Saeimas 2008. gada 22. maija sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 22.maija sēdi.

Sākam skatīt šodienas darba kārtības pirmo sadaļu – “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Singapūras līgumu par preču zīmēm” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nekad!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Borisa Cileviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.maijā. Tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Borisam Cilevičam šā gada 22.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Sākam skatīt šodienas darba kārtības nākamo sadaļu – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Karinas Krastiņas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija savā sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Karinas Krastiņas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Karinas Krastiņas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Jāņa Utāna atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Tāpat Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Jāņa Utāna atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Lūdzu atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Utāna atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Sākam skatīt šodienas darba kārtības nākamo sadaļu – “Deputātu pieprasījumi”.

Tātad ir saņemts deputātu Dzintara Zaķa, Lindas Mūrnieces, Artura Krišjāņa Kariņa, Ainara Latkovska, Silvas Bendrātes, Ulda Ivara Gravas, Sarmītes Ķikustes, Ausmas Ziedones-Kantānes, Ingunas Rībenas un Arta Kampara pieprasījums zemkopības ministram Mārtiņam Rozem “Par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja mūsu kolēģu iesniegumu un to noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, godājamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Kāds klasiķis ir teicis, ka atkārtošana esot zināšanu māte. Jau otro reizi šajā zālē stāstīšu jums par to, kas īsti ir Meža attīstības fonds un kas īsti ar šā fonda rīcību nav kārtībā.

Tātad Meža likums nosaka to, ka valstī ir tāds Meža attīstības fonds. Šā fonda priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs. Šis fonds katru gadu projektos tērē aptuveni 4 miljonus latu. Projektu ir daudz – dažādi un, neapšaubāmi, labi projekti. Galvenais šo projektu mērķis ir atbalstīt mežu attīstību.

Skatoties pēdējo Meža attīstības fonda protokolu, mēs redzam, ka arī šoreiz ir atbalstīti daudzi labi projekti, bet ir trīs lietas, kuras “Jaunā laika” deputātiem radīja ļoti nopietnas bažas un aizdomas.

Tā pirmā lieta ir tāda. No Meža attīstības fonda ir atbalstīta 30 000 latu apmērā ministra banketu organizēšana ārvalstu vēstniekiem. Kāds sakars ir ārvalstu vēstniekiem ar meža attīstību? Nu nemaz nav skaidrs!

Tālāk – otra lieta. 120 000 latu skaidri un gaiši ir novirzīti Meža dienu noslēguma pasākumiem. Es uzsveru vārdu “noslēguma”! Runa ir par šāda pasākuma organizēšanu Varakļānos. Ieklausieties! Pāri par 120 tūkstošiem latu šāda pasākuma organizēšanai Varakļānos. Nu ļoti grezna rīcība!

Plus šim klāt nāk vēl viens projekts – ir organizēti vēl arī citi pasākumi, pārgājieni. Neapšaubāmi, bērnus vajag iepazīstināt ar to, kas notiek mežā, bet vai par 70 000 latu ir jāorganizē bērniem pasākumi mežā? Tad es nezinu, ar ko vispār nodarbojas Izglītības un zinātnes ministrija…

Tomēr šeit teiktais vēl nav tas trakākais. Pati trakākā lieta, ko mēs esam konstatējuši, ir tā, ka šī nauda ir piešķirta uzņēmumiem, kuri ir tieši saistīti ar Zaļo un Zemnieku savienības cilvēkiem – tiem, kas organizēja viņu priekšvēlēšanu kampaņu. Tātad kompānija “Tēls PR” un “PR Studio” ir divas firmas, kas ir tieši saistītas ar Zaļo un Zemnieku savienības priekšvēlēšanu kampaņu organizēšanu. Un tieši šīm kompānijām tā nauda ir piešķirta. Šī piešķirtā nauda ir ievērojami lielāka, nekā tai loģiski būtu jābūt. Un, mūsuprāt, šeit ir jādiskutē ne tikai par to, vai šie līdzekļi ir izlietoti saimnieciski. Šeit ir jābūt diskusijai arīdzan par to, vai šādā veidā netiek mēģināts valsts naudu novirzīt kādām savtīgām interesēm.

Bez visām šīm minētajām lietām, protams, veidojas arī diskusija par to – un tā ir jau ceturtā lieta –, ka atsevišķi cilvēki, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā un kuri ir Konsultatīvajā padomē, paši lemj par tiem līdzekļiem, kurus piešķir sev – saviem projektiem.

Arī šāds gadījums ir konstatēts, ka cilvēks, kurš ir piedalījies tādā lemšanā, ir saņēmis naudu saviem projektiem.

Mēs nestrīdamies par to, ka vajadzētu investēt līdzekļus, piemēram, mežsaimnieku kooperēšanai, bet, ja cilvēks pats lemj par naudu, ko piešķir sev, tad tas jau ir interešu konflikts!

Uz visiem šiem jautājumiem ir jāatbild zemkopības ministram, un mums ir jāpieņem lēmums.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu diskutēt un atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debatēs vārds deputātam Andim Kāpostam.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ir patīkami, ka kāds tomēr kontrolē cita darbību un meklē kļūdas, bet nu… (Starpsauciens no zāles.) Pilnīgi pareizi! Taču manā skatījumā… Es gluži dziļi šajā lietā iekšā neesmu bijis, bet, iedziļinoties dokumentos, kādi manā rīcība ir pašlaik, varu secināt, kas nav gluži tā, kā ir rakstīts pieprasījumā.

Pieprasījumā ir uzrakstīts tā, ka šie komisijas locekļi paši lemj par saviem projektiem. Taču tā nav taisnība, jo šeit ir dokumenti un protokolā ir ierakstīts, ka tie cilvēki, kuri ir saistīti ar šiem projektiem, šādā lemšanā nepiedalās. Un viņi arī balsojumos nepiedalās. Tas dokumentos ir redzams! Tā ka tas, manā skatījumā, ir gaužām nepareizs vērtējums. Vajadzēja tomēr pameklēt… Tām lietām varbūt ir citi varianti, kur patiešām vajadzētu meklēt kļūdas, nevis vienkārši kasīties kasīšanās dēļ.

Ceturtajā datumā tika iesniegti pieņemšanai un izskatīti 85 projekti, savukārt 11.datumā ir pieņemti 38. Un tā vērtēšana, spriežot pēc visiem šiem protokoliem, kurus esmu izlasījis, notiek ļoti korekti un apzinīgi. Tā ka, raugoties no manas puses, šie pārmetumi ir lieki.

Un nu parunāsim tieši par tikšanos ar vēstniekiem. Šīs tikšanās notiek jau kopš 2004.gada 1.maija – tāda ir tradīcija pēc mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā, un, ja mēs… Jā, mēs arī varam vispār nedarīt neko, taču, manā skatījumā, ir pilnīgi demagoģiski un nekorekti mēģināt labu un, galvenais, vajadzīgu projektu, kura lietderība ir pierādīta jau vairāku gadu garumā, publiski noķengāt bez jebkādiem loģiskiem argumentiem.

Jā, mēs varam arī to visu nedarīt. Tādējādi tiks ietaupīti šie 30 tūkstoši latu vai vēl kaut kas cits, bet tomēr līdz ar to arī nebūs informācijas par Latviju, jo šie vēstnieki šo informāciju aiznes uz savām valstīm. Nebūs arī tūristu pieplūduma. Varbūt šie iztērētie 30 tūkstoši latu atnes krietni lielāku ieguvumu Latvijai, nekā to visu nedarot?

Varbūt vajag kādreiz paskatīties arī no otras puses. Pameklējiet patiešām argumentētākus momentus, kur patiesi vajadzētu piekasīties!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt gan kā deputāte, gan arī kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes bijusī senatore, jo pirms ievēlēšanas augstos amatos es ilgus gadus biju arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāta locekle. Un jāteic, ka nedz Mežsaimniecības attīstības fonda, kas pastāvēja 90.gados, nedz Meža attīstības fonda darbība nav apšaubīta no fakultātes puses. Nekad!

Jo, pirmkārt, fonda darbība ir ļoti plaša. Otrkārt, tā darbība balstās uz Ministru kabineta noteikumiem. Ir divas padomes. Fondu pārvalda speciāla padome – Meža attīstības fonda padome, kurā ir piecu ministriju pārstāvji. Šī padome nelemj par projektiem. Projektus vērtē Konsultatīvā padome. Tajā ir gan zinātnes pārstāvji, gan mācību iestāžu pārstāvji, gan darba ņēmēju pārstāvji. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāti tajā pārstāv Meža fakultātes dekāns. Un visa fonda darbība ir redzama tā mājaslapā. Tur, kā mēs redzam, ir pētījumi par ērcēm, par fakultātes modernizāciju, profesionālo skolu modernizāciju…

Un tāpēc es uzskatu, ka mums nav pamata apšaubīt fonda darbību. Ticēsim tiem profesionāļiem, kas strādā, izvērtē projektus, par kuriem ir arī pozitīvas atsauk­smes!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Es vienmēr esmu uzskatījusi zemniekus par saviem draugiem un aizstāvamiem. Un it īpaši mežsaimniekus, kuri nodarbojas ar tik nepieciešamu nozari un kuriem ir ļoti daudz grūtību pašreizējā laikā, kad ekonomikai faktiski ir lejupslīde.

Gribu atgādināt, ka mēs visi kopā – gan ar Zemkopības ministriju, gan ar sabiedriskajām organizācijām – panācām, ka tika ietverta Meža likumā norma, ka Ministru kabineta noteiktā kārtībā tiek izveidots Meža attīstības fonds meža nozares atbalsta un attīstības programmu finansēšanai, meža zinātniskajai izpētei, meža īpašnieku izglītošanai un apmācīšanai. Bija grūti saglabāt šo fondu, daudzām valdībām mainoties, bet tas tomēr ir palicis. Taču, ja tā izlietojums nav skaidri pārskatāms, šā fonda izlietošanas kārtība, manuprāt, ir ārkārtīgi stingri jāpārdomā, jo nedrīkstam pievilt tos cilvēkus, kuri cerējuši, ieskaitījuši tajā naudu; ieskaitījušas tajā naudu arī dažādas organizācijas.

Esmu saņēmusi arī ielūgumu uz Meža dienu pasākumu, kas norisināsies šā gada 30.maijā. Protams, tas ir apsveicams pasākums, jo 1928.gadā bija pirmās Meža dienas. Tas ir liels, atbalstāms pasākums, un arī to finansiāli atbalsta Meža attīstības fonds. Nu protams, ir jauki, ka pasākumu vadīs aktieris Laizāns un ka darbosies brīvdabas kafejnīcas, kur, protams, katrs par savu naudu padzers kafiju. Taču ieeja pasākumā ir bez maksas, un pēc tam ir paredzēta vēl arī zaļumballe un koncerts, un acīmredzot arī tas viss ir apmaksājams tomēr. Vai Meža attīstības fonda līdzekļu tērēšana bija pats piemērotākais veids, kādā rīkot šādus pasākumus? Tas ir tikai viens piemērs. Es silti iesaku zemkopības ministram pārdomāt šo līdzekļu izlietojumu un ieviest tajā ļoti lielas, striktas korekcijas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Annai Seilei.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Raugoties uz šo vienu gadījumu, kurš noteikti nav vienreizējs (šāda prakse, kā mēs redzam, noteikti ir tikusi sistēmiski piekopta jau ilgus gadus, kopš Rozes kungs ir ministra amatā), es gribētu runāt par konsekvencēm, pie kādām ir novedusi šāda politika – politika, ko mēs varētu nosaukt par naudas šķērdēšanu.

Es domāju, ka lielākā daļa no jums vakar saņēma vienu ļoti, ļoti satraucošu ziņu. Laikā, kad mēs Latvijā runājam par ekonomisko krīzi, par cietāku vai mīkstāku “piezemēšanos”, mēs ieraugām, ka Latvijas eksporta nozare, kura gandrīz vienmēr vai ilgstoši ir bijusi līdernozare, galvenā Latvijas eksporta nozare, ir būtiski zaudējusi savus eksporta apjomus. Tā nozare ir meža materiālu vai kokapstrādes materiālu, vai no koka izgatavojamu preču ražošana. Mēs redzam, ka zāģmateriālu eksporta apjoms ir krities par gandrīz 30 procentiem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kampar, beidz!”) Arī mēbeles netiek eksportētas. Un acīmredzot daudzi no mums aizdomājas, kāpēc tas ir tā tieši tagad – laikā, kad gan premjers un valdība, gan ekonomisti, gan visa sabiedrība uztraucas par to, kā stimulēt eksportu un kā panākt, lai eksports no mūsu valsts palielinātos un lai tam būtu lielāka pievienotā vērtība. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nu beidz!”)

Esmu runājis ar nozares speciālistiem, un viņu viedoklis ir ļoti vienkāršs: “Mēs zinām, ka ir uzņēmums, Latvijas valsts uzņēmums, – Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais uzņēmums “Latvijas valsts meži”, kurš principā kontrolē pusi no kokmateriālu resursiem. Ilgstošā laika periodā šis uzņēmums ar savu politiku ir novedis Latvijas mežrūpniecības nozari pie tā, ka Latvijā meža resursi, kokmateriāli šobrīd ir vieni no dārgākajiem ne tikai Austrumeiropā, bet, kā izskatās, arī Rietumeiropā.”

Kolēģi! Es domāju, tikai nedaudzi no jums zina to, ka pēc šā gada 1.janvāra, kad Krievija uzlika izvedmuitas apaļkokiem, daudzi Latvijas uzņēmumi iepērk apaļkokus no Zviedrijas. Varbūt nesadzirdējāt, tāpēc vēlreiz atkārtošu – iepērk no Zviedrijas! No tās valsts, kurā viss vienmēr ir bijis dārgāks un uz kurieni normāli, tradicionāli ir ticis vērsts mūsu kokmateriālu eksports. Kāpēc tas ir tā? Manuprāt, šeit var vilkt paralēles tieši ar šo vienu konkrēto gadījumu, ka tiek nauda caur ministrijas fondiem šķērdēta pa labi un pa kreisi, gan personiskām, gan politiskām, gan sabiedrisko attiecību vajadzībām. Tas pēc būtības ir šo Latvijas nozari novedis pie milzīgiem resursu cenu kāpumiem un šeit cieš tie privātie ražotāji, eksportētāji, kuriem šie resursi vairs nav pieejami. Līdz ar to viņi vairs nav spējīgi konkurēt tirgū. Viņi vairs nespēj apstrādāt kokmateriālus un eksportēt tos tā, lai konkurētu globālajos tirgos. Pie tā ir novedusi ilgtermiņā realizētā nepārdomātā ministrijas politika attiecībā tieši uz apaļkoku un kokmateriālu resursu tirgu!

Es domāju, ka šis jau ir viens piemērs, kas ļoti precīzi uz to norāda. Es esmu pārliecināts, ka šādu piemēru ir tūkstošiem vai vismaz simtiem, un esmu pārliecināts, ka ministrs Roze, kurš šo nozari pārvalda jau ilgus gadus, ir tiešā veidā politiski atbildīgs par to, ka šobrīd acīm redzami sabrūk Latvijas eksportspējīgākā nozare – kokapstrādes nozare.

Es domāju, ka to var glābt tikai un vienīgi cits ministrs – ministrs ar citu skatījumu, ar patiesu izpratni par to, kas ir nepieciešams šai nozarei un kādā veidā tā varētu ilgtermiņā attīstīties.

Kolēģi! Šis nav vienkāršs gadījums. Tā nav vienkārši kāda sīka nolaidība vai neizpratne par procesu; tā ir sistēmiska rīcība, kura spiež mūsu aktīvos cilvēkus, privātuzņēmējus domāt par to, ka ražošana, privātuzņēmējdarbība ir jāpārceļ uz citurieni. Ka tā jāizņem ārā no šīs valsts, jo viņiem šajā valstī, kura ir ar tādu politisko vadību, nav ko meklēt un nav ko ražot. Diemžēl tādi ir secinājumi tiem cilvēkiem, ražotājiem, ar kuriem es regulāri esmu runājis un kuri neredz izeju šobrīd, šajā situācijā, kad šajā valstī vairs nav nopietnas valsts politikas, nav tādas lielas, spējīgas nozares kā kokmateriālu un dažādu no koka izgatavotu preču ražošana un eksports uz ārzemēm.

Kolēģi! Es aicinu šo pieprasījumu tomēr apstiprināt un ļoti nopietni padomāt, kā šo konkrēto situāciju vērst uz labu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Vai tiešām mums jāizmanto bērni netīrām politiskām spēlītēm, kad jau tā ir daudz satraucošu notikumu visapkārt – gan visa šī vardarbība, gan moderno tehnoloģiju izmantošana nevietā, gan naida kurināšana, gan cilvēku pazemošana?

Ar šiem Meža dienu pasākumiem tiek izdarīts kaut kas labs: tiek bērni labi nodarbināti, tiek viņos sēta mīlestība pret savu zemi, pret saviem mežiem, tiek viņi intelektuāli bagātināti, tiek aizrauti. Šie pasākumi ir jau gadu gadiem organizēti un vienmēr ir labi noritējuši, un to popularitāte ir pieaugusi un gājusi tikai plašumā. Katrs bērniņš, kas ir bijis šādā pasākumā, kas tiek organizēts Tērvetes parkā, ir atgriezies mājās ar pozitīvām emocijām. Ir ieguvis bērns, ir ieguvuši viņa vecāki, ir paplašinājušās viņu intereses. Cilvēks ir iemācījies mīlēt savu dabu, savu dzimteni, viņš ir bagātinājies. Vai tiešām mums tagad būs tik ļoti žēl šīs naudiņas, kas ir tik cēlam mērķim tapusi iztērēta? Vai tiešām atkal gribam saskatīt tikai šo ļaunumu, šo negatīvo? Es domāju, ka, cīnīdamies pret šo ļaunumu, pret visu šo negatīvo, mēs vienmēr aizejam pārāk tālu – vienmēr no vannas ar ūdeni izlejam ārā arī bērnu. Tā nav laba prakse.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Principā mūsu savienība ir gandarīta, ka tāds pieprasījums ir tapis, jo līdz ar to mūsu kolēģi Pieprasījumu komisijā varēja iepazīties ar Meža attīstības fonda darbu, ar speciālistiem, kas izskaidroja to situāciju, kāda ir šajā nozarē. Vienīgi žēl, ka mūsu kolēģiem no frakcijas “Jaunais laiks” šie jautājumi likās neinteresanti, viņus vairāk interesēja jautājumi, kas skar Zaļo un Zemnieku savienības naudas apriti – ziedojumu plūsmu un partijas kasi.

Nu, es kolēģiem varu silti ieteikt nākamreiz šādu pieprasījumu nerakstīt, ja viņus neinteresē šie konkrētie mežu jautājumi, bet pa tiešo vērsties KNAB, prokuratūrā, Ekonomikas policijā. Mums šāda prakse ir – strādāt ar šīm institūcijām. Mēs esam gatavi tām sniegt pilnīgu informāciju par to, kāda mums ir naudas plūsma, un, ja tas nepieciešams, arī mūsu kolēģiem no “Jaunā laika”, arī viņus par šo lietu attiecīgi informēt.

Tā ka citreiz, kolēģi, jautājumu loku sadalīsim divās sadaļās! Viens jautājums – kas ir partijas kase? Un otrs jautājums – kas ir meža nozares attīstība?

Paldies jums par šiem rosinošajiem jautājumiem, un strādāsim tālāk!

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Augustam Brig­manim.

Debatēs vārds zemkopības ministram Mārtiņam Rozem.

M.Roze (zemkopības ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Kolēģi, domubiedri un savādāk domājošie!

Man ir prieks, ka manai necilajai personai un patiešām parastiem ministrijas administrētiem pasākumiem tiek veltīta Saeimas sēde.

Tātad varam izdarīt secinājumu, ka Zemkopības ministrija strādā labi un kārtīgi. Tikai žēl, ka puse Zemkopības ministrijas darbinieku pašlaik visas pūles un enerģiju velta nejēdzīgu paskaidrojumu gatavošanai, lai novērstu slaveno aizdomu ēnu no svarīgiem un, galvenais, vajadzīgiem projektiem.

Es pilnīgi saprotu kolēģus no “Jaunā laika”: viņu brūkošais reitings prasa spert jaunus un stingrus soļus, nākt klajā ar iespaidīgiem paziņojumiem un, galvenais, izraisīt skandālus. Jo kā gan citādi pievērst sev uzmanību, ja reiz partijai nav darbu, ko parādīt sabiedrībai?

Taču pēc visa šodien dzirdētā un uzzinātā es tomēr gribētu nedaudz paskaidrot, kāpēc, iespējams, tieši meža nozare un tieši Meža attīstības fonds ir kļuvuši par grēkāžiem. Necitēšu šobrīd visus tos, pēc mana uzskata, tiešām riebīgos citātus, kurus esmu dzirdējis pēc šā “Jaunā laika” inspirētā skandāla, kaut gan dažus tomēr gribētos nosaukt. “Desmit gadus organizēto Meža dienu noslēguma pasākums ir dzerstiņš”. “Vislatvijas bērnu konkurss “Par mežu un dabu” ir bērnu uzpirkšana.” “Nozares darbinieku tikšanās ar vēstniekiem ir bankets par milzīgu naudu.” Acīmredzot “Jaunā laika” naidam pret meža nozari ir kāds noteikts iemesls.

Jau esmu izteicis savu pārliecību gan kolēģiem valdībā, gan Saeimas deputātiem, ka “Jaunā laika” valdīšanas gados ne reizi vien ir bijuši mēģinājumi, piemēram, ietekmēt Zemkopības ministriju, lai tā atsakās no sava plāna – likvidēt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus. Tiem, kuri to nezina, ir jāpaskaidro, ka tie deva gandrīz neierobežotu kontroli pār valsts meža resursiem. Un zīmīgi ir tas, ka uz šiem līgumiem pretendēja lielākoties skandināvu kompānijas. Tad nu varam arī pajautāt: kāpēc “Jaunajam laikam” pietuvināti cilvēki tik ļoti aizstāvēja skandināvu intereses mūsu mežos? (No zāles: “A-ā”!)

Par nelaimi – es teikšu skaļi! – mūsu valsts ienaidniekiem mēs neatdevām valsts mežus skandināviem. Tagad jau sen vairs nav noslēpums, ka mūsu tā sauktais zaļais zelts privātajos mežos pārsvarā pieder skandināvu kompānijām, kur vietām vēl ierindas latvieša lomu pilda kāds vietējais. (No zāles dep. J.Dobelis: “No “Jaunā laika”!”) Mēs vēl joprojām baudām šīs politikas augļus.

Absolūta dažu ar ārzemēm saistītu “biznesmeņu” (liekot šo vārdu pēdiņās) neieinteresētība mūsu mežu saglabāšanā, attīstībā un nozares uzplaukumā! Un tas jau arī nav nepieciešams: ja saimnieki atrodas ārpus mūsu valsts, tad viņiem rūp savējo, nevis mūsu mežu attīstība. Mēs esam tikai anonīms resurss viņu biznesam. Tieši šīs kompānijas ir tās, kuras var atļauties, izmantojot savas bagātās “mātes”, uzskrūvēt nenormāli augstas cenas Latvijas iekšējā meža tirgū.

Atzīmēšu, ka iepriekš šos resursus viņiem gribēja atdot par velti. Dažam “diemžēl”, bet mūsu valstij “par laimi” šis “teicamais” projekts izgāzās ar lielu blīkšķi, neraugoties uz mūsu vietējo mežrūpnieku konkurentu kampaņās ieguldīto naudu, uz dažādu līdzekļu likšanu lietā, lai tikai nomelnotu meža nozari kā tādu.

Man patiešām ir žēl, ka šobrīd mēs esam atkal atgriezušies pie jau mazliet aizmirstās dziesmas, tikai jaunās skaņās. Laikam jau tomēr atkal kļūst aktuāli meža nozari padarīt par grēkāzi. Atkal parādās jaunas intereses, ja, protams, neņemam vērā paša “Jaunā laika” brūkošos reitingus, kas ir pietiekams iegansts, lai nomelnotu konkurentus.

Šeit jau tas tika teikts, bet es vēlreiz uzsvēršu šo domu tiem, kuriem ļoti gribas meklēt kādas aizdomu ēnas tur, kur tās meklēt nemaz nav jēgas, to visu Meža attīstības fonda projektu iesniegšana ir atklāta. Projektu konkursu izsludināšana tiek publicēta gan “Latvijas Vēstnesī”, gan ministrijas mājaslapā, gan arī vēl kur citur. Atbilstoši likumam uz projektu konkursu var pieteikties jebkurš, nemaz jau nerunājot par pašu procedūru projektu izskatīšanā: tā ir tik caurskatāma, cik vispār tas ir iespējams. Par to, godātie deputāti, jūs varat pārliecināties paši, piemēram, Zemkopības ministrijas mājaslapā.

Es tiešām negribu iedziļināties visos šeit minētajos – es uzskatu – apvainojumos, jo laikam jau atbildēt uz katru no tiem būtu pavisam nejēdzīgi. Un nav nepieciešams taisnoties par to, ko tu neesi izdarījis, tomēr dažus paskaidrojumus es deputātiem gribētu sniegt.

Šeit tika runāts par Meža attīstības fondu kā par potenciālo Zaļo un Zemnieku savienības “pelēkās kases” veidošanas vietu. Un tās veidotāju vidū tiku nosaukts gan es, gan arī vairākas kompānijas – “Tēls PR” un “PR Studio”, kas piedaloties šīs kases veidošanā. Šajā sakarā, ja mēs atmetam, protams, šā apgalvojuma nejēdzīgumu, gribu pateikt, lūk, ko. Mēs Zemkopības ministrijā organizējam dažādus pasākumus, akcijas vai kampaņas, esam sadarbojušies ar dažādām kompānijām, tāpēc varu novērtēt, kurš var un prot, bet kurš nevar organizēt kvalitatīvus un – gribu uzsvērt! – cenai atbilstošus pasākumus, taču par šo minēto kompāniju kompetenci man šaubu nav. Un šinī gadījumā kvalitātei ir nozīme.

Otrkārt. Projektu konkursos, kā jau es iepriekš teicu, varēja pieteikties jebkurš. Šeit netika organizēts ne slēgts konkurss, ne arī bija noteikti jebkādi citi ierobežojumi. Jautājums ir saistīts tikai ar vēlmi strādāt un sekot līdzi nozarē notiekošajam.

Treškārt. Es nebūt negribu noliegt, ka kompānija Tēls PR ir veidojusi Zaļo un Zemnieku savienības vēlēšanu kampaņu un ka šīs firmas vadītājs ir godātā Saeimas priekšsēdētāja padomnieks. Tas tiešām tā ir, un tas nav nekāds noslēpums jo vairāk tāpēc, ka šeit nav nekāda noslēpuma. Šīs kompānijas pieteikumi tiek izskatīti daudz skrupulozāk nekā citi.

Ceturtkārt. Es nesaskatu nekā slikta sadarbībā ar kompāniju, kas savu darbu veic kvalitatīvi. Cita runa būtu tad, ja šeit tiktu noteiktas kādas priekšrocības vienam, bet ierobežojumi – citam. Taču, kā par to var pārliecināties jebkurš, tā nav. Un šajā gadījumā mēs esam gatavi sniegt jebkuru interesējošu informāciju gan KNAB, gan arī citiem, kas vēlēsies iedziļināties šajā lietā.

M.Roze.

Teikšu godīgi: man “Jaunā laika” vietā ir kauns (No zāles dep. J.Dobelis: “Man arī!”) to bērnu priekšā, kas gadu no gada piedalās konkursā “Mans mazais pārgājiens”, par kuru tik milzīgas šaubas ir radušās kolēģiem no “Jaunā laika”, jo apšaubīt šā tradicionālā bērnu radošā konkursa lietderīgumu, izplatot nepatiesas ziņas, manuprāt, ir nelietīga politiskās cīņas metode.

Ja runājam arī par šeit pieminēto tikšanos ar Latvijā rezidējošajiem ārvalstu vēstniekiem, tad mums ir žēl, ka daži cilvēki nespēj padomāt mazliet tālāk par savu degungalu, jo meža nozare, kas Latvijas eksporta bilancē gada laikā ienes miljardiem latu, meklē partnerus ārzemēs, meklē iespējas pārdot produkciju, tādējādi dodot Latvijai ļoti lielu labumu, un diplomātiskie kontakti, kontakti ar kolēģiem ārzemēs šajā ziņā ir svarīgi nozares popularizēšanā.

Protams, īpašs stāsts ir par Meža dienu noslēguma pasākumu Varakļānos, ko cienījamiem cilvēkiem nezin kāpēc ir ienācis prātā nodēvēt par dzerstiņu. Tiem, kuri neko nav dzirdējuši par Meža dienām, bet kuriem ļoti gribas izteikt savu viedokli, varu paskaidrot: šīm Meža dienām ir ļoti ilga un ar tradīcijām bagāta vēsture 80 gadu garumā, tāpēc nosaukt šo tradīciju par dzerstiņu ir vienkārši apvainojoši. Tikai žēl, ka tas ir jāsaka no šīs augstās tribīnes. Taču par dažu tautas kalpu informētību par notiekošo valstī šis saceltais skandāls noteikti neliecina.

Noslēgumā gribētu vienkārši padalīties savā sarūgtinājumā par notiekošo. Diemžēl “Jaunais laiks” atkal ir nodemonstrējis, ka viņu neinteresē nedz valsts problēmas, nedz to risinājuma ceļi, bet gan vienkāršs un, es teiktu, prasts populisms. Grimstot reitingam, ir jāmeklē ienaidnieks un jāapmaldās trijās priedēs, meklējot dziļo korupcijas mežu. Un tad jau nekas cits vairs neatliek kā vien neargumentēti zākāties, dāļājot pa labi un pa kreisi savas varbūt pat slimīgās aizdomas.

Visbeidzot. Klausoties šīs kaismīgās runas, kuru galvenais vadmotīvs ir graut, nevis celt, man tā vien šķiet, ka “Jaunā laika” mērķis ir viens – lai tikai Latvijā ietu pēc iespējas sliktāk! Jo, ja reiz Latvijā kļūst sliktāk, tad augstāk var celties “Jaunā laika” reitingi. Un šā mērķa sasniegšanai ikkatrs līdzeklis ir labs.

Godātie deputāti! Gribu jūs aicināt uz konstruktīvismu. Protams, nevaru nepiekrist “Jaunā laika” pozīcijai, ka korupcija ir jāapkaro, taču gribu īpaši uzsvērt – nevar slēpties aiz šā godīguma vairoga tie, kuriem galvenais ir nevis, piemēram, korupcijas apkarošana, bet gan darbības imitācija, meklējot ienaidnieku jebkur un izmantojot jebkurus līdzekļus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies zemkopības ministram.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei – otro reizi.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Visiem zināms, ka politika ir kompromisu māksla, bet bieži vien tomēr notiek tā, ka sākas kariņi.

Šajā gadījumā es cerēju sagaidīt no ministra kunga kādus paskaidrojumus, ka varbūt turpmāk tiks caurskatāmāk veiktas visas šīs lietas, kas saistītas ar Meža attīstības fondu, bet sagaidīju tikai uzbrukumu “Jaunajam laikam”. Es neesmu “Jaunā laika” aizstāve, bet esmu meža nozares aizstāve, un tāpēc man gribētos, lai turpmāk šie Meža attīstības fonda līdzekļi tiktu izmantoti tā, kā tas ir paredzēts Meža likumā.

Es gribu atgādināt vēl vienu lietu. Ja jau mēs runājam par to, kā tiek pārdoti ārzemniekiem īpašumi, privātie īpašumi, tad es varu pateikt arī to, ka Zemkopības ministrijas ierosinātie pēdējie grozījumi paredzēja faktiski mežu nodošanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”, kura vairs nav valsts akciju sabiedrība. Un paldies Dievam, ka deputātiem pietika saprāta Tautsaimniecības komisijā šo priekšlikumu noraidīt.

Tā ka te nav ko mētāties ar apvainojumiem no visām pusēm!

Es iesaku turpmāk ļoti rūpīgi izvērtēt Meža attīstības fonda līdzekļu izmantošanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds zemkopības ministram Mārtiņam Rozem – otro reizi.

M.Roze (zemkopības ministrs).

Cienījamie kolēģi! Es tiešām nebiju paredzējis kāpt otrreiz tribīnē, bet nu nākas to darīt, jo nevaru pieļaut, ka tiek izplatīti acīm redzami, klaji meli.

Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” ir valsts akciju sabiedrība. Simtprocentīgi! Šeit, šinī zālē, tika pieņemts lēmums, ka nedz Latvijas meži, nedz šī akciju sabiedrība nav privatizējama, un to es pilnībā atbalstu. Tas ir tas, ko nepieminēja Seiles kundze… Šai akciju sabiedrībai ir aizliegts piedalīties privāto mežu pirkšanā, kurā tik aktīvi ir mūsu kolēģi no Skandināvijas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies zemkopības ministram.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim – otro reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vilku vajadzēja! Ko tad Zaķi?”)

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Ir tāds labs latviešu sakāmvārds: vienam patīk māte, otram – meita, trešajam – meitas raibā kleita. Tieši tā arī šodien tā diskusija te notiek.

Rozes kungs, ja jūs būtu uzmanīgi izlasījis pieprasījumu un iepazinies ar to, tad jūs zinātu, ka pieprasījuma būtība ir ļoti elementāra. Atkārtošu. Pirmkārt, tiek tērēti milzīgi līdzekļi. Šķiet, neargumentēti… Milzīgi līdzekļi! Kāpēc Meža dienas pirms gada varēja izmaksāt 30 tūkstošus, bet šogad to rīkošana izmaksā jau 130 tūkstošus? Kāpēc tikšanās ar vēstniekiem varēja pirms gada izmaksāt 14 tūkstošus, bet šogad tā izmaksā 30 tūkstošus? Tās ir milzīgas summas, kuras tiek izlietotas, šķiet, ne īstajam mērķim.

Otra lieta, kas arī ir ļoti nopietna, ir tā, ka šīs naudas summas, tuvojoties vēlēšanām, tiek dotas firmām, kas ir saistītas ar pašu partijas vēlēšanas lietām. Brigmaņa kungs to jau te pieminēja. Nu, šajā sakarā jāatgādina leģendārais Žvaņecka teiciens: mušas atsevišķi, alus – atsevišķi. Būs jums, Brigmaņa kungs, jāpaskaidro arī KNAB un prokuratūrai… (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu jau neesi Loskutovs!”) Un arī attiecībā uz daudzām citām lietām būs jāpaskaidro, kāpēc tāda situācija ir izveidojusies.

Par to varat būt pilnīgi drošs: darbs turpināsies. Ar to darbs neapstāsies.

Šodien mēs gribējām sagaidīt no ministra skaidru atbildi. Mēs saņēmām daudz dažādu stāstu par visu ko citu, bet nesaņēmām atbildi uz galvenajiem jautājumiem. Tāpēc es aicinu balsot un atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam – otro reizi.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais ministra kungs! Es arī tiešām ļoti uzmanīgi klausījos jūsu runu, bet diemžēl nesaklausīju racionālas atbildes uz mūsu pieprasījumiem un uz tiem jautājumiem, ko es savā runā gribēju jums tā kā uzdot, lai saņemtu atbildi. Tāpēc atkārtošu vēlreiz – precīzāk, detalizētāk. (No zāles: “Nevajag!”)

Ministra kungs! Es vēlētos, lai jūs šodien no šīs tribīnes atbildētu, kāds ir jūsu viedoklis. Kāpēc Latvijas meža nozarē ir tik katastrofāli eksporta apjoma kritumi? Precīzs jautājums.

Jau iepriekš saku paldies par atbildi.

Sēdes vadītājs.

Tēma gan mums šobrīd ir deputātu pieprasījums. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Vajadzētu beigt šo balagānu!”)

Debatēs vārds zemkopības ministram.

M.Roze (zemkopības ministrs).

Cienījamie kolēģi no frakcijas “Jaunais laiks” laikam neklausās, ko viņiem saka. Tiešām žēl, jo es skaidri un gaiši pateicu, ka pašlaik notiek mūsu uzņēmumu konkurentu absolūta invāzija Latvijas privātajos mežos. Pašlaik tiešām šīs kompānijas cenšas darīt to, ko neļāva darīt “Latvijas valsts mežiem”, – iegādāties privātos mežus no tiem īpašniekiem, kuri vēlas tos pārdot. Un tā vietā, lai tie nonāktu Latvijas valsts īpašumā, šie uzņēmumi tos uzpērk, izmantodami savu tā saucamo mātes kompāniju lielos līdzekļus. Es to vēlreiz atkārtoju, es to vienreiz jau teicu: izmantodami savu mātes kompāniju lielās naudas, cenšas mūsu ražotājus atstāt bez resursiem, uzpirkdami šos resursus! Šī arīdzan ir atbilde uz jūsu jautājumu, kāpēc šai nozarei, kas ir ļoti būtiska, iet tik grūti.

Arī ar informāciju par visiem pārējiem jautājumiem – par naudas izlietojumu un visu pārējo – var jebkurš pilnīgi brīvi iepazīties gan ministrijas mājaslapā, gan arī publicētajos dokumentos.

Mēs esam veikuši arīdzan konsultācijas ar daudziem citiem speciālistiem. Atbilstošas ir arīdzan izmaksas… Šogad ir Meža dienu 80.gadadiena, līdz ar to tie ir arī svētki, kas ievada Latvijas 90.gadadienu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs vēlas ko piebilst Pieprasījumu komisijas vārdā? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dzintara Zaķa, Lindas Mūrnieces, Artura Krišjāņa Kariņa un citu deputātu pieprasījumu zemkopības ministram Mārtiņam Rozem “Par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 48, atturas – 3. Pieprasījums ir noraidīts.

Cienījamie kolēģi! Pirms skatām nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.556/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 26.maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad sākam skatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.619/Lp9 – “Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses”.

Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Aicinu kolēģus deputātus atbalstīt komisijas viedokli (No zāles dep. K.Leiškalns: “Labs viedoklis!”) – otrajā lasījumā atbalstīt minēto likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Bērziņam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapo­les II Konvencija)””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 626/Lp9, – likumprojektu “Grozījums likumā “Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)””.

Cienījamie kolēģi! Šis dokuments ir skatāms trijos lasījumos. Uz otro lasījumu nekādi citi priekšlikumi vai papildinājumi nav saņemti. Komisijas viedoklis ir viennozīmīgs – atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 30.maijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Par minēto likumprojektu atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu – ne deputātu, ne Juridiskā biroja – priekšlikumu, tāpēc aicinu to atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Darba dokuments Nr.2412. Un arī šoreiz atbildīgās komisijas filigrānais darbs nav radījis vēlmi to pārlabot vēl tālāk.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Gada pārskatu likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Priekšsēdētāj! Kolēģi! Par minēto likumprojektu no Juridiskā biroja ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tāpat atbildīgā komisija ir atbalstījusi 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Atbalstīts ir arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gada pārskatu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Par minēto likumprojektu atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu Juridiskā biroja priekšlikumu par likuma 33.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies!

Daudzes kunga nosauktā dokumenta numurs ir 2420. Par minēto likumprojektu atbildīgā komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi 42 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2.priekšlikumā atbildīgā komisija ir atbalstījusi deputātu Leiškalnu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 3.priekšlikumā ir plosījies deputāts Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4.priekšlikums. Izslēgumu likumprojekta 4.pantā ierosina finanšu ministrs Slakteris. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 5.priekšlikums ir finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 6. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums – ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Arī 7.priekšlikumu komisija atbalsta. Tas ir finanšu ministra Slaktera priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 8. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9. – Slaktera kunga priekšlikums – arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

10. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums – ir komisijas vienprātīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

11. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

12.priekšlikums, ko iesniedzis finanšu ministrs, ir atbalstīts. Bet komisija to ir izteikusi 13.priekšlikumā – savā redakcijā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Jocīgi!”) Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tātad arī 14.priekšlikumu mēs esam atbalstījuši.

Pārejam pie 15. – finanšu ministra priekšlikuma, kas ir atbalstīts bez labojumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 16. – finanšu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 17. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

8. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tas ir 18.priekšlikums.

K.Leiškalns.

18.priekšlikums. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 19.priekšlikums ir no finanšu ministra Slaktera un ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

20.priekšlikums. Komisija vienprātīgi atbalsta šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 21. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir tāda paša satura. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 23.priekšlikums ir par riska pārvaldību un ir no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

24.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Ierosina veikt izslēgumu 8.pantā. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, tomēr iekļāvusi deputāta Leiškalna iesniegtajā 26.priekšlikumā, uzskatot par labāku esam. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

27. – deputāta Leiškalna priekšlikums – atbalstīts vienprātīgi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir guvis komisijas atbalstu, bet iekļauts 29. – deputāta Leiškalna priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Komisija atbalsta arī 32. – Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir, protams, guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Atbalstīts ir arī 34.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

35.priekšlikumam, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir vienprātīgs komisijas atbalsts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Ir atbalstīts arī 36.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns un kas ir par 72.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

37. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Dažas lappuses tālāk uz priekšu ir deputāta Leiškalna priekšlikums – 38.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 39.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Arī 40.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

41. – atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un atbildīgā komisija ir piedāvājusi arī 42.priekšlikumu, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies. Visi priekšlikumi par minēto likumprojektu ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumu ar balsojumu jau trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2424. Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi 59 priekšlikumus.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

2. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

3. – tieslietu ministra priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

4. – tieslietu ministra priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un precizēts 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

6. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

7. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

8. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

9. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

10. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

11. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

12. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

13. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

14. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

15. – tieslietu ministra priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

17. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

18. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

19. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

20. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

21. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

22. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

23. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

24. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

25. – tieslietu ministra priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

Arī 27.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

29. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

30. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

31. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

32. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

33. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Reirs.

34. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

35. – tieslietu ministra priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

36. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

37. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

38. – tieslietu ministra priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

Arī 40.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 41. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Reirs.

42. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

43. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

44. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

45. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

46. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

47. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

48. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

49. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

50. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

51. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

52. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

53. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

55. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

56. – tieslietu ministra priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

Arī 58. – tieslietu ministra priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts šā likumprojekta pēdējā priekšlikumā, ko ir izveidojusi Juridiskā komisija, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Leons Līdums.

L.Līdums (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2405 – ar likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”.

Komisija ir izskatījusi un atbalstījusi šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Līdums.

Paldies par atbalstu! Ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 10.jūniju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Klaužs.

J.Klaužs (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2335 – ar likumprojektu “Grozījumi Sēklu aprites likumā”.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi minētos grozījumus un, ņemot vērā virkni apstākļu, lūdz tiem piešķirt steidzamības statusu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sēklu aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Klaužs.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sēklu aprites likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

J.Klaužs.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 5.jūniju, bet minēto likumprojektu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā lūdzu 19.jūnijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 681/Lp9, – ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Atbildīgā komisija, izskatījusi šos grozījumus likuma pirmajam lasījumam, atbalstīja tos.

Cienījamie deputāti! Es aicinu arī jūs atbalstīt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Deņisovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 2.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 36.laidienā