs izsniegts PMLP lēmums, būs tiesīgi palikt Latvijā un strādāt apmaksātu darbu divpadsmit mēnešus no ieceļošanas dienas. Šajā laika periodā Jaunzēlandes jaunieši varēs iesaistīties vienā mācību vai studiju kursā ilgumā līdz trim mēnešiem. Arī Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši īslaicīgās vīzas, varēs uzturēties Jaunzēlandē un iesaistīties apmaksātajā darbā divpadsmit mēnešus no ieceļošanas dienas, un šajā periodā viņiem būs tiesības iesaistīties vienā mācību vai studiju kursā ilgumā līdz trim mēnešiem.

Līgums nosaka, ka valstis gadā varēs jauniešiem izsniegt ne vairāk kā 100 īpašās atļaujas. Līguma izpratnē jaunieši ir Latvijas un Jaunzēlandes pilsoņi vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IeM: Par Solidaritātes fondu projektu atlases un tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanu

Ministru kabinets 10.jūnijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.–2013.gadam Ārējo robežu fonda, Eiropas Atgriešanās fonda un Eiropas Bēgļu fonda projektu atlases un tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas kārtība”.

Noteikumi nosaka projektu iesniegumu sagatavošanas, iesniegšanas, vērtēšanas un apstiprināšanas kārtību, projektu iesnieguma veidlapu, vērtēšanas kritērijus un fondu atbilstības nosacījumus.

Noteikumi paredz, ka projektu atlases organizēšanu Ārējo robežu fondam un Eiropas Atgriešanās fondam nodrošinās Iekšlietu ministrija, bet Eiropas Bēgļu fondam – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Lēmumu par visu fondu projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas rezultātiem, pieņems vadošā iestāde – Iekšlietu ministrija.

Fondu ietvaros atbalstāmos projektus atlasīs divos veidos – organizējot atklātu projektu konkursu, kad starp projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un finansējuma piešķiršanu, vai organizējot ierobežotu projektu atlasi, kad iepriekš ir zināms ierobežots projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projekta iesniegumu. Ierobežotās atlases gadījumā apstiprinās un finansēs visus projektu iesniegumus, kuri atbilst projektu iesniegumu administratīvajiem, kvalitātes un specifiskajiem kritērijiem.

Projektu atlases veidu un potenciālos finansējuma saņēmējus katrai aktivitātei noteiks fonda gada programmā.

Noteikumi paredz, ka projekta iesniedzējam ir jābūt pieejamiem stabiliem un pietiekamiem finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu projekta ieviešanas nepārtrauktību un spētu nodrošināt projekta īstenošanai nepieciešamo cilvēkresursu kapacitāti. Uz fonda finansējumu nevarēs pretendēt projekta iesniedzējs, kuram pašam vai kura atbildīgajai amatpersonai vai citai personai, kas darbojas projekta iesniedzēja uzdevumā, ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir noteikts kriminālsods saistībā ar projekta iesniedzēja darbību.

Uz fonda finansējumu nevarēs pretendēt arī projekta iesniedzējs, kura atbildīgā amatpersona vai cita persona, kas darbojas projekta iesniedzēja uzdevumā, ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzīta par vainīgu krāpšanas, kukuļošanas vai citu darbību veikšanā, kas kaitē Eiropas Kopienas vai Latvijas finansiālajām interesēm.

Saskaņā ar noteikumiem projekta iesniedzējs varēs iesniegt projekta iesniegumu viens pats vai kopā ar vienu vai vairākiem sadarbības partneriem.

Sadarbības partneris projektā varēs līdzdarboties gan kā tiešais partneris, kas ir tieši iesaistīts projekta īstenošanā, gan kā finanšu partneris, kas piedalās projekta finansēšanā. Projekta iesniedzēja un sadarbības partnera savstarpējās attiecības būs jānosaka ar rakstisku vienošanos par pušu atbildību.

Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde par katru gada programmu sagatavos nolikumu, kurā norādīs gada programmā izvirzītās prioritātes un atbalstāmās aktivitātes, tam paredzēto finansējumu, projektu īstenošanas maksimālos termiņus, aktivitātes projektu atlases veidu, projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņus un vietu, kontaktinformāciju jautājumu uzdošanai par projektu atlases norisi, kā arī citu informāciju.

Atklātais konkurss tiks izsludināts, ievietojot sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Iekšlietu ministrijas vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā internetā.

Ierobežotas atlases gadījumā aicinājums iesniegt projekta iesniegumu tiks nosūtīts potenciālajam finansējuma saņēmējam un informācija par to tiks ievietota attiecīgās iestādes mājaslapā internetā.

Noteikumi paredz, ka viens projekta iesniedzējs varēs iesniegt neierobežotu projektu iesniegumu skaitu, ja vien tas spēs izpildīt un nodrošināt noteikumos noteiktās prasības. Tomēr būs aizliegts iesniegt vienu un to pašu projekta iesniegumu par dažādām gada programmas aktivitātēm. Viens projekta iesniegums varēs būt vērsts uz vairākām aktivitātēm, finansējumu šajā gadījumā sadalīs atsevišķi par katru aktivitāti.

Iesniegto projektu vērtēšana tiks veikta ne ilgāk kā sešus kalendāros mēnešus no iesniegšanas termiņa beigām. Vērtēšanu veiks trīs posmos – vispirms izvērtēs administratīvos kritērijus, tad kvalitātes kritērijus, bet noslēguma posmā – specifiskos kritērijus. Kritēriji ir atspoguļoti noteikumu pielikumos.

Noteikumi nosaka arī kārtību, kādā īsteno tehniskās palīdzības aktivitātes. Tās varēs īstenot fondu vadībā, kontrolē un uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes institūcijas – vadošā iestāde, revīzijas iestāde un sertificēšanas iestāde.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par izmaiņām konsultatīvajā padomē “Izglītība visiem”

2005.gadā Latvijā tika nodibināta konsultatīvā padome “Izglītība visiem” – starpnozaru konsultatīvā institūcija izglītības sfērā, kura veido saikni starp valdību un sabiedrību. Padomē darbojas izglītības, zinātnes un citu saistītu nozaru speciālisti un eksperti. 10.jūnijā MK tika apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais MK rīkojuma projekts, saskaņā ar kuru veiktas izmaiņas konsultatīvās padomes sastāvā. Izdarīt izmaiņas nepieciešams, jo vairākas institūcijas deleģējušas padomē jaunu pārstāvi, savukārt citiem padomes locekļiem mainījušies amata nosaukumi.

Konsultatīvā padome “Izglītība visiem” veicina sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu Pasaules izglītības forumā izvirzīto globālo izglītības attīstības mērķu sasniegšanu Latvijā, un sekmē Apvienoto Nāciju Organizācijas, UNESCO, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju izstrādāto ieteikumu ieviešanu izglītības jomā Latvijā.

Kopš 2000.gada, kad Senegālas galvaspilsētā Dakārā notika Pasaules izglītības forums, pēc UNESCO iniciatīvas katru gadu aprīlī tiek rīkota starptautiskā nedēļa “Izglītība visiem”. Tās laikā ikviena UNESCO dalībvalsts pievērš īpašu uzmanību dažādiem izglītības jautājumiem.

Šogad starptautiskās nedēļas “Izglītība visiem” laikā tika aktualizēts jautājums par iekļaujošo izglītību gan Latvijā, gan pasaulē, diskutējot par to, vai kvalitatīva izglītība ir pieejama visiem, vai skolas ir atvērtas ikvienam, cik iekļaujoša ir vide un sabiedrība mums apkārt utt.

UNESCO definē iekļaujošo izglītību kā procesu, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot ikviena līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un dažādās kopienās, kā arī samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības un izglītībā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par grozījumiem Darba likumā

Ņemot vērā apjomīgās izmaiņas Darba likumā un sociālo partneru ieteikumus likuma pilnveidošanai, valdība 10.jūnijā uzdeva Labklājības ministrijai (LM) dokumentā veiktos grozījumus iesniegt Ministru kabinetā (MK) izskatīšanai līdz 1.augustam.

Labklājības ministrija sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir sagatavojusi grozījumus Darba likumā, kas ir apjomīgākās izmaiņas kopš likuma spēkā stāšanās 2002.gadā. Izmaiņas dokumentā nepieciešamas, lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, kā arī uzlabotu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās.

Kopumā paredzēti gandrīz 40 grozījumi Darba likumā, un šobrīd Labklājības ministrija tos turpina saskaņot ar citām ministrijām.

Jau vēstīts, ka vairāki no grozījumiem attiecas uz elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās. Tā, piemēram, lai izlīdzinātu sociālo garantiju atšķirības vienas nozares uzņēmumu ietvaros, kā arī uzlabotu uzņēmumu savstarpējo konkurētspēju, paredzēts veicināt ģenerālvienošanās slēgšanu starp vienas nozares uzņēmumiem. Tā būs vispārsaistoša, ja darba devēju organizācijas vai to apvienību biedri kādā nozarē nodarbinās vairāk nekā 50% darbinieku vai arī ja preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms būs vairāk nekā 60% no nozares apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma.

Tā kā šobrīd praksē ir radusies nepieciešamība precīzāk regulēt summēto darba laiku, tiek veikti grozījumi attiecīgajā pantā.

Proti, summētā darba laika gadījumā darba devējam turpmāk būs pienākums piešķirt atpūtu darbiniekam uzreiz pēc darba pabeigšanas, turklāt summētā darba laika ietvaros būtu aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā.

Saskaņā ar grozījumiem tiek paredzēts noteikt jomas, kurās summētais darba laiks ir pieļaujams, piemēram, ja darbs ir saistīts ar apsardzi un īpašumu uzraudzību, kas prasa pastāvīgu darbinieku klātbūtni, kā arī lai nodrošinātu pakalpojumu un ražošanas nepārtrauktību.

Patlaban summēto darba laiku nosaka profesijās (piemēram, apsardzes un tirdzniecības darbiniekiem, ārstniecības speciālistiem u.c.), kurās atšķiras nostrādāto stundu skaits dienā vai nedēļā un darba rakstura dēļ ir grūti noteikt normālo darba laiku – 8 stundas katru dienu un 40 stundas nedēļā.

Lai studentiem būtu lielākas iespējas iegūt darba pieredzi, plānots, ka darba līgumus uz noteiktu laiku varēs noslēgt arī ar profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestāžu studentiem visā viņu mācību laikā. Līdz šim šāda iespēja studentiem nebija paredzēta.

Kā viens no priekšlikumiem elastības un drošības uzlabošanai ir noteikt darba devējam tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības tajos gadījumos, kad darbinieki slimo ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas. Tādējādi darba devējiem tiek dota iespēja cīnīties pret negodprātīgiem darbiniekiem.

Savukārt arodbiedrību biedriem būs pienākums darba līguma uzteikšanas gadījumā divu darba dienu laikā informēt darba devēju par to, kurai arodbiedrībai prasāma piekrišana.

Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, novērstu darbinieku krāpšanas un cilvēktirdzniecības gadījumus, LM ierosina darba sludinājumos obligāti norādīt darba devēja nosaukumu.

Veicot pārbaudes, konstatēts, ka darba līgumi un darba laika uzskaites dokumenti Valsts darba inspekcijas (VDI) amatpersonām ne vienmēr ir pieejami darbinieku darba vietā.

Līdz ar to darba līgumi bieži tiek “uzrakstīti” diennakts laikā pēc pārbaudes veikšanas attiecīgajā objektā.

Viens no ierosinājumiem nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai paredz novērst šo situāciju, nosakot darba devēja pienākumu nodrošināt darba līguma kopijas glabāšanu tajā uzņēmuma struktūrvienībā, kurā darbinieks parasti strādā. Tas ļaus VDI un Valsts ieņēmumu dienestam vieglāk un efektīvāk veikt pārbaudes.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par trīs polderu izslēgšanu no nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijām

10.jūnijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto noteikumu projektu, kas precizē nosacījumus, pēc kuriem tiek izslēgti Ādažu–Centra, Eimuru–Mangaļu un Laveru polderi no nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijām.

RAPLM konstatēja, ka Laveru, Ādažu–Centra un Eimuru–Mangaļu polderu prasības ir iespējams atļaut iestrādāt pašvaldību saistošajos noteikumos, kas reglamentē būvju ekspluatāciju, uzturēšanu un jaunu būvju būvniecību meliorētās – nosusinātās platībās, tai skaitā arī polderu baseinu teritorijā.

Precizējumi veikti, lai pašvaldībām neradītu nepieciešamību veikt teritorijas plānojuma grozījumus sakarā ar polderu apsaimniekošanu un līdz ar to novērstu papildu izdevumu un resursu patēriņa rašanos.

Polderis ir nosusināta platība, kas ar aizsargdambi norobežota no uzplūstošiem ūdeņiem un no kuras ūdens noteci novada ar sūknēšanu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu

Līdz 2008.gada 1.augustam Satiksmes ministrija plāno iesniegt tiesību aktu projektus, kas paredz AS “Pasažieru vilciens” pārveidot par valsts akciju sabiedrību.

Lai AS “Pasažieru vilciens” pārveidotu par valsts kapitālsabiedrību, valstij būs jāatpērk no VAS “Latvijas Dzelzceļš” tai piederošās kapitāla daļas AS “Pasažieru vilciens”. Tādējādi valsts kļūs par uzņēmuma “Pasažieru vilciens” akciju īpašnieku.

Satiksmes ministrijas informatīvais ziņojums Ministru kabinetam par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu valdībā izskatīts 10.jūnijā.

AS “Pasažieru vilciens” pārveide par valsts akciju sabiedrību nepieciešama, lai turpinātu un atvieglotu uzņēmuma ilgtermiņa attīstības iespējas un investīciju projektu realizāciju, kas uzlabos pasažieru pārvadājumu kvalitāti.

Pērn AS “Pasažieru vilciens” pārvadījis 27,08 miljonus pasažieru (citos sabiedriskā transporta veidos pārvadāto cilvēku skaits sarucis). Salīdzinājumam – uzņēmums 2006.gadā pārvadājis 27 miljonus pasažieru, 2005.gadā – 25,5 miljonus, bet 2004.gadā – 23,5 miljonus pasažieru. Ik gadu pieaudzis pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaits.

Lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu pa sliežu ceļiem, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums paredz atklātu konkursu vai šo pienākumu uzlikšanu pasūtītāja kapitālsabiedrībai.

Satiksmes ministrija informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam piedāvā AS “Pasažieru vilciens” pārveidot par valsts kapitālsabiedrību akciju sabiedrības formā un uzlikt tai pienākumu sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Turklāt, noslēdzot līgumu ar valsts kapitālsabiedrību, tiktu aizsargāti no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondiem veiktie ieguldījumi dzelzceļa pasažieru transporta jomā, kā arī turpmāk saglabāta valsts ietekme pār pasažieru iekšzemes pārvadājumiem pa dzelzceļu.

Līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu pa sliežu ceļiem starp VSIA “Autotransporta direkcija” un AS “Pasažieru vilciens” beidzas šā gada nogalē. Līdz ar to jauns līgums ir jānoslēdz līdz 2008.gada beigām.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par valdības pārstāvi Satversmes tiesā

Ministru kabinets 10.jūnijā par valdības pārstāvi Satversmes tiesā (ST) apstiprināja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietnieci Inesi Nikuļcevu.

Rīkojums pieņemts saskaņā ar Ministru kabineta pārstāvības ST kārtību, kas nosaka, ka valdības pārstāvību ST nodrošina TM amatpersona. Saskaņā ar noteikumiem pārstāvību ST nodrošinās TM amatpersona, ko amatā uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

Pārstāvim sadarbībā ar citu ministriju, īpašu uzdevumu ministra sekretariātu, Valsts kanceleju vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju atbilstoši kompetencei būs jāsagatavo Ministru kabineta atbildes raksta projekts ST, projekts Ministru kabineta pieteikumam lietas ierosināšanai ST, pēc ST vai tiesneša pieprasījuma sadarbībā ar kompetento ministriju jāsniedz rakstiski paskaidrojumi un informācija ST, kā arī jāveic ST spriedumu analīze u.c.

Līdz šim nebija noteikta kārtība, kādā ST tiek sagatavoti atbildes raksti, ja apstrīdēts Ministru kabineta izdots tiesību akts, kā arī tiek sniegti papildu paskaidrojumi. Nebija arī regulējuma par Ministru kabineta pārstāvību ST. Atbildes raksti tiek gatavoti, ievērojot vispārējos dokumentu sagatavošanas un virzības principus, savukārt valdības pārstāvība ST tiek organizēta atkarībā no apstākļiem – to var īstenot par attiecīgo jomu atbildīgās ministrijas pārstāvji vai trešās personas jeb zvērināti advokāti. Tādēļ 26.maijā valdība apstiprināja Ministru kabineta pārstāvības ST kārtību.

I.Nikuļcevai ir maģistra grāds tiesību zinātnē, nozīmīga darba pieredze valsts pārvaldē un ST. Kopš 2003.gada augusta I.Nikuļceva ir TM valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos.

 

TM: Par tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtību

10.jūnijā Ministru kabinets pieņēma tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtību. Noteikumus izstrādājuši Valsts tiesu ekspertīžu biroja un Tieslietu ministrijas speciālisti. Kā teikts noteikumu anotācijā, to mērķis ir noteikt vienotu sertifikācijas un resertifikācijas kārtību tiesu ekspertiem, sertifikācijai nepieciešamo minimālo zināšanu apjomu, tiesu eksperta sertifikāta darbības apturēšanas un sertifikāta atņemšanas kārtību.

Noteikumi nepieciešami, jo pašlaik nav vienotas sistēmas tiesu ekspertu apmācībā un sertifikācijā, arī ekspertu sertifikācijas kārtība ir dažāda. Līdz ar to pastāv situācija, ka vienas un tās pašas nozares eksperti dažādās ekspertīžu iestādēs uzsāk darbu ar būtiski atšķirīgām bāzes zināšanām. Tiesu ekspertīžu iestāžu darbinieku apmācības un sertifikācijas kārtību reglamentē šo iestāžu iekšējie noteikumi vai instrukcijas, kuras ne vienmēr ir zināmas ekspertīzes noteicējam.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā tiks noteiks, ka Tiesu ekspertu padome būs atbildīga par tiesu eksperta kandidātu pārbaudījuma organizēšanu, tā tehnisko nodrošinājumu, pārbaudījuma testu un biļešu izstrādāšanu un pārbaudījuma darbu glabāšanu, kā arī apstiprinās pārbaudījuma testu un biļetes.

Būs noteikts, ka pārbaudījumam ir divas daļas, proti, pirmajā daļā kandidāts sniegs rakstiskas atbildes uz 60 testa jautājumiem, bet otrajā daļā – mutiski sniegs atbildes uz biļetes trim jautājumiem par apmācības programmas speciālo daļu.

Pēc kandidātu noklausīšanās komisijas priekšsēdētājs atklās galīgā vērtējuma apspriedi un komisija kandidātu atbildes novērtēs 10 ballu skalā. Tiesu eksperta kvalifikāciju piešķirs, ja kandidāta vidējais vērtējums būs vismaz piecas balles gan par atbildēm uz biļešu jautājumiem, gan par recenzētajiem eksperta atzinumiem un to aizstāvēšanu.

 

TM: Par rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību bāzi

10.jūnijā MK pieņēma noteikumus par rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupas kadastrālo vērtību bāzi un grozījumus noteikumos par kadastrālo vērtību bāzi. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti.

Kadastrālo vērtību bāze rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupai izstrādāta, lai nodrošinātu pāreju uz kadastrālo vērtību bāzes izstrādi atsevišķai nekustamā īpašuma grupai vienlaikus visā valsts teritorijā 2008.gadā.

Sagatavotie MK noteikumi apstiprināti valdībā vienlaikus, jo ar vieniem tiek apstiprināta jaunā kadastrālo vērtību bāze rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupai, bet no otriem tā tiek izslēgta.

Noteikumi par rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupas kadastrālo vērtību bāzi paredz rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupai apstiprināt kadastrālo vērtību bāzes rādītājus, proti, zemes bāzes vērtības, zemes standartplatības un ēku tipu bāzes vērtības, kā arī rūpnieciskās ražošanas objektu apbūves vērtību zonējuma kartes.

Ar administratīvo teritoriju rūpnieciskās ražošanas objektu apbūves vērtību zonējumu kartēm var iepazīties elektroniski Valsts zemes dienesta mājaslapā.

Savukārt grozījumi noteikumos par kadastrālo vērtību bāzi izstrādāti, pamatojoties uz Kadastra likumu, un paredz izslēgt kadastrālo vērtību bāzi rūpnieciskās apbūves nekustamo īpašumu grupai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par vakcināciju ārpus vakcinācijas iestādes

10.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi MK noteikumos, kas paredz, ka turpmāk vakcināciju varēs veikt arī ārpus vakcinācijas iestādes.

Lai padarītu vakcināciju pieejamāku sabiedrībai, Veselības ministrija nolēma mainīt līdzšinējo kārtību. Turpmāk veselības aprūpes speciālisti, nodrošinot vakcinācijai nepieciešamo aprīkojumu un uzglabāšanu (dezinfekcijas līdzekļus, vienreizējās lietošanas šļirces, termokonteineru u.c.), varēs vakcinēt iedzīvotājus ne tikai vakcinācijas iestādēs.

Jaunā kārtība īpaši izdevīga būs strādājošajiem, jo radīs iespēju vakcinēties savās darbavietās, kā arī bērnu vecākiem, jo nepieciešamo vakcināciju, sadarbojoties ar ģimenes ārstiem, varēs veikt arī skolās un bērnudārzos.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

ZM: Par grozījumiem meža ugunsdrošības noteikumos

Valdība 10.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Ugunsdrošības noteikumi”.

Lai samazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, kā arī sekmīgi dzēstu meža ugunsgrēkus un samazinātu to sekas, normatīvais akts nosaka meža īpašnieku, kā arī ceļu un dzelzceļu īpašnieku veicamos profilaktiskos pasākumus – mineralizētu joslu ierīkošanu, kā arī ceļu un dabisko brauktuvju uzturēšanu tādā stāvoklī, kas netraucētu pārvietoties ugunsdzēsības transportam.

Meža ugunsnedrošo laikposmu un tā sākumu un beigas visā Latvijas teritorijā izsludina Valsts meža dienests (VMD). Savukārt pašvaldības pēc saskaņošanas ar VMD attiecīgajā administratīvajā teritorijā var noteikt un izsludināt citu meža ugunsnedrošo laikposmu.

Noteikta arī meža ugunsdrošības profilaktiskajā plānā iekļaujamā informācija. Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plānu izstrādā meža īpašnieks, kurš apsaimnieko meža platības, kas lielākas par 10 tūkstošiem hektāru.

Tāpat noteiktas ugunsdrošības prasības ciršanas atlieku krautnēšanai kaudzēs, kā arī precizētas darbības, kuras aizliegtas veikt mežā.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par Valsts meža dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sadarbību

Valdība 10.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Meža ugunsdzēsības darbi un Valsts meža dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sadarbības kārtība, veicot meža ugunsgrēku ierobežošanas un likvidācijas darbus”.

Jaunie noteikumi nosaka, kādi ir meža ugunsdzēsības darbi, kā arī kāda ir Valsts meža dienesta (VMD) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sadarbības kārtība, veicot meža ugunsgrēku ierobežošanas un likvidācijas darbus.

Ugunsdzēsības darbos ietilpst ugunsgrēka atklāšana un tā ierobežošana, ugunsgrēka likvidācija un ugunsgrēka vietas uzraudzība. Ugunsgrēka atklāšanu nodrošina VMD, savukārt ugunsgrēka vietas uzraudzību veic meža īpašnieks, bet ugunsgrēka ierobežošanu un likvidāciju, savstarpēji sadarbojoties, veic VMD un VUGD.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests meža ugunsgrēku ierobežošanas un likvidācijas funkciju uzsāk pildīt pakāpeniski pa teritoriju saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu.

Normatīvais akts nosaka, ka teritorijā, kur VUGD nav sācis pildīt meža ugunsgrēku ierobežošanu un likvidāciju, VMD pēc informācijas saņemšanas par iespējamo ugunsgrēku izbrauc uz ugunsgrēka vietu un uzsāk dzēšanu. Ja VMD ugunsgrēku nevar nodzēst, tad viņš griežas pēc palīdzības pie VUGD.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests operatīvās nepieciešamības gadījumā drīkst pārtraukt dzēšanu un atstāt ugunsgrēka vietu. Ugunsgrēka dzēšanu vada Valsts meža dienesta atbildīgā amatpersona.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā

Valdība 10.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā”.

Noteikumi nosaka meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus un kārtību, kādā izsludināma ārkārtējā situācija sakarā ar meža uguns­grēku, meža kaitēkļu savairošanos vai slimību masveida izplatīšanos. Tāpat noteikta kaitēkļu invadēto, slimību inficēto vai citādi bojāto koku izciršanas kārtība un termiņi, kokmateriālu izvešanas termiņi, šķeldošanai paredzēto ciršanas atlieku kaudžu nokraušanas kārtība, risu izlīdzināšanas kārtība un termiņi, tehnoloģisko koridoru ierīkošanas kārtība.

Ja vēja gāzto un lauzto ošu un skujkoku diametrs ir lielāks par 0,15 metriem un apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāra, tos jānozāģē, jāatzaro un vai jāaizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.aprīlim, izņemot gadījumus, ja attiecīgie koki atrodas mikroliegumos vai meža biotopos.

Kraujot ciršanas atliekas kaudzēs šķeldošanai, jāievēro vairāki nosacījumi. Kaudzes minimālajam augstumam jābūt trīs metriem. Skujkoku (izņemot sausos kokus) ciršanas atliekas, kas ir resnākas par 0,15 metriem diametrā, iekrauj kaudzē tā, lai virs tām būtu vismaz 0,5 metru slānis ar mazāka izmēra ciršanas atliekām.

Noteikumi nosaka, ka katru gadu no 1.septembra līdz 1.aprīlim izveidojušās risas uz ceļa izlīdzina līdz 1.maijam. Izņēmuma gadījumos, ja laika apstākļu dēļ ceļu pārvaldītājs tā pārziņā esošajos ceļos ir noteicis pārvietošanās ierobežojumus vai risu izlīdzināšanu nav iespējams tehniski veikt meža ceļa stāvokļa dēļ, risas izlīdzina ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc ierobežojumu atcelšanas vai pēc meža ceļa tehniskā stāvokļa uzlabošanās, bet ne vēlāk kā līdz 1.jūnijam.

Katru gadu no 1.septembra līdz 1.maijam cirstos skujkoku un ošu kokmateriālus izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūnijam. Skujkoku un ošu kokmateriālus, kas sagatavoti no 1.maija līdz 1.septembrim, izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to sagatavošanas.

Katru gadu no 1.jūnija līdz 1.septembrim pret stumbra kaitēkļiem neaizsargātus skujkoku vai ošu kokmateriālus krautuvēs un kokzāģētavās tuvāk par 500 metriem no skujkoku vai ošu mežaudzēm aizliegts glabāt ilgāk par vienu mēnesi.

Noteikumos arī noteikta kārtība, kādā izsludina ārkārtējo situāciju sakarā ar meža ugunsgrēku izplatīšanos, meža kaitēkļu savairošanos un slimību izplatīšanos masveidā. Ārkārtējo situāciju sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos un slimību masveida izplatīšanos ierosina izsludināt Valsts meža dienests, pamatojoties uz meža patoloģiskā stāvokļa datiem un ziņojumiem par meža bojājumiem, kurus Valsts meža dienestam snieguši meža īpašnieki, tiesiskie valdītāji, Valsts augu aizsardzības dienests, kā arī personas, kas cērt mežu un sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā. Ārkārtējo situāciju izsludina MK.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību radīto zaudējumu kompensēšanu

Valdība 10.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.

Grozījumi normatīvajā aktā izstrādāti, lai noteiktu:

• kompensējamos pasākumus par akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas procesā radītajiem zaudējumiem dzīvnieku īpašniekam;

• specializēto tirdzniecības vietu atvēršanas un darbības prasības, kā arī kvalifikācijas prasības personālam;

• mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu sniedzēja minimālo aprīkojumu;

• dzīvnieku kopšanas līdzekļu reģistrāciju reģistrācijas un aprites prasības;

• dzīvnieku kopšanas līdzekļu reģistrācijas un aprites prasības;

• kārtību par reģistrēto mājas (istabas) dzīvnieku datubāzes datu izplatīšanu un izmantošanu, nosakot dažādas autorizētas pieejas pašvaldībām, Pārtikas un veterinārajam dienestam, dzīvnieku patversmēm, pilnvarotajiem veterinārārstiem, pašvaldības un Valsts policijai.

Kompensējamos pasākumus par akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas procesā radītajiem zaudējumiem dzīvnieku īpašniekam nodrošinās saskaņā ar MK 2005.gada 23.marta rīkojumu “Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā” izpildi. Tiek plānots, ka Finanšu ministrija izvērtēs iesniegtos pieprasījumus un no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirs Zemkopības ministrijai kompensācijām nepieciešamos līdzekļus. Izmaksājamo kompensāciju apmērs akvakultūras dzīvnieku īpašniekiem neeksotisko infekcijas slimību uzliesmojuma apkarošanas pasākumu dēļ radušos zaudējumu segšanai plānots 50 tūkstoši latu gadā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par papildu atbalstu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros

Valdība 10.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”. MK grozījumu mērķis ir atvieglot atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu saņemšanas nosacījumus 2007.gadam.

Lēmumu par atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu 2007.gadam piešķiršanu pieņem Lauku atbalsta dienests, nodrošinot pilnīgu izmaksu līdz 2008.gada 30.septembrim.

 

ZM: Par graudu un graudu izstrādājumu tirgus attīstības tendencēm un iepirkuma cenu izmaiņām

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Graudu un graudu izstrādājumu tirgus attīstības tendences un iepirkuma cenu izmaiņas”, ar kuru tika iepazīstināta valdība. Ziņojumā apkopota informācija par kopējo situāciju graudkopības sektorā.

Graudkopība ir viena no nozīmīgākajām Latvijas lauksaimniecības nozarēm, kas sastāda 27,7% no kopējās lauksaimniecības preču vērtības bāzes cenās, kas ir par 7% vairāk nekā 2006.gadā.

2007.gadā Latvijā graudus izveda galvenokārt uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Lielā pieprasījuma un augsto graudu iepirkuma cenu dēļ 2007.gadā strauji pieauga izvesto graudu apjoms, salīdzinot ar 2006.gada datiem. Eksports uz trešajām valstīm, salīdzinot ar 2006.gadu, palielinājās par 39%. Pēdējos divos gados strauji palielinājies ievesto graudu apjoms gan no trešajām valstīm, gan ES.

Tāpat pēdējos piecos gados ir vērojama pakāpeniska tendence pieaugt labības platībām piemēram, attiecībā pret 2003.gadu labības platības palielinājušās par 17,9%. Līdz ar sējplatību palielināšanos un graudaugu ražības rādītāju paaugstināšanos 2007.gadā ir palielinājusies arī iegūtā graudu kopraža, kas 2007.gadā ir sasniegusi 1,535 miljonus tonnu un ir par 32% vairāk nekā 2006.gadā.

Ziņojumā norādīts, ka graudu cenu kāpums, kas tika novērots jau 2007.gada sākumā, izskaidrojams ar zemām graudaugu ražām Ukrainā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, ASV, Austrālijā, ko veicināja sliktie laika apstākļi, kā arī ar to, ka liela daļa graudu tiek izmantota bioenerģijas ražošanai.

2007.gada Latvijas rekordaugstā graudu raža un augstās graudu iepirkuma cenas pasaules tirgū mudinājušas Latvijas graudu audzētājus saražoto produkciju eksportēt uz ES un trešo valstu tirgiem. 2007.gadā uz ES eksportēti 15% no Latvijas graudu kopražas, savukārt uz trešajām valstīm – 8% no kopražas.

Savukārt maizes cena 2007.gadā paaugstinājusies ne tikai tāpēc, ka strauji kāpušas graudu cenas, bet arī tāpēc, ka palielinājušies loģistikas un energoresursu izdevumi. Miltu cena pēdējos četros gados bijusi stabila, tas ir, 0,30 lati kilogramā, bet 2007.gadā tā pieaugusi par 14%. Maizes cenas pieaugums bija vērojams jau no 2003.gada, kad graudu cenas bija zemas un nemainīgas. Pēc EK pētījuma, graudu cenai pieaugot par 33%, maizes cena pieaugusi tikai par 1,7%.

 

ZM: Par mutes un nagu sērgas likvidēšanu un draudu novēršanu

Valdība 10.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumos Nr.582 “Mutes un nagu sērgas likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība””.

Grozījumi noteikumos veikti, lai saskaņotu esošo noteikumu normas ar Civilās aizsardzības likumu, Valsts civilās aizsardzības plāna pielikumu un Ministru kabineta noteikumiem “Krīzes vadības padomes nolikums”.

Noteikumu grozījumi paredz piešķirt atsevišķus uzdevumus Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) krīzes vadības situācijās. PVD kompetencē būs organizēt un vadīt profesionālas ekspertu grupas, kuras risina ar mutes un nagu sērgas apkarošanu saistītus jautājumus, kā arī organizēt un vadīt centrālo un teritoriālās vienības, kuras plāno un risina ar mutes un nagu sērgas diagnostiku un apkarošanu saistītus jautājumus. Tāpat PVD nodrošinās centrālo vienību ar nepieciešamajiem līdzekļiem, personālu un aprīkojumu uzdevumu veikšanai. Līdz šim šie uzdevumi bija krīzes vadības padomes sekretariāta kompetencē.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ĪUMEPLS: Par “i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” termiņa vidusposma pārskatu

Ministru kabineta (MK) sēdē 10.jūnijā tika skatīta Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (sekretariāts) sagatavotā Latvijas nacionālā pozīcija sekretāra kompetences jautājumā par Padomes secinājumu projektu par ES iniciatīvas “i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” termiņa vidusposma pārskatu izskatīšanai Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksmē 2008.gada 12.–13.jūnijā Luksemburgā.

Padomes secinājumu projekts par i2010 termiņa vidusposma pārskatu ir balstīts uz Komisijas 2008.gada 17.aprīļa paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Veidosim Eiropas digitālo nākotni. i2010 termiņa vidusposma pārskats” iekļautajiem i2010 stratēģijas 2007.gadā gūtajiem rezultātiem.

Padome pauž atbalstu Komisijas nodomam izstrādāt ilgtermiņa informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu politikas programmu, īpašu uzmanību pievēršot vienotajam tirgum, e-iekļaušanai vēl nebijuša līmeņa informācijas sabiedrībā un lietiskā interneta (Internet of Things) attīstībai.

Padome aicina Komisiju 2009.gada pavasara Eiropadomē sniegt ziņojumu par vispārējo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieguldījumu Eiropas ekonomikas un sabiedrības modernizācijā un Eiropas Savienības veikumu interneta ekonomikas jomā.

Padomes secinājumu projektā paredzēts, ka Komisijai saziņā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm 2009.gada rudenī jāsāk pārskatīt ES i2010 rīcības plāns, sagatavojot nākotnes politiku, lēmumus un darbības informācijas sabiedrības jomā, lai sasniegtu Lisabonas nākotnes stratēģijas mērķus.

Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par Padomes secinājumu iesniegšanu pieņemšanai 2008.gada 12.–13.jūnija Transporta, sakaru un enerģētikas ES ministru padomē.

Latvija pauž atbalstu Padomes secinājumu projektam par i2010 termiņa vidusposma pārskatu, jo Latvija kopumā pozitīvi vērtē Eiropas Savienības i2010 stratēģijas pasākumu ietekmi uz informācijas sabiedrības attīstību.

Latvija uzskata, ka kopējos iniciatīvas i2010 attīstības virzienos ES ir ņemtas vērā globālās interneta ekonomikas prioritātes, kā arī ir nostiprināti 2008.gada pavasara Eiropadomes secinājumos izvirzītie mērķi par ātrdarbīgas piekļuves infrastruktūras un lielāka platjoslas seguma nodrošināšanu, izmantojot ES struktūrfondus.

Latvija atzinīgi vērtē Padomes secinājumu projektā izvirzītos i2010 e-iekļaušanas mērķus, kuri paredz atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu iesaistīšanu sabiedrības dzīvē, dzīves kvalitātes uzlabošanu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju starpniecību, sabiedrības novecošanās, nodarbinātības un vienlīdzīgu iespēju jautājumu risināšanu.

ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksmes darba kārtībā ir arī sekretariāta kompetencē esošais jautājums par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Pilnīga digitālo dividenžu priekšrocību izmantošana Eiropā – Progress, īstenojot interneta rīcības plānu interneta protokola 6.versijas (IPv6) izmantošanai Eiropā.

Ministru kabinets pieņēma zināšanai sekretariāta iesniegto informatīvo ziņojumu un apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes 2008.gada 12.–13.jūnija sanāksmē izskatāmajā sekretariāta kompetences jautājumā par Padomes secinājumu projektu par i2010 termiņa vidusposma pārskatu.

Latvijas Republiku Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksmē 2008.gada 12.jūnijā Luksemburgā sekretariāta kompetencē esošajos jautājumos pārstāv satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!