Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 26.maijā

AM: Par Valsts prezidenta apsardzes nodrošināšanu no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma nodošanai

26.maijā MK apstiprināti Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”. Izstrādātie grozījumi nosaka, ka jaunievēlētajam Valsts prezidentam laika posmā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma nodošanai tiks nodrošināta apsardze, no kuras viņam nebūs tiesības atteikties. Apstiprinātie grozījumi paredz personai, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, nodrošināt apsardzi četrus gadus pēc prezidentūras termiņa beigām, bet pēc tam par apsardzes laika pagarināšanas nepieciešamību katrā atsevišķā gadījumā būs jālemj MK.

Līdz šim neviens normatīvais akts nereglamentēja to, ka Valsts prezidentam laika periodā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma nodošanai arī būtu nodrošināmi noteiktas pakāpes drošības apstākļi.

Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto uzdevumu ietvaros Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests.

Valsts prezidentam kā valsts augstākajai amatpersonai, Nacionālo bruņoto spēku vadonim un Nacionālās drošības padomes vadītajam ir pieejama visplašākā informācija par nozīmīgākajiem iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem jautājumiem, tajā skaitā pilna apjoma izlūkošanas un pretizlūkošanas informācija, kā arī informācija par drošības un aizsardzības jautājumiem starptautiskā līmenī. Mainoties drošības videi un pieaugot terorisma draudiem mūsdienās, ir būtiski nodrošināt Valsts prezidentam amata pildīšanu maksimāli drošos apstākļos.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanu

Valdība pirmdien, 26.maijā, apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas kārtību.

Lai iesaistītās institūcijas nodrošinātu ar vienotu izpratni par iegūstamo informāciju no gada pārskatiem, ar MK noteikumiem reglamentēts pārskata saturs un apjoms, veidlapas un to pielikumi, sagatavošanas vispārējie principi un katra pārskata un tā pielikuma sagatavošanas kārtība.

Tiesību akts paredz gada pārskatā uzrādāmās finanšu informācijas un budžeta izpildes informācijas formu, kā arī nosaka skaidrojumu sniegšanas kārtību par būtiskām izmaiņām saimnieciskajā gadā. Pārskatos iekļauj informāciju, kas apkopota no valsts budžeta un pašvaldību budžeta iestāžu gada pārskatiem un valsts budžeta finanšu bilances datiem un tās pielikumiem.

Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem MK noteikumiem, ir veiktas vairākas būtiskas izmaiņas. Pārskatu formas unificētas, balstoties uz spēkā esošajām klasifikācijām, lai ilgtermiņā nodrošinātu datu uzrādīšanu pēc vienota formāta. Izmaiņas valsts un pašvaldību budžeta izpildes pārskatu formās veiktas atbilstoši izmaiņām budžetu klasifikācijās. Finanšu pārskatu formās veiktas izmaiņas, lai nodrošinātu informācijas sniegšanu atbilstoši starptautiskajai praksei un ārējo lietotāju pieaugošajām vajadzībām.

MK noteikumi par saimnieciskā gada pārskatu sagatavošanu paredz kārtību, kādā Finanšu ministrija sagatavo saimnie­ciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi, pašvaldību budžetiem, kā arī par saimnieciskā gada pārskata apjomu.

Stājoties spēkā MK noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti šobrīd jomu regulējošie 2007.gada 5.jūnija MK noteikumi Nr.367 “Noteikumi par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas kārtību”.

FM: Par nodokļu konvencijas ar Koreju jauno redakciju

Valdība pirmdien, 26.maijā, atbalstīja Latvijas Republikas un Korejas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Nodokļu konvencija ar Korejas Republiku 2000.gadā jau reiz tika apstiprināta Ministru kabinetā, tomēr pēc tās apstiprināšanas no Korejas puses tika saņemti jauni priekšlikumi projekta tekstā. Abas puses vienošanos par projekta galīgo versiju panāca tikai šā gada februārī, līdz ar to nepieciešams atkārtoti konvenciju apstiprināt valdībā.

Šis līgums nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Korejā, kā arī atvieglos investoru darbību. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments