Izglītības un zinātnes ministrija

Informācija 1999.gada 9.septembrī

Par Latvijas izglītības iestāžu inženiertehnisko stāvokli (08.09.1999.)

1999.gada 26.augustā Izglītības un zinātnes ministrija nosūtīja vēstules 82 pašvaldībām, kurās, pēc Pasaules bankas apsekojuma, valsts darba inspekcijas un pašvaldību būvvalžu defektu aktiem, varētu būt draudi cilvēku dzīvībai 1999./2000.mācību gada sākumā. Vēstulē bija norādīts informēt Izglītības un zinātnes ministriju par pašvaldības veiktajiem vai plānotajiem pasākumiem iespējamo avārijas situāciju novēršanai.

Avārijas situācija, kas rada draudus cilvēku dzīvībai, ir gadījumā, ja ēkas nesošajām un norobežojošajām konstrukcijām (pārsegumi, sienas, kāpnes, jumta nesošās konstrukcijas, logi, griestu apmetuma nobirumi caurtekoša jumta rezultātā) pastāv sabrukuma draudi.

Līdz 08.09.1999. ir saņemta informācija no 65 pašvaldībām (5 no šīm pašvaldībām nebija 82 skolu sarakstā). Jāatzīmē pašvaldību ieinteresētība un veiktie pasākumi mācību procesa nodrošināšanā skolās. Pašlaik mācības notiek visās Latvijas vispārējās izglītības iestādēs, un Valsts darba inspekcija nav slēgusi nevienu skolu. Ir vairākas skolas, kur skolas ēku ekspluatācija ir ierobežota.

Izglītības iestādes, kurās ir ierobežota skolas ēku ekspluatācija

No 65 izglītības iestādēm 20 izglītības iestādēs (18 pašvaldībās) ir "slikts tehniskais stāvoklis", tam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība (skat.pielikumu). Atbilstoši valsts būvinspekcijas ieteikumam nav korekti teikt, ka skolā ir avārijas stāvoklis, ja nav sertificētu speciālistu sastādīta tehniskā slēdziena (šajā slēdzienā ir jābūt konstatētai avārijas situācijai). No minētajām 20 izglītības iestādēm 4 skolām (20%) ir tehniskais slēdziens, 1 skolai tiek plānots sagatavot tehnisko slēdzinu, par 15 skolām (75%) nav informācijas (13 jeb 87% no šīm skolām ir defektu akts).

Aptuvenās izmaksas "slikta tehniskā stāvokļa novēršanai" 20 izglītības iestādēs ir 830 000 latu. Precīzu izmaksu iegūšanu apgrūtina tas, ka būvvalžu defektu aktos un pat tehniskajos slēdzienos ne vienmēr ir precīzi definēti draudi cilvēku dzīvībai, jo ir uzrādīts kopējais veicamo darbu apjoms, kas ietver arī pasākumus skolas bezavāriju ekspluatācijai (siltumapgādes un apkures sistēmu, kanalizācijas, ūdensvada renovācija u.c.). Ir gadījumi, ka inženiertehnisko uzlabojumu izmaksas vispār nav minētas.

8 pašvaldības (40%) uzskata, ka nav spējīgas tuvākajā laikā no budžeta līdzekļiem finansēt inženiertehniskos uzlabojumus skolās, 4 pašvaldības (20%) uzskata, ka nav spējīgas ņemt aizņēmumu, tikai 1 pašvaldība ir ieinteresēta ņemt aizņēmumu Valsts kasē (Daudzeses pagasts), 2 pašvaldības (10%) meklēs citas telpas, ko pielāgot mācību vajadzībām (Pļaviņu pilsēta un Embūtes pagasts). Par 5 pašvaldībām (25%) nav precīzas informācijas, bet var pieņemt, ka arī šīm pašvaldībām varētu būt grūtības nodrošināt finansējumu no budžeta līdzekļiem.

Pašvaldību ierobežotās iespējas veikt remontus, pirmkārt, izskaidrojumas ar to, ka uzlabojumu izmaksās tiek iekļauti visi pasākumi avārijas situāciju novēršanai, ne tikai draudu novēršana cilvēku dzīvībai. Otrkārt, pašvaldībām ir jāsniedz iedzīvotājiem ne tikai izglītības pakalpojumi, un pašvaldību deputāti nosaka, kuras nozares ir prioritāras. Tikai pašvaldība ir tiesīga izlemt, vai ir nepieciešams nodrošināt resursus izglītības nozares sakārtošanai (tai skaitā izdarīt aizņēmumus). Treškārt, pašvaldības ir tiesīgas noteikt prioritātes arī izglītības nozares ietvaros. Ir pašvaldības, kas ir ņēmušas aizņēmumu jaunas sporta zāles vai kāda cita ar mācību procesa nodrošināšanu saistīta objekta celtniecībai, bet tajā pašā laikā avārijas situāciju novēršanai nav piešķīrušas nepieciešamo līdzekļu daudzumu.

Izglītības un zinātnes ministrija centās noskaidrot, vai pašvaldības ir spējīgas uzlabot skolu inženiertehnisko stāvokli, ņemot aizņēmumu Valsts kasē. Izglītības un zinātnes ministrijai ir informācija no Valsts kases Riska vadības departamenta datu bāzes par 18 no 20 pašvaldību līdzšinējiem aizņēmumiem un šo aizņēmumu ietekmi uz budžetu (aizņēmuma pamatsummas un procentu īpatsvars pašvaldību budžetā aizņēmuma atmaksas periodā). Balstoties uz šo informāciju, Izglītības un zinātnes ministrija izsaka pieņēmumu, ka trim pašvaldībām varētu būt problēmas ņemt aizņēmumu (saistību apmērs pārsniedz 10% no kārtējā gada budžeta izdevumiem, ieskaitot mērķdotācijas): Kokneses pagastam (Kokneses speciālā internātskola), Slampes pagastam (Zemgales vidusskola) un Vangažu pilsētai (Vangažu vidusskola). Rēzeknes pilsētai, iespējams, būtu jāņem ilgtermiņa aizņēmums.

Pielikums

Vispārējās izglītības iestādes,

kurās ir slikts tehniskais stāvoklis (08.09.1999.)

Izglītības un zinātnes ministrijas

Sabiedrisko attiecību un preses nodaļa